Baltijas galvaspilsētu arhitektu forums

Vēl viens arhitektūras notikums pagājušās nedēļas nogalē bija Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes iniciētais Baltijas galvaspilsētu arhitektu forums, kura dalībnieki diskutēja par arhitektūras politikas pamatnostādnēm un pilsētu stratēģisku rīcību recesijas laikā. Foruma noslēguma sesijā bija iespēja ieskatīties arī A4D.

Foruma dalībnieki:

• Endriks Mands (Endrik Mänd), Tallinas galvenais arhitekts
• Ike Volkovs (Ike Volkov), Igaunijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs
• Arturs Blotnis (Arturas Blotnys), Viļņas galvenais arhitekts
• Gintauts Blaziuns (Gintautas Blaziunas), Lietuvas Arhitektu savienības priekšsēdētājs
• Prof. Mati Rautiola (Matti Rautiola), Somijas Arhitektūras fonda prezidents
• Jānis Dripe, Rīgas pilsētas arhitekts

Somijas pieredze

Baltijas galvaspilsētu foruma noslēgumā Mati Rautiola sniedza pārskatu par Somijas arhitektūras politikas pamatnostādnēm un to ietekmi. Somijā arhitektūras politika apstiprināta jau 1998.gadā, galvenokārt pateicoties toreizējā premjerministra Pāvo Liponena (Paavo Lipponen) interesei par arhitektūru. Dokumenta izstrādē un īstenošanā iesaistītas divas ministrijas: izglītības un vides. Programmas nozīmīgums izpaužas arhitektūras mantojuma aizsardzībā, reģionālo arhitektu sistēmas subsidēšanā, arhitektūras institūciju pozīciju stiprināšanā, arhitektūras un tās izglītības kvalitātes uzlabošanā. Astoņām pilsētām un četriem reģioniem ir izstrādāta sava arhitektūras politika pašvaldības līmenī. Ievērojami pieaudzis arhitektūras izglītības projektu daudzums — gan skolās, gan dažādos kultūras centros. Šobrīd nacionālā arhitektūras politika tiek pārskatīta, ar to nodarbojas trīs ministrijas: izglītības, vides un nodarbinātības un ražošanas. Nacionālā Arhitektūras padome un Somijas Arhitektu savienība šajā procesā darbojas kā eksperti.

Saruna ar Jāni Dripi

A4D: kāds bija foruma mērķis? Kādi secinājumi pēc tā radušies?
Jānis Dripe: dažreiz mēs Rīgā izgudrojam ne sevišķi labi funkcionējošus divriteņus. Lai no tā izvairītos, mums vienmēr jāsalīdzina Rīgā un kaimiņu galvaspilsētās notiekošais. Trijos gados pilsētas arhitekta amatā es jau otro reizi esmu aicinājis Igaunijas un Lietuvas kolēģus uz tikšanos Rīgā. Pieaicinājām arī Somijas Arhitektūras fonda prezidentu Mati Rautiolu, kurš labi pārzina Baltijas situāciju. Somijai ir izcila pieredze ar arhitektūras politikas dokumentiem, tāpēc arī lūdzu Mati koncentrēties uz šo tēmu. Igauņi vienmēr ir pozitīvi ietekmējušies no saviem Ziemeļu kaimiņiem. Lietuvieši savukārt veiksmīgi izmanto Viļņas Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu un piesaista Eiropas fondus.

Viļņas gadījumā — infrastruktūras objektu celtniecība recesijas periodā ir viena no glābšanās iespējām. Mums šinī ziņā ir tikai viens pozitīvs piemērs — nav apturēta Nacionālās bibliotēkas būvniecība. Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektu turpināšana nav nekāds garnējums dzīves rūgtajai tortei, bet gan nepieciešama pilsētas kultūras infrastruktūra. Tallinā recesijas laiku izmanto plānošanai, visai līdzīgi tam, kā mēs strādājam ar Daugavas krastu siluetu, Centrālās stacijas areālu un Torņakalnu. Jūnijā noslēgsies konkurss par Tallinas jauno domes ēku, un tā tiks būvēta, jo šobrīd tas pilsētai izmaksās lētāk. Igauņi no krīzes izies kā uzvarētāji. Viļņā top arhitektūras parks — pilsēta radīs infrastruktūru un noteikumus — bāzi labas arhitektūras attīstībai. Mums ir iespēja līdzīgi rīkoties Torņakalnā. Šāds forums ir laba spiegošana pozitīvā un atklātā manierē.

