Arhitektūras studijas AA Londonā

Architectural Association School of Architecture

AA ir neatkarīga privāta arhitektūras universitāte Londonā, kuras mātes organizāciju — pašu Architectural Association, 1847. gadā nodibināja divi jauni, ar pastāvošo arhitektūras izglītību neapmierināti arhitekti Robert Kerr un James Grey. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, taču skola saglabā galvenos dibinātāju principus — neatkarību savā domāšanā, dažādību mācību satura ziņā, un reprezentatīvi demokrātisku pārvaldi, lai nodrošinātu, ka reālā vara skolā patiešām pieder pašiem studentiem.

Skola atrodas Bedford Square laukumā pašā pilsētas centrā, kas varētu likties netradicionāli universitātei, taču šeit, lai arī dažādos līmeņos un programmās, tomēr tiek piedāvāts apgūt tikai arhitektūru, kas nozīmē, ka uz citu universitāšu fona skola ir ļoti maza — aptuveni 800 cilvēku, ieskaitot visus studentus un pasniedzējus, un tas, protams, atspoguļojas arī skolas fiziskajos apmēros. Mācību maksa, kā jau privātskolā, te ir ļoti augsta — lielākajā daļā mācību programmu tā ir mazliet zem 17 tūkstoši britu mārciņu gadā, kam klāt jāpieskaita arī mācību ceļojumi, īres maksa, transports, un pārējie izdevumi, kas saistīti ar dzīvošanu Londonā. Taču skolā ir pieejamas dažādas stipendijas, kas lielākoties tiek piešķirtas, vērtējot akadēmiskus kritērijus, un retos gadījumos ir iespējams ar tām nosegt pat līdz divām trešdaļām mācību maksas.

Iestāšanās process AA jebkurā programmā ir līdzīgs kā lielākajā daļā arhitektūras skolu ārzemēs — tiek iesūtīti līdzšinējās izglītības dokumenti un portfolio, kas ir pati svarīgākā sastāvdaļa. Portfolio saturā, stājoties uz pirmo kursu, var būt jebkas, kas ilustrē potenciālā studenta radošumu, telpisko domāšanu un vizuālās spējas, bet uz vēlākiem kursiem un programmām tie jau noteikti ir arhitektūras projekti. Ja portfolio tiek atzīts par pietiekami labu esam, tad seko intervija klātienē vai skaipā, ja pretendentam nav iespējams ierasties Londonā, un pēc intervijas rezultātiem arī tiek izlemts, vai tiec uzņemts skolā vai ne.

Vispārējā mācību slodze ir pamatīga — pie projektiem tiek strādāts ļoti intensīvi un katru dienu, bieži vien arī brīvdienās, un bieži vien no desmitiem rītā, kad skola tiek vērta vaļā, līdz desmitiem vakarā, kad to slēdz, un pēc tam tiek turpināts strādāt mājās. Jāpiebilst, ka studiju laika organizācija lielākoties ir pašu studentu brīva izvēle, jo konsultācijas ar pasniedzējiem un lekcijas notiek tikai pāris reizes nedēļā — tātad, intensīvais darbs ir studentu pašmotivācijas, nevis uzspiestas disciplīnas rezultāts. Tā kā skola ir pasaulē atzīta un šejienes beidzēju vidū atrodami tādi vārdi kā Cedric Price, Peter Cook, Rem Koolhaas un Zaha Hadid, ir arī saprotams, ka studentiem ir stimuls strādāt daudz.

AA ir aktīva publiskā dzīve, te notiek arī daudzi ar formālām mācībām nesaistīti pasākumi — dažādu vietēja un pasaules mēroga arhitektūras praktiķu un teorētiķu lekcijas un diskusijas, grāmatu prezentācijas (šeit ir arī sava neliela izdevniecība), izstādes un tamlīdzīgi, kā rezultātā te valdošā atmosfēra ir brīva un neformāla. No otras puses, bieži vien novērojama arī snobiska un pretencioza attieksme, lielākoties gan no zināmas daļas studentu, ne pasniedzēju puses — kas gan nav sveša lieta jebkur, kur darīšana ar arhitektiem.

