2022. gada notikumi. Lasītāju viedokļi

Netālu no mums norisinās skarbi un dramatiski notikumi, kuru ēnā citas, arī arhitektūras lietas, ilgi likušās maznozīmīgas un nesvarīgas. Tomēr arī šogad A4D aicināja arhitektus un šai jomā ieinteresētos atbildēt uz tradicionālajiem gada nogales jautājumiem. Par nozīmīgākajiem gada notikumiem arhitektūrā — Armands Būmanis, Toms Kampars, Krists Kārkliņš, Linda Leitāne, Reinis Liepiņš, Jānis Lejnieks, Sergejs Ņikiforovs, Jānis Šaltāns.

A4D jautājumi:

1. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā pasaulē.
2. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā.
3. Nozīmīgākais, interesantākais Jūsu profesionālajā dzīvē, Jūsu spilgtākā ar arhitektūru un pilsētu saistītā pieredze šajā gadā (notikums, ēka, pilsēta, projekts utt.)

A4D. Ja lasāt A4D, — Jums interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta vai apspriesta A4D 2022. gadā. Kas patīk vai tieši otrādi – kas pietrūkst A4D?

 

Armands Būmanis

PILSĒTA CILVĒKIEM

1. Šis ir post-COVID un kara gads. Abas šīs lietas mūs cieši skar. Karš parāda patiesās vērtības, līdzcietību, melnbaltumu un pelēkās krāsas mūsos. Vienlaikus, mēs zinam ka pēc tā, būs atdzimšana, kurš draud ar lielākām būvniecības cenām… kur nu vel lielākām, bet pakurnēt mums patīk.

2. Neticamā kārtā, notikums kurš ir viens no nozīmīgākajiem pilsētu attīstībā Latvijā, notika Lietuvā. Viļņa oficiāli ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu. Šis ir faksts ar kuru mums būs jācīnās. Rīgas pilsētvide kliedz pēc pozitīvām pārmaiņām. Apvienība Pilsēta cilvēkiem protestēja šogad pret vairākām nejēdzībām, Kronvalda parka stāvvietas brīvostai, Brīvības iela. Lai uzvarētu šajā cīņā, mums ir daudz priekšrocību, bet akcenti, jāsaliek pareizi, cīņā par pilsētas cilvēku, par blīvumu, par radošumu, kuru veido cilvēki savstarpējā kooperācijā. Latvieši nav viensētu cilvēki… tas ir mīts, mums vajag telpu, laukos, bet dziesmusvētki parāda kur ir mūsu spēks, spēks kopā! Tuvojas akustiskās koncertzāles konkurss! Tas ar ir pozitīvi, ka beidzot ir vieta un tai būs piepildījums!

3. Manā profesionālajā dzīvē, turpinu cīnīties par labāku pilsētvidi. Aktuālie pilsētas projekti, no aktīvistu viedokļa, vel ar vien mēdz pārsteigt, gan pozitīvā gan negatīvā jomā. Pozitīvi, ir pilsētai mērķis mazināt auto lomu tajā, bet tas ir politiski smagi, jo jādod kopā ar labām alternatīvām, ar tām ir grūti.

A4D ir lielisks, un šādu interneta žurnālu vajag! Vajag apskatus un ārēju kvalitatīvu kairinātāju.. Tā turpināt un lēnām mainīties (kas jau notiek)!

Toms Kampars

arhitekts, tomskampars.com

1. Mākslīgā intelekta radīto arhitektūras attēlu “eksplozija” šogad bija jo īpaši izteikta. Līdzšinēji piesardzīgā skepse, raugoties uz AI iesaisti projektēšanā, ir pārtapusi interesē un, nenoliegšu, arī bažās par cilvēka-arhitekta lietderību nākotnē, sānu pie sāna ar sistēmām, kas radošu, unikālu un apbrīnojami detalizētu darbu spēj paveikt mazāk kā piecu minūšu laikā. Sajūta kā revolūcijas priekšvakarā.

