Bietes noslēguma diskusija

9.aprīlī A4D aicināja kopā vairākas sabiedrībā pazīstamas personības, lai kopīgi pārspriestu Bietes balvas organizēšanu, tās jēgu, vērtēšanas kritērijus, kā arī balvai izvirzītos objektus.

«Apaļā galda» sarunā bez A4D redkolēģijas piedalījās arī žurnālistes Ingrīda Drazdovska un Kristīne Budže, mākslinieki Kristaps Ģelzis un Andris Breže, filosofs Jānis Taurens un kultūrkritiķis Pēteris Bankovskis. Līdzīgi, kā iepriekšējā gadā pieaicinātie bija aktīvi sabiedrības pārstāvji, kas pazīstami arī ar to, ka publiskajā telpā nereti pauduši savas domas un viedokli par arhitektūras jautājumiem, apliecinot, ka viņiem tā nav vienaldzīga. No Bietes balvai nominēto ēku autoriem bez Anda Sīļa un Ingurda Lazdiņa tika aicināti arī tie, kas aptaujā ieguva vairāk par 5% balsu — tātad pirmo septiņu vietu ieguvēji. Tomēr vienīgais, kurš atsaucās aicinājumam bija Ivars Šļivka, kas arī tika atzinīgi novērtēts.

Divu stundu ilgajā sarunā tika skartas dažādas tēmas, kas vēlāk turpinājās savdabīgā, bet visnotaļ auglīgā e-pasta konferencē. Jāatzīst, ka daudz vairāk tika runāts nevis par konkrētajiem Bietes aptaujā nominētajiem un vairāk balsu guvušajiem objektiem, bet par pašu Bietes balvas būtību — par tās nepieciešamību vai nevajadzību un par kritērijiem. Būtiska tēma, kas vijās cauri sarunām bija par arhitektu un sabiedrību, par arhitekta atbildību sabiedrības priekšā, par arhitekta lomu. Šai tēmai diskusijā veltīts atsevišķs raksts.

Kā zināms, A4D redkolēģiju (platformas dibinātāji — Andis Sīlis, Vladimirs Neilands, Ingurds Lazdiņš, redakcija — Indra Ķempe, Evelīna Ozola, Artis Zvirgzdiņš) veido tikai arhitekti. Viens no pamatuzdevumiem šai sarunā, pieaicinot sabiedrības pārstāvjus (kuri, izņemot Jāni Taurenu, neviens nav ar arhitekta izglītību) bija apkopot plašāku viedokļu spektru par to, vai šāda antibalva, ko reprezentē Biete, arhitektūrā ir nepieciešama. Cits būtisks jautājums bija par vērtēšanas kritērijiem balvai, par subjektivitāti / objektivitāti.

Tā kā Bietes balva pirmoreiz tika rīkota tikai pagājušajā gadā, tās forma un procedūra vēl arvien ir tapšanas stadijā. Tomēr diskusijas laikā gūtie viedokļi atspoguļo sarunas virzienu un ļauj izdarīt secinājumus turpmākajai Bietes balvas organizēšanai.

Andis Sīlis:

Problēma ir tāda, ka Latvijā arhitektūras jomā trūkst kritikas tradīciju. Bietes balva ir centieni veidot arhitektūras kritikas tradīcijas. Pastāv pieņēmums, ka viens subjekts par otru subjektu, viens arhitekts par otra arhitekta darbu nedrīkst spriest.

Mums nav vienotas izpratnes — nav kopīgu kritēriju. Bet vai vispār iespējams formulēt kādus objektīvus kritērijus? Uzskatu, ka nepatika pret kādu ēku var būt sajūtu līmenī, verbāli neformulējama. Ja liela sabiedrības daļa ēku atzīst par sliktu, tai var piešķirt Bieti bez paskaidrojumiem. Par īstām veiksmēm ļoti maz cilvēku izrāda neapmierinātību.

Kopš koncertzāles projekta publiskajām apspriešanām un Delfu komentāriem, esmu sācis daudz vairāk domāt par to, kā šo ēku uztvers 50% nācijas. Esmu dabūjis atgriezenisko saiti un esmu par to laimīgs. Ja nav kritikas, viedokļu, pilsēta ir inerta.

