Amerikāņu arhitekti — uz pārmaiņu viļņa

Atsaucoties ASV jaunā prezidenta Baraka Obamas uzstādijumiem, arī ASV arhitektus apvienojošā profesionālā organizācija nākusi klajā ar plānu, kas, sniedzot savu ieguldījumu izejai no krīzes, reizē atbalsta arī arhitektu intereses. Kādas idejas ekonomikas atveseļošanai un arhitektu interešu aizstāvībai piedāvās LAS?

Kā zināms, Baraks Obama bērnībā esot vēlējies kļūt par arhitektu. Nu viņš uzskata, ka savā veidā šobrīd ir īstenojis šo sapni, kļūstot par «pārmaiņu arhitektu». Obamas ekonomikas atveseļošanas programmā zināma loma atvēlēta arhitektūrai, — viņš aicina saimniecisko attīstību stimulēt, ieguldot ilgtspējīgās lietās — infrastruktūras projektos un enerģiju taupošās ēkās.

Atbalstot Obamas iniciatīvu un ASV kongresa centienus atdzīvināt nestabilo ekonomiku, arī AIA (American Institute of Architects) — ASV arhitektu profesionālā organizācija, pārstāvot daudzus arhitektus, tiecas piedalīties risinājuma meklēšanā. Apmēram pirms mēneša AIA nāca klajā ar savu Pārbūves un atjaunošanas plānu (Rebuild and Renew).

Plāns, ko AIA izstrādājusi, ietverot daudzu tās pārstāvēto arhitektu idejas, guvis atbalstu plašos politiskajos lokos un pieņemts kongresā. Plāns pauž, ka ekonomikas atjaunošanu nepieciešams uzsākt, pārbūvējot un atjaunojot infrastruktūru, kā arī būvējot labāk nekā pirms tam.

Vēstulē saviem biedriem AIA vadība pauž: «Amerikāņu arhitekti tic, ka ekonomiskā krīze dāvā iespēju ne tikai būvēt, bet būvēt labāk — zaļākas ēkas, dzīvei piemērotākas apkaimes un 21.gadsimta transporta tīklu, kas būtu vērtīgi gan videi, gan ekonomikai.» AIA uzskata, ka Kongresa pasludinātajos ieguldījumos infrastruktūras projektos jānosaka prioritātes, paturot prātā:

  • projekti, kuru būvniecība var sākties 24 mēnešu laikā kopš ekonomiskās atveseļošanas plāna spēkā stāšanās
  • projekti, kas pārbūvē un uzlabo esošās infrastrultūras drošību
  • jauni infrastruktūras projekti, kas ir enerģiju taupošāki, ilgtspējīgāki un var palīdzēt veidot veselīgākas un dzīvošanai piemērotākas apkaimes.

Lai sasniegtu šos mērķus, AIA izstrādājusi idejas piecos pamatvirzienos, ko šobrīd iedarbinot, tiktu atbalstīta un rosināta projektēšanas un būvniecības industrija, tālāk stimulējot arī pārējo ekonomiku. AIA aprēķinājuši, ka šie priekšlikumi varētu radīt 1,6 miljonus darbavietu, tostarp 14 tūkstošus darbavietu arhitektūrā.

  • 21.gadsimta skolas — ieguldīt skolu remontēšanā un modernizācijā; radīt pilotprogrammu, lai katrā valsts reģionā izveidotu skolas vai izglītības kompleksa paraugu, kas, izmantojot 21.gs. projektēšanas un būvniecības tehnoloģijas, atbalstītu 21.gs. atbilstošu mācīšanu un mācīšanos
  • zaļās ēkas — ieguldīt dažādos pasākumos, kas saistīti ar ēku energoefektivitātes uzlabošanu, tai skaitā arī projektēšanai, īpaši uzsverot to, ka darbiem jāsākas 24 mēnešu laikā
  • sabiedriskais transports un dzīvošanai labvēlīgas apkaimes — ieguldīt publiskā transporta būvēs un projektos, kas būtiski ietekmē ilgtspējību, ekonomisko attīstību un drošību, t.s. uz sabiedrisko transportu orientētas attīstības projekti, kuri var veidot kompaktas, kājām apstaigājamas apkaimes ar mājokļiem, veikaliem, birojiem un citām ērtībām, organizētas ap augstas kvalitātes vilcienu sistēmām
  • vēsturisko ēku saglabāšana — šie projekti vērsti ne tikai uz Amerikas vēstures saglabāšanu, bet, revitalizējot ēkas, tie radītu arī ekonomisko aktivitāti apkārtējās apkaimēs
  • nodokļu atvieglojumi uzņēmējdarbībai — aicina īstenot konkrētus nodokļu atvieglojumus, kas palīdzētu arhitektu un inženieru firmām, it īpaši, nelieliem uzņēmumiem