Mācību organizācija

Visa skola sadalīta divās daļās — Undergraduate un Postgraduate skolās, no kurām pirmā formāli ir viena izglītības līnija, kas sākas pēc vidusskolas un beidzas ar profesionālā grāda iegūšanu pēc 5 studiju gadiem un ir sadalīta vairākās secīgās studiju programmās, un otrajā pieejamas dažādu arhitektūras novirzienu maģistru programmas, kā arī doktorantūras studijas. Sīkāk aprakstīšu pēdējos divus gadus no profesionālajām studijām (ceturtais un piektais kurss) jeb tā saucamo Diploma studiju programmu, kurā pats mācījos, taču lielākā daļa informācijas principiāli tikpat labi varētu būt attiecināma arī uz pārējām programmām.

Arhitektūras izglītība Lielbritānijā formāli sastāv no 5 mācību gadiem — pirmajiem trim jeb Degree programmas, kuru beidzot, tiek iegūts mākslas vai inženierzinātņu bakalaura grāds arhitektūrā un RIBA (Royal Institute of British Architects) Part I kvalifikācija (līdzīgi kā RTU pēc 3.5 studiju gadiem tiek iegūts arhitektūras bakalaura grāds), un pēdējiem diviem — Diploma programmas jeb profesionālā bakalaura studijām, pēc kurām tiek iegūta RIBA Part II kvalifikācija. Starp pirmo un otro posmu parasti tiek ņemta viena vai divu gadu pauze, lai praktizētos, tādējādi visas arhitektūras studijas parasti aizņem vismaz setiņus gadus. Jāsaka gan, ka, lai uzsāktu studijas pašā AA pēc vidusskolas beigšanas, tiek prasīts vēl viens sagatavošanās studiju gads (par pilnu maksu) un līdzīgi, stājoties uz profesionālo studiju programmu, bieži vien tiek prasīts, lai students atkārto trešo kursu AA.

Pirms sīkāk izskaidrot studiju sistēmu, nepieciešams piebilst, ka studijas
jebkurā programmā sastāv no daudz vairāk projektēšanas, un daudz mazāk papildpriekšmetiem, nekā, piemēram, RTU. Tas atspoguļojas gan laika daudzumā, kas nepieciešams, lai noliktu citas ieskaites, salīdzinot ar projektēšanu, gan studentu un pasniedzēju attieksmē — viss ir pakārtots projektēšanai, un arī papildpriekšmetu pasniedzēji to labi apzinās. Projektēšana gan sevī ietver daudz vairāk kā tikai vienu ieskaiti — gan diplomdarbi, gan citi kursa darbi tiek vērtēti pēc daudz un dažādiem kritērijiem, kas bieži vien ietver sevī aspektus, kas citās augstskolās varētu būtu aplūkoti kādā no papildpriekšmetiem.

Projektēšanas studijas

Studijām Diploma programmā AA ir īpatnēja oganizācija, atšķirīga no lielākās daļas Lielbritānijas augstskolu. Ceturto un piekto kursu studentiem projektēšanas studijas notiek kopā, taču visi, neatkarīgi no studiju gada, tiek sadalīti pa aptuveni 15 dažādām projektēšanas studijām ar programmatiski atšķirīgu ievirzi — tātad, katrā studijā, kuru parasti vada viens līdz trīs pasniedzēji, ir aptuveni 12 studenti, no kuriem puse ir ceturtā, bet puse — piektā kursa studenti. Vienas projektēšanas studijas un, tātad, arī projekta izstrādes garums ir viens gads, kas varētu likties ilgs laiks, taču katrā projektēšanas studijā gandrīz viss pirmais mācību pusgads tiek veltīts dažādiem izpētes un sagatavošanās darbiem, kas vēlāk kalpo sava dizaina dažādu aspektu pamatošanai.

Kā piemēru, lai izskaidrotu dažādo projektēšanas studiju profilus, minēšu savus divus gadus AA, kas katrs tika pavadīts citā studijā. Ceturto kursu pavadīju projektēšanas studijā pie diviem spāņu pasniedzējiem, un studijas fokusējās uz arhitektūras sociālo aspektu — ēku un pilsētvides attiecībām ar, un ietekmi uz,  tās iemītniekiem un lietotājiem. Piekto kursu, kurā izstrādāju diplomdarbu, pavadīju studijā pie vācu pasniedzēja, kurš nodarbojas ar interaktīvu instalāciju dizainu un formu ziņā ļoti ekspresīvu arhitektūru, veidotu ar dažādu datorprogrammu palīdzību. No citām jāmin projektēšanas studija, kur studenti nodarbojas ar arhitektūras teorijas darbu izstrādi un projektam šī vārda tradicionālajā izpratnē tiek veltītas tikai pāris nedēļas gadā; ir vairākas studijas, kurās tiek veidoti milzumdaudz maketi un projekti tiek izstrādāti nevis konceptuāli, bet kā šo eksperimentu rezultāts; ir studijas, kurās izstrādā liela, pilsētplānošanas mēroga darbus. Katra studija un pasniedzējs ir citāds, dažbrīd, iespējams, ar diametrāli atšķirīgiem uzskatiem par arhitektūru, bet tieši tas, manuprāt, ir galvenais šīs skolas pluss — skolas telpiskā vide ir ļoti kompakta, tāpēc starp studentiem un pasniedzējiem no dažādām studijām ikdienā veidojas tieša saskare, un tādējādi pastarpināti tiek iegūtas zināšanas no visdažādākajām ar arhitektūru saistītajām sfērām.

