Arhitektūras studijas Delftas Tehniskajā universitātē

Delftas Tehniskās universitātes vārds  ir pazīstams Eiropā un nu jau  katru gadu vismaz pāris studenti no Latvijas ierodas Delftā, lai uzsāktu maģistra studijas Nīderlandē. Kas ir mazāk zināms un nav iepriekš diskutēts iekš A4D ir bakalaura studijas Delftā, kas  ir pašsaprotami, ņemot vērā, ka bakalaura studijas ir nīderlandiešu valodā.

Nīderlandē ir divas tehniskās universitātes, kur var apgūt arhitektūru universitārā līmenī — Delftas Tehniskā universitāte un Eindhovenas Tehniskā universitāte. Atšķirības apmācības metodēs tiek plaši diskutētas studentu vidū, bet jau manā pirmā saskarsmē e-komunikācijā (vēl tolaik lauzītā, rakstiskā holandiešu valodā) ar ārzemnieku departamentu par vēlmi uzsākt bakalaura studijas vienā vai otrā vietā jau priekšlaicīgi noteica, ka tieši Delfta ir vieta, kur vēlos pavadīt savus nākamos gadus

Savas bakalaura studijas Delftā uzsāku pirms divarpus gadiem, ņemot vērā savu ārzemju pieredzi jau vidusskolas laikā Vācijā, apsverot kādas priekšrocības var tikt iegūtas, paplašinot ne tikai akadēmisko pieredzi, bet arī papildinot savas valodu zināšanas. Tā kā uzņemti tiek tikai studenti, kuriem ir nīderlandiešu valodas zināšanas, astoņus mēnešus Latvijā aktīvi mācījos nīderlandiešu valodu, kas padevās diezgan raiti, ņemot vērā jau iegūtās vācu valodas zināšanas. Pirms uzņemšanas kā ārzemniekam ir jānokārto divi valodas eksāmeni. Oficiālais valsts eksāmens NT2, kas apliecina valodas pamatzināšanas un arhitektūras valodas eksāmens, ko organizē pati universitāte. Noteikti uzreiz jāpiemin, ka visu 8 mēnešu laikā, pirms uzsāku studijas, departaments, kurš atbildīgs par ārzemju studentiem bija ļoti pretīmnākošs, ņēma vērā, ka es vēl nedzīvoju «uz vietas». Viesošanās un pārrunas pie viņiem bija vienmēr patīkamas. Arī dažādi kāzusi (kas, protams, neizpalika!) tika uzņemti ar veselīgu humora devu.

Jāpiemin, ka mācību maksa jebkurām bakalaura un maģistra studijām Nīderlandē katru gadu tiek noteikta «no augšas» un studiju virzienos tā neatšķiras. Vai ikgadus šī maksa tiek paaugstināta par vidēji 100 eiro gadā, un šobrīd ir apmēram 1700 eiro līmeni. Ir arī iespēja mācību maksu veikt 12 maksājumos, katru mēnesi visa gada garumā. Maksa par šo «pakalpojumu» ir 25 eiro, kas liekas vairāk simboliska un nenozīmīga.

Jebkuram eiropietiem, tāpat kā holandietim ir iespēja tikt pie valsts garantētās stipendijas kas variē no 250-500 eiro mēnesī (atšķirībā cik daudz nopelna vecāki), kura tiek «uzdāvināta», ja veiksmīgi tiek iegūts diploms. Priekšnoteikums gan ir, ka eiropiešiem, kas nav holandieši, ir jānostrādā vismaz 32 stundas mēnesī (respektīvi, vismaz astoņas stundas nedēļā) oficiālā darbā. Un protams, ja ir iegūta šī stipendija, students tiek arī pie sabiedriskā transporta brīvbiļetes, ko es uzskatu par vēl vienu lielu ekstru visam šim pasākumam.

Bakalaura studijas

Kā jau ieprekš minēju, bakalaura studijas norit nīderlandiski. Tieši tāpēc ārzemnieku īpatsvars ir minimāls starp daudzajiem holandiešu studentiem. Ja studijas manā gadā uzsāka apmēram 550 cilvēki (no kuriem jau 100 atbirst pēc pirmajiem mēnešiem un šī atbiršanas procedūra turpinās varbūt lēnākā, bet tomēr patstāvīgā tempā), tad mēs bijām varbūt kādi 10. Katram ir savs stāsts, bet lielākoties holandiešu valodas zināšanas jau bija iegūtas tādā vai savādākā veidā iepriekš.

