Turpinot pirms 15 gadiem iesākto Rūmenes muižas ansambļa kompleksa atjaunošanu, 2019. gada vasarā tika atklāta pēdēja kompleksa ēka — kādreizējā apjomīgā muižas kūts ir pārtapusi par plašu un skaistu mākslas telpu, kas piemērota izstādēm, koncertiem, konferencēm, privātiem un publiskiem svētku pasākumiem, un ļauj uzņemt vairākus simtus viesu.
Darbs pie muižas ansambļa atjaunošanas sākās 15 gadus atpakaļ. Vispirms tika atjaunota 1897. gadā celtā kungu māju. Tai sekoja parka ainavas un dīķa sakopšana, staļļa, vāgūža un dārza mājas atjaunošana — katrai mājai saglabājot tās raksturu, bet piemērojot jaunajai funkcijai — stallī un kalpu mājā izbūvēti apartamenti, vāgūzī — kafejnīca un konferenču telpa.
Muižas kūts celta pēdējā baltvācu muižas īpašnieka Eižena Švarca laikā 1913. gadā. Švarcam bija mērķis ievest un kūtī turēt 200 šķirnes govis no Dānijas. 1920. gadā sākās agrārā reforma, atņemot baltvāciešiem muižas īpašumus un tos sadalot. Muižas centrs nonāca Dauguļu ģimenes rokās par nopelniem Brīvības cīņās — brāļi Dauguļi bija inteliģences pārstāvji, viens no brāļiem bija Konservatorijas profesors un muižā pavadīja tikai vasaras, un lopkopība šajā laikā vairs nebija muižas īpašnieku prioritāte. Padomju laikā muižas ansamblis bija vietējā sovhoza centrs — kungu mājā atradās sovhoza kantoris, skola, kultūras nams, dzīvokļi, kūtī tika turētas 