2.vietu konkursā par jauno Rīgas administratīvo centru Torņakalnā ieguva Uģa Šēnberga biroja arhitekti. Viņu priekšlikums piedāvā atvērtu pilsētvidi, veselu rindu ideju dažādām ēkām un ārtelpai, piemērotas daudzējādām aktivitātēm. Rīgas domes tornis veidots kā ozola siluets.
Jaunā Rīgas centra zīmols — gaisa dārzu pilsēta ar centra norisēm parka vidē.
Torņakalna
izbūve — ainavu arhitektūras un ekoloģisko būvju augstās modes zona
Eiropas mērogā, šķērsojot pilsētas «Zaļos vārtus».
Torņakalnā
— iepretim viduslaiku baznīcu smailēm, blakus pirmo augstbūvju grupai,
jāizaug 21.gadsimta trīsdimensionāliem dārziem ar būvmākslas novitātēm:
- Rīgas domes torņa ozola siluets
- botāniskā dārza augu oranžērija Torņakalna stacijas zālē
- unikālas ministriju ēku «klintis» reprezentablos parka zaļumos
- gaisa dārzi kā Dzelzceļa vēstures muzeja paplašinājums
- ekoloģiski mājokļi paslēpušies bērzu birzīs
- citu ministriju laukums ar zivju dīķi, ūdensdzirnavām un ģimenes dārziņiem
- kursējoši restorānvagoni no muzeja pa sliežu ceļiem uz konferenču centru
- Akmens laukums ar Saules sistēmas zīmēm
- konferenču centrs kā noapaļots Rīgas robežakmens
- jauns kanāls ar Rīgas domes krastmalu
Jaunais
Rīgas centrs būs mainīgs, nekad neapnīkstošs pilsētas parks ar
krastmalām – darba, atpūtas, piedzīvojumu un iedvesmas pilsēta.
Latviešiem ir latifundijas plašums!
Jaunajam centram ir jābūt
Rīgas telpiskām ambīcijām, Baltijas metropoles arhitektūras zaļās
izteiksmes žestam, radot pretī Vecrīgai tikpat spēcīgu atsvaru kreisajā
Daugavas krastā. Latvijas galvaspilsētai nav nekā vērtīgāka par dabas
dzīvību tās centrā, radot analogu Vecrīgas telpas iekšējās būtības
noslēpumam.
Pilns koncepcijas teksts
Žūrija par projektu:
Pilsētvide
ir atvērta un pragmātiski mūsdienīga. Paralēli šajā modernismā
saskatāmas atsauces uz vēsturisko Rīgu, gan no arhitektoniskā, gan
plānojuma, gan ainavas viedokļa. Iespaidīgs skaits ideju, pilsētvides
struktūru un pilsētas telpas risinājumu, vienlaikus piedāvājums ir
dzejisks, futūristisks, haotisks un nedaudz mulsinošs. Šāda uztvere
rodas dēļ ideju pārbagātības un satura, un koncepcijas sarežģītības.
Autori demonstrē padziļinātas zināšanas un īpašu attieksmi pret šīs
vietas vēsturi, un viņi ir atraduši veidu, kā to atspoguļot piedāvātajā
programmā. Galveno struktūru veido noteiktas īpašu aktivitāšu grupas ar
atpazīstamiem uzdevumiem un dažādiem pilsētas pakalpojumu objektiem.
Katrā šādā grupā ir centrālais laukums, kas balsta vietējo telpisko
struktūru, veidojot to diezgan noslēgtu un intīmu.
Transporta
shēmu, izņemot tās atkarību no neeksistējošā Zemgales tilta, ar nelielu
piepūli iespējams pilnveidot tā, lai tā varētu normāli funkcionēt.
par planojumu nestridos, bet skulptura ir kas varak
par planojumu nestridos, bet skulptura ir kas varak
Par planojumu nestridos, jo planotāji ir uz pieredzi balstiti un dzilu logiku un programmesanas dotibam apveltiti cilveki, bet skulptura, telnieciba un maksla ir emocija un tels ir jamekle par vidu sim abam trauslajam lietam. tapec arhitektiem nav labi domat par to ka maksla ir skaista.
Kaut kas nedzirdēts! Loti jocīgi tā lasiit "tēlniecība un māksla ir emocijas" – varētu padomāt, ka pilsētai nav ne mazākā sakara ar emocijām – tā taču izraisa emocijas! Protams, arhitektam, projektējot nevajadzētu balstīties uz emocijām, bet arī skulptors, veidojot savu darbu nebalstās uz tikai emocijām – vinsh vienkārshi vēlas radīt un zin – gan intuitīvi, gan ar prātu, kā izraisīt pārdzīvojumu . Tāpat arī kīno – rada emocijas, bet vai kāds uzdrošinātos teikt, ka filma radās no tikai emocijam – tas bija apzināts darbs – brīžiem apnicīgi loģisks! Un tādēl vēlējos vērst uzmanību uz to, ka mākslas darbi, cilvēku un… Lasīt vairāk »
no comments from Elina