Studiju ilgums bija trīs gadi. Kāpēc bija? Jo ar nākošo gadu sākas pāreja uz četru gadu termiņu. Kāpēc? jo pēc statistikas rādītājiem tikai ~33%  studentu spēja pabeigt bakalauru trīs gadu termiņā. Ar ko tas izskaidrojams, ir cits stāsts. Tas noteikti nav neiespējams, jo es (ārzemnieks!) pabeigšu savu bakalauru trijos gados un iekļaušos statistikas rožainajā daļā. Izskaidrojumi var būt dažādi un es varu pieminēt dažus no tiem, noteikti neiedalot tos negatīvos vai pozitīvos aspektos.

Vispirms jāpiemin, ka katrs students pats var noteikt savu studiju tempu. Var izvēlēties apgūt visus priekšmetus, kas paredzēti pusgadā, var apgūt tos vēlāk. Var atkārtoti likt eksāmenus bez papildu maksas, «atlikt» priekšmetu uz pāris gadiem, ja nav laika, vēlmes vai degsmes un galu galā.. intereses. Kamēr valdība joprojām risina «ilgstudēšanas» jautājumu, studenti joprojām (ja grib) var paildzināt savu bakalauru vismaz par 2-3 gadiem (kas salīdzinoši nav nekas, ja ņēmam vērā, ka agrāk to varēja pat līdz 10 gadiem(!!)). Šī demokrātiskā attieksme ir liels pluss studentiem, kuriem nav panesams vai pieņemams «oficiālais» studiju temps vai arī tiem kuriem ir daudz ārpusstudiju aktivitāšu.

Lielākā daļā bakalaura un maģistra studentu ir iesaistīti dažādās biedrībās, kuru ir pilna Delfta (ņemot vērā ka šeit dzīvo vismaz 20 tūkstoši studentu, tas ir pilnīgi normāli). Biedrības ir daudz un dažādas, sākot no tematiskiem sporta klubiem (futbolistu, badmintonistu, airētāju utt. apvienības), dejotājiem, politiski orientētiem klubiem, koju apvienībām un citām vairāk un mazāk prestižām nodarbēm. Lielākoties, ja esi biedrs, tad no tevis tiek gaidīta (dažreiz tā ir obligāta) aktīva dalība, kas prasa salīdzinoši daudz laika. Pietiekoši daudz, lai šad tad atliktu eksāmenu, neapmeklētu priekšmetu utt. Lielākā daļa arhitektūŗas studentu arī ir oficiāli biedri. Tāpēc neviens neuzskata par obligātu vajadzību pabeigt savas studijas 3 gadu laikā. Gandrīz katrs holandietis grib pavilkt savu studiju laiku pēc iespējas ilgāku un krāsaināku, pirms iejūgties rutīnas darba dzīvē. Un tur nav nekā pārmetama vai nosodāma.

Bet  turpinot par studiju uzbūvi — trīs gadi, sadalīti sešos semestros un 12 kvartālos. Visi semestri, izņemot piekto, ir uzbūvēti pēc tāda paša principa — viens kvartāls veltīts lekcijām un viens kvartāls projektam (tikai maģistros tas iegūst citu vārdu — studija). Katram projektam ir sava tēma un katrs lekciju cikls ir mazāk vai vairāk pakārtots projekta tēmai. Lekciju apmeklējums nav obligāts (visu var noskatīties digitāli no mājām), parasti lekcijas noslēdzas ar eksāmenu vai kādu plašu praktisku uzdevumu.  Apgūstamā programma ir plaša sākot no arhitektūras pamatjēdzieniem, un vēsturi beidzot ar konstrukcijām, mehāniku. Noteikti jāpiemin, ka baklaurs ietver sevī vispārīgu iepazīstināšanu ar visiem maģistra virzieniem. Tas nozīmē, ka jāapgūst ne tikai arhitektūra un pilsētplānošana, ainavu arhitektūra, bet arī nekustamā īpašuma tirgus un ekonomikas daļa. Jāpiemin, ka nevienā no priekšmetiem nav jāizmanto augstākā matemātika (ko gan var darīt, ja baigi gribās), bet rēķināt jāprot, tāpēc cilvēkiem, kas pabeiguši un dabūjuši ģimnāzijas diplomu humanitārajā klasē, pirms iestāšanās jānoliek matemātikas un fizikas iestājeksāmens.

