Urbānā platforma — Europan projekts Parīzes pievārtē

2008. gadā Sarkozī paziņoja par ambiciozu plānu veidot franču «Silīcija ieleju» Parīzes tuvumā, Saklē ielejā un plato. Šeit vienuviet pakāpeniski pārvāksies visas Parīzes tehniskās universitātes un tādejādi tā kļūs arī par pievilcīgu vietu, kur savas filiāles un ražotnes atvērt dažādu industriju uzņēmumiem. Papildus teorētiskajām studijām universitātes varētu veikt sev un uzņēmumiem nepieciešamos pētījumus, bet uzņēmumi universitātes nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem. Saklē kļūs par vietu, kur satiekas zināšanas un nauda.

Dienvidparīzes universitāte ir viena no universitātēm, kas jau atrodas Saklē ielejā un vēlas attīstīties un izveidot mūsdienīgu 21. gadsimta daudzfunkcionālu universitātes pilsētu. 2013. gadā Establishment Public Paris-Saclay (EPPS) organizēja starptautisku konkursu universitātes pilsētas turpmākās attīstības definēšanai.

Urbānā platforma

Dienvidparīzes universitātes pilsēta laika gaitā ir zaudējusi savu identitāti un kļuvusi par sadrumstalotu un izolētu teritoriju. Mūsu vīzija ir konsolidēt šo fragmentāciju vienotā urbānā platformā, lai tādejādi pilsēta tālāk attīstītos uz jauniem, spēcīgiem pamatiem. Pamatiem, kas ļauj veidot pilsētu ar integrētām zaļajām struktūrām, ģenerēt kultūru un dzīvot harmonijā ar dažādību.

 Urbānā platformu ir 400 m plata un 1700 m gara jauna pilsētas struktūra, kas stiepjas no rietumu ieejas universitātes teritorijā līdz mazpilsētai austrumos. Platformas kompaktie izmēri ir priekšnosacījums, kas ļauj radīt kritisko masu gājēju pilsētai, palīdz sekmēt ilgtspējīgu urbānismu un ierobežot haotisko universitātes tālāko izplešanos. Platforma ar konsolidāciju piedāvā jaunas identitātes radīšanu līdz šim formālajai universitātes pilsētai.

Lai vēl vairāk pastiprinot šo efektu, mēs piedāvājam veidot regulāru tīklojumu pār visu platformu kā pilsētbūvniecisku rīku, kas ļauj organizēt ēkas visracionālākajā un sistemātiskākajā veidā. Tīklojuma racionalitāte nevis ierobežo, bet gan paver plašas iespējas veidot pilsētbūvniecisko stratēģiju ar visdažādākajiem arhitektūras aizpildījumiem.

Ja tīkla stratēģija ir panākt dažādību ar aizpildījumu, tad projektā tiek piedāvāts darīt arī pretējo: «izgrebjot» blīvo urbāno lauku, veidojot dobumus, kas sastāv no esošajiem dabas resursiem (apzaļumojumi, mežs, ūdensceļi). Dobumu stratēģija veido ekoloģisko nepārtrauktību. Ūdensceļi savieno izolētos apzaļumojumus lielākā vienotā ekoloģiskajā struktūrā.

Vēl jo vairāk, dobumi veido publiskās telpas un raksturīgas ielas, kas palīdz radīt identitātes sajūtu un atšķirties no homogēnā tīklojuma lauka. Ar dobumu un aizpildījumu stratēģiju tiek veidota vieta, kur notikt harmoniskai saskarsmei starp cilvēkiem un dabu. Tiek radīts 21. gs urbānisms, gan ar dinamiskām augstas kvalitātes dzīvesvietām, gan ekoloģisko ilgtspējību.

Esošās institūcijas ārpus platformas perimetra tiek uztvertas kā pilsētas satelīti. Tās ir autonomas vienības mežā un sniedz kontrastējošu papildinājumu blīvajam urbānisma laukam. Satelīti veido paši savu identitāti kopā ar apkārtējo dabu un darbojas kā pilsētas vārti.

Pilsētu paredzēts attīstīt etapos. Līdz 2050. gadam ēkas, kas ir būvētas laika posmā no 1960. līdz 2000. gadam, ir bez augstas arhitektoniskās vērtības un neiekļaujas tīklā, netiek atjaunotas, bet gan pakāpeniski aizvietotas ar jaunām, tīklam atbilstošām ēkām, kas nozīmē visaptverošu esošās situācijas integrāciju un pilnu platformas pilsētbūvnieciskās vīzijas izpildi.

