Turpinot A4D sen iesākto tēmu
par arhitektūras izglītību ārzemēs — Sintijas Jonikānes stāsts par studijām
Lihtenšteines Universitātē, kur atbilstoši savam aicinājumam viņa izvēlējusies Sustainable Urban Design maģistra
programmu.
University of Liechtenstein — ETH Zürich «mazā māsa» jeb universitāte ar
savu raksturu, stilu un augstas kvalitātes mācību programmu
Lihtenšteinas Universitāte atrodas pašā Eiropas centrā un ir tikai pusotras
stundas attālumā no slavenās Cīrihes Tehniskās universitātes (ETH Zürich). Ar tradīcijām bagātā un
lēni, bet pamatīgi attīstījusies, kādreizējā Lihtenšteinas Arhitektūras un biznesa
koledža (Hochschule Liechtenstein) ar
2011. gadu pieteica sevi Eiropas
universitāšu saimei un akreditējās kā pilntiesīga universitāte.
Savas studijas šajā
universitātē sāku pateicoties Erasmus
programmai kā apmaiņas studente. Lai arī sākotnējā iecere bija pastudēt tikai
vienu apmaiņas semestri, tomēr piedāvātā un aizraujošā maģistru programma, kā
arī gleznainā Alpu kalnu ainava lika man ar katru dienu paildzināt šo dzīves mirkli
— studiju laiku. Tādēļ pašlaik izmantoju universitātes piedāvāto stipendiju (kas
tiek piešķirtas pamatojoties uz studenta sekmēm un finansiālo vajadzību) un
iespēju turpināt mācības šai universitātē.
Kaut arī pati studiju maksa ir tikai 750 Šveices franki (625 eiro) par
semestri, dzīves dārdzība, kas ir viena no lielākajām Eiropā, tomēr prasa pamatīgus
ikmēneša izdevumus, kapitālu.
Tā kā maģistru programmu
RTU izvēlējos studēt pilsētu plānošanā, kas faktiski tajā brīdī arī bija viena
no galvenajām piedāvātajām izvēlēm RTU, kā arī iekšēji bija aicinājums apgūt dziļāk
šo specialitāti. Kad meklēju piedāvātās apmaiņas universitātes galvenais
kritērijs bija, kur ir laba pilsētu plānošanas programma. «Laba» šai vārda
nozīmē — laikam līdzi ejoša, vispusēja un protams ar ilgtspējību kā vadmotīvu,
jo arī jau pirmajā studiju semestrī RTU
pēc kopīgā studentu grupas brauciena uz Hammarby Sjöstad eko rajonu
Stoholmā interesējos tieši par šādu
pilsētu attīstību. Varbūt tieši tādēļ šīs universitātes piedāvātā maģistra
programma Sustainable Urban Design pavisam
tieši uzrunāja mani.
Kā galveno plusu šai
universitātes maģistrantūras programmā
redzu iespēju mācīties angliski, kas tādejādi piesaista lielu skaitu
internacionālu studentu, kā arī dod iespēju pašmāju studentiem pēc bakalaura
studijām (kas lielākoties ir vāciski, izņemot vienu studiju kas paredzēta
apmaiņas studentiem) apgūt šo valodu, projektu prezentācijas iemaņas, kas savukārt
dod plašākas perspektīvas Eiropas vai pasaules darba tirgū pēctam, kā arī sagatavo
studentu trešajā semestrī paredzētajām
obligātās apmaiņas studijām kādā no citām Eiropas vai pasaules valstīm.
Studijas
Universitātes maģistru programma ir sadalīta trīs
koncentrēšanās studijās, tas ir: Theory of Architecture, Sustainable Design un Sustainable Urban Design. Katru semestri
studentam viņa izvēlētajā studijā ir galvenais studijas projekts, kam paralēli
ir trīs piesaistītie — obligātie mācību prikešmeti un trīs izvēles no jebkuriem
pārējo divu studiju priekšmetiem.Maģistru studiju
programma sastāv no četriem mācību semestriem un obligātās prakses. Studijas
tiek piedāvātas arī nepilna laika, kas tādejādi dod iespēju studentam, kas
strādā, paildzinot studiju laiku apgūt šo programmu.
Pirmais un otrais studiju
semestris ir samērā līdzīgi, kas faktiski viens otru papildina un turpina.
Visām studijām lekciju grafiks ir līdzīgs: pirmā nedēļas puse — pirmdiena un otrdiena
tiek veltīta obligātajām un izvēles lekcijām, kas ir intensīvas un parasti ir
no 8.30 līdz 18.30, savukārt trešdiena un ceturtdiena tiek veltīta izvēlētajai
studijai — konsultācijām ar studijas galveno vadītāju un assistentu. Kaut arī
piektdiena un brīvdienas ir brīvas, uzdotie mājas darbi, kas nereti ir grupu
darbs, kā arī darbs pie izvēlētās studijas projekta aizņem šo laiku.
