Šlesera padomes 3.sēdē

Piektdien, 20.novembrī notika Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes 3.sēdē, kurā tika lemts par vairāku nozīmīgi projektu attīstību Rīgā, starp tiem — kruīza kuģu terminālis Ķīpsalā, iecere par pontonu izbūvēm krastmalā pretī Vecrīgai, un minibankas sabiedriskā transporta pieturās.

Kruīza kuģu terminālis Ķīpsalā

Sēdē tiks skatīts projekts par kruīza kuģu termināļa izveidi Ķīpsalā, Daugavas kreisajā krastā. Rīgas brīvosta jaunos kruīza kuģu termināļus iecerējusi veidot abās pusēs Vanšu tiltam, vienu pie esošā pasažieru termināļa, bet otru — Ķīpsalā. Pēc brīvostas aprēķiniem, šādas piestātnes izveidošana palīdzētu Rīgai tālākā nākotnē piesaistīt 200-300 tūkstošus tūristu gadā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzsvēris, ka kruīza kuģu piestātnes jāizveido pilsētas centrā, līdzīgi kā tas esot Venēcijā un Tallinā. «Pasažieriem jāspēj uz pilsētu aiziet ar kājām. Ja viņiem liks izkāpt starp oglēm, viņi paliks kuģī.» Šlesers atzīmējis, ka Rīga esot daudz interesantāka pilsēta par Tallinu, bet kruīza kuģi braucot uz turieni, jo «tur viss sakārtots», viņš norādījis, ka kruīza kuģa terminālim nevajadzētu atrasties Voleros, kur varot attīstīt kravu biznesu.

Lai attīstītu kruīza kuģu termināli Ķīpsalā, nepieciešams atrisināt vairākus nopietnus jautājumus. Terminālim nolūkotā vieta atrodas ārpus ostas robežām, teritorijas izmantošanas aprobežojumus nosaka gan piederība Ķīpsalas vēsturiskajai apbūvei, gan atrašanās Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Tāpat detālplānojuma izstrāde un nepieciešamo saskaņojumu iegūšana ir laikietilpīga, termināļa izveide skar apstādījumu un dabas teritoriju, nepieciešama jaunas piestātnes būvniecība, jāveido jauna teritorija termināļa darbības nodrošināšanai un nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, jo tiks aizbērta ūdens platība.

Padome nolēma, ka jāturpina darbs pie kruīza kuģu termināļu veidošanas. Ostai būs jāsaņem arī vairāku institūciju pozitīvi atzinumi. Jāatrisina jautājums par teritorijas izmantošanas nosacījumu maiņu, bet pirms projekta sākšanas jāizstrādā teritorijas detālplānojums.

11.Novembra krastmala

Līdz izskatīšanai investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomē bija nonācis arī kompānijas P.V.B. priekšlikums Daugavas krastmalā starp Vanšu un Akmens tiltiem veidot peldošas piestātnes. Kā zināms, iepriekš Šlesers neveiksmīgi centās panākt, lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts ilgtermiņa nomas līgums ar neadekvāti zemu nomas maksu — pieci lati gadā par vienu krastmalas metru. Pēc tam, kad informācija par šiem plāniem parādījās medijos, jautājums no darba kārtības tika negaidīti izņemts.

Padome izskatīja un nolēma virzīt izskatīšanai SIA P.V.B. ieceri 11.novembra krastmalā izveidot peldošas piestātnes, kā arī vēl citu — uzņēmēja Ritvara Ozola ieceri izveidot peldošu restorānu, investējot aptuveni 100 tūkstošu latu. Šlesers ieteica uzņēmējiem vienoties par savstarpēju sadarbību šajā jomā. «Ja būs vēl kādi interesenti, apskatīsimies, kā šos interesentus salikt kopā,» teicis Šlesers.

Rīgas pašvaldība ļaus uzņēmējiem attīstīt 11.novembra krastmalu, bet šim procesam būs jānotiek stingrā uzraudzībā. Šlesers solīja, ka nomas maksa par pietauvošanos Daugavas krastmalai šoreiz būs tāda, lai būtu izdevīgi pilsētai. «Līgums par krastmalas izmantošanu būs ļoti strikts. Pašvaldība to varēs apturēt, ja neapmierinās peldošo piestātņu izskats, tāpat pašvaldībai ir jāsaņem pienācīga nomas maksa,» norādījis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Krastmalas izmantošanai nepieciešams izveidot speciālus saistošos noteikumus. Pēc Pilsētas galvenā arhitekta Jāņa Dripes prasības padome piekrita sludināt atklātu konkursu peldošo bāru, restorānu, kafejnīcu, viesnīcu, jahtu un laivu piestātņu arhitektoniskajam risinājumam. To paredz arī vēsturiskā centra aizsardzības plāns. Kapitālu celtņu būve Daugavas krastmalā nav pieļaujama, tādēļ minētos objektus iespējams izvietot uz peldošām piestātnēm — debarkaderiem.

Minibankas sabiedriskā transporta pieturās

Padome skatīja Latvijas Krājbankas priekšlikumu sabiedriskā transporta pieturvietās veidot minibankas. Uzņēmuma piedāvājumā paredzēts izveidot 30-50 šādas būves, kurās būtu integrēta gan banka ar vienu operatoru, gan e-biļešu automāts, gan maršrutu saraksti, gan pilsētas karte. Katras minibankas būvniecībā tiktu investēti vairāk nekā 60 000 latu. Padome pozitīvi novērtēja arī Krājbankas ierosinājumu, konceptuāli atbalstot to izveidošanu. Padome ieteica uzņēmumam ar savu minibanku piedāvājumu piedalīties kopējā pieturvietu sakārtošanas konkursā, ko Rīgas dome paredzējusi sludināt nākamā gada sākumā, lai rastu risinājumu visu sabiedriskā transporta pieturvietu izskata uzlabošanai.

Kā ziņots, Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēm plānots izveidot vienotu dizainu, kā arī būs jārīko konkurss to uzstādīšanai. To paredz Pilsētas attīstības komitejas akceptētie grozījumi saistošajos noteikumos, kas paredz uzlabot pilsētvides kvalitāti. Jau šobrīd zināms, ka vairāki tīkla reklāmu uzņēmumi izteikuši gatavību sadarboties ar Rīgas pilsētas pašvaldību un iesaistīties šajā konkursā.

Šobrīd tikai apmēram trešā daļa no visām pieturvietām ir aprīkota ar nojumēm, turklāt esošās daudzviet ir nolietotas, ar beigušos ekspluatācijas termiņu, nepiemērotas, piemēram, e-talonu automātu uzstādīšanai, daudzviet reklāmas plakāti aizsedz skatu uz pienākošo sabiedrisko transportu, vienots dizains un skaidra pieturvietu nojumju apsaimniekotāju atbildība pilsētas tēlu veidotu pievilcīgāku. Rīgā esot ap 2000 pieturvietu, no tām 800 pilsētas centrā, un pašvaldības interesēs ir sakārtot tās visas.