GS 991 (veicināšanas prēmijas ieguvējs)

Barikāžu laukuma konkursa rezultāti — žūrija vīlusies

Decembra beigās noslēdzās konkurss Barikāžu laukumam, — vietas labiekārtojumam un piemineklim, kas pilsēttelpā atgādinātu par nozīmīgo Latvijas vēstures notikumu. Konkursa darbu izvērtēšanai bija piesaistīta plaša un kompetenta žūrija, kas galu galā nevienu darbu neatzina par godalgas cienīgu, piešķirot vien trīs veicināšanas prēmijas.

Rīgas Austrumu izpilddirekcija 2016. gada nogalē rīkoja atklātu metu konkursu, kurā vēlējās saņemt ideju laikmetīgam piemineklim vai vides objektam, kas Rīgas  publiskajā telpā — nelielajā skvērā iepretim Bastejkalnam, starp Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, Torņa un Smilšu ielām atgādinātu par 1991. gada barikādēm, kā būtisku Latvijas vēstures notikumu. Konkursam tika iesniegti 17 darbi.

Konkursa žūrija, kuru vadīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks Uldis Blicavs un piedalījās izpilddirekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Sandra Akmeņlauka, VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, dizaineris Andrejs Broks, Būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes Valsts valodas un pilsētvides nodaļas galvenā māksliniece Vaiva Gavare, Mājokļu un vides departamenta Vides uzraudzības nodaļas vadītāja p.i. Ingūna Kublicka, Būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļas galvenā ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, mākslinieks Leonards Laganovskis, arhitekts Andis Sīlis, LZA prezidents Ojārs Spārītis, tēlnieks Bruno Strautiņš, ainavu arhitekte Daiga Veinberga, 1991. gada barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais un SIA  Rīgas meži Valdes loceklis Uldis Zommers nolēma:

«Nepiešķirt pirmo, otro un trešo godalgu, jo neviens no iesniegtajiem metiem pilnībā neatbilst konkursa mērķim — «dot ideju laikmetīgam, vizuāli izteiksmīgam objektam, kas Rīgas publiskajā ārtelpā iezīmētu vienu no Latvijas valsts simtgades būtiskākajiem notikumiem — 1991. gada barikādes». Darbu motīvi — sienas, prettanku aizsprosti, ugunskuri, ieroči u.c. vai nu materializē barikāžu vidi vai piedāvā veidot rekreatīvu vidi, bet nedod priekšstatu par garīgo spēku, kas vadīja barikāžu dalībniekus, un notikumu nozīmīgumu Latvijas vēsturei.»

Lai gan neviens no konkursa dalībniekiem nebija sasniedzis mērķis, tomēr konkurss deva atziņas, kas var būt noderīgas turpinot vietas attīstību. Iespējams, ka ierobežojumi — saglabāt kalnu priedi laukuma centrā un RD Satiksmes departamenta prasība — saglabāt esošo satiksmes organizācijas shēmu, ir kavējušas dalībnieku radošo domu.

Žūrija ieteica sarīkot atkārtotu, iespējams starptautisku, metu konkursu, uzaicinot piedalīties  Igaunijas un Lietuvas māksliniekus, kā arī Baltijas mākslas augstskolu studentus, pirms tā rīkošanas saņemot atļauju pārvietojot  atsaišu stabu un ceļu satiksmes zīmes, gan VKPAI atļauju nerēķināties ar laukuma centrā esošo kalnu priedi.

Prēmētie

Ņemot vērā, ka salīdzinot žūrijas locekļu doto vērtējumu punktos, izdalījās trīs relatīvi augstākas kvalitātes meti, piešķirt trīs veicināšanas prēmijas sekojošā apmērā: metam ar devīzi GS 991 — 500 Eur,  bet metiem ar devīzi LS 100 un UZ 672 — katram pa 250 EUR.

Darbu GS 991 (tēlnieks Gļebs Panteļejevs, arhitekts Andris Veinbergs) veido 9-12 m augstas pulēta tērauda vertikāles, abstraktā tēlniecības valodā izsakot ideju «Ar gara spēku pret karaspēku».

