Studentu projekti augstceltnei Manhetenā

3. Rīgas starptautiskās jauno dizaineru biennāles
ietvaros izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā bija skatāmi arī seši
RTU Arhitektūras fakultātes studentu darbi, kas piedalījās ISOVER starptautiskajā konkursā.

Celtniecības izolācijas materiālu ražotāji — kompānija
ISOVER ik gadus rīko konkursu
arhitektūras studentiem, lai ne tikai reklamētu savu vārdu, bet arī rosinātu topošos
arhitektus domāt par enerģijas taupīšanu, par ēku siltuma un akustisko
komfortu. 2011. gada konkursa uzdevums bija radīt projektu energoefektīvai un
daudzfunkcionālai augstceltnei, kas atbilstu ISOVER Multi-Comfort-House definīcijai
un būtu ar pasīvās mājas komponentiem. Konkursa dalībniekiem bija jāprojektē 60
stāvu ēka, kas atrastos Dienvidgriničas apkaimē (Greenwich South) Lejas Manhetenā.

Konkursā piedalījās arī sešas RTU Arhitektūras un
pilsētplānošanas fakultātes Arhitektūras profesionālās studiju programmas 1. kursa
studentu komandas, kas ieguva Latvijas žūrijas
atzinību. Trīs no darbiem pārstāvēja Latviju konkursa starptautiskajā kārtā šā
gada pavasarī Prāgā. Darbi tapuši asoc. prof. Gunāra Asara, asoc. prof. Uģa
Bratuškina, prof. Jāņa Briņķa, prof. Ivara Strautmaņa un asoc. prof. Sandras
Treijas vadībā.

1. vieta: World’s first fluffy skyscraper

Autori: Jevgenijs Bušins, Ivo Dzenis, Antons Gonda

Debesskrāpja koncepcija ietver pasīvās mājas un
energoefektivitātes principus, kā rezultatā debesskrāpja enerģijas patēriņš un
apsaimniekošanas izmaksas un ir piecas reizes mazākas salīdzinājumā ar tipisko
ēku rēķiniem. Lai samazinātu siltumzudumus, ēkas formai līdz minimālāi ir
samazināta ierobežojošās virmas platība. Debesskrāpja plūstošo formu fasāžu
apdarē izmantots ISOFUR — inovatīvs
siltumizolācijas materiāls, kura stikla šķiedru matiņi strukturāli līdzīgi
dzīvnieku kažokādai.

2. vieta: Another Brick in NY

Autori: Nils Saprovskis, Mārtiņš Rikards, Liena Ieviņa

Koncepcija ir balstīta uz
kontekstuālu formas meklējumu, atbilstošu Ņujorkas aukstbūvju semantikai, to
papildinot ar pasīvās aukstbūves principiem. Telpiski un funkcionāli
ēka tiek savienota ar vertikālu spirālveida zaļo jostu — ātriju, kas «ienāk»
ēkā no Battery parka puses un apņem
augstceltni visā tās augstumā. Šī kontrasta forma kalpo kā ēkas ilgtspējības
mugurkauls, kā arī kontrolē vēja slodzes un plūsmas ap ēku, tādejādi nodrošinot
dabīgo vēdināšanu, caur atklātiem gaisa dārziem, kas ir daļēji atklātas
rekreācijas zonas ēkas lietotājiem. Zaļumi iekštelpās rūpejas par labu
mikroklimatu, savukārt zaļumi izvirzīti no ēkas fasādes nodrošina stikloto
plakņu dabīgu noēnojumu, kā arī uz āru izpauž šīs ēkas zaļo raksturu.