A4D: Endriks Mands minēja Tallinas plānotāju saukli «atvērsim pilsētu jūrai», kas vienlīdz spēcīgi uzrunājis gan politiķus, gan iedzīvotājus. Kāds būtu atbilstošs moto Rīgai?
Jānis Dripe: Rīgai jāatveras pret Daugavu. Nebūvējot lielos kultūras objektus, pilsētas atvērtība neradīsies pati no sevis. Citādi mēs varam radīt tikai mazas pļaviņas bez funkcionāla piesātinājuma. Daugavai jābūt aktīvai pilsētas promenādei, pasaules līmeņa publiskai ārtelpai.

A4D: visticamāk, skaistā ideja par atvērtību sasniedz tikai nelielu daļu sabiedrības. Vai nav jāiegulda vairāk pūļu iedzīvotāju izglītošanā, līdzīgi kā tas notiek Somijā — ar dažādām programmām gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan politiķiem?
Jānis Dripe: pilsētas arhitekta biroja uzdevums ir būt dialogā ar Rīgas Domes deputātiem, veidot viņu izpratni par arhitektūru. Cenšamies politiķus iesaistīt notikumos, piemēram, Rīgas arhitektūras balvai izvirzīto darbu vērtēšanā — savu viedokli tiek aicināts izteikt ikviens deputāts. Katru gadu arhitektūras dienā vedam Rīgas mēru uz arhitektu birojiem sarunāties ar arhitektiem un apskatīt, kādi projekti ir uz viņu galdiem. Iepriekšējais Rīgas mērs Aivars Aksenoks bija ļoti kritisks par koncertzāli, bet pēc biroja Sīlis, Zābers un Kļava apmeklējuma viņš bija aizkustināts.

Sabiedrības izglītošanas soļi ir arī Rīgas koka arhitektūras izstāde Rīgas Domē, filmu veidošana par arhitektūru. Domāju, palēnām veidojas informēta sabiedrība.

Piekrītu Arno Jundzem, 100g kultūras vadītājam, ka vecu zupu nevar sildīt bezgalīgi — Nacionālās bibliotēkas ideju sabiedrībai mēģina iebarot jau 20 gadu, tagad tā kļuvusi par vecu parādu, kas vienkārši ātri jānokārto.

A4D: Mati Rautiola stāstīja, ka valsts arhitektūras politika Somijā tika pieņemta jau 1998.gadā. Kādā līmenī ir arhitektūras politikas dokumenti Igaunijā un Lietuvā?
Jānis Dripe: Igaunijā valsts arhitektūras politika pastāv jau vairākus gadus, Lietuvā tā ir nesen pieņemta. Atsevišķu pilsētu arhitektūras politikas nav nevienai no kaimiņvalstīm. Šeit Rīga ir pussolīti priekšā, mums tai ir uzmetums. Šodien vienojāmies, ka strādāsim pie šiem dokumentiem kopīgi, konsultējoties ar somu arhitektūras politikas eksperti Tīnu Valpolu (Tiina Valpola). Viņa labi pārzina Eiropas Savienības tendences, kā arī pazīst Ziemeļeiropas un Baltijas telpas specifiku.

Somijai arhitektūra un dizains ir atpazīstamības, identitātes zīme. Tāda bija savulaik nabadzīgās valsts nepieciešamība — ja trūkst naudas, ir daudz jādomā. Mēs aiz savas pārprastās bagātības pēdējos desmit gados neesam pietiekami daudz domājuši.

A4D: vai Tallinas un Viļņas arhitekti varēja arī ko mācīties no Rīgas?
Jānis Dripe: viņus noteikti iedvesmoja Kalnciema ielas koka ēku puduris kā materializējies pagrieziena punkts sabiedrības un profesionāļu domāšanā.