Pieci projekti, ko indivīds veic šo trīs gadu laikā, kā jau minēts, atšķirās pēc tēmas un katru reizi smaguma centrs tiek virzīts uz citu galu. Ja vienreiz tās ir konstrukcijas un instalācijas, citu reizi tā ir pilsētplānošana. Pirmais, otrais un gala projekts ir individuāls, tikmēr trešais un ceturtais ir grupu darbs. Ko no tevis sagaida? Katrā ziņā analītisku pieeju, atvērtu prātu un oriģinalitāti. Tiek gaidīts, ka iegūtās zināšanas no lekciju perioda, tiek pielietotas projekta laikā. Lai arī gala prezentācijām ir savi parametri, kurus «jāievēro», tomēr lielākoties, ja tev ir vairāk materiāla ko prezentēt, neviens tev nebāzīs ar pirkstu sejā un neteiks: «Piedod, dārgais, bet tu saproti, ka esi pārproducējis un tādā veidā pārpratis kaut ko!». Ja tev ir labs iemesls un pamatojums savam individuālajām brīvgājienam, lielākoties tas tiks pozitīvi akceptēts. Tas atspoguļojas arī atzīmēs.  Par labu dizainu tu vari dabūt 7 vai 7,5, bet par oriģinalitāti, dvēseles ielikšanu un padziļinātu ierakšanos būtības izzināšānā var cerēt uz 8 vai 9 (uzreiz jāpiemin, ka 6 ir viszemākā atzīme, kura tiek ieskaitīta, viss, kas atrodas zem, nozīmē uz priekšmeta atkārtošanu).

Bez ceremonijām no tevis jau pirmajā gadā tiek sagaidīti labi maketi un glītas prezentācijas.  Jau pirmajās nedeļās ikviens tiek apmācīts kokapstrādē un ikviens, kuram ir vēlme un gribēšana var tikt iesvaidīts betona, organiskā stikla, 3D printēšanas brīnumainajā pasaulē. Jau otrajā semestrī ikviens tiek iepazīstināts ar BIM, jo jau ceturtajā semestrī grupu darbs projekta laikā aptver esenci, ka pieci cilvēki, katrs ar savu lomu (konstruktors, arhitekts, interjerists, fasāžu eksperts un instalāciju guru), strādā ar vienu 3D modeli vienlaicīgi.

Kopumā vērtējot ar katru semestri es biju pārsteigta cik strukturāli pareizi un  pilnvērtīgi programma tika veidota. Varu tikai minēt, ka jaunajiem četru gadu programmas studentiem tas vēl vairākkārt tiks uzlabots, jo mērķis ir, protams, tiekties arvien augstāk kvalitātes ziņā.

Piektais semestris, tā saucamais minors ir laiks, kad ir iespēja apgūt citus laukus. Pēc paša izvēles (no daudzajām iespējām) vari apgūt kādu jomu padziļināti, doties uz citu universitāti un apgūt kaut ko paplašināti vai doties apmaiņas braucienā. Izvēlējos pusgadu stažēties arhitektu birojā.

Izglītošanās ekstras

Salīdzinoši nesen (pirms 3-4 gadiem) tika izveidota tā saucamā honours programme — papildpriekšmetu programma, kas dod arī papildus novērtējumu absolvējot. Tas nozīmē ka divu gadu laikā jāiegūst papildus 20 kredītpunkti, kas (ja tiek iegūti), tiek apbalvoti ar sava veida «sarkano diplomu» — personisku ieteikumu vēstuli no dekāna un atsevišku papildus diplomu.  Tā kā pati esmu daļa no šī tautās sauktā «elitārā klubiņa», tad varu arī padalīties, kādus priekšmetus tad viņi piedāvā. Tiek piedāvātas analītiskas 10 dienu ekskursijas vēstures  ietvaros uz Romu vai Florenci ar konkrētu darba uzdevumu,  mehānikas vai konstrukciju aktivitātes ar uzdevumiem  konstruēt un uzbūvēt modeļus 1:1, dažādi lekciju cikli par veiksmīgi uzņēmējdarbību utt. Katrs var izvēlēties no piedāvātā klāsta pats sev vēlamo, kombinēt apgūstamo laiku un vietu. Protams, paša iniacitīvas tiek atbalstītas un ar programmas koordinātora labvēlību pārvērstas ECT punktos. Pati piedalījos starpfakultāšu organizētā priekšmetā, kura mērķis bija konstruēt un uzbūvēt ekoloģisku paviljonu Lowllands mūzikas festivālam, kas reprezentētu universitāti.