2. Savā 32 gadu ilgajā mūžā neatceros tik daudz demontāžas… Divtūkstoš divdesmit otrais, kuru atcerēšos kā padomju pieminekļu nojaukšanas gadu, ne tikai neatstāja vienaldzīgos mūsu pašu dīķī, bet lika Latvijas vārdam skanēt aiz tās robežām. Saviļņojošo pacēlumu un nākotnes iespēju realizāciju gan neizbēgami apslāpē būvniecības procesu smagnējums, augstās izmaksas un sabiedrības sašķeltība.

3. Šogad izdevās paglābt mežu no ierastā savrupmāju ciematu ekspansijas blakusprodukta – kailcirtes. Iesākta produktīva sadarbība ar Rīgas pašvaldību pilsētvides apkaimju uzlabošanā. Bet izaicinājumu pilns ir darbs pie Latvijas ekspozīcijas izstrādes Venēcijas biennāles 18. starptautiskajai arhitektūras izstādei.

Krists Kārkliņš

Arhitekts un pilsētplānotājs, Bostona

1. Manu interesi šogad profesionālajā laukā ir piesaistījušas divas tēmas: mākslīgā intelekta tehnoloģiju pielietojums dizainā un lietošanā bijušu lietu vai materiālo resursu atkārtota izmantošana, rodot tiem jaunu un vērtīgāku pielietojumu (upcycling).

Arhitekti atpaliek no citām nozarēm jaunāko informācijas tehnoloģiju pielietojumā. Tas skaidrojams ar mazāku finansiālo un cilvēkspēka resursu pieejamību šo tehnoloģiju izpētei un eksperimentālai pielietošanai, salīdzinot, piemēram, ar lieliem celtniecības un informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem. Daudzu arhitektu vidū pastāv pamatotas bažas, ka māksligā intelekta pielietojums dizainā var novest pie mūsu profesijas pilnīgas izslēgšanas no ēku radīšanas procesa, aizvietojot cilvēkus ar jaunākajām projektēšanas nolūkam radītām programām. Tai pat laikā vēl nav gluži skaidrs, vai mākslīgā intelekta tehnoloģijām attīstoties, tās spēs pilnībā aizvietot cilvēka prātu, apziņu, atmiņas un emocijas. Jo sevišķi šis jautājums raisās gadījumos, kur lēmuma pieņemšanas procesā būtisku lomu spēlē subjektīvas indivīda reakcijas uz dzīves situācijām.

Kolēģi ar optimistiskāku nostāju šajā jautājumā aicina nebaidīties no jaunāko informācijas tehnoloģiju pielietojuma profesionālajā darbā, turpinot automatizācijas pielietojumu darbietilpīgu uzdevumu veikšanai un atstājot vairāk laika pašiem arhitektiem nodarboties ar ēku projektēšanas procesa radošajiem jautājumiem.

Šogad lielu mēdiju uzmanību un daudz atzinīgu vērtējumu izpelnījiusies Quay Quarter ēka Sidnejā, ko tās autori — 3XN (Dānija) sadarbībā ar BVN (Austrālija) ir nodēvējuši par “pirmo pasaulē atkārtoti izmantoto debesskrāpi ar pievienotu vērtību”. Jaunā ēkas fasāde un dinamiskie apjomi ir veidota uz 1976. gadā būvēta un savu mūžu nokalpojuša AMP Centre torņa pamata.

2. Viss, kas saistās ar Rail Baltica projekta īstenošanu.

3. Šogad bija iespēja strādāt pie projektiem ar ļoti atšķirīgu mērogu:

  • Mazais mērogs: savrupmājas interjera pārbūve Bostonas priekšpilsētā.
  • Lielais mērogs: Zemo emisiju zonas koncepcijas un ieviešanas principu izstrāde Rīgas pilsētai (sadarbībā ar PricewaterhouseCoopers).

Linda Leitāne

Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja

1. Latvijas kaimiņvalsts militārā agresija radījusi tādus globālos sociālos un ekonomiskos procesus, kuru mērogs šobrīd vēl ir neapjaušamā stadijā un kā daļa no šī procesa sekām – izpostītās teritorijas jau kļūst par investoru, pilsētplānotāju un arhitektūras kārtējo ideju poligonu dzīvesvides atjaunošanai.

