Atrodies arhitektūrā!

Katrs
pats sev kurators un radošuma lokomotīve, lai notvertu personīgo stīgu, kas
«i» burta šaurībā šķir iracionālo no racionālā un kā ar naglu caursit uztveres starpsienu.
Lai satiktu citus, vispirms jāsatiek sevi. Lai novērtētu mājvietu, jāapiet
pasauli. Un sprīdīši austrumnieciski meditē, ēdot, lūdzot vai mīlot tikai pie
itāļiem Venēcijā. Paldies, Kadzujo!

SANAA
Stikla vēsa rītausma, betona
pelēkas debesis un kvēlzvaigžņu kūļa sasildīta teju tukša telpa, kurā ieelpot kubikmetriem
labi proporcionēta gaisa. Stereotips par planētas pielūgto japāņu biroja SANAA
stilu? Vīlos. Vienkāršība nav tikai melnbalta.

Aizmiegtām
acīm iztēlojies lēni šņaucam nāsīs SANAA arhitektūras aromātu! Uz
telpiskuma baudkāri vedina vācu režisora Vima
Vendersa veidotais videoklips If
Buildings Could Talk
— Lozannas Rolex
mācību centra caurskatei ar 3D brillēm, ko izsniedz kopā ar ieejas biļeti
Venēcijas biennāles 12.Starptautiskajā arhitektūras izstādē. Tās kuratoram
pirmoreiz izraudzīta sieviete un pēc 10 gadu pārtraukuma atkal praktizējošs
arhitekts. Jau Londonas galerijas Serpentine
2009.gada vasaras paviljonam
slēdzoties, tā līdzautore Kadzujo Sedzima zināja: «Biennālei
jābūt sarunai starp darītājiem un vērotājiem.» Cilvēciskā iecere pieauga līdz humānai tēmai People
Meet in Architecture
,
kuru izspēlēt starpdisciplinārā orķestrī uzaicināti gan arhitekti, gan mākslinieki, gan
inženieri [47 ekspozīcijas], dažādojot apmeklētāja pieredzi par veidnēm, kādās
dzimst telpiska atmosfēra. 2010.gada pavasarī SANAA duets sasniegumu sainī iesien arī profesijai prestižo Prickera prēmiju, kas
līdz ziņkārībai uzvelk kāri izzināt SANAA ietekmes spēju. Un tad ar mobilu īsziņu
pienāk iespēja. Pārliecināties.

VENĒCIJA
Pirms 2
gadiem pēc spāņa Santjago Kalatravas projekta pabeigtais Konstitūcijas tilts Venēcijas Lielā kanāla pāriešanai taisni no Romas laukuma
vieš pārpratumā pieturvietu, kur trim liepājniekiem satikt ceturto ceļabiedru. Gadās,
cilvēki netiekas arhitektūrā ar pirmo piegājienu. Arīdzan asaku atgādinošais
pārvads aizmaldina turp, no kurienes atgriež pusgadu jauns funikulers People
Mover
, kas venēciešu autosatiksmes galapunktu savieno ar stāvvietu salu Tronchetto.

«Globālā sabiedrība ir vienota kā
nekad. Tās dzīvesveids mainās. Mēs ticam, ka arhitektūra var ko darīt
tā labā.
Izstādei jāatraisa cilvēkus attiecībām ar arhitektūru, kas dažkārt
uzsākas
netiešā saskarsmē,» Sedzima arvien iedrošina katru būt pašam sevis
kuratoram. Kurators ir
pagātnes rēgs, jo ikviens ir mākslinieks, viņasprāt. Tā formulēta
filozofiskā novitāte sakņoja Kanadzavas laikmetīgās mākslas muzeja
progresīvo priekšlikumu,
kura panākumu dēļ SANAA pievērsa pasaules starmešus, tostarp Venēcijā
vēl 2004.gadā.

Ja pa gabalu

viegli kritizēt, tad atlasīt atzīstamo grūti.
Klātienē kritērijus virza uzmanības

limits. Virskuratorei paklausot, atzīmēju divas no apzeltītajām sanāksmju durvīm un tās, kuras vērtu vēlreiz. Vai skrējiens cauri
lielveikalam tuvina pircēju precei vai pārdevējam? Kas apturēs, aizkustinās vai
nelaidīs vaļā? Ar tematisku drazu pārbāztie salona kvadrātmetri vai tie, kuros
izgaismots vientuļš produkts ar skaidru ziņu par tā nozīmi ievērības kontekstā.
Monitoru mozaīkām un projektu panorāmām kā enerģijas sūkļu skapjiem šaujos garām. Aiz bezcerības atlieku lieliskas sabiedrisko ēku
projektētāju personālizstādes — 50 years after
Brasilia
ar Oskara Nīmeijera izcilā solo partiju vai Tojo Ito darba materiāla piecgades kolekciju
par būvlaukumā jau fiksējamo Taidunas operas namu Taivānā. Tostarp Somijas skolu
arhitektūras, Dānijas pilsētnieciskās dzīvotspējas vai Ziemeļvalstu publiskās
apbūves kopskatus. Pretēji tēzei, ka avangardam arhitektūrā vienvaldība ir
produktīvāks pamats par demokrātiju, lielvalstis lielākoties pašapmierināti purpina
par vajadzību vēl kādu tieši uzrunāt. Vācijai ir arhitektūras alkas,
Lielbritānijai — redzēšanas studijas, ASV — workšopings. Tikmēr jaunās brīvvalstis asprātīgi iesaista
ilgi iztrūkušajā diskusiju kultūrā, izņemot Latviju. Pareizi — mums par izrādīšanos
uz āru svarīgāk salabot iekšienes komunikāciju! Patriotiski pasmaidu piedalies, dari pats stūrīšos, kur konstruēt kopā ar čehiem, legāli
skrāpēt te biju es pie ungāriem vai
serbu nez kuro hand kastrolī iestādīt kaut vai runci.