Vladimirs Neilands:

Bietes balva ir laba kaut vai ar to, ka tagad arī tās oponenti ir spiesti formulēt savu viedokli — kāpēc viņi ir pret. Arī tas jau ir sasniegums.

Ingurds Lazdiņš:

Domāju, ka nekādu balvu laureātiem nav jāpiešķir vai jāpasniedz. Balva ir pats fakts, ka viņu objekts ir pamanīts, cilvēkus ieinteresējis, varētu pat teikt — nav atstājis vienaldzīgus —, un par to ir nobalsots. Punkts. Pietiek, ka līderi ir redzami. Arī viedokļi un vērtējumi ir izskanējuši. Ir savs šarms arī Anda pozīcijā — «riebjas un viss» — un nav ko te spēlēt objektivitātēs. Lai gan visa diskusija pārliecināja tieši par pretējo — argumenti ir, un arī kritēriji ir noformulējami — par savām sajūtām un intuitīvi izsvērtu novērtējumu var runāt, var pamatot, var diskutēt — to parādīja tieši nearhitektu runātāju viedokļi cits pēc cita.

Vēl, cita starpā, lieliski izskanēja arī jau it kā zināmā tēze — par arhitektūras būtisko atšķirību no citām mākslām. Brīvi pārfrazēšu: «Arhitektūras atšķirība ir tās neizbēgamībā, nenovēršamībā — uz to nevar aizvērt acis, nevar neklausīties, nevar neapmeklēt, nevar nenopirkt — arhitektūras nenovēršamās klātbūtnes efekts ir tas vēl viens papildus arguments, kāpēc par arhitektūru IR jārunā, tā ir jākritizē, sabiedriskais viedoklis ir jāveido un jāaudzina. Cita lieta ir forma. Par formu, pašu diskusiju formu vienmēr var diskutēt, to var mainīt un pilnveidot. Biete — tā pašreiz ir mūsu versija par diskusiju, par sabiedriski aktīvu pozīciju, par profesionāli ieinteresētu darbošanos. Quo vadis Biete?!»

Indra Ķempe:

Bietes balva tāpēc ir balva, lai to piešķirtu. Diskusija ir tās piešķiršanas mērķis. Pagājušā gadā mūsu veiktā aptauja pēc Gada balvas pasniegšanas pierādīja, ka vairums veselīgi domājošo kolēģu atbalsta šo antibalvu. Tāpat tā ir tikai virtuāla balva, un tai nav jāpazūd šaubās un bailēs.

Kristaps Ģelzis:

Uzskatu, ka Biete ir jāpiešķir. Manuprāt, šaubām te nav vietas! Vai nu cīnās par kaut ko, vai atzīst, ka situācija ir tāda, ka jādiplomatē. Tas nozīmē, ka tas kļūst par kārtējo Pelēko kreņķi.

Man liekas, vajadzētu gan vērtēt tikai pagāšgada veiktos brīnumus, tādā veidā aktualizējot patreizējo procesu. Jo muļļāt vēsturi nav aktuāli un efektīgi. Jādod pa bieti pašreizējam procesam, un jākļūst par tādu kā arhitektūras sabiedriski pašpasludinātu policiju. Bet nevajadzētu arī aizmirst drusku humoru šajā visā, tā caur asarām un smiekliem rast pozitīvismu visā šajā procesā. Nopietna diskusija — forši, bet vajag arī funny pasniegšanu / dzeršanu, kur visi smuki sabrāļojas jauniem sasniegumiem.