Rekonstrukcija ­— ēka 220

Ēka 220 atrodas netālu no jaunā Castler ceļa un ir pirmā ēka, iebraucot Dienvidparīzes universitātes pilsētā. Tā kalpos kā simboliski pilsētas vārti un būs miniatūra visas Saklē idejas reprezentācija, kas ietverta vienā ēkā. Tā kļūs par ēku, kur satiekas zināšanas un nauda.

Mūsu vīzija piešķirt jaunu identitāti Ēkai 220 balstīta uz vispārējo pilsētbūvniecisko stratēģiju. Tajā ēka 220 tiek uztverta kā satelīts, kas saskaras ar divām kontrastējošām vidēm — blīvu urbānismu ziemeļos un savvaļu mežu dienvidos. Satelīti uzsver esošās arhitektūras identitāti un vērtību otrreizēju izmantošanu — tā būs monumentāla 60. gadu arhitektūras izpausme ar jaunām funkcionālajām intervencēm.

Ēka 220 sastāv no trīs korpusiem. Tie ir divi L formas apjomi austrumos un rietumos un I formas apjoms vidū. Arhitektūras koncepcija ir izcelt šīs trīs formas, izvietojot tajās 3 dažādas programmas — universitāti rietumos, uzņēmumus austrumos un kopīgas lietošanas telpas pa vidu. Katrā no korpusiem publiskās telpas ir «izgrebtas» no esošā apjoma, definējot jaunu katra apjoma identitāti.

Tā rezultātā tiek definēti trīs atšķirīgi tukšumi — diagonāle, horizontāle un vertikāle. Katram no tukšumiem piešķirta sava programma atkarībā no katra korpusa funkcionālas specifikas – auditorija un kāpnes diagonālē universitātei; sanāksmju telpas pie tiltiņiem vertikālē uzņēmumiem; dubulta augstuma koplietošanas telpas horizontālē.

Jaunbūves — studentu un pasniedzēju dzīvojamās ēkas

Studentu un pasniedzēju dzīvojamās ēkas izvietotas ortogonālā tīkla blokā, kura izmēri 35 x 70 metri. Šis ir uzskatāms piemērs kā platformas definētais tīkls var sevī efektīvi ietvert šāda veida tipoloģijas — tipoloģiju H un tipoloģiju I.

Studentu dzīvojamā ēka (H) sastāv no diviem lineāriem taisnstūra apjomiem, kuru izmēri 12 x 40 metri. Lai veicinātu studentu savstarpēju socializāciju un mijiedarbību ar urbāno kontekstu, publiskākās ēku telpas tiek koncentrētas pret ielu. Tiek veidota publisko — privāto telpu pakāpeniska pāreja virzienā no ielas uz pagalmu. Kā vispubliskākā tiek pieņemta ielas telpa, kas paredzēta visa rajona iedzīvotāju izmantošanai; tad ēkas piekārtā fasāde ar koridoriem un vertikālajām, kas paredzēta ēkas iedzīvotāju izmantošanai; privāti-publiskas ir terases, kuras kopīgi izmanto vairāki dzīvokļi; jau privātākas ir dzīvojamās telpas, kas atrodas katrā dzīvoklī atsevišķi un visprivātākās ir studentu istabas, kas izvietotas pret pagalmu. Tilti starp ēkām pagalmā paplašina publisko telpu un ļauj brīvi nokļūt no vienas ēkas otrā.

Ja studentu dzīvojamā ēkās publiskuma — privātuma pāreja ir organizēta horizontālā virzienā, tad pasniedzēju dzīvojamā ēkā (I) tas notiek vertikāli. Ēkas pirmais stāvs ir vispubliskākais. Tur izvietojas veikali, galerija un neliels restorāns. 24 privātie dzīvokļi, kas izvietoti ap centrālo ēkas serdi ir pacelti virs kopīgas lietošanas puspubliskām telpām otrā stāva līmenī.

Projekta autori: Didzis Jaunzems (DJA), Māris Bārdiņš, Sang Woo Kim (OMA)
Novietne: Bures-sur-Yvette, Parīze-Saklē teritorija
Projekta teritorija: 290 ha
Pasūtītājs: Establishment Public Paris-Saclay (EPPS)

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x