3. vieta: The
Tree Tower

Autori: Madara Villere, Leonards Kalniņš

The Tree Tower ir
debesskrāpis, kas veidots saskaņā ar aktīvās ēkas principiem, kas nozīmē, ka
ēka ne tikai ietaupa, bet arī saražo enerģiju un citus resursus. Līdzīgi, kā
kokam, ēka iedalās trīs daļās- saknes, stumbrs un lapotne. Saknes: Tās ir  gājēju promenādes, kas ievijas dziļi Ņujorkas
pelēkajā pilsētvidē. Tās izvietota uz platformas, kura atrodas virs aktīvas
šosejas un dod cilvēkiem iespēju netraucēti pārvietoties, tā rezultātā veidojot
sasaisti ar parku un ūdens malām. Stumbrs: Tas ir tornis, kas veidots kā
cilindrs, tādējādi ēkas virsmas laukums tiek samazināts un ēkas siltuma zudumi
tiek samazināti par 15%. Lapotne: Uz jumta tiek izvietoti Magenn Marss Hēlija baloni, kas atrodas atmosfēras daļā, kur
patstāvīgi ir spēcīgs vējš, kā rezultātā tiek saražota elektrība.

4. vieta: Blosoom. Let it grow

Autori: Laura Meija, Līva Banka, Reinis Jansons

Iedvesma no dabas. Eksperiments. Spēle. Mērķis bija
veidot formu, kura būtu energoefektīva un interesanta, tāpēc tiek izmantotas
sfēriskas formas- vislielākais tilpums, mazākais virsmas laukums, līdz ar to-
mazāki siltuma zudumi, kā arī drošāka forma no aerodinamikas viedokļa —vējš tik
ļoti neietekmē ēkas svārstības, nav lielu atdures plakņu. Iekštelpas un
plānojums veido cilvēkam veselīgu vidi un mikroklimatu- vairāku stāvu garumā ir
ziemas dārzs, kas arī dabiskā veidā attīra gaisu un nomierina, dabiskā
ventilācija, kā arī ēka tiek apgādāta ar atjaunojamo enerģiju un iespējām
šķirot un pārstrādāt atkritumus, lai aicinātu cilvēkus uz videi draudzīgu
dzīvesveidu.

5. vieta: Greenwich Arch of Perception

Autori: Dāvis
Gasuls, Valters Bruzgulis, Paulis Gibze

Jaunizveidotais
tornis konceptuāli un telpiski veido asociatīvu saikni ar Ņujorkas pilsētas
jūras vārtiem. Debesskrāpim atrodoties savērstam pret Brīvības statuju, tas
rada simbolisku skatu — visas Manhetenas uztveres arku. Piedāvājumā likvidēts
Grīnvičas ielas (Greenwich Street)
pārrāvums, atjaunojot gājēju ielas asi līdz pat Ložmetēju parkam, un atrisina
esošo strupceļu Edgara ielā (Edgar Street).
Debesskrāpis sastāv no četrām funkcionāli un apjomiski autonomām daļām, kas
katra ietver bāzes stāvu — apzaļumotu publisko telpu tā iemītniekiem. Ātriju
lieltelpu vieglumu un caurspīdīgumu kulminē trosēs iekārtas publisko funkciju
telpas.

6. vieta: Četrskrāpis / Fourscraper

Autori: Liene Adumāne,
Mārcis Kalniņš, Ansis Šinke

Viens augstceltne — četras
funkcijas: Četrskrāpis. Četrskrāpi veido publiska bāze (pirmie 5 stāvi), 35
dzīvokļu stāvi (katrā 5. stāvā gaisa dārzs), 23 studentu kopmītņu stāvi, 26 dizaina
viesnīcas stāvi ( katrā 5. stāvā vēja ģenerators) un 24 biroju stāvi. Visu vieno
centrālais komunikāciju kodols. Četrskrāpī apvienoti visi Ņujorkā pieejamie
dabas resursi, lai radītu cilvēkam draudzīgu vidi: zaļā zona no Grīnvičas parka
stiepjas līdz pat skrāpja vidusdaļai; daļa, kas paceļas virs apkārtējām ēkām,
izmanto vēja enerģiju ēkas elektroapgādē un ventilācijā; viscaur saules
apspīdētā dienvidu fasāde klāta ar saules bateriju stikla pārklājumu un uzņem
saules enerģiju; savāktais lietus ūdens palīdz attīrīt gaisu ēkā, kā arī
dabiski laista zaļos dārzus. Un, protams, gaisa tramvajs priecīgai dzīvošanai
Ņujorkā.