Katrai sadaļai nosaukti miljoni un miljardi, ko nepieciešams ieguldīt konkrēto mērķu sasniegšanai un tas, cik jaunu darbavietu šādi ieguldījumi radītu. Ja uzlūko šos uzstādījumus — tie taču nešķiet kaut kas nedzirdēts. Labklājībā dzīvojošajai un izšķērdīgajai Amerikai tas ir kas nebijis, uz ko visvairāk pamudinājusi saimnieciskā krīze, liekot saprast, ka vairs nevar dzīvot pa vecam. Bet Eiropā šādas nostādnes nav nekas jauns — Vācija vai Skandināvijas valstis jau gadu desmitiem dzīvo pēc tamlīdzīgiem principiem. Enerģijas taupīšanas un ilgtspējības normas iekļautas šo zemju arhitektūras un būvniecības likumos.

Un Latvijā?

Būtiski ir tas, ka ar šādu iniciatīvu klajā nākusi sabiedriskā organizācija, kas apvieno arhitektus. Vienlaikus sniedzot savu ieguldījumu izejai no krīzes un uzstājot uz visai sabiedrībai nozīmīgām pārmaiņām, AIA reizē atbalsta arī arhitektu intereses.

Latvijas Arhitektu savienībai šobrīd ir pavisam citas intereses un problēmas — kā pārveidot organizāciju, lai tā vispār spētu pildīt savas pamatfunkcijas. Arhitektu interešu lobēšanā un arhitektūras likumdošanas jomā LAS loma līdz šim bijusi visai niecīga, par valsts problēmu risināšanu vispār nav runas. Tāpēc AIA iniciatīva ir vērtīgs piemērs, no kā pamācīties un izvērtēt — ko arhitektu interešu aizstāvēšanai šobrīd var darīt LAS.

Un vēl — svarīgi, lai iespējamie LAS soļi, ja tādi tiek sperti, nāk laikā, kad tie nepieciešami. Lai nav, kā ar Rīgas attīstības plānu, kura izvērtējums no LAS puses tapis ar pāris gadu nokavēšanos, tad, kad «vilciens jau aizgājis».

 

Dalīties ar ierakstu:

24
Pievienot komentāru

avatar
10000
14 Komentāru pavedieni
10 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
2 Komentāru autori
Ingurds LazdiņšRenārs PutniņšIngurds LazdiņšRenārs Putniņš Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

ļoti pat reāls plāniņš, varētu noderēt arī mums – ja ir nauda injekciju veidā LV, tad LAS varētu pacīnīties par zināmas, konkrētas daļas novirzīšanu projektēšanas sfēras uzturēšanai – cilvēkiem būtu darbs, videi un sabiedrībai – mazliet vairāk sakārtotu objektu žēl, ka šis nebija publicēts PIRMS kongresa tad kongresā varēja vēl vismaz vienu rezolūciju pieņemt tagad jāskatās, kas – jaunā Padome vai vēl vecā Valde – jau varētu ķerties pie Valsts pasūtījuma priekšlikuma un iesnieguma valdībai sastādīšanas, jāveido arī darba grupu starp citu – Obamas pirmajā uzrunā kongresam kā prioritātes krīzes laikam tika nosauktas enerģētika un izglītība – tāds inteliģents viņam… Lasīt vairāk »

Garais draņķis
Guest
Garais draņķis

Mēs varētu nebūvēt un pārkvalificēties par metinātājiem 🙂

Garais draņķis
Guest
Garais draņķis

Mēs varētu nebūvēt un pārkvalificēties par metinātājiem 🙂

zane karpova
Guest
zane karpova

Obamas viena no stratēģijām bezdarba samazināšanai valstī, jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā, bija valsts līdzekļu novirzīšana būvniecības organizēšanai. Par svarīgāko tiek uzskatīta infrastruktūras attīstība – ceļi, tilti, lidostas, skolas, slimnīcas utt. Ņemot vērā jau ASV ilgstošo atbalstu ilglaicīgai attīstībai un zaļai būvniecībai, runa iet par ‘zaļu’ infrastruktūras un citu projektu realizāciju. Šajā kontekstā sarosījās arī AIA, lai palīdzētu gan prezidentam, gan paši sev. Mūsu valdībai gan nav skaidrs, ko īsti darīt ar Eiropas naudu un pretēji ASV stratēģijai, tiek apstādināti jēbkādi valsts pasūtījumi būvniecības jomā, jo situācija valstī ar naudu ir savādāka.