Atsevišķa apraksta vērts ir projektēšanas studiju izvēles process, kura laikā katra mācību gada sākumā veselas trīs dienas tiek veltītas intervijām, un, nepārspīlējot, var teikt, ka, neskaitot diplomdarba un kursa darbu aizstāvēšanu, šis ir gan visnozīmīgākais, gan uztraukumiem bagātākais laiks gadā. Pirmajā dienā visi projektēšanas studiju pasniedzēji prezentē savus studiju uzdevumus — lai gan nebūtu pareizi tos saukt par uzdevumiem, tas drīzāk ir projektu izstrādes ietvars vai konteksts (ekonomisks, politisks, sociāls konteksts, utt. — tikai retos gadījumos fizisks, novietnes konteksts). Šajās prezentācijās izskaidro mācību gada uzbūvi, kas katrai studijai parasti ir atšķirīga, pasniedzēju personīgās intereses arhitektūrā, kam vienmēr ir liela nozīme, un rāda iepriekšējo gadu studentu darbus, kas aptuveni ilustrē studijas uzstādītos mērķus. Pēc šīm prezentācijām tomēr vēl vienmēr ir daudz jautājumu, un lielākas skaidrības ieviešanai vakarpusē notiek neformālas sarunas pie vīna glāzes skolas pagrabā, kuru laikā iespējams aprunāties ar iecerētajiem pasniedzējiem un uzzināt ko vairāk un precīzāk par sevi interesējošajām studijām un to novirzienu.

Pēc izvēles mokās pavadītas nakts, nākamajā rītā skolā ir jāiesniedz saraksts ar savām trim izvēlētajām studijām prioritāšu formātā. Pēc šiem sarakstiem tiek sastādīti interviju grafiki, un nākamās divas dienas katrs pasniedzējs intervē savus potenciālos studentus un izvēlās viņaprāt vispiemērotākos kandidātus. Ja students netiek savā pirmās izvēles studijā, tad dodas uz interviju savā otrajā izvēlē; ja netiek otrajā vai trešajā, tad tiek ieskaitīts kādā mazāk populārā projektēšanas studijā, kurā nav pieteikušies pietiekami daudz studentu. Diena izvēršas tiešām emocijām bagāta, jo daži pasniedzēji dod atbildes uzreiz, intervijas laikā, bet daži tikai dienas nobeigumā pēc visu kandidātu intervēšanas; daži intervijas veic ļoti ātri, daži līdz vēlam vakaram, kā visa rezultātā skolā haoss ir diezgan pamatīgs. Tieši tāda pati sistēma darbojas arī otrajā un trešajā kursā, kuru studenti projektē kopā, sadalīti pa vairākām studijām, tikai atķirība ir tā, ka ir mazākas izvēles iespējas, un studiju virzieni mazāk izteikti, vispārīgāki.

Ņemot vērā studiju dažādību, sarežģīto izvēles procesu, un to, ka izvēlētajā projektēšanas studijā students paliek visu gadu, ir skaidrs, ka iespējamas arī lielas vilšanās — piemēram, ja netiec nevienā no sevis izvēlētajām studijām, var nākties visu gadu pavadīt, darot ko pilnīgi pretēju savām vēlmēm. Taču, tā kā arī studentiem ir ļoti dažādas intereses, lielākoties cilvēku skaits, kas piesakās uz katru studiju, ir diezgan sabalansēts, un neapmierinātie noteikti ir mazākumā — piemēram, man paveicās abus gadus tikt savās pirmās izvēles studijās.

