Latvijas Arhitektu savienības (LAS) priekšsēdētājs Juris Poga intervijā NRA pauda, ka Latvijas dalība iepriekšējā Venēcijas arhitektūras biennālē (turpmāk — Biennāle) ar nosaukumu Next vērtējama atzinīgi, ka tā jāturpina, ka LAS uzņemas procesa injicēšanu un prezentācijai piedāvā skiču konkursa darbus par Liepājas koncertzāli: «Tāda kultūras celtne varētu būt pielīdzināma Gugenheima muzejam, kas Bilbao piešķīra noteiktu identitāti. Liepājas situācija (no slēgtas militāras ostas pilsētas uz) precīzi atbilst tēmai Metamorfoze, kas ir atvērta jebkādai interpretācijai.
Interpretācija arī seko. Sākotnējā ideja — 9.Biennālei piedāvāt humāni virzītu projektu Liepājā kā vispārēji paustu latviešu profesionāļu nostāju, reizē manifestu Rīgai — arhitektūras mākslai nelabvēlīgai videi, saliedējoties ar izvērstāku liepājnieku kluba V—10 piedāvājumu, rezumējās par konsolidētu koncepciju Kultūrvēsturiskās metamorfozes Baltijas jūras piekrastē Latvijā, kuru raksturos 3 arhitektoniskajās attiecībās atšķirīgas pilsētas — Liepāja ar pilsētvides veidošanas stāžu, Ventspils ar arhitektūru kā politisku prioritāti un galvaspilsēta ar būvniecības īpatsvaru un iniciatīvu.
Starta stacija — Liepāja
2003.gada nogalē LAS valde uzaicināja klubu V—10 (līdz 9.janvārim) izstrādāt savu koncepciju. Ziemassvētkos (25.12.) uzrunāto V—10 prezidenta G.Vīksnas un Liepājas galvenā arhitekta U.Kaugura atstāsta inspirēti, sanākušie kluba aktīvisti mēģināja saprast: «Kā ar stāstu par pilsētu pārstāvēt valsti? Kā pasniegt arhitektūru? Procesu vai objektu? Karostu vai koncertzāli?» Secināja, ka jārada teorētiska platforma, uz kuras likt ilustrāciju, un izvirzīja versiju par Liepāju kā pilsētu uz attīstības ass.
4.janvāra svētdienā, satiekoties ārpuskārtas, V—10 viceprezidents V.Pīlēns, arhitekti G.Vīksna, U.Kaugurs, U.Pīlēns, A.Kokins un Gunta Šnipke tēmas kontekstā konkretizēja koncepciju Latvija. Liepāja. Ātrvilciens ilgai dzīvošanai, ko precizēja G.Šnipke: «Aplūkojot Latvijas intereses un Liepājas iespējas, mums nav tiesību izvairīties no izaicinājuma.» Informācijai — izraksti no projekta.
PAMATOJUMS
1. Dalība ir valstiski nepieciešama. Latvijas intelektuālās un materiālās kultūras starptautiskā atpazīstamība veicināma katrā iespējamā gadījumā.
2. Tēma ir īpaši izdevīga. Latvija nepārsteigs pasauli ar kādu atsevišķu objektu vai autora (kolektīva) darbu, tomēr varam patiesi lepoties ar īsajā laikā pēc neatkarības atjaunošanas notikušajām kardinālajām vides pārmaiņām.
3. Liepāja ir spilgts Latvijas pārvērtību piemērs. Pilsēta saprātīgi pārveido savu dzīvi, no nekurnekadzemes atgriežoties pasaules kartēs. Pārmaiņas atspoguļojas pilsētplānošanas aktivitātēs, jaunbūvju sortimentā un to arhitektoniskajā kvalitātē.
4. Liepāja var būt pasaulei interesanta. Līdzīgi pilsētvidei raksturīgie erozijas un reģenerācijas procesi vērojami daudzviet pasaulē.
