2005. gada notikumi — I

Tuvojoties gada noslēgumam, A4D veica aptauju, lai uzzinātu kolēģu domas par ievērojamākajiem gada notikumiem arhitektūras pasaulē. Šonedēļ publicējam viedokļu sēriju — atbildes uz jautājumiem. Paldies visiem, kas atsaucās. Pirmie uz jautājumiem atbild Visvaldis Sarma, Juris Skalbergs, Jānis Lejnieks un Jānis Taurens.

A4D jautājumi:

1. Jūsuprāt, ievērojamākās ēkas vai notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā pasaulē. Kāpēc?
2. Jūsuprāt, ievērojamākās ēkas vai notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā Latvijā. Kāpēc?
3. Nozīmīgākais, interesantākais projekts, objekts vai ar arhitektūru un pilsētbūvniecību saistīts notikums un pieredze Jūsu profesionālajā dzīvē. Kāpēc?

Visvaldis Sarma

SARMA & NORDE

1. Ebreju piemiņas vieta Berlīnes centrā — līdzšinējo zibensveida puskomerciālo muzeju vietā cilvēciska mēroga klajums brīvai sajūtu tveršanai vienā no pasaules dārgākajiem nekustamajiem īpašumiem .
Notikums — ASV praktizējošu Eiropas arhitektu dominēšana pasaules mērogā.
Viss tā kā virzās uz humanizāciju, pirmā iezīme bija jau pagājušogad, kad sers N.Fosters, neskatoties uz internacionāliem pūliņiem, tomēr nedabūja dvīņu torņus.
Monstrus būvē Ķīnā. Pasaulei par to nav nekādas daļas.

2. Tendence — banku ēku projekti ieņem stabilu vietu pasūtījumu sarakstā.
Notikums — Latvijas arhitektūras tirgū daudz straujāk kā prognozēts ienāk lielie, starptautiskie spēlētāji. Ienāk tukšā telpā. Kombinācijā ar vietējo arhitektu pārslodzi , t.i. radošas konkurences trūkumu, pēc 3—5 gadiem Latvijas arhitektiem iegūt nozīmīgas būves pasūtījumu kļūs problemātiski.

3. Mans notikums — Zaha Hadid Stambulā. Esmu laimīgs cilvēks — man ar viņu nav jāstrādā.

Juris Skalbergs

J.S. & partneri, LAS ārējo sakaru komisijas loceklis

1. Uzskatu, ka ievērojamākais notikums arhitektūras pasaulē bija 22. UIA arhitektu kongress Stambulā no 4.—9.jūlijam, kur piedalījās arī 21 Latvijas arhitekts.

3. Arhitektu biroja J.S. & partneri darbā nozīmīgākais bija divu objektu nodošana ekspluatācija:
* SIA Moduls—Riga administratīvās ēkas pārbūve Rīgā, Āgenskalna ielā 33.
* SIA PROFS—nekustamie īpašumi jaunbūve K.Ulmaņa gatvē 140 — Elektropreču tirdzniecības centrs.

Jānis Lejnieks

Arhitektūras muzejs, žurnāls Latvijas Architektūra

1. Neņemos spriest, jo neesmu tik informēts, lai vērtētu. Mani personīgi pozitīvi uzlādēja Nīderlandes vēstniecība Berlīnē. Domāju, ka Holande joprojām rullē. Žēl, ka Rīgas augstskolā pret to negatīva attieksme.

2. Kronberga un Laša projektētā savrupmāja Siguldā. Pilsētplānošanā — cīņa ap Blūma Rīgas centra plānu un Millera Rīgas attīstības plānu, lai gan pēdējais ir politiķu «sabojāts», jo tapis zem viņu spiediena. Notikums ir Jauno Trīs brāļu darbība un izsludinātais koncertzāles konkurss.

3. Skat. (.) 1. un 2.
Notikums bija Kšistofa Navrateka, lai gan naivais, bet tomēr pirmo reizi pēdējo 70 gadu laikā Latvijā profesionāli pasniegtais kontra priekšlikums Rīgas attīstībai. (Trīsdesmito gadu beigās Bērzkalna vadītā «Arhitektu vienība» iesniedza Ulmanim savus, kontrversiālus priekšlikumus Rīgas centra attīstībai.)
Varu pievienot arī iepazīšanos ar Dienvidvācijas eko—arhitektūru LAS organizētās ekskursijas laikā šoruden. Nekas īpašs, un tomēr tur zaļā domāšana pierāda sevi praksē. «Kad pienāks latviešiem tie laiki?».

Jānis Taurens

Arhitekts un filosofs

1. Neesmu biji ārpus Latvijas robežām (ja neskaita Viļņu), līdz ar to nespēju atbildēt uz šo jautājumu, jo uzskatu, ka arhitektūrai (kā aktuāli esošai, uzceltai arhitektūrai) svarīga ir tās uztvere dabā, kas jāatšķir no projekta un reprezentācijas, piemēram, arhitektūras žurnālos.
|
2. Līdzīgi apsvērumi apgrūtina arī atbildi uz jautājumu par arhitektūru Latvijā, jo neesmu sistemātiski iepazinies ar jaunbūvēm, — redzēto objektu raksturojumi būtu bez kopējās tendences konteksta. Pilsētplānošanā noteikti svarīgs ir Rīgas attīstības plāns, taču tas nav saucams par ievērojamu notikumu. Īsumā mēģinot noformulēt pamatojumu šim apgalvojumam, tas varētu skanēt tā: tas nav konceptuāls projekts. Protams, šāds plāns nav iespējams bez kompromisiem, taču jābūt konceptuālam redzējumam par katru pilsētas vietu un par katru ar pilsētu saistīto kategoriju, kuru izvēle un izveide ir pilsētbūvnieciskas domāšanas uzdevums.

3. Manas disertācijas pabeigšana (arī tāds formāls solis kā tās aizstāvēšana, temats: «Lingvistiskās nozīmes teorijas arhitektūras semantikā»). Pamatojums tam būtu vienkāršs — tas prasīja daudz laika, tāpēc nespēju pievērsties daudziem citiem teorētiskiem jautājumiem.