A4D izvēlas labākos 2010. gada diplomdarbus

Lai rosinātu studentu radošos meklējumus un noteiktas
kvalitātes, A4D jau piekto gadu pēc kārtas vērtē Arhitektūras fakultātes
studentu diplomdarbus, labāko autoriem dāvājot iespēju publicēties portālā.

Atšķirībā no «tradicionālajām» arhitektūras fakultātes diplomdarbu
izstādēm, kas bija skatāmas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, šoreiz tā
notiek jaunajā veikalā Galleria Riga
Dzirnavu ielā. No vienas puses var likties, ka veikals ir pieejamāka vieta kā
muzejs, kur par ieeju jāmaksā nauda. Taču, ja nebrauc ar pareizo liftu līdz
pareizajam stāvam, tad izstādi veikala eju un eskalatoru līkločos atrast nav
pārāk viegli.  Un arī atrodot pareizo
telpu, skatienu daudz vairāk saista mākslas darbi — galerijā izstādītās gleznas
un skulptūras (īpaši jau lielie metāla kukaiņi un robotu ģimene ar visu suni), arhitektu
diplomdarbus atstājot krietni ēnā.

Iespējams, ka vieta ir labāka nekā Kaļķu ielas 1 gaiteņi,
taču cerēt, ka diplomdarbos iedziļināsies daudzi garāmgājēji un veikalu
apmeklētāji — tam liela pamata nav. Šai ziņā Rīgas arhitektūras projektu
izstāde Olimpiā vērtējama kā veiksmīgāka,
jo tur izstādītie paneļi un modeļi kopumā bija daudz krāšņāki, iespaidīgāki un pašu
izstādi atrast arī bija stipri vieglāk. Diez ko rosinošs nav arī diplomdarbu izstādes
nosaukums, izvēloties vārdus aizstāt tikai ar cipariem.

Studentu darbos blakus galaproduktam — krāšņām
vizualizācijām, izstrādātiem plāniem un citiem arhitektūras zīmējumiem
vajadzētu būt arī vizualizētai un verbalizētai koncepcijai, kā arī izpētei, kas
ļāvusi pie tās nonākt. Tās ir arī lietas, ko ar savu ikgadējo balvu atbalsta un
rosina A4D, dodot iespēju labākos darbus publicēt portālā.

«A4D balvas nolūks ir stimulēt
studentu radošos meklējumus un reizē arī veicināt diskusijas par būtiskām
arhitektūras un pilsētveides tēmām. A4D tiecas izraudzīties darbus, kuru pamatā
ir ideja — interesanta un, iespējams,  svaiga. Tādus projektus, kas šķiet konceptuāli
skaidri, pamatoti un pārliecinoši, priekšlikumus, kas pauž attieksmi pret tādām
mūsdienu pilsētu aspektiem kā publiskā telpa, transports, ilgtspējīga
attīstība. Tādus darbus, kuros sajūtami meklējumi un eksperimenti, gan arī
kādas provokācijas. A4D negaida, lai diplomdarba rezultāts būtu smuka māja,
iespējams, projekti uzdod vairāk jautājumu nekā atbilžu, tomēr tieši diskusijas
rosināšana — tā ir vēl papildus vērtība.»

Arhitektam amatnieciskās prasmes neapšaubāmi ir svarīgas,
taču A4D vēlas veicināt arī citu, iespējams, plašāku izpratni — apmēram to, par
ko savā citādi drīzāk viduvējā lekcijā pagājušajā nedēļā Rīgā runāja Nīderlandes
Arhitektūras institūta direktors Ole Baumans. Viņš pauda gandrīz bezgalīgu
optimismu par to, ka arhitekti (nu, vismaz daži no tiem) izmantojot savu īpašo
pieeju, ko dod gan izglītība, gan starpnieka stāvoklis, atrodoties starp
dažādām pusēm un jomām, var kļūt gandrīz par visu lielāko šodienas pasaules
problēmu un «izaicinājumu» risinātājiem. Tas, protams, ir pārspīlēti, taču sava
nozīme arhitektiem arvien vēl ir  un
tikai apzinot un aptverot pietiekoši daudz un dažādas lietas iespējams radīt projektus, kas vietu un dzīvi tajā dara labāku.

Tomēr aplūkojot 22 izstādē redzamos studentu darbus, vairums
drīzāk izstaro Rīgas skolai raksturīgo amatnieciskumu, kur galvenā ideja ir ar gaumīgām
ēkām un abstraktām funkcijām aizpildīt gruntsgabalu, kvartālu, veselu pilsētas
rajonu  vai arī attiecīgi — projektu
lapas ar zīmējumiem. Arī citus gadus interesantu darbu nav bijis daudz, tomēr
starp visiem varēja ieraudzīt vismaz dažus intriģējošus vai provocējošus,
iespējams, jocīgus tomēr pietiekoši saistošus un arī iedvesmojošus darbus. Šogad
ir krietni knapāk, no visiem izstādē redzamajiem tiešām intriģējošs un spilgts šķiet
tikai viens darbs. Pareizāk būtu sacīt — tie ir divi darbi, jo autori ir divi,
katrs izstrādājot noteiktu daļu kvartālam Maskavas forštatē, starp Maskavas un
Jersikas ielu.

