Mūsdienu izglītības iestāžu arhitektūrā Latvija, atšķirībā no tuvākajām kaimiņvalstīm, nevar lepoties ar izciliem sasniegumiem, un arī modernizējot un paplašinot esošās skolas, saskaramies galvenokārt ar apšaubāmiem eiroremontiem. Uz to fona atjaunotā Tukuma 2. vidusskola ir atškirīga. No ārpuses pamanāmākās zīmes ir koka apdarē veidotais sākumskolas apjoms, kā arī modernisma perioda ēkas jaunais pelēkbrūno ķieģeļu apšuvums.
Tukuma 2. vidusskolas pārbūves projekta mērķis bija atjaunot un modernizēt esošo skolas ēku, kā arī integrēt tajā jaunbūvi sākumskolas vajadzībām. Papildinot no modernisma arhitektūras mantoto skaidro telpisko struktūru ar Ziemeļeiropas skolām raksturīgo cilvēcisko mērogu un mijiedarbību starp iekštelpu un ārtelpu, sešdesmito gadu tipveida skola transformējas mūsdienīgā, atvērtā un aicinošā mācību vidē. Jaunie apjomi savieno ēkas korpusus savā starpā un telpiski noslēdz esošo iekšpagalmu, kas kļūst par skolas centrālo kodolu – reminiscenci uz plašo pasauli. Tas pieejams gan no vecās, gan jaunās skolas daļas, un kalpo par atraktīvu sociālu platformu, kur satikties visu klašu skolēniem.
Tukuma 2. vidusskolas pārbūve
Vidusskola un sākumskola
Adrese: Raudas iela 16, Tukums
Pasūtītājs: Tukuma novada dome
Arhitekti: MARK arhitekti — Mārtinš Ošāns, Madara Gibze, Elza Rone Sila, Kārlis Stepe, Alīna Beitane
Inženierdaļas: Landshape, Fortifico, AVEK Projekti, Jensen Consult un Arhis Inženieri, A. Ābeles inženieru birojs
Būvuzraudzība: Cerkazi-G
Būvuzņēmējs: BILDBERG
Zemesgabals – 21483 m²
Platība – 7344,20 m²
Šis ir izcilākais skolas pārbūves projekts Latvijā 21.gadsimtā, radot vidi, kura kardināli atšķiras no padomju mantojuma. Piedevām šis projekts tapis nevis par privāta investora līdzekļiem, bet valsts. Tas nav tapis galvaspilsētā, bet Tukumā. Un šeit radītais viennozīmīgi ietilpst Miķeļa Latvijas arhitektūras zelta fondā. Paldies autoriem!!!
P.S. Protams varētu te uzcirst garu komentāru, bet izgaršojiet paši! Vēlreiz – Bravo!
Žetons autoriem!! Cik var spriest no publikācijas – teicams un sirsnīgs sniegums.
Manu uzmanību, savukārt, piesaistīja raksta ievadrinda – “Mūsdienu izglītības iestāžu arhitektūrā Latvija, atšķirībā no tuvākajām kaimiņvalstīm, nevar lepoties ar izciliem sasniegumiem”… Jā, tā ir. Bet šo būtu vērts papētīt! ))
Gan jau, ka ne tikai IUB, MK un Saeimu nopelns tas. Arī ļaunas ģenētiskas novirzes Latvijas pamatiedzīvotāju galvās pārējo Baltijas valstu kontekstā tā kā nebūtu konstatētas… Tad kas?! ))
Un kura tad ir, vai varētu būt TĀ joma arhitektūrā, kurā tomēr neesam druskui iepakaļ?.. Ir tāda?
Prieks Tevi te satikt, Ingurd! Problēma ir likumdošanā – varas atdošanā būvniekiem. Jo šeit šajā darbā redzams varam un ļoti labi varam. Tas redzams arī darbos līdz 2008.gadam. Seko krīze, Maksimas traģēdija, pārprasta pašsauštīšanās un būvniecības procesa birokratizācija. Šodien pa LR1 bija raidījums par būvprojektu skaņošanu un EM pārstāvis tur uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja kā cars tētiņš. Kur brīvība, tur arī kas veidojas un redzot kas notiek pie lietuviešiem, domāju ka visa vaina ir likumdošanā un totālā arhitektu kontrolē.
Skatot skolas bildes jau tomēr ir vietas un lietas, kas raisa zināmu mulsumu un jautājumus.
Bet atbildot uz tavu, Ingurd, jautājumu —, “kura tad ir, vai varētu būt TĀ joma arhitektūrā, kurā tomēr neesam drusku iepakaļ?”, — es teiktu, ka tajās arhitektūras lietās, kas saistītas ar dažādām atjaunošanām, vēsturiskās substances pārbūvēm, mantojuma interpretāciju, pārizmantošanu, — tajā neesam iepakaļ. Kādreiz man pat likās, ka šajā sfērā Latvija Baltijas mērogā noteikti līderē, bet nu vairs tā tik strikti neteiktu gan. Tomēr ir visiem zināmie piemēri, ko var saukt par izciliem vai katrā ziņā — ļoti labiem.
