Arhitektu biroji, kas ir uzaicināti piedalīties sarunu
procedūrā par Jaunā Rīgas teātra projekta izstrādāšanu, ir izsūtījuši vēstules valsts
institūcijām, aicinot pārskatīt nejēdzīgi īsos projektēšanas termiņus, reizē
arī apšaubot ierasto valsts un pašvaldību lētākās cenas konkursu praksi
arhitektūrā.
Gaisotnē, kas valdīja pāris dienas pēc Zolitūdes traģēdijas,
varēja likties, ka šis satricinājums ir tik spēcīgs un ārkārtējs, ka noteikti kaut
ko atmodinās un mainīs sabiedrībā — gan attieksmē pret darba un politisko
kultūru un atbildību, gan pret koruptīviem darījumiem un «shēmām» ne vien
būvniecībā, bet «visā sistēmā». Taču jau
dažas dienas vēlāk notikumu attīstība un medijos manāmie dažādu darboņu izteikumi
un rosība liecināja, ka viss atkal ir vecajās
sliedēs. Skaidrs jau, ka naivi ir cerēt, ka sabiedrība var kaut kā pēkšņi mainīties,
— tas var notikt tikai pamazām un pakāpeniski, nomainoties paaudzēm un — katram pašam.
Un tomēr arvien pastāv cerība, ka traģiskais notikums varētu
būt par grūdienu zināmām izmaiņām pastāvošajā būvniecības sistēmā, arī tajās
jomās, kur cieši iesaistīti arhitekti. No vienas puses katastrofa rosina
arhitektus pārdomāt un diskutēt par savu atbildību un lomu būvniecībā procesā,
par profesijas ētiskajiem aspektiem, raisot cerību, ka ir iespējama attīstība
arhitektu kopienas iekšienē. Taču ir arī
otra puse — iespēja, kas šobrīd it kā dota arhitektiem, — ja ne mainīt visu sistēmu,
tad vismaz svaru kausus. Būtiska šīs
sistēmas daļa ir valsts un pašvaldību iepirkumi, mazākās cenas konkursi, kur birokrātijas
un būvniecības industrijas intereses sapinušās sarežģītā mezglā, nereti ārpusē
atstājot visas sabiedrības intereses, kuras
taču bieži reprezentē tieši arhitekts ar saviem centieniem pēc labākas un kvalitatīvākas
vides.
Kā zināms, arī Jaunā Rīgas teātra pārbūves projekta konkurss
ir viens šāds piemērs, kur valsts ar sasteigtu projektēšanu un cenu kā vienīgo
kritēriju darbojas sliktāko un alkatīgāko pasūtītāju garā. Noslēdzoties pretrunīgajam konkursam, uz sarunu
procedūru tika aicināti trīs finālisti — otrās vietas ieguvēji — biroji Made un Gaiss, un abu trešo vietu
ieguvēji — Zaigas Gailes birojs un
birojs Jaunromāns un Ābele. Kā jau minēts, paredzamais līguma izpildes
termiņš ir deviņi mēneši, kuros bez pašas projektēšanas tātad ietilpst gan topogrāfijas sagatavošana un
tehnisko noteikumu saņemšana, gan skiču, gan tehniskā projekta skaņošana. Apzinoties
šos — arhitektu darbam neiespējamos apstākļus, kādus diktē iecerētais līgums,
gan to, ka šādi termiņi neizbēgami ietekmēs kvalitāti, visi trīs pretendenti ir
rakstījuši vēstules pasūtītājorganizācijai — VAS Valsts nekustamie īpašumi, adresējot
arī citām iesaistītajām pusēm.
Biroji Made un Gaiss arhitekti atklātajā vēstulē, kas
adresēta arī Arhitektu savienībai, aicina noteiktos deviņus mēnešus atvēlēt tieši
projektēšanas darbiem, neskaitot skaņošanu. Tāpat viņi rosina precizēt vērtēšanas
kritērijus, jo šobrīd vienīgais piedāvājuma izvēles kritērijs ir viszemākā
cena. Līdzīgi arī Zaiga Gaile savā iesniegumā, kas adresēts arī Finanšu
ministrijai un Iepirkumu uzraudzības birojam, detalizēti pamato projektēšanas
un skaņošanas kārtību, apliecinot, ka deviņos mēnešos izstrādāt kvalitatīvu
projektu nav iespējams, un aicinot tam atvēlēt 15 mēnešus. Par zemākās cenas
nosacījumu viņa bilst, ka «likums neaizliedz akceptēt labāko nevis lētāko
piedāvājumu.» Savukārt biroja Jaunromāns
un Ābele vēstulē ir pausts: «Vēlamies aicināt izvērtēt visu iesaistīto pušu
atbildību par sekām, ko rada sasteigta projekta izstrāde un saskaņošana.»
Made un Gaiss arhitektu atklātā vēstule
Zaigas Gailes iesniegums
Zaiga Gaile par JRT projekta procedūru LTV raidījumā
100 g kultūras, 26/11/2013