2. Lēnā Rīga: pilsētas arhitekta, attīstības plāna, gada balvas, Uzvaras parka un visdažādāko investīciju projektu pauze.

3. Iespēja un izaicinājums no 2022. gada februāra būt Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja amatā: daudzpusīgā gandrīz gadsimtu garumā uzkrātā mantojuma transformēšana un darbības virzienu pārstrukturēšana vienlaikus gan reaģējot uz aktuālajiem notikumiem, gan plānojoto nākamos.

A4D. LAS sadarbība ar A4D pēdējos mēnešos pierāda, ka, apvienojot spēkus, ir iespējams ģenerēt kvalitatīvu informatīvo un domāšanu raisošo saturu. Arī turpmāk.

Reinis Liepiņš

SUDRABA ARHITEKTŪRA

1. Nav īsti iespējams jebko pasaulē skatīt atrauti no notikumiem Ukrainā, īpaši atrodoties tik tuvu. Vēl vairāk, tieši sabiedrības neiesaistīšanās un vienaldzība pret politiku un ekonomiku, t.sk. slēpšanās kultūrā un ezotērikā ļāva notikt šīm šausmām.

Protams, psiholoģiski bija grūti ikdienā noskatīties, kā Krievija un tās sabiedrība cenšas iznīcināt Ukrainu. Tādēļ veidojas arī kritisks skats uz pasaulē notiekošo — kā mēs līdz tam nonācām? Tā ir absolūta pasaules, t.sk. Latvijas diplomātijas sagrāve. Vai tiešām neko nevarēja pamanīt un novērst, īpaši redzot 2014. gada notikumus?  Acīmredzot politiķi ne uz ko īpaši vairāk nav spējīgi, kā drosmīgi rakstīt Twiterī. Starp citu, izrādās, tā var tikt atkārtoti ievēlēti.

Arī Eiropas politika un personālijas parādījās citā gaismā. Un pēdējais korupcijas skandāls par milzu kukuļiem Eiropas augstākajā līmenī liek kritiski skatīties arī uz visām pārējām Eiropas “vadlīnijām” un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tai skaitā būvniecībā. Arī vārds “sustainable” kā jaunais naudas “apguves” garants.

2. Latvijā:

  • Holjeres kundzes nama atjaunošana Liepājā.
  • Rotko centra esamība Daugavpilī. Ka neliela, bet tomēr patstāvīga un redzama Latgales integrācijas lieta.
  • Kriša Salmaņa plakāts pretim Krievijas vēstniecībai.
  • Māra Gaiļa virzītais Vāgnera zāles atjaunošanas process.
  • Okupekļa nojaukšana — ir atbrīvojusies izcila vieta kādai jaunai kultūras būvei- piemēram, koncertzālei vai modernās mākslas muzejam. Tai vietai nevajag atpūsties, bet to vajag ātri aizpildīt ar nacionāli nozīmīgu saturu.

3. Nozīmīgākais manā darbā un profesionālajā pieredzē šajā gadā:

Darbs pie ēkas pārbūves projekta Rīgā, Anglikāņu iela 5. Kā pielāgot ēku, lai tā ar garantiju kalpotu ilgstoši, būtu saprātīga investīcija, vienlaikus maksimāli saglabājot vēsturisko vērtību.

Gada nogalē spurta veidā palīdzējām Valmieras Drāmas teātrim pielāgot bijušo katlu māju — Kurtuvi Rīgas ielā 25. VDT galvenās ēkas pārbūves process bija apstājies kārtējo LV birokrātu dēļ un teātris  palika uz ielas. No lēmuma pieņemšanas 1. oktobrī līdz nodošanai ekspluatācijā un pirmizrādei 21. decembrī pagāja 2 mēneši un 20 dienas. Te jauzteic Valmieras novada pašvaldības un VDT spēja ātri reaģēt un pieņemt lēmumus.

Arhitektūras process arvien liek meklēt paraugus , piemērus, kas varētu sniegt profesionālas atbildes.