Trešais semestris ir
obligātais Erasmus jeb citas
programmas apmaiņas studiju semestris, kad studentiem ir iespēja izvēlēties
studijas gan tepat Eiropā kādā no sadarbības universitātēm, gan arī iespēja
doties uz sadarbības universitātēm ārpus Eiropas, kā piemēram Japānu vai
Meksiku. Pēdējais semestris, kas ir veltīts maģistra darba izstrādei, sastāv no
dizaina projekta, kas visbiežāk ir tā paša semestra kopējais studijas
uzstādītais projekts (tēma), bet atšķiras ar to ka ir izstrādāts daudz
pamatīgāk, padziļinātāk un ar paskaidrojošo un analītisko rakstisko daļu — Thesis book.
Savā pirmajā studiju gadā
paralēli studiju projektam, kur liela uzmanība tika pievērsta esošo pilsētu kā
arī to ģenerālo plānu un projektu analīzei un sava projekta grafiskajam
izpildījumam kā arī reālai projektēšanai — problēmas definēšanā un ar
pilsētbūvniecības paņēmieniem risināšanai, apguvu integrētos, studijai
piesaistītos mācību priekšmetus kā Urban
Quality Assessment and Design, Renewable City un Responsible property development.
Lai arī vajadzēja izvēlēties tikai trīs izvēles priekšmetus no citām
studijām, lai uzlabotu valodu un tīri aiz intereses gāju faktiski arī uz
pārējām, ne izvēles lekcijām, kā klausītāja. Kopumā no citām studijām
apmeklēju lekcijas kā: Perception for Architects, Theory of
Architecture, Material Ecology, Building Technology, Building Physics un Structures.
Par pēdējo varu teikt, ka
nezinu ko viņi ir darījuši bakalaura programmā, tomēr maģistrantūrā nebija
nekādu studentiem neizprotamu abstraktu formulu, bet tā vietā ar vizuāliem
līdzekļiem un shematiskiem attēliem, kā arī, kas pats galvenais — ar neskaitāmiem
arhitektūras un inženierijas «brīnumiem», meistardarbiem izskaidrots, kur un
kādas slodzes vai stiepes tad rodas, kā arī gala rezultātā, eksāmenā tiek doti
uzdevumi aprakstīt kura vai kuras no sistēmām darbojas konkrētajā būvē. Jo
mērķis, paralēli ar integrācijas stundām Sustainable
Design studijā, ir arhitektam brīvi pārvaldīt un radoši izvēlēties kuru no
konstruktīvajām sistēmām izmantot un ko tā var dot ēkai arhitektoniski un
otrādi. Līdzīgi arī BuildingTechnology
pasniedzējs liek iesaistīties studentiem un grupu darbā uz konkrētu uzdevumu
pielietot un testēt teorētiskās zināšanas.
Atgriežotie pie pilsētu dizaina/plānošanas
studijas, katru gadu pavasarī visā univesitātē arī bakalauriem ir nedēļu ilga
obligātā mācību ekskursija. Pagājušo gadu bijām apskatīt esošos industriālā mantojuma
objektus kā Landscape Park Duisburgā
un bijušo ogļu raktuves industriālo rajonu Zollverein
Vācijas pilsētā Esenē, kā arī uz vienu no kādreizējām Hanzas pilsētām Hamburgu,
kas ir ievērojama ne tikai ar savu vēsturisko pilsētas centru, bet arī ar tai blakus
pieguļošajām, pēdējos gados drosmīgi attīstītajām un revitalizētajām ostas
teritorijām. Kā galvenie apskatītie
pilsētbūvniecības objekti jāmin pēdējos desmit gadus vērienīgi attīstošo bijušo
ostas jauktas abpbūves un darījumu centra rajonu Hafen City, kā arī nedaudz attālāko, taču ar vietējo dzelzceļa transporta loku savienoto un ērti sasniedzamo
IBA Hamburg Elbas salu, kas IBA (Internationale Bauausstellung) ietvaros
ir uzstādījusi mērķi 2025. gadā ēkām nepieciešamo elektrību un 2050. gadā arī
vajadzīgo siltumu nodrošināt ar uz vietas vai no atjaunojamiem resursiem ražotu
enerģiju. Jāpiebilst, ka projekta teritorijas enerģijas koncepciju un enerģijas
atlasu ir 2008. gadā izstrādājusi IBA
projekta klimata un enerģijas konsultantu grupa, ko vadīja manas studijas
profesors (Peter Droege) kopā ar priekšmeta Renewable city mācībspēku (Dieter
Genske).