Visa gada garumā notiek projektu prezentācijas to dažādos izstrādes līmeņos — sākot no izpētes materiāla prezentācijām gada sākumā, turpinot ar metu un dažādu līmeņu skiču projektu prezentācijām vēlāk. Šo prezentāciju laikā diskusijās par projektiem parasti piedalās attiecīgās projektēšanas studijas vadītājs vai
vadītāji, kā arī vairāki pieaicināti kritiķi, sākot no citiem skolas pasniedzējiem un praktizējošiem arhitektiem, un beidzot ar zinātniekiem, rakstniekiem, māksliniekiem, un jebkādiem citu profesiju pārstāvjiem, kuri studijas vadītāja un studentuprāt varētu būt noderīgi diskusijas veidošanai un projektu attīstībai. Tādējādi studenti jau laikus tiek pieradināti prezentēt savus projektus, diskutēt par tiem un atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem un kritiku, gatavojoties oficiālajai darbu vērtēšanai, kas notiek līdzīgā formā gada beigās. Šī pēdējā prezentācija, kurā piedalās divi līdz trīs citi tā paša līmeņa projektēšanas studiju pasniedzēji, ir vienīgā, kas patiešām tiek oficiāli vērtēta, un tikai no tās ir atkarīgs, vai students sekmīgi pabeidz mācību gadu — un katru gadu ir studenti, kam tiek palūgts mācību gadu atkārtot.

Papildpriekšmeti

Papildus projektēšanai ir jānokārto ieskaites arī vairākos papildpriekšmetos, kuru skaits un raksturs katram kursam ir cits — ceturtajā kursā jānokārto trīs arhitektūras teorijas priekšmeti un divi tehniskie priekšmeti, savukārt piektajā kursā ir tikai viens teorijas priekšmets, kā arī tehniskais izpētes darbs, kas parasti tiešā veidā saistīts ar projektēšanu, taču tiek vērtēts atsevišķā ieskaitē. Tam visam papildus iespējams izvēlēties vienu vai vairākus tā saucamos Media studies kursus, kas domāti praktisku iemaņu apguvei — grafisko un modelēšanas datorprogrammu apguve, programmēšana, dažādu maketu gatavošana, fotogrāfija, zīmēšana, utt. Tāpat piektajā kursā jāizstrādā neliela apmēra rakstu darbs par kādu ar arhitektūras praksi saistītu jautājumu pēc paša izvēles.

Ir vērts pastāstīt vairāk par piektā kursa tehnisko izpētes darbu. Šis darbs, kā jau minēts, tiešā veidā saistīts ar diplomdarbu — tiek izvēlēts kāds tehniska rakstura diplomdarba aspekts, un tas tiek izstrādāts līdz detalizētam līmenim. Tā kā katras studijas un katra studenta projekti ir atšķirīgi, arī tēma tehniskajam darbam nekad nav iepriekš noteikta un parasti tiek izvēlēta, konsultējoties gan ar diplomdarba vadītāju, gan kādu no tehnisko priekšmetu pasniedzējiem. Svarīgi ir tas, ka šis darbs tiek izstrādāts jau ziemā un agrā pavasarī, vēl ilgi pirms pats diplomdarbs ir pabeigts, kas nozīmē to, ka nevis jau gatava projekta kāds tehnisks aspekts tiek atrisināts līdz galam, bet gan pats tehniskais izpētes darbs tiek izmantots diplomdarba attīstīšanā un tiešā veidā ietekmē tā izstrādes gaitu. Te gan jāpiebilst, ka katrs projektēšanas pasniedzējs uz šo tehnisko darbu raugās citādi — daži to uztver kā nedalāmu projekta sastāvdaļu, bet daži, piemēram, teorētisko projektēšanas studiju pasniedzēji — kā atsevišķu darbu, kura izstrādē viņi nemaz neiesaistās. Vēl jāmin, ka, lai gan darbs tiek saukts par «tehnisku» izpētes darbu, ar tehnoloģiska rakstura jautājumiem, kādi tradicionāli sastopami arhitektūrā (pīrāgi un pamatu pēdas aprēķini) tam visbiežāk ir visai attāls sakars — te galvenais ir nevis uzzīmēt pēc iespējas vairāk detaļas, bet pārliecināt darba vērtētājus, ka izvēlētā tēma tiešām ir izprasta līdz galam.