  • Sadarbība ar  Royal National theatre London (arhitekts Denys Lasdun, 1967-1977),  izvērtējot mūsu 2020. gadā radīto Dailes teātra Mazās zāles pārbūves ieceri, lai panāktu vairāk skatītāju vietu. Abas ēkas pēc estētikas un teātra funkcionalitātes ir līdzīgas, abas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, tādēļ bija vērtīgi tās salīdzināt un uzklausīt RNT viedokli.
    Abi augstāk minētie projekti ir pieredze ekonomiskas kultūras būves uzturēšanā ar virzienu iztikt bez dotācijām. Dailes teātra ēka pēdējo gadu laikā kāpj nost no postamenta, no pieminekļa postamenta, un aizvien vairāk kļūst par reālu dzīvu ēku ar formai atbilstošu saturu (Rothko, Degunradži, Kokvilnas lauku vientulībā uc).
  • Charles Renne Mackintosh Hill House (1906) konservācijas apskate Glasgowā- ēka uz 10 gadiem ir ietīta metāla sietā, cerot dabīgā veidā izžāvēt oriģinālo fasādes cementa apmetumu.
  • Padujas universitātes ēkas apskate. Gio Ponti “jaunu formu meklējumi tradicionālas telpas ietvaros”.

Rīgas pils Kastelas dienvidu fasāde ar jaunajiem baznīcas logiem izskatās labi, lai gan bija grūti izturēt to kritiku no iesaistītajām pusēm.

Jānis Lejnieks

Žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors

1. Pandēmija paātrina pārmaiņas sabiedrībā un digitālie attālinātā darba līdzekļi maina ne tikai attieksmi pret darbu birojā, bet arī saskarsmi starp cilvēkiem, kam ir jārada vide un mājokļi. Šajā gadā karš Ukrainā ietekmēja pasauli un arī Latvijas arhitektūru, it īpaši publiskas telpas ideoloģisko attīstību.

2. Uzvaras pieminekļa nojaukšana Rīgā atjaunoja diskusijas par jaunās koncertzāles novietni. Ir izskanējuši kritiski viedokļi, argumenti un pārmetumu Rīgas Kongresu nama daļējai nojaukšanai, pārveidojot ēku par koncertzāli. Ņemot vērā rīdzinieku sapņus par Pārdaugavas centra attīstību un Uzvaras parka vecos būvprojektus, nojauktā pieminekļa vieta ir gluži laba jaunbūvei. Valdība decembra deklarācijā paziņoja, ka “sadarbībā ar Rīgas domi uzsāks Latvijas Nacionālās koncertzāles būvniecību “. Līdz šim arhitektiem nav izdevies pierādīt, ka vajadzētu atrisināt šo jautājumu un kā viņi to var izdarīt. Koncertzāles vietas izvēle galvenokārt ir ārpus arhitektu ietekmes. Interesanti, vai koncertzāles būvniecību varēs uzsākt šis valdības darbības laikā? Valdība deklarēja arī, ka uzsāks Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu Rīgā. Pēdējo gan Kultūras ministrija nav pieņēmusi kā dāvanu no bankas ABLV. Valdības deklarācijā ir solīts arī “panākt jaunā Rīgas teritorijas plānojuma stāšanos spēkā pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu galvaspilsētas attīstību un investīciju piesaisti”.

3. Izdevniecība “Zinātne” 2023. gadā izdos manu grāmatu “Rīgas nākotnes vēsture”, grāmatu par pilsētu, kura diemžēl sarūk, neraugoties uz fantastiskiem attīstības plāniem.

A4D. Lasu A4D, kad tiek apspriestas aktualitātes, un interesantākā ir viedokļu apmaiņa par konkursiem, it īpaši par viesnīcu Vecrīgā, Tirgoņu ielā.