Kristīne Budže:

Šķiet, ka A4D visu laiku mēģina atrast iespējami pašu objektīvāko veidu, kā un kam piešķirt Bieti — bet tas nav iespējams a priori — jo arhitektūras kritika ir humanitāra joma, kurā nav iespējams izvirzīt neapstrīdami objektīvus kritērijus — arhitektūras kvalitātes nav tik neapstrīdamas patiesības kā 2×2=4, tāpēc nevajadzētu vairīties no subjektīvisma, vienīgi skaidri norādīt, ka tas ir A4D vai A4D izvēlētās žūrijas viedoklis. Tāpat, manuprāt, nevajadzētu tik ļoti vēlēties ņemt vērā vairākuma viedokli, kas vienmēr, sasummējot polāros viedokļus, izrādīsies tāda pelēka viduvējība, nevis spilgtākais un / vai galējais punkts.

Biete var kļūt garlaicīga — t.i. iepriekšparedzama, jo šķiet, ka pašlaik priekšgalā izvirzītos darbus neviens neiedomātos nosaukt par arhitektūras veiksmēm, būtu interesanti, ja Bieti iegūtu tāda ēka, kas būtu, piemēram, nominēta arī Gada labākas arhitektūras skatē — tad tikai varētu sākties īsta diskusija, jo ir interesanti diskutēt par strīdīgiem objektiem, nevis skaidri redzamām neveiksmēm. Bietei būtu lielāka jēga, ja tai piemistu provokatīvāks raksturs — pati par sevi jau balva par kaut ko sliktāko ir provocējoša, to vajadzētu izturēt līdz galam, kā arī lai ir kādas sekas — kaut vai uzvarējošā objekta nomētāšana ar sapuvušiem tomātiem…

Jānis Taurens:

Bietes balva ir vajadzīga, jo rosina diskusiju par labas arhitektūras kritērijiem. Pilnīga objektivitāte šeit nebūs (bet vienprātības nav arī jautājumā par matemātikas pamatiem), tomēr attīstība ir iespējama. Arhitektūras kritikas valodas attīstība ļautu arvien pārliecinošāk pateikt, kāpēc kāda ēka vietā, kur tā atrodas, neiederas. Acīmredzot konteksts (ne tikai telpiskais) ir viens no svarīgākajiem kritērijiem (protams, ne vienīgais). Citiem vārdiem sakot — labas arhitektūras kritēriji ir situatīvi. Par «praktisko» daļu — piešķirt / nepiešķirt, kam piešķirt, etc. — domāju, ka vajadzētu saglabāt (izturēt / uzturēt) Bietes provokatīvo raksturu — tātad piešķirt.

Sarunas gaitā tika atreferēts arī atšķirīgs skatījums uz Bietes balvu — tas, ko telefonsarunā pauda Viktors Valgums, autors Avalon kompleksam, — vienam no aptaujas līderiem: «Arhitektūras produktu apspriešana ir neētiska no komersanta viedokļa. Mēs visi strādājam vienā industrijā un nav godīgi piešķirt negatīvas balvas. Kašķis nav produktīvs. Ja ir virkne komisiju, kas spriež par projektu, kāpēc gan būtu jāapspriež rezultāts? Mani neinteresē, ko domā sabiedrība.» Saprotams, ka šāda arhitekta kā autonoma mākslinieka – modernista pozīcija diskusijas dalībniekos, sevišķi nearhitektos izsauca noteiktas iebildes.

Līdzšinējā bietes balvas organizēšanas pieredze un notikusī diskusija ļauj iezīmēt Bietes balvas procedūru arī turpmāk.

  1. A4D lasītāji iesūta objektus, kas kandidē Bietei
  2. anonīms A4D lietotāju balsojums
  3. uz sarunu tiek aicināti autori, kuru objekti iekļuvuši lasītāju aptaujas galvgalī (pārsnieguši 5% slieksni) balsojuma
  4. žūrijas balsojums, žūrija varētu būt vairāki desmiti pieacinātu ekspertu, iespējams, tikai «nearhitekti»

Šoreiz Bietes balvas ieguvēju noteikšana bija «apaļā galda» dalībnieku rokās. No A4D lasītāju balsojumā 5% robežu pārsniegušajiem objektiem ikviens diskusijas dalībnieks tika aicināts nosaukt 3, viņaprāt visvairāk Bieti pelnījušos, sarindojot tos atbilstošā secībā.

Bietes 2008.gada laureāti

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x