Darbā UZ 672 (LMA studente Maija Puncule) tērauda un akmens stēlas, kā vispārināti divu cilvēku tēli, kas sargā gaismu. aptver bruģī iestrādātu pulsējošu gaismas kvadrātu.

Darbs LS 100 (arhitekts Vladimirs Neilands) piedāvā Laika  torni Horologion Rigaensis, 9,35 m augstu astoņstūrainu būvi, uz kuras šķautnēm izvietoti augstciļņi, veltīti Barikāžu laika notikumiem.

Vairums neprēmēto darbu autori ir ekspluatējuši vienādus un ikdienišķus motīvus- prettanku barjera (PA215, J157S, XX 111, EL 100), aizsardzības siena (Baltais laukums, EJ 100, VB 991), valsts karogs (LV100), liesma (MK 593), kas neizceļas ar oriģinalitāti un ir maz saderīgi ar nelielā skvēra apkārtni. Darbi NC889 un SP404, kas piedāvā veidot skvērā rekreatīvu vidi, neatbilst konkursa mērķim. Trīs darbu izvēlētā formu valoda ir neskaidra (AU991 — salauzts zobens pārtop tauriņā, SB 216 — cilvēku grupa kā vaiņags virs ugunskura; GT369 — trijstūris, kā dieva zīme).

Žūrijas viedokļi

Andis Sīlis elektroniski ir atsūtījis papildinājumu savam novērtējumam: «Parasti pieredzējuši žūrētāji mēģina izbēgt no matemātiskas loterijas pieņemot atbildīgus lēmumus radošas sacensības ietvaros un izdiskutē pro un contra argumentus gadījumā, ja vairāki vai vismaz viens priekšlikums kādam šķiet pieņemams un viņš ir gatavs to aizstāvēt kā potenciāli realizējamu. Šādas diskusijas nebija, gluži otrādi — tika konstatēts, ka neviens no darbiem nav nopietni vērtējams, tāpēc arī visi klātesošie vienojās par uzvarētāja neesamību un veicināšanas prēmiju piešķiršanu. Jā, daži darbi nebija tik nekvalitatīvi kā vairums, tāpēc tika pieņemts lēmums par gradācijām veicināšanas prēmiju apjomā, kuras arī izriet no matemātiskā balsojuma. Mans viedoklis īsi un koncentrēti — piedāvājums, kurš matemātiski izvirzījies līderos nesatur nekādas mākslinieciskas, pilsētbūvnieciski lietojamas, inovatīvas, mērķim atbilstošas un pilsētai pievienotu vērtību radošas idejas un tā realizācija apliecinātu nacionāla mēroga gara nabadzības klātbūtni. Arī es biju barikāžu notikumu dalībnieks un ievēroju, ka pie daža laba ugunskura tika cepti šašliki, nedomāju, ka šie 12 metrīgie šašliku iesmi jebkuram puslīdz skolotam cilvēkam varētu izraisīt ko citu, kā neērtības un nožēlas sajūtu.»

Andrejs Broks ieteica analizēt paredzamās norises laukumā, jo laukuma izmērs, bez priedes un citiem ierobežojumiem, ļautu ieplānot arī pulcēšanās vietu dažādām norisēm, kā arī  uzrunāt barikāžu rīkotājus un dalībniekus par objekta idejisko saturu, kas rosinātu plašāku sabiedrības iesaisti.

Ojāra Spārīša galvenais vērojums un pārmetums konkursa dalībniekiem ir tas, ka «gandrīz neviens nav spējis saprast, ka barikāžu ideja ir garīgā spēka ideja un apliecinājums, nevis mūri, sienas, betona un akmens kluči vai sametinātu sliežu eži aizsardzībai pret tanku uzbrukumu. Skumji ir noraudzīties šajā materiālistiski plakanajā domāšanā, kas netiek tālāk par «barikādes» materiālu vizualizāciju, bet aizmirst par to, ka barikādes kā ideja par Latvijas iedzīvotāju civilo pretestību okupācijas varai  dzima ļaužu sirdīs, galvās un apziņā». LZA prezidents norādīja, ka līdz valsts simtgadei ir atlikuši nepilni divi gadi, kas paliekoša un mākslinieciski nozīmīga vides objekta radīšanai nav pietiekošs laiks, un līdz ar to kā objekta galējais realizācijas termiņš būtu paredzams 2021.gada janvāris — barikāžu notikumu trīsdesmitās jubilejas gads.

