Pagājušajā gadā uzvirmoja kaislības ap Depo veikala ieceri Jelgavā, pils tuvumā. Arhitektūras konkursa rezultāti gan apmierināja žūriju un lokālplānojuma prasības, taču nemaina faktu, ka šāda milzīga un komerciāla ēka pils tuvumā, vienalga dominēs ainavā, neraugoties uz to, cik īpaši dizainētas būtu veikala-noliktavas fasādes.
2015. gadā Jelgavas pašvaldība noraidīja Depo veikala tipveida ēkas būvniecības ieceri šai vietā — pļavā pie Lielupes, pirms tilta, nepilnu 300 metru attālumā no ievērojamākā pilsētas lepnuma — Rastrelli projektētās pils, paužot, ka arhitektūras risinājums neiekļaujas konkrētajā vietā, pilsētas vidē. 2016. gada pavasarī un vasarā attīstītāji rīkoja arhitektūras konkursu, kura uzsvars bija uz galveno fasādi — to, kas vērsta pret Rīgas ielu — ceļu, kas pāri tiltam ieved Jelgavā.
Kā liecina, konkursa žūrijas protokols, par labāko izvirzītais projekta piedāvājums apmierināja žūriju, kā arī lokālplānojuma prasības vietai, kas noteikta kā publiskās apbūves teritorija. Taču tas nemaina būtību —, neraugoties uz izsmalcinātu fasādes dizainu, materiāliem un detaļām, veidojot šādu, turpat 200 metru garu ēku ar autostāvvietām priekšā, tā jebkurā gadījumā dominēs ainavā. Iestājoties pret veikala-noliktavas būvniecības ieceri, tika sākta parakstu vākšana portālā Mana balss, aicinot šo teritoriju noteikt par pils aizsardzības zonu. Iebildumus izteikusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).
Priekšlikums ar uzbērumu
Domājot par šo vietu un situāciju, arhitekts Ingurds Lazdiņš nācis klajā ar konceptuāli atšķirīgu priekšlikumu, uzsverot, ka tas atbilstu arī Depo funkcionālajām un platību prasībām. Savu ideju viņš iesniedzis arī Jelgavas domē un VKPAI.
«Vasarā konkursā personīgi nepiedalījos tieši tāpēc, ka neredzēju jēgu jebkādiem mēģinājumiem šajā, tik īpašajā un skaistajā pilsētas vietā izpatikt tiem striktajiem nosacījumiem, kādi nu tie bija konkursa nolikumā ierakstīti. Iesniegt nestandarta (lasi — neatbilstošu!) piedāvājumu, būtu tāds pat neprāts…
Tagad tomēr nenoturējos. Nav mierīgi ap sirdi par to, kas TUR var kuru katru brīdi parādīties. Varbūt varam vēl ko ietekmēt? Labprāt sniegšu tuvākus skaidrojumus par savu priekšlikumu un tehniskām detaļām.
Tas varētu būt risinājums, kas daudz saudzīgāks pret Jelgavas īpašo pilsētbūvniecisko situāciju — vēsturiskās pils tuvumu un arī Pasta salas promenādes rekreācijas zonu. Būtiskākās atšķirības un priekšrocības aptuveni redzamas pievienotajos attēlos salīdzināšanai, no kuriem viens ir piedāvājums, kādus tos caurmērā saņēma notikušajā konkursā (sorry, kolēģi, ceru, ka neviena intereses sāpīgi neaizskaršu, jo šīs bildes, — par konkursa risinājumiem —, bija iecerētas kā kolāžas, tikai salīdzinājumam, ilustrācijai, nevienu konkrēti neminot), bet otrs — alternatīva, kādu to pats redzēju un redzu (tāpēc arī nepiedalījos konkursā). Veikala apjoms ar visām Depo paredzētajām funkcijām varētu būt paslēpts aiz apzaļumota zemes uzbēruma, tomēr ar ērtu piebraukšanu, iegriežoties pa Cukura ielu, un ieeju veikalā no otras puses.»