Biennāles secinājumi

Par sava veida Venēcijas biennāles kopsavilkumu var uzskatīt tekstu, kas bija lasāms centrālajā izstādē — Arsenāla Korderijā, blakus iespaidīgajai informācija par 16 pasaules lielpilsētām. Secinājumus par sociālās sfēras, publiskā transporta, apdzīvotības blīvuma, publiskās telpas un labas pārvaldības nozīmi pilsētu attīstībā, nofotografēja Ausma Skujiņa, tagad piedāvājot A4D lasītājiem.

• Labi projektētas ēkas un atbildīgs pilsētvides dizains var sekmēt sociālo saliedētību. Šāda sociālā potenciāla piemērs ir programma, kas paredz San Paulo uzbūvēt 100 jaunas publiskās skolas, kuras būtu atvērtas arī pēc stundām, piedāvājot jauniešiem alternatīvu ielu dzīves vardarbībai. Ēkas projektējuši vairāki no labākajiem jaunajiem pilsētas arhitektiem. To kvalitāte apstiprina ideju, ka ikvienam ir tiesības uz vietām, kas veicina aktīvu pilsonisko / pilsētniecisko apziņu (citizenship) un ieaudzina lepnumu. Apkārtnē ir samazinājusies noziedzība ― kā tas noticies Bogotā, Karakasā un Mehiko, kur bibliotēkas, sporta un mākslas būves vai, kā Mumbajas gadījumā — labi projektētas tualetes ir pārveidojušas cilvēku dzīvesveidu un to, kā viņi uztver pilsētu.
• Pieejams, īstenojams un drošs publiskais transports var veicināt sociālo vienlīdzību un taisnīgumu. Lielas, blīvi apdzīvotas pilsētas kā Ņujorka un Tokija cenšas pielāgoties miljoniem ikdienas braucienu, kas ļauj cilvēkiem piekļūt darbavietām ātrāk kā divās stundās. Citas pilsētas, kā Londona, ir ieviesusi nodokli privātajām automašīnām, no kā tiek subsidēta sabiedrisko autobusu sistēma. Autobusu izmantošana ir dubultojusies. Bogotas Transmillineo autobusu sistēma un veloceliņi (ciclovias) īsina ceļā patērējamo laiku, ļaujot cilvēkiem vairāk būt kopā ar savu ģimeni. Šie vienkāršie un rentablie pasākumi, tikai pilsētu izaugsmes laikā, var pārveidot ikdienas dzīves modeļus. Tie ļauj piekļūt darbavietām cilvēkiem, kas dzīvo pasaules megapilsētu nomalēs, neradot sociālus zaudējumus.
• Pilsētas forma ietekmē vidi un globālās klimata izmaiņas. Kompaktākas un blīvākas pilsētas patērē mazāk enerģijas un rada mazāk piesārņojuma. Savukārt izklaidus pilsētām kā Losandželosa un Mehiko nepieciešams vairāk degvielas un tajās ir vairāk piesārņotāju. Pilsētas ar lielu apdzīvotības blīvumu, ko atbalsta efektīva publiskā transporta sistēmas, kā Barselona, Londona un Milāna piedāvā pozitīvus modeļus ilgtspējīgai izaugsmei. Tās ir pilsētas, kas pielāgojušās lielākam iedzīvotāju daudzumam, intensificējot attīstību centrā, no jauna izmantojot liekās ēkas un kādreizējās rūpniecības zemes, nevis būvējot ēkas zaļajās teritorijās aiz pilsētas robežām.
• Būtiska pilsētu attīstībai ir publiskās telpas spēja pielāgot atšķirīgo. Kairā, pilsētā, kurā uz katru cilvēku ir tikai viens kvadrātmetrs ārtelpas, Al Azhara parkam ir milzīga sociāla un ekoloģiska nozīme pilsētas iemītnieku dzīvē. Bez tā, ka parks piedāvā telpu kopā sanākšanai, tā ir vieta, ko vienlīdzīgi izmanto visi pilsētas iedzīvotāji, neatkarīgi no labklājības vai statusa. Pēdējās divās desmitgadēs Barselonas publisko ārtelpu programma ir blīvumu padarījusi daudz apdzīvojamāku, pievelkot jaunus iemītniekus dzīvei iekšpilsētā. Tas ir modelis, ko akceptējusi arī Turīna, Londona un Ņujorka. Šādi pārliecinoši urbāni pasākumi rada telpu ar potenciālu tolerantai mijiedarbei, kas ikvienam pilsētniekiem ļauj baudīt dažādos pilsētas dzīves aspektus.
• Laba pārvaldība var nodrošināt labas pilsētas neatkarīgi no to lieluma, novietojuma vai ekonomiskā potenciāla. Izmantojot savu potenciālu kā kultūras apmaiņas un ekonomiskās attīstības vietas, pilsētas bez pilsoniskas vadības, kas atzīst, ka fiziskās vides kvalitāte ir sociālā taisnīguma priekšnoteikums, cieš neveiksmi. Dažādu, uz demokrātiskām, taisnīgām, ilgtspējīgām un tolerantām ārtelpām vērstu pilsētbūvniecisku pasākumu nozīmi no jauna atklāj pilsētu mēri.
  Mācība, ko tie guvuši, — kā pārvēst vēlēšanu apgabalus par apkaimēm, vēlētēju kopumu — par kopienu (how to turn a constituency into community) ļauj tiem ieraudzīt saistību starp pārvaldi un dzīves kvalitāti dažādos mērogos. Tikai pārvalde var pilsētas jaunajā dienaskārtībā atzīmētās prioritātes pārvērst darbos, iesaistot procesā arī projektētājus un plānotājus.