Dalīties ar ierakstu:

6
Pievienot komentāru

avatar
10000
6 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Rūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta Leitanaitė Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Rūta Leitanaitė
Guest
Juris Švalbe

esmu pārliecināts un tas izpildās praksē ,ka nekad nevienā Konkursā tādā steigā rīkotā , nekāds rezultāts netiek sasniegts , pie kam ar rīstīšanos ; tas dažu nedēļu piešķirtais pagarinājums barikāžu konkursam drīzāk traucēja , nekā kaut ko deva . Nu labi , ka VKPAI VISMAZ drusku attapusies un noņem savu prasību par kalnu priedi , savukārt dome /RS, to stabu novāks . Arī tas jau ir rezultāts ! Cerams , ka turpmāk ,, iepirkumu ,,/ konkursu rīkotāji apjēgs , ka tik nopietnas lietas / tēmas risinājumi ir jānobriedina , jāiznēsā , jāļauj nogatavoties ! Ja nākošajam u.c. Konkursiem 2 mēnešus… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
Mākslas mīļotājs

Kāpēc visi brīvie laukumiņi Vecrīgas teritorijā obligāti jāpiepilda ar sasteigtiem projektiem? Kāds ir pasūtījuma mērķis un kam pieder iniciatīva? Nesaprotams Broka ieteikums novākt visu, kas šajā vietā atrodas, lai varētu tur pulcēties. Lieciet koku mierā! Turklāt barikāžu piemiņas zīmes jau sen atrodamas gan pie Saeimas, tātad visai netālu no ieplānotās vietas, gan Zaķusalā, kur ir ļoti lielas pulcēšanās iespējas.

Rūta Leitanaitė
Guest
arhitekte

Varbūt ir vērts vienkāršot ideju konkursa dalības kārtību. Līdzīgi kā visu slavētajā igauņu vid sistēmā. Ļaut iesniegt darbus digitāli. Bez drukātām planšetēm un izgatavotiem maketiem.

Un paredzēt adekvātu prēmiju par ideju, autora darbu.

Kā redzams, tiem kam ir resursi, kas pastāvošajā sistēmā ir iedzīvojušies, ne vienmēr ir ko teikt.

Redzēju kolēģa neiesniegto darbu, izcils.

Rūta Leitanaitė
Guest
Garām gājējs

“RD Satiksmes departamenta prasība — saglabāt esošo satiksmes organizācijas shēmu, ir kavējušas dalībnieku radošo domu.”

Satiksmes departaments kā vienmēr uzdevumu augstumos! Rīgā pilsētvide stagnē un turpinās iesūnot “pateicoties” šim arhaiski domājošajam kantorim..

Rūta Leitanaitė
Guest
Koļa

Ļoti labi, ka konkurss izgāzās. Tajā vietā neko vairāk par puķu dobēm neprasās.

Rūta Leitanaitė
Guest
Koļa

Esmu patiesi pārsteigts par A.Sīļa vērtējuma plebejisko toni un formu. Nedomāju, ka “pieredzējušā žūrētāja” un augsta līmeņa profesionāļa – praktiķa cienīgi varētu būt apzīmējums “gara nabadzība” un šašliku piesaukšana nopietnā tekstā. To varētu piedod vidusmēra mietpilsonim, bet ne vietējā mēroga starchitectam . Jāatzīst, ka mūsu projektam GS991 izvēlēta abstraktā tēlniecības valoda ar ļoti lielu vispārinājuma pakāpi, kuru tiešām ir grūti nolasīt, redzot pasauli caur glamurīgi – praktisko vai didaktisko naratīvu prizmu. Gandrīz jebkuram abstraktās dabas mākslas objektam var pierakstīt priekšmetiskās asociācijas. To līmeni nosaka skatītāja personīgā pieredzes un intelekta bagāža. Par Sīļa ieraudzītiem “šašliku iesmiem” runājot, nāk prātā vecā anekdote:… Lasīt vairāk »