Sergejs Ņikiforovs

NAMS

1. “The Line” / NEOM (KSA)
2. MadCity 2022 “Pilsēta krīzē”
3. XVII Latvijas Arhitektūras skolu plenērs karā izpostīto Ukrainas apdzīvoto vietu atjaunošanai.
A4D.  Lai tas parādītos arī FB

 

Jānis Šaltāns

AIA, SALTANS ARCHITECTS 

1. Līdzīgi iepriekšējos gados, kad kā pasauli pārņēma lielākais Covid (Omicron) vilnis, tā savukārt šogad zemiskais uzbrukums suverēnai valsti ir ietekmējis visu pārējo pasauli. Kā pareizi atzīmēja Artis, eksistenciālie draudi nācijai un drosmīgā reakcija uz tiem, citiem jautājumiem liek izskatīties triviāliem un bezjēdzīgiem.

Karš ir postošs civiliedzīvotājiem, karadarbībā veselas pilsētas tiek iznīcinātas, kā rezultātā tiek zaudētas dzīvojamās ēkas, mājas, kultūras un pārvaldes būves, vēsturiski nozīmīga arhitektūra, neaizstājams mantojums. Papildus desmitiem tūkstošu nāves gadījumu un miljonu cilvēku pārvietošanai, iebrukums Ukrainā ir arī devis smagu triecienu šīs valsts kultūrai. Ukrainas arhitektūras un kultūras mantojumam nodarītais kaitējums ir traģisks, savukārt fiziskais un emocionālais kaitējums iedzīvotājiem ir milzīgs.

Šajā kontekstā jaunu, ievērojamu arhitektūras projektu uzsvēršana šķiet triviāla. Iespējams, ir vērts pieminēt piedāvāto jauno pilsētu NEOM, kas paredzēta Saūda Arābijā, un tās ietekmi un attīstības sekas. Arhitekti, kas iesaistīti šajā procesā, saskaras ar morālu dilemmu, jo atklājas cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar projektu. Piedāvātā lineārā pilsēta “The Line”, kas paredzēta 170 kilometrus gara, 500 metrus augsta un 200 metrus plata, ir distopisks arhitektūras absurds.

2. Iespējams, — ne arhitektūras notikums, bet — padomju laika mantojuma demontāža dažādās Latvijas pilsētās, īpaši Uzvaras parka pieminekļa nojaukšana, ir izņēmusi šīs taustāmās paliekas no publiskā telpa. Šo fizisko un simbolisko atgādinājumu par Latvijas nelikumīgo okupāciju nojaukšana, lai gan jau sen bija novēlota, var palīdzēt atbrīvot šīs publiskās telpas pārdomāšanas iespējas. Nojaucot, lai gan novēloti, šo fizisko un simbolisko atgādinājumu par Latvijas nelikumīgo okupāciju, tas var palīdzēt atbrīvot iespējas pārdomāt un lemt ko ar šo publisko telpu iesākt.

Skatoties no attāluma, ir grūti saprast Rīgas pilsētas arhitekta atlases procesu un statusu. . Vairāki mēneši ir pagājuši kopš dažādie kandidāti uzstājās ar savām prezentācijām, bet lēmums vēl nav pieņemts, un nav publiskots neviens grafiks. Sākot ar to, ka prezentāciju video nebija padarīti pieejami sabiedrībai un beidzot ar pašreizējo skaidrības trūkumu, rodas šaubas par šādas necaurredzamības un noslēpumainības iemesliem.

3. Nedaudz neērti kā arhitektam atzīties, taču pēc neskaitāmiem Londonas ceļojumiem, man beidzot bija liels prieks apmeklēt Sir John Soane muzeju. Kāds dārgums, kas prasījis man tik ilgu laiku, lai reiz to apmeklētu!

Dalīties ar ierakstu:

5 2 Balsis
Raksta vērtējums
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Anna