AA telpiskā uzbūve

Ievērības cienīga ir skolas arhitektūra, kas ir ļoti atšķirīga no jebkuras citas universitātes. Skola ieaugusi vairākās 18. gs. beigu rindu mājās, kas iegūtas skolas īpašumā, savienotas un rekonstruētas laika gaitā, kā rezultātā ir iegūts no vairākām ēkām, terasēm un iekšpagalmiem veidojies neregulārs labirints — lai gan platības ziņā skola ir neliela, tomēr, uzsākot studijas, paiet vairākas nedēļas, līdz beidzot saproti, kur kas atrodas, un kā tur visātrāk nokļūt. Un šai haotiskajai skolas telpiskajai uzbūvei noteikti ir liela loma arī vispārējās skolā valdošās neformālās atmosfēras veidošanā, kas mācībām tajā piešķir pavisam citu nokrāsu.

Katrai projektēšanas studijai ierādīta sava telpa, kurā notiek konsultācijas ar pasniedzējiem un diplomdarbu vadītājiem — un tāpat arī katrai maģistra programmai, doktorantūras studentiem un citām studiju programmām. Bez šīm telpām ir pāris lekciju telpas, kurās notiek teorijas un tehnisko priekšmetu lekcijas, lielā publisko lekciju un pasākumu telpa, bibliotēka, arhitektūras grāmatnīca, neliela kino zāle un filmu bibliotēka, foto studija, maketu veidošanas darbnīca ar daudz un dažādiem darbagaldiem koka un metāla apstrādei, «slapjā» darbnīca betona un ģipša liešanai, kancelejas piederumu veikals, datoru telpas ar dažādu izmēru ploteriem, digitālo maketu darbnīca ar 3D printeriem, CNC frēzēm un lāzergriezējiem, vairākas izstāžu zāles, ēdnīca, un, pats galvenais — bārs. Šī neapšaubāmi ir skolas sirds, kur pievakarēs, bet jo īpaši pēc publiskām lekcijām, izstāžu atklāšanām vai citiem pasākumiem pie alus pudeles pulcējas studenti, pasniedzēji un visi citi interesenti.

Kā mīnuss jāmin tas, ka visas skolas ēkas tiek slēgtas jau desmitos vakarā, kas uz lielas daļas pasaules arhitektūras skolu fona ir drīzāk izņēmums, ne likums — kā jau minēts, pie projektiem tiek strādātas ilgas stundas, un tiktu strādāts arī pēc desmitiem vakarā, ja vien skola netiktu slēgta.

Skolai ir vēl viena daļa, kas atrodas ārpus Londonas, meža (Hooke park) vidū, kur pašu spēkiem uzbūvēts liels šķūnis praktisku iemaņu kopšanai — lielizmēra maketu veidošanai, eksperimentēšanai ar dažādiem būvmateriāliem, un citām nodarbībām. Šīs skolas daļas lietošana, kā jau viss cits, ļoti atkarīga no izvēlētās studiju programmas un projektēšanas studijas — daži studenti te pavada vairākus mēnešus gadā, daži neatbrauc nekad.

Personīgais viedoklis

Skolas vispārējā filozofija, vismaz manā interpretācijā, ir tāda, ka studentiem galvenais ir iemācīties mācīties. Respektīvi, skolā reti tiek tiešā veidā pasniegtas dziļas praktiskas vai tehniskas zināšanas, tā vietā studenti tiek iedrošināti meklēt šīs zināšanas paši, un viņiem tiek norādīti daži no ceļiem, pa kuriem pie tām iespējams nokļūt. Šī pieeja šķiet loģiskāka par mēģinājumiem &laquo
;iebarot» kādas konkrētas zināšanas vai viedokli, jo arī arhitektūras pasaulē izmaiņas mūsdienās ir ātras un jebkuras zināšanas noveco, tāpēc pats svarīgākais ir būt spējīgam pašam izsekot jaunumiem un vienmēr turpināt mācīties. Tāpat šī pieeja padara studentus atvērtus savā domāšanā, jo netiek iepotētas kādas noteiktas dogmas, bet tā vietā tiek iemācīts pašam veidot savu viedokli uz nepārtraukti papildināmas zināšanu bāzes.

Kopsavilkums

+ Daudzi publiski pasākumi
+ Kompakta un pārsteidzoša telpiskā uzbūve
+ Augstas klases un pasaulē atzīti pasniedzēji
+ Iespēja projekta veidošanā pieaicināt visdažādāko jomu speciālistus
+ Atvērta filozofija
+ Dažādas tehniskās iespējas
+ Atrašanās vieta

– Mācību maksa
– Darba laiks
– Īstu tehnisku un praktisku zināšanu pasniegšanas trūkums