zane karpova
Guest
zane karpova

Obamas viena no stratēģijām bezdarba samazināšanai valstī, jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā, bija valsts līdzekļu novirzīšana būvniecības organizēšanai. Par svarīgāko tiek uzskatīta infrastruktūras attīstība – ceļi, tilti, lidostas, skolas, slimnīcas utt. Ņemot vērā jau ASV ilgstošo atbalstu ilglaicīgai attīstībai un zaļai būvniecībai, runa iet par ‘zaļu’ infrastruktūras un citu projektu realizāciju. Šajā kontekstā sarosījās arī AIA, lai palīdzētu gan prezidentam, gan paši sev. Mūsu valdībai gan nav skaidrs, ko īsti darīt ar Eiropas naudu un pretēji ASV stratēģijai, tiek apstādināti jēbkādi valsts pasūtījumi būvniecības jomā, jo situācija valstī ar naudu ir savādāka.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

šoreiz vajadzētu skatīties pat šaurāk – biju domājis par naudu, kuru novirzītu valsts pasūtījumiem PROJEKTĒŠANĀ – bērnudārzus un tamlīdzīgi, siltināšanai galu galā jau esošajām ēkām, sociālajiem dzīvokļu projektiem svarīgi, lai birojiem būtu kaut kāda nebūt noslodzes iespēja no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, citādi tiek sagrautas esošās biroju struktūras (tipa – "valstij jau to arhitektūras nozari tā ļoti nemaz nevajag") kas attiecas uz būvniecību – neesmu tik drošs, ka tur pasūtījumu baigi samazināsies – Vējonis tikko nesen vienā cunftes saietā ar tādu ka sajūsmu noziņoja un apsolījās, ka "būvniekiem – da nekad…!" (pārfrazēju). Viņš gan uzsvaru lika uz infrastruktūru – ceļiem,… Lasīt vairāk »

Garais draņķis
Guest
Garais draņķis

Un labi, ka tā kā ir. Būs laiks apskatīties ko paši savārijuši. Kāds attīstīt ? iemācīsimies visu pirms uzturēt 🙂

Garais draņķis
Guest
Garais draņķis

Un labi, ka tā kā ir. Būs laiks apskatīties ko paši savārijuši. Kāds attīstīt ? iemācīsimies visu pirms uzturēt 🙂

jtd
Guest
jtd

Ir tāda aizraujošana lasāmviela – Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapa. Svaigākais hīts – par skolas jaunbūves tehniskā projekta izstrādāšanu (visas daļas, pievedceļi, labiekārtojums un skolas stadions, ēkas grīdas platība ap 5000 m2, no izejmateriāliem diskutējamas kvalitātes saskaņots skičenieks) vinnēja piedāvājums par 10 kilolašiem ! (dārgākais piedāvājums esot bijis pavisam nedaudz virs simta)

jtd
Guest
jtd

Iemetīšu vēl vienu hītu – Stradiņa slimnīca. Ēkas rekonstrukcija (neliels namiņš). Vietējās nozīmes piemineklis. Iepirkuma dokumentos un tiem pievienotajam līgumam stingri noteikts līguma izpildes termiņš – 2 mēneši no līguma parakstīšanas brīža. Pasūtītājam nav ne PAU, ne tehniskās izpētes, ne uzmērījumu, ne pārāk skaidras idejas, ko vispār grib. Dikti jau gribētos būvvaldes speciālistu (neticu, ka viņi te neparādās) komentāru, kā var tik ļoti samazināt birokrātisko procedūru un vēl atrast laiku rasēšanai.

jtd
Guest
jtd

Ir tāda aizraujošana lasāmviela – Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapa. Svaigākais hīts – par skolas jaunbūves tehniskā projekta izstrādāšanu (visas daļas, pievedceļi, labiekārtojums un skolas stadions, ēkas grīdas platība ap 5000 m2, no izejmateriāliem diskutējamas kvalitātes saskaņots skičenieks) vinnēja piedāvājums par 10 kilolašiem ! (dārgākais piedāvājums esot bijis pavisam nedaudz virs simta)

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Teiksim tā, kādiem no tagadējās LAS padomes absolūtā vairākuma (vecie labie vēži, kuļķens tik čuču lielāks un iekramēts drusciņ zivtiņu, drusciņ ūdenszāļu, kāds maijvaboles kāpurs, īsāk pārējās ūdeņu dzīvībiņas fonam un "demokrātijai") ex. valdes, prasītos atbildēt kā tas nākas ,ka IUB vinnē pa šādām cenām -logiski neattaisnojamām, te nevar runāt pat par pašizmaksu, ja 5kilo m² uzprojektētu par mūsdienu būvniecībai atbilstošu (no 350lvl/m²) projektešanas ciparu ņemot absolūtu minimumu un ARD aprobežoties ar autoruzraudzību(atsevišķu līgumu) un tipmezgliem, tā kā tā cipars saskrietos ap 30 kilolašiem (šis cipars būtu pilnīgi noteikti "suhoj pajok" priekš visiem projektēšanā iesaistītajiem), bet ko var uzdarināt par… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