5. Liepāja ir atvērta idejām no visas Latvijas, Eiropas un pasaules. Plenēros, konkursos un ikdienas projektu apritē.
IDEJA
Industrializācija izsauca ļaužu masu koncentrāciju pilsētās. Pieaugot informācijas pārraides ātrumam, dzīvošana darba vietas tuvumā vairs nav spiesta lieta. Drūzmas nogurdinātie repatriējas uz laukiem. Laikā noturīgāka ir pilsētu loma sabiedrisko kontaktu nodrošināšanā, taču neapdzīvotie centri šķiet arvien nepievilcīgāki. Cilvēku sociālie refleksi tomēr prasa periodiski tikties ar sev līdzīgajiem, kas vēsturisko centru funkcionālo atdzīvināšanu padara tikpat svarīgu, kā arhitektonisko vērtību saglabāšana vai jaunbūvju integrēšana.
Pilsēta var pastāvēt, paturot tradīciju saulītē savus iedzimtos un ar iespēju spožumu piesaistot jaunus iedzīvotājus. Liepājai jārīkojas ātri — caur Eiropas logu pavērtā pasaule elpo it tuvu. Tas arī ir īstenais Liepājas arhitektūras šodienas fons, katalizators un spogulis. Mēs būvējam ātrvilcienu uz pasauli. Ilgai dzīvošanai savās mājās.
Skatījums uz pilsētu, kur cilvēka vajadzību, interešu un iegribu apmierināšanai tiek risinātas pasaulei pazīstamās, Latvijai raksturīgās un Liepājai specifiskās problēmas, dod iespēju parādīt vērtīgāko no mantotā un labāko no sasniegtā — dažādu nacionālo arhitektūras skolu ietekme, unikālās Karostas atjaunotne, pilsētplānošanas plenēru prakse un tajos ģenerēto ideju ātrā pārtapšana konkrētos projektos, Jūrmalas parka un pludmales teritoriju attīstības koncepcija, saskaņā ar to realizētie labiekārtojuma un vides objekti, vēsturiskās apbūves restaurācija un rekonstrukcija, baznīcu jaunbūves, ražotnes utt.
Trīs pieturvietas — Rīga, Ventspils, Liepāja
LAS aicinājumam par ideju piedāvāšanu Latvijas līdzdalībai Biennālē atsaucās divi pretendenti. Pirmais — brīvprātīgi, pēdējais (V—10) — pēc pieprasījuma. 30.janvārī LAS valde izskatīja abus pieteikumus. Ināras Kārkliņas priekšlikums, kas Latvijas arhitektūras procesu atspoguļo vairāk tautsaimniecības sasniegumu izstādes formā, tika atzīts par pārāk plašu. Simpatizējot Liepājas projektam, valde izlēma, ka šī tēma jāattīsta, balstoties uz trim Latvijas lielākajām ostu pilsētām — Rīgu, Liepāju un Ventspili un ka jādibina darba grupa (turpmāk — DG), kam uzticēt ideoloģisko vadību un kurā tiktu iesaistīti visi idejas rašanā darbu ieguldījušie kolēģi, kā arī pārstāvji no 3 pilsētām.
17.februārī J.Pogas pārrunās ar ventspilniekiem tapa tālākās darbības plāns:
1. katra pilsēta iesniedz vakar—, šo—, rīt—dienas savu objektu sarakstu (līdz 10 gab.)
2. neitrālā teritorijā (Kuldīgā vai Talsos) noorganizē plenēru, kura dalībnieku uzdevums, izmantojot izejmateriālu (1.punkts), radīt ekspozīcijas koncepciju
3. žūrija ir DG
4. jāorganizē konkurss par izstādes kuratoru
Todien ar paplašināto tēmu iepazīstināja arī liepājniekus un izteica lūgumu klubam V—10, saglabājot domu ģeneratora funkciju, deleģēt Liepājas dalībniekus DG.
Trijstūrainās DG sastāvs:
1. Rīga — Ināra Kārkliņa un Edgars Treimanis (trešais — vakants)
2. Ventspils — Daiga Dzedone, Bruno Birmanis un Aldis Ābele
3. Liepāja — Uģis Kaugurs, Gunta Šnipke un Indra Ķempe
kā arī Juris Poga un Zanda Redberga, Velta Holcmane kā LAS sekretariāts.