Šie un citi Eiropas mēroga cienīgi projekti un
iespaidi, kā arī neskaitāmie apmaiņas
studentiem rīkotie daudzveidīgie pasākumi un ekskursijas uz tuvējām Šveices,
Austrijas un Vācijas pilsētām, kontrastē ar zināmu nošķirtību un valdošo mērogu
šai mazajā Alpu valstī. Tomēr savā ziņā šāda vide ir motivējoša un veicinoša
studentiem, jo arī kopmītnes, kas atrodas piecu minūšu gājienā no dienu un
nakti atvērtās Universitātes laboratorijas (lieki aprakstīt Eiropā par normu
piedāvāto maketu darbnīcu, datoru un citu augstas kvalitātes aprīkojumu
studentu darbam) ir perfekta vide arhitektūras studentam!
Tā kā pati Lihtenšteina
ir samērā maza valsts, tikai 160 kvadrātkilometri, lielākā daļa pasniedzēju un
daudzi studentu ir no Šveices, Vācijas, Austrijas vai Itālijas. Arī
universitātes izstrādātā politika piesaistīt viesprofesorus, kas tikai pēc
pārbaudes laika ir tiesīgi pretendēt uz regulārā profesora amatu, kā arī
konkurētspējīgais atalgojums (kas pēc valsts 2012. gada statistikas datiem
tieši izglītībā ir visaugstākais!) veicina to dažādību un augsto profesionālo
kvalifikāciju.
Telpas
Jau pati ēka, kas ir
bijusī kokvilnas fabrika rekonstruēta 2002. gadā pēc Minhenes arhitektu biroja karl+probst projekta ir kvalitatīvas un
mūsdienīgas arhitektūras paraugs, kam kā vienmēr esmu ticējusi ir būtiska loma
darba (šai gadijumā studiju vides) nodrošināšanai un veicināšanai. Kā baudāms
objekts ir arī universitātes bibliotēka, kas veidota kā ekspresīvi izvietota konsole
—uz pāris betona stabiem balstīts stikla kubs, kontrastējot ar vēsturisko apjomu.
Caur stiklotajām fasādēm, kas aprīkotas ar automātiski reguējamām žalūzijām, tas
paver sniegoto vai attiecīgajā gadalaikā — zaļo Alpu ainavu lasītājiem un kafejnīcas
apmeklētājam.
Lai arī pati ēka joprojām
patērē daudz enerģijas un paštreiz nav no tām ilgtspējīgākajām, pagājušā gadā kāda
studenta zinātniski pētnieciskajā darbā tika izstrādāts un secināts, ka ir
iespējams samazināt esošo ēkas enerģijas patēriņu, kā arī investējot saules
enerģijas paneļos un nomainot citas ēkas enerģijas inženierkomunikācijas, ir
iespējams uzlabot tās energoefektivitāti un ilgtermiņā nodrošināt tās energo
neatkarību un ekspluatācijas izmaksu samazinājumu.
Izklaide
Kā specifisku un
raksturīgu universitātes stilu jāmin arī dāsni rīkotie arhitektūras pasākumi. Kā
galveno pasākumu jāmin katru semestri rīkoto obligāti apmeklējamo četru lekciju
tematisko ciklu ar speciāli izraudzītiem un uzaicinātiem vieslektoriem. Šo
semestri piemēram bija četri dažādi arhitekti, vietējie vai kas citādi
nokļuvuši un strādājuši Latīņamerikā, iepazīstināja ar šī reģiona
pilsētbūvniecības un arhitektūras specifiku un aktualitātēm.
Ar prozaisku un uz melnā
humora robežas balansējošo stāstījumu par pasaules slavu ieguvušo Karakasas Torre David un tā īpatnējo komūnu
uzstājās ETH Zurich universitātes
Pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs un viens no Urban- Think Tank dibinātājiem Hubert
Klumpner. Tradicionālākus un vēsturiskākus pilsētbūvniecības fenomenus iztirzāja
jaunā Šveices arhitekte un urbāniste Fabienne
Hoelzel , pievēršoties San Paulu favelām, kas robežojas ar aizsargājamajamo
dabas parku pilsētas nomalē, ko kopā ar vietējo pilsētplānošanas institūciju
piedāvāts revitalizēt un pārvērst par atpūtas un dabas parka infrastruktūru tūrismam
un pilsētnieku aktīvajai atpūtai, tā nodrošinot jaunas darba vietas un sapludinot
plaisu starp šīm kontrastainajām pilsētas daļām, sociālajām grupām. Šie un citi globālās pasaules pieredzes stāsti
un redzējumi, liek aizdomāties par cita mēroga un pilsētu problēmām un
arhitekta vai pilsētplānotāja lomu tajā.