Tikko ir noslēdzies mans pēdējais honours priekshmets, kur OMA partneru vadībā divas studentu komandas divu nedēļu laikā, intensīva darba rezultātā,  izveidoja pieteikumu jauno arhitektu konkursam Itālijā. Mūs ne tikai katru dienu apciemoja 2-4 OMA vadošie arhitekti (ņemot līdzi itāļu izcelsmes darbiniekus) dažādos diennakts laikos  (mūsu jaunizceptais birojs atradās 10 minūšu gājiena attālumā no OMA kantora), bet arī human resources pārstāvis, kurš regulāri piestaigāja, atgādinādams, ka viņš varot «lietas attiecīgi sabīdīt», ar to domāot prakses un darba iespējas OMA birojā. Noslēguma vakarā, neoficiālā atmosfērā OMA pārstāvji atzina, ka nekad vēl agrāk neviens tik tieši viņiem nav sūtījis ziņu ar domu: «Sveiki, te esam mēs, jūsu fani, gribam no jums mācīties, sēdēsim blakus jūsu kantorim, dedzīgi taisot konkursa pieteikumu. Vai jūs nonāksiet šad tad garām?». Piedāvājums, uz kuru principā nav iespējams negatīvi atbildēt. Ir vērts minēt, ka šis priekšmets bija studentu iniciatīva, tāpat kā organizācija un izpildījums. Gan mēs, gan OMA pārstāvji noslēdzām priekšmetu pacilātā noskaņojumā. Tika apspriesti varianti ne tikai par turpmāku sadarbību, bet arī par OMA maģistra studijas izveidi (galu galā, ja Kēsam Kānam, Mihaelam Rīdeikam un MVRDV ir savas maģistra studijas, ir pienācis laiks arī OMA iesaistīties).

Universitātei ir starpkontinentu sadarbība ar citu universitāšu izcilības programmām, tāpēc dalībniekiem ir iespējas braukt, piemēram, uz Tokiju pieredzes apmaiņas braucienos. Motivācija un darbaspējas ir viss, kas vajadzīgs. Ir arī iespējas iegūt honours labumus maģistra laikā ar mazliet citādiem priekšnoteikumiem.

Tālākizglītības iespējas

Maģistra grāda iegūšanas iespējām Delftas šajā universitātē jau iepriekš ir diskutētas. No šī gada ir atvērta jauna programma Geomatics papildus jau esošajām.

Kā atsevišķu punktu gribēju minēt, ka maģistru iespējams apgūt arī vienā no sešām Arhitektūras akadēmijām Nīderlandē. Uzbūve šai izglītībai atšķiras drastiski. Pirmkārt, divu pilna laiku studiju vietā tā ir četru gadu nepilna laika studiju programma, kur visus četrus gadus ir paralēli četras dienas nedēļā jāstrādā birojā. Otrkārt, maģistra grāds, kas tiek iegūts ir nevis inženiera, bet mākslas. Svarīgi ir saprast, ka akadēmijas nenodrošina studentus ar darba vietām. Studentam pašam ir jāatrod birojs, kur strādāt. Arī šis temats (plusi un mīnusi vienai vai otrai izglītībai) tiek jo plaši un asi diskutēts, parasti, ikgadu neilgi pirms gadkārtējo ArchiPrix balvu sadalīšanas.

Kopsavilkums

+ arhitektūras izglītības nepārprotama kvalitāte
+ individuāls, paša izvēlēts temps un struktūra
+ honours programmas sniegtās iespējas
+  stipendiju iespējas
+ pasniedzēji un lektori
+ atvērtība un pretīmnākšāna ārzemju departamentā

un tā varētu turpināt..

Vienīgais mīnuss, kas nāk prātā ir

neinternacionāla valoda

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x