Biļetes cena un vieta
Projektu par Latvijas piedalīšanos Biennālē LAS iesniedza Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF). Teorētiskās tāmes (sastādītas pēc bijušās parauga) apmērs ir 82 000 latu. Pēc finansējuma pamatojuma VKKF padomei J.Poga atzina: «VKKF (valsts finansējums kultūrai) atbalsts ir ļoti svarīgs, jo Latvijai atlikusi viena pieteikuma forma — nacionālā. Varam startēt kā valsts nevis kā kaut kāda projekta sadaļa.» Rezultātā VKKF rezervējis 20 000 latu, kas tiks piešķirti, ja līdz nākamam iesniegšanas termiņam (23.aprīlī) taps koncepcija, kas atspoguļotu valsti. No KKF Starpnozares 2004.gada 1.kārtā LAS ieguvusi projekta izdevumiem 2000 latu.
J.Poga cer, ka VKKF un 3 pašvaldības veidos finansējuma 4 avotus: «No katra 20 000 latu. Summa vairs nešķiet tik dramatiska.» LAS priekšlaicīgi saņēma ziņojumu no Rīgas domes par gatavību iesaistīties projektā.
Latvijas ekspozīcijas izvietošanai pastāv divas telpu īres iespējas Biennāles Arsenāla daļā. J.Poga uzskata: «Ļoti vērtīga vieta. No Biennāles karstajiem punktiem, kurus iekļauj visos katalogos. Arsenālā parasti ir tematiskā pamatizstāde. Izmaksas (85m2 x 2,5 mēnēši plus montāža/demontāža = 25—30 000 eiro) ir lielākas nekā rēķinājāmies (9 000 latu).»
Kustības sākums
DG 1.sēdes (27.02.) lēmumi:
1. jānosūta vēstules 3 pašvaldībām ar lūgumu piešķirt līdzekļus Latvijas dalībai Biennālē
2. jāsagatavo oficiāla vēstule no Kultūras ministrijas Biennāles vadībai par Latvijas gatavību piedalīties. Koordinēs LAS
3. jārīko atklāts konkurss par ekspozīcijas koncepciju. Jāsagatavo nolikuma melnraksts
4. jāsagatavo konkursa izejmateriāli drukātā un elektroniskā formā par Rīgu, Ventspili un Liepāju (līdz 22.martam)
5. jākonsultējas ar IUB par kārtību, kādā tiks izmantoti Liepājas, Rīgas un Ventspils pašvaldību piešķirtie līdzekļi
6. jārīko atklāts konkurss par projekta vadītāja posteni. Jāsagatavo nolikuma melnraksts.
Nākošā DG sēde — 2004.gada 5.martā 16.00 Arhitektu namā. Darba kārtībā — Atklātā konkursa par labāko ideju Latvijas ekspozīcijai 9.starptautiskajā arhitektūras izstādē Venēcijas biennālē nolikuma apspriešana un apstiprināšana.
Saruna restorāna vagonā
J.Pogas mērķis ir sekmīga procesa attīstība: «Mans kā amatpersonas pienākums bija nodrošināt lēmumu, ka Biennālē ir jāpiedalās, un paveikt maksimumu, lai tas notiktu. Iespēja pastāv. Lai izprovocētu arhitektus, kuriem tiešām ir ko pateikt. Lai pēc tēmas izsludināšanas pieteiktos ar tēmu slimi cilvēki. Lai 2006.gada janvārī vairs nebūtu mākslīgi jāfiltrē? Pieļauju, ka neejam pareizāko ceļu, un ekspozīcija nebūs tik arhitektoniski kvalitatīva. Daudz svarīgāka ir piedalīšanās. Mūsu pašu nacionālā prāta atveseļošanai, mazvērtības, ierobežotības kompleksu noņemšanai un radošo spēku atraisīšanai.»