Paralēli šiem aizraujošajiem
lekciju vakariem, ik pa laikam studenti tiek saaicināti uz foajē uz kādu
tematiskas arhitektūras izstādes atklāšanu, piemēram, materiālu vai kādu
specisisku projektu izstādi (piem. koka
būves gada balvas u.taml. reģionā, kas aptver gan tuvējo Austriju gan Šveici),
vai citiem nozīmīgiem pasākumiem , kā piemēram, pašu studentu prezentētiem
apmaiņas studiju projektiem, ko pēc svinīgās atklāšanas vai prezentācijām
pavada atspirdzinoši dzērieni, maizites vai pagalma barbekju. Tas dod dod
iepēju studentiem atkāpties no ikdienas saspringtā darba pie projektiem, kā arī
rada nepiespiestu komunikācijas platformu gan ar mācībspēkiem un uzaicinātajiem
viesiem, gan studentiem savā starpā. Šo bisnesa un banketa sajūtu pastiprina
arī starp arhitektūras un biznesa spārnu vidū novietotās auditorijas un šajā
pašā foajē ik pa laikam piepildītās bisnesa studentu vai valsts mēroga rīkoto
konferenču vai lekciju kafijas pauzes.
Nobeigumā vēlos citēt 2012.
gada nogalē Lihtenšteinas Izglītības ministra Hugo Quaderer vienu no universitātes tālākās attīstības stratēģijā
– kopsavilkumā minētajiem punktiem: The
University of Liechtenstein should continue to be a «small but excellent
university» , regionally anchored and achieving top results in selected fields
at international level.
Kopsavilkums
+ Daudzi publiski
pasākumi, diskusijas, bazāri
+ Augstas klases un konkurētspējīgi
pasniedzēji
+ Mūsdienīga un visu
laiku pilnveidota mācību programma un mācību metodes
+ Labs tehniskais
nodrošinājums (darbnīcas, individuālas studiju telpas- darba vietas, datortelpas,
bibliotēka, ēdnīca vai pašapkalpošanās automāti)
+ Jauna – rekonstruēta ēka
ar mūsdienīgu arhitektūru
+ Salīdzinoši zema mācību
maksa
+ Daudz iespējas
aktīvajai atpūtai
+ Internacionāli studenti
no visas pasaules
+/- Viena no mācību
programmas Sustainable Design (arhitektūras) studijām ir stipri vērsta uz
Reģionālo arhitektūru, konkrēto vidi -Šveici, tomēr tas neizslēdz mūsdienīgas arhitektūras
valodas integrāciju šai vidē un projekta arhitektoniski telpisko kvalitāti
– Nav lielpilsēta ar tai
raksturīgajām aktivitātēm, mērogu (tuvākā ir Austrijas Voralbergas reģiona pilsēta
Feldkirch, kas ir 30 min braucienā no universitātes)
– Dzīves dārdzība, kas ir
viena no augstākajām Eiropā
– Nav Eiropas Savienībā,
līdz ar to jākārto uzturēšanās atļauja
– Valsts valoda un ar to
saistītie dokumenti, mājaslapas bieži vien ir tikai Vācu valodā, arī
sabiedriskās vietās pārsvarā var dzirdēt, izmanto šo valodu, pietam vēl
izteiktā dialektā, ko pat vāciski runājošam ir jāpiepūlas saprast.
Piebildīšu, ka līdz šim
šajā universitātē Arhitektūru no Latvijas kā apmaiņas studenti mācījušies vēl
trīs studenti, kā arī viens jau ir beidzis šīs studijas kā regulārais students Theory of Architecture programmā (skat.
vairāk) ar tai sekojošo veiksmīgu praksi arhitektu birojā Bernē.
Tā kā universitātes bisznesa
fakultātei arī ir sadarbība ar Latvijas biznesa universitātēm, ik gadus
studējošo latviešu apmaiņas studentu skaits konkurē jau ar daudzajiem Spāņu
studentiem un līdz ar to par Latviešu valodas trūkumu vai svētku tradīcijām nav
pamata uztraukties.
Ja
hokeju var salīdzināt ar arhitektūru, tad citēšu kādu stāstu. Reiz lidmašīnā no Cīrihes uz Rīgu sarunājušies
divi latviešu hokejisti. Tas kurš trenējās Amerikā jautājis tam, kas trenējās
Cīrihē: «Ar ko hokejs Šveicē atšķirās no Rīgas hokeja» un puisis atbildējis: «Rīgā
man iemācīja skriet pa laukumu un mest pa vārtiem, bet Šveicē man ir treneris,
kurš man iemācīja saprast spēles būtību, psiholoģiju, atrast pareizo taktiku,
maksimāli efektīvi parādīt komandas kopējo spēku».