Arnita Ārmane
pievērsusies Šaurās ielas telpai, bet Kārlis
Melzobs — Siena tirgus laukumam un apbūvei ap to. Arī šajos darbos var atrast
strīdīgas lietas. Diskutabla jau ir pati pieeja — vietas un apkaimes
uzlabošanai izmantot ģentrifikācijas shēmas, piedāvājot esošajā pilsētvidē jaunus
mājokļus acīmredzami turīgiem iedzīvotājiem. Neesmu bijis klāt projekta
prezentācijā, taču esmu pārliecināts, ka vairumā  citu Eiropas augstskolu šāds piedāvājums
raisītu noteiktus jautājumus. Tāpat diskutabla var likties vēsturiskās ēkas —
ievērojamā pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētās tirdzniecības
galerijas pārbūve, iekļaujot to jaunas veikalu / dzīvokļu ēkas apjomā. Savukārt
Šaurās ielas priekšlikumā mazliet mulsina jauno ēku izkārtojums, neļaujot
pilnībā noprast vienotu principu, pēc kāda izvēlēts ēku vai piebūvju izvietojums.
Piekasīties var arī ēku formām, kas ekspluatē par klišeju kļuvušos apjomus ar stāviem
divslīpju jumtiem bez dzegām (kā liecina tāda ziema, kā šī — ēku fasādēm
Latvijā gan tas nav labvēlīgākais risinājums), ko modernajā arhitektūrā
savulaik legalizēja Herzog & de Meuron.

Tomēr salīdzinot ar pārējiem šā gada diplomprojektiem,
Maskavas priekšpilsētai veltītais darbs ir vispilsētnieciskākais. Minētais
diplomdarbs visciešāk skar pilsētas dažādos un sarežģītos jautājumus, — aplūko vietas
kontekstu, kā vēsturisko, tā kultūras un sociālo; tas darbojas ar pilsētas
telpu dažādās tās niansēs un galu galā piedāvā asprātīgus risinājumus, kas
tiecas uzlabot ne vien pilsētvides fizisko kvalitāti, bet vairot vietas
pilsētnieciskumu, dzīvību un izmantošanas dažādību.

Darbs
iedziļinās konkrētās vietas būtībā, meklē tai raksturīgo un specifisko,
cenšoties saglabāt un attīstīt vietas identitāti. Uztaustot Maskavas
priekšpilsētai raksturīgo, Šaurās ielas priekšlikumā tikpat nozīmīga kā ēkas,
ja ne vēl svarīgāka, ir ārtelpa — pret ielu vērstie zaļie iekšpagalmi, kas
veido vienotu telpisku struktūru ar dažādām mēroga un publiskā / privātā
gradācijām, radot gleznainu ielas telpu. Savukārt Siena tirgus attīstības
piedāvājums tiecas atdzīvināt laukumu kā tirgu un pulcēšanās vietu, bet pārveidojot
ēkas laukuma malās un ieviešot jaunas tipoloģijas tiktu aktivizēta vietas
enerģija un palielināts blīvums.

Bez minētā divu diplomandu kopdarba, kas pievēršas Maskavas
priekšpilsētai, publicēšanai izvēlēts arī priekšlikums Engures telpiskajai
stratēģijai, kura autore ir Agate Kalnpure.
 Diplomdarbs ir interesants un vērtīgs ar
to, ka nopietni pievēršas Latvijas lauku un mazpilsētu problēmām, šajā gadījumā
— urbanizācijai un depopulācijai, kas noplicina kultūras un sociālo vidi
provincē. Pēc rūpīgas situācijas analīzes, kritiskas Engures aktuālā teritorijas
plānojuma un scenāriju izvērtēšanas autore piedāvā stratēģiju, kas ļautu
izvairīties no mazās ostas pilsētas sarukšanas, cenšoties atjaunot līdzsvaru un
saikni starp pārmērīgu izplešanos un ekoloģiju, starp pilsētu un ainavu un
starp ostu un pilsētu. Interesants un intriģējošs ir piedāvātais modelis
privātmāju apbūvei paredzēto kvartālu pakāpeniskai apgūšanai, kas parejas periodā
gar ielām ļautu būvēt brīvdienu mājas, kvartālu vidu atstājot kopējam dārzam.  

Minētos diplomdarbus paredzēts drīzumā publicēt A4D.