Lasu — nekad iepriekš arhitektūras biennāle nav bijusi tik tuva pārgadu
mākslas māsai [nākamgad piecdesmit ceturtā!]. Radošās domāšanas disciplīnu divcīņa ievadīta tiesneša nekontrolētas divvirzienu satiksmes gultnē. Izlobu, ka laikmetīgums nav savrups. Varbūt
turpmāk Venēcijas biennāles nedalīt? Ārona Betska
kritiķiem par spīti vai prieku Sedzima atkal arhitektiem
uztic instalācijas šoreiz šaipus arhitektūrai, kam jāīsina vien distance uz ideju satikšanas māku — abpus medijam. Nu ārišķīgu formu
un fantāziju vietā ir vairāk vietas nenoteiktam izbrīnam un jautājumiem sevī. Lai
atrastos tulkojumā.

LAUVAS

labāko gratulēto ekspozīciju Architecture
as air
ieraugu sabrukušu. Teju no zirnekļa tīmekļiem [0.2 mm], saskatāmiem saules
staros, un vāji redzamās, bet 0.9 milimetru auklās strukturētā gaisīgā, gandrīz patiesi gaisa pils uzbur pārspīlējuma ainu ar nostieptu virvi virs iedomu
bezdibeņa uz arhitektūras neko. Uz nemanāmu saplūsmi ar apkārtni. Transparentu tukšumu.
Ļoti trauslo, tāpēc īslaicīgo ģenialitātes devu, divkārt atjaunotu, sagāzuši naktīs
klejojošie kaķi.

Nacionālo
pieteikumu klāstā kā pelnrušķīte starp mātes meitām pamanīta Bahreinas
Karaliste ar krastmalu kultūršoku. Jaunlatvietis dzīvo vienā no daudzstāvu
privātmājas istabām un burbuļvannā mazgā zeķes, sirmais arābu zvejnieks jūras krastā
iepretim bagātību salas augstceltņu torņiem uzslej skabargainu dēļu būdu, kur ar
draugiem iedzer tēju vai uzsit kārtis. Anonīmā arhitektūra, atvesta un
samontēta pēc oriģināla, imitē klausīšanos veca vīra stāstā par nemājīgo
kapitālismu. No pienaglota ekrāna, nē, protams.

Ieskati
šāgada Zelta lauvām apbalvotajos darbos, intervijas ar to autoriem
šeit.

IZLASE. Dalībvalstu pārstāvniecības

1. Beļģija. Usus/Usures
Nolietoti sabiedrisko būvju apdares elementi kā energodekori.
2. Serbija. SeeSaw PlayGrow. Augi draugi. Draugi trauki.
3. Ungārija. Borderline Architecture
Cilvēki satiekas zīmējumā. Bērni, skolnieki, studenti, arhitekti. Zīmuļi no visām ungāru skolām.
4. Rumānija. 1:1
Pretstatu modelis. Sabiedriskais, ārējais, pasaulīgais, reālais. Individuālais,
iekšējais, privātais, abstraktais. Telpa telpā. Darītājs un vērotājs. Žurnāls Domus nosaucis par radikālāko,
konceptuālāko un mistiskāko biennāles dalībnieku.
5. Nīderlande. Vacant NL. Pamesto ēku pārprodukcija. Iztukšošanās progresē: ik
dienu ferma, otro — baznīca, gadā — vējdzirnavas. Ne jau ierindas būves, apbūves
orientieri, kas jāatgriež dzīvē. Giardini dārza Nīderlandes paviljons tiek noslogots 3 mēnešus
gadā. Skaitot no uzbūvēšanas brīža, 39 gadus tas bijis brīvs…
Pārsteidzošā Kanāda. Hylozoic Ground 

IZLASE. Instalācijas

Blueprint. Priekšstatu apgāšana, robežu pārkāpšana — te ir, te nav fasādes.
Cherry Tree Blossom. Arhitektūras
līnija plus glez-tēlniecība. Papīrā un dabā. 
La Trufa
. Ekoloģiska būvniecība plus pirmatnēja
estētika. Pasaules
malā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x