Paldies par viedokļiem un laimīgu jauno gadu! Spriežot no attāluma, Latvijai Arhitektūras lielās 2022.gada veiksmes- Bruža Manufaktūra, Rīgas Cirks, Provodnik lekciju cikls, Vizium tīri nekas. Bet- daži publicētie viedokļi pamatoti ieskicē pilsētas arhitekta izvēles procesu ( Būmanis, Leitāne, Šaltāns). Domāju tas noteikti ir viens no gada notikumiem, kas parāda, kurp dodas jaunā Rīgas dome, un kāpēc mēs atpaliekam no Viļņas. Ingurds jau šeit labi visu ir aprakstījis. Taču ir jautājumi, atbildes uz kuriem cerams nesīs 2023ais. Līdz manīm ir atnācis, ka pēc jūlijā notikušo arhitektu prezentācijām ( kur es varu tās noskatīties?) Rīgas domē esot notikušas neformālas(?) tikšanās ar atsevišķiem… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jaunie Laiki Šķērsielā vienmēr ir pārsteigumu pilni 😉 Linda, pastāsti mums lūdzu kā kosmosa kuģi uzar Visuma tāles un meklē Rīgas galveno arhitektu 🙂

Pēdējo reizi rediģēts 18 dienas pirms - rediģētājs Miķelis
Anna

Otrā lieta- gada notikumos neviens nepiemin vie piemirsies- būvnieku kartelis. Nupat bija “priecīga” ziņa, ka it kā 600 miljoni nebūšot jāatmaksā, bet mazāk. Būvnieku kartelis pastāv, to neapstrīdēt, sarunas ir bijušas, vienošanās par cenu arī. Arhitekti kaut kā neapzinās – kartelis būtiski pasliktina arhitektu situāciju. -milzīgie naudas līdzekļi, ko būvnieki caur karteli dabūn sev, tiek izmantoti, lai nostiprinātu savu varu,- juristi, ietekme, sakari… Arhitekti arvien kļūst par būvniecības procesa vasaļiem. – pie karteļa esamības nav nozīmes, cik dārgi vai lēti ir projekta risinājumi- būvnieku vienošanās rezultātā cena tik un tā būs liela. Līdz ar to zūd radošs gars atrast racionālāko… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jebkurš objekts valstī virs 1.0 milj. eiro ir tāda vai cita vienošanās ķēdītē starp dalībniekiem – partija, izpildvara, Valsts SIA vai VAS, būvnieks, pašvaldība. Ventspilī tas sasniedz 100%, Rīgā tuvu 100% utt. Un tur piedalās, vismaz par to zin, arhitekti. Tā kā precīzi desmitniekā, Anna!

Anna

Trešā lieta uz pozitīvākas nots, ar nākotnes perspektīvu. 2021.gadā bija labs koncertzāles novietņu izvērtējuma process. 2022.gadā- lēmums par kongresu namu. Kadam vienmēr nepatiks, taču kopumā process bija labs, atvērts, vismaz no tālienes tā izskatījās. Bet kā iet ar modernās mākslas muzeju? Varbūt Kultūras ministrijai vajadzētu pasūtīt arī šis ēkas potenciālo novietņu izpēti, lai būtu pārliecība par izvēli. Muzeju var salīdzinoši viegli izvietot arī pārbūvējamā ēkā, atšķirībā no koncertzāles. Īsa vietu apskate: – – Kāds statuss šobrīd RTU ēkai Kaļķu ielā 1? Zaigai Gailei bija ideja un pat skice muzejam tur. Jebkurā gadījumā, ja arī neizvēlas museju šeit celt, tad pirms… Lasīt vairāk »

Miķelis

Par pilsētas arhitektu iecelts Pēteris Ratas. Dzīvojis Ķīnā, strādājis, apprecējis ķīniešu sievu, atgriezies un uzreiz kļuvis par pilsētas arhitektu. Rīgas arhitektu. Eiropas pilsētas arhitektu. Man jautājums visa veida žūrijām, pārfrāzējot Vella kalpos minēto motīvu, kur Rīgas rāte drebošām rokām, turot Rīgas atslēgas jautā Rīgas sargiem: kam padooties? – mēs tā kā esam nolēmuši padoties ķīniešiem? Nu vispār ja Ķīna okupēs Krieviju, tad mums būs kopēja robeža, bet nu varbūt tas mazliet pāragri? Kāds sakars pieredzei Ķīnā, komunistiskā valstī, ar ceru Eiropas pilsētu Rīgu? Akcents uz vārdu Eiropas. Šim notikumam veltīšu atsevišķu Angļu džentlmeņu kluba speciālizlaidumu 😉

6
0
Lūdzu, komentējietx