… ieviest sadarbojoties LAS ar inženieru savienībām, vidējā optimālā cipara aprēķins, no kura tiktu definēts +- cipara svārstību diapazons (manuprāt +-20% ir gana liels diapazons ,kaut vai skatoties uz auto tirgu ,kur vienas klases(medium) autiņiem vidējā cena par piemēru ir 23 kEUR(VW,Citroen,OPEL utt.), pa kam maksimālā ir ap 30 kEUR(BMW,Audi,Subaru,Volvo), minimālā ap 16 kEUR (Renault-Dacia,Skoda,Kia,utt.). Kāpēc autotirgotāji ir piedabūjuši iepirkumu nolikumu precizēšanu līdz bezmaz absurdam (otra galējība, ka specenēs paradās tikai vienam ražotājam raksturīga fīča), savukārt mums-projektētājiem ir bardaks, nolikumi ,kur Tev jānorāda pilnīgi visi apakšuzņēmēji ar viņu pilnu dokumentācijas paketi(nezin kapēc jamiem nepietiek ar Tavu kā generāļa ciparu, respektīvi… Lasīt vairāk »

jtd
Guest
jtd

Iemetīšu vēl vienu hītu – Stradiņa slimnīca. Ēkas rekonstrukcija (neliels namiņš). Vietējās nozīmes piemineklis. Iepirkuma dokumentos un tiem pievienotajam līgumam stingri noteikts līguma izpildes termiņš – 2 mēneši no līguma parakstīšanas brīža. Pasūtītājam nav ne PAU, ne tehniskās izpētes, ne uzmērījumu, ne pārāk skaidras idejas, ko vispār grib. Dikti jau gribētos būvvaldes speciālistu (neticu, ka viņi te neparādās) komentāru, kā var tik ļoti samazināt birokrātisko procedūru un vēl atrast laiku rasēšanai.

tvnets
Guest
tvnets

vai nav ta, ka valsts pasutijumus jau ir sadalijusi (un bija sadalijusi lepnajos gados) postpadomju parpalikusie pseido arhitektu biroji kuros netaisa maketus un fano par lakotaam sekcijaam?

tvnets
Guest
tvnets

vai nav ta, ka valsts pasutijumus jau ir sadalijusi (un bija sadalijusi lepnajos gados) postpadomju parpalikusie pseido arhitektu biroji kuros netaisa maketus un fano par lakotaam sekcijaam?

I. Šteimanis
Guest
I. Šteimanis

"Skola pa 10 kilolašiem" un tamlīdzīgi pasākumi tālāk iespējams norisinās tādā veidā, ka vinnējušais pretendents vēlāk tiek papildus "piebarots" ar papildus projektēšanas darbiem, kurus ir iespējams tālāk noslēgt jau bez konkursa līdz zināmai summai. Protams, svešajiem no malas šāda "piebarošana" nespīd. Kaut kā nevieš ticību arī variants ar mākslīgām valsts ekonomiskajām injekcijām pašmērķīgi uzturēt pie normas kopējos gada būvapjomus, ignorējot valsts iekšprodukta rādītājus, cerot uz fondu žēlastību utt. Tas viss balstās tikai uz formulas "eksports-imports" pozitīvu rezultātu. Arhitektus no ārvalstīm, paneļus no igauņiem, logus no leišiem, rezultātā nauda nepaliek vietējam potenciālajam pircējam vai lietotājam. Ne jau leitis vai igaunis pirks… Lasīt vairāk »

I. Šteimanis
Guest
I. Šteimanis

"Skola pa 10 kilolašiem" un tamlīdzīgi pasākumi tālāk iespējams norisinās tādā veidā, ka vinnējušais pretendents vēlāk tiek papildus "piebarots" ar papildus projektēšanas darbiem, kurus ir iespējams tālāk noslēgt jau bez konkursa līdz zināmai summai. Protams, svešajiem no malas šāda "piebarošana" nespīd. Kaut kā nevieš ticību arī variants ar mākslīgām valsts ekonomiskajām injekcijām pašmērķīgi uzturēt pie normas kopējos gada būvapjomus, ignorējot valsts iekšprodukta rādītājus, cerot uz fondu žēlastību utt. Tas viss balstās tikai uz formulas "eksports-imports" pozitīvu rezultātu. Arhitektus no ārvalstīm, paneļus no igauņiem, logus no leišiem, rezultātā nauda nepaliek vietējam potenciālajam pircējam vai lietotājam. Ne jau leitis vai igaunis pirks… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

jā, jā, tikai bez jautājumzīmēm 🙂