Vaig aizbraukt uz vietas un izstaigāt, tad varbūt jautājumi atkritīs un mulsums pazudīs. Perfekts arhitektu darbs, kas redzams katrā detaļā, funkcija absolūti bez jautājumiem, izmantotā materialitāte bez jebkāda lecīguma, visa skola burtiski staro, jo padomiskais ir izmēzts, labiekārtojums ar bruģa rakstu pie ieejas nav nekāda Mežaparka estrāde, soliņi, žalūzijas logos – nu viss ir augstākā pilotāžā. Lūk tā jāstrādā arhitektiem ar valsts pasūtījumiem. Gribētos lai autori padalās ar savu darba algoritmu, jo šī skola ir paraugs kādam jābūt rezultātam valsts pasūtījumos un piedevām – maksimāli izmantojot vietējos ražotājus. Ko tad Tu Arti spried neredzējis un neaptaustījis visu uz vietas, –… Lasīt vairāk »
Skaisti, pagaidām gan nav nācies apmeklēt un uz vietas iepazīt. Tikai tāds mulsums pārņem, uz galveno ieeju raugoties: “Vai tas dikti kopskatu sabojātu vai izmaksas paaugstinātu, ja no vienas puses pakāpienu vietā būtu tapusi 7-8% kāpuma uzbrauktuve ierīkota?” Un, interesanti (baidos pat pieminēt, Āgenskalna tirgu atceroties), vai iekšā patiešām ir lifts uz otro stāvu? Vai arī, ak, cik bēdīgi tas arī būtu, sapratne nāk tikai pēc tam, kad, piemēram, lauztas kājas dēļ iznāk dažus mēnešus riteņkrēslā apkārt pabraukāt?
Labdien, Vīva! Paskaidrojot mulsinošo pandusa trūkumu pie galvenās ieejas – protams, tur tā vajadzību apsvērām. Šī tipveida skolu projektos galvenā ieeja ieved vienstāvīgā vestibilā, kurš izvietots pusstāvā pret galvenajiem apjomiem – no tā tālāk tiek tikai pa kāpnēm (garderobe uz leju un mācību telpas uz augšu). Tādējādi tajā izbūvējot liftu, tas tiktu savienots ar pārbūvējamo skolas ēkas daļu, bet netiktu pieslēgts jaunbūvējamais sākumskolas apjoms (kurš ir vienā līmenī ar pārbūvējamo sporta zāli, bet pusstāvos attiecībā pret pārbūvējamo skolas ēku). Tādēļ, kā racionālāko risinājumu lēmām liftu izbūvēt pie jaunbūves galvenās ieejas vestibila, pie kura iespējams piekļūt pa pandusu. Lifts apstājas pusstāvos… Lasīt vairāk »
Paldies, Madara, par detalizēto skaidrojumu! Varu priecāties, ka manām bažām nebija pamata un īstajā vietā ieprojektētais lifts un panduss vienai no jaunbūvētās sākumskolas ieejām ļauj ērti riteņkrēslā sasniegt it visas skolas daļas – gan stāvus, gan pusstāvus – (visas garderobes, mācību telpas, kabinetus ieskaitot), izņemot tikai veco vestibilu, kur nu tiešām nevienam bērnam, jaunietim, mammai, tētim, skolotājam (ja kāds no viņiem ir piepeši riteņkrēslā) nav jānonāk? Tik to vienu nesapratu, kas joprojām lieto veco vestibilu un kāpēc tāds vajadzīgs? Visi tātad varētu ērti iekļūt skolā caur vienīgo (ar pandusu aprīkoto) sākumskolas ieeju!
Labdien, Vīva! Kā jau minēju, šis vestibils vēsturiski ir galvenā ieejas skolā un atrodas pusstāvā, bet tā kā liftu tajā izbūvēt nebija jēgas, jo tam nevarēja pieslēgt sākumskolas apjomu, tālāk no tā ved tikai kāpnes gan uz mācību telpām, gan garderobi. Vienvārdsakot, tas ir tikai vestibils kā strupceļš, uz kuru pandusu lēmām neprojektēt, lai nemulsinātu lietotājus. Visi Jūsu minētie sabiedrības pārstāvji var iekļūt gan skolā un gan pārējos skolas vestibilos (sākumskolas un sporta kompleksa) un tālāk uz visām nepieciešamajām telpām. Uzskatāmībai rakstīto ieskicēju attēlā pielikumā: