Aptauja: Kas ir laba arhitektūra?

Laba arhitektūra rodas tur, kur pēc tās ir pieprasījums. Kā liecina daudzu Eiropas pilsētu un valstu piemēri, sabiedrības pieprasījumu rada izpratne par to, kas ir kvalitatīva arhitektūra un vide. Savukārt izpratne attīstās, sabiedrībai diskutējot.

Latvijas Arhitektu savienības gada balvas publiskās aktivitātes, ievērojamie starptautiskie konkursi un to publiskās apspriešanas, neskaitāmi raksti avīzēs un žurnālos veicina diskusiju par šiem jautājumiem. No vienas puses tas apliecina sabiedrības interesi, no otras — sekmē diskusiju un izglītošanu, bez kā nav iespējama izpratne.

Lai rosinātu publisku diskusiju par arhitektūru, birojs Sarma & Norde ir veicis sabiedriskās domas pētījumu. Izvēlētais jautājums Kas ir laba arhitektūra? tika uzdots kā «vienkāršajiem arhitektūras lietotājiem», tā arhitektiem. Ar mediju aģentūras OMD Latvia starpniecību tika veikta sabiedrības aptauja, saņemot vairāk nekā 900 atbilžu. Tādu pašu jautājumu A4D uzdeva vairāk nekā 80 arhitektiem, saņemot 16 atbildes.

Aptaujas mērķis nav socioloģisks, drīzāk filosofisks. Jautājuma formulējums ir gana strīdīgs no arhitektūras, gan arī no socioloģijas profesionālā viedokļa. Tas apzināti uzdots kā t.s. atvērtais jautājums, tāds ― kurā netiek piedāvāti atbilžu varianti. Līdz ar to jautājums ir pietiekoši ietilpīgs, pieļaujot plašas interpretācijas iespējas atbildētājam, taču iegūtās atbildes ir sarežģīti apstrādāt statistiski.

«Nearhitektu» aptaujā atbildes lielākoties ir vienu, divus teikumu garas, kopumā atklājot interesantu ainu. Saņemtās atbildes tika izvērtētas saturiski, apkopojot tematiskās grupās līdzīgi formulētus labas arhitektūras kritērijus. Tādejādi iespējams izcelt vairākus rādītājus, kas nozīmīgi lielai daļai respondentu. Pārliecinoši visbiežāk, 30% atbilžu, kā labas arhitektūras kritērijs minēts kontekstuālisms (iekļaujas vidē, harmoniska, neizlec u.c.). Ceturtā daļa aptaujāto uzsver arhitektūras estētiskās vērtības (skaista, estētiska, gaumīga, interesanta u.c.). Saturiski ar iepriekšējo grupu daļēji pārklājas nākošā ― atbildes, kas uzver arhitektūras oriģinalitāti un autentiskumu (oriģināla, moderna, interesanta u.c.). Šos rādītājus atbildēs minēja 15% respondentu. Savukārt arhitektūras funkcionalitāti (funkcionāla, ērta lietošanai) minēja nepilni 10% aptaujāto.

Uzdodot jautājumu arhitektiem (viņu vidū — ne visi ir šobrīd projektēšanā praktizējoši), pastāvēja risks, ka tas varētu tikt uztverts kā pārāk mulsinošs vai provokatīvs. Iespējams, arhitektiem šis ir sava veida eksistenciālais jautājums — līdzīgi kā ikvienam tāds ir jautājums par dzīves jēgu. Jautājums, uz kuru varbūt nemaz negribas atbildēt. Iespējams, ka nelielā arhitektu atsaucība apliecina tieši to. Vai arī to, ka daudz darba.

Arhitektu viedokļi

Daudzas no arhitektu atbildēm vispirms cenšas skaidrot, kas vispār ir arhitektūra, kā arī to, cik subjektīvs var būt jēdziens «laba arhitektūra». Tomēr visos, kā īsajos, tā garajos skaidrojumos ir atbildes uz to pašu jautājumu, tiecoties tuvāk arhitektūras būtībai. Atsevišķas tēmas ieskanas vairākās atbildēs.

Kontektuālismu kā vienu no būtiskājiem min M.Kārkliņš, P.Blūms, J.Plēsums. «Kas ir vērtīga arhitektūra? Tā vispirms ir kontekstuāla. Vai konteksta ietvaros tiek meklēti jauni domu pavedieni un izteiksmes veidi, vai arī nopulētas jau pārbaudītas metodes, atkarīgs no indivīda vai indivīdu grupas, kas vērtību rada.» (M.Kārkliņš)

Par konteksta nozīmi ne tikai fiziskā, bet arī plašākā skatījumā ― kā sabiedrības pieredzes un vērtību izpausmi runā R.Putniņš, O.Redbergs, I.Šteimanis, P.Ratas, U.Kaugurs. «Arhitektūra ― universāla cilvēka spēja klasificēt, kodēt un komunicēt savu pieredzi un pārdzīvojumus simbolu veidā. (Laba) arhitektūra ir tieši tik laba, cik tā spēj ietekmēt mūsu lokālo vai globālo kultūru. Tā ir tieši tik laba, cik tā spēj radīt jaunu jēgu vai papildināt mūsu esošos priekšstatus par to, kas mēs paši (tās lietotāji) varētu būt.» (O.Redbergs)

Emocionālie kritēriji ― V.Didrihsons, P.Blūms, J.Lejnieks, U.Bratuškins. «Varbūt laba arhitektūra ir tā, kas iedvesmo dzīvot.» (V.Didrihsons). «Laba arhitektūra ir kā mierinājums katram, ka labais turpinās, nevis pārtrūkst.» (P.Blūms). Juris Poga atbildei, kas raksturo labu arhitektūru, sarakstījis veselu lappusi pozitīvas nokrāsas īpašības vārdu.

Par autentiskumu un oriģinalitāti ― J.Plēsums, M.Putrāms, M.Kārkliņš. «Arhitektūrai jābūt autentiskai — tādai, kur unikālais autora redzējums caur savu prizmu traktē objektīvo kritēriju sasaisti, radot jaunu, nebijušu vērtību» (J.Plēsums). «Laba arhitektūra maina domas un priekšstatus par lietu kārtību» (M.Putrāms).

Pretstatā viņiem, viedokli, ka laba arhitektūra varētu būt arī ikdienā nepamanāma, pauž Uģis Kaugurs: «Arhitektūra (kā ikviena projektēšana vai plānošana) ir varas (projektētāja un/vai citu) izpausme. Es nezinu, vai varai jābūt labai. Vai tai vispār iespējams būt «labai»? Un, ja ir, vai tad tā vairs ir vara? Varai būtu jābūt iespējami informētai par kontekstiem, tālredzīgai, gudrai, bet, pāri visam — atbildīgai. Pirms kāda laika daži ķīnieši uzskatīja, ka par īsti labu valdnieku zināms vien tas, ka tas IR, kamēr pavalstnieki domā, ka lietas ieņem savu dabīgo kārtību pašas no sevis.»

Šis viedoklis jauki sasaucas ar kāda anonīmās «nearhitektu» aptaujas dalībnieka pausto: «Laba arhitektūra visbiežāk patīk gandrīz visiem, tāpēc par to daudz nediskutē, savukārt vidēja vai pat zema līmeņa arhitektūra visbiežāk tiek apspriesta un kritizēta.»

Jāatzīst, ka profesionāļu aptaujā valda tikai viena dzimuma viedoklis, jo diemžēl atbildi uz jautājumu neatsūtīja neviena no aptaujātajām arhitektēm.

Jāmin, ka arhitektu aptaujā savu atbildi bija iesūtījis arī fiziķis Ojārs Balcers, kurš kā labas arhitektūras rādītāju minēja ilglaicību, kā arī tīri «fizikālas» lietas: «Labas arhitektūras namā būs viegli dzīvot un atrasties gan, kad ārā ir slapjdraņķis, gan -30, gan +30.» Tāpat aptaujai atsaucās mākslas vēsturnieks Eduards Kļaviņš, kurš atsevišķus rakstus veltījis arī arhitektūras vērtēšanai.

Atbilžu vērtība ir to kopumā, tāpēc A4D arhitektu atbildes publicē pilnībā.
Sarma & Norde un A4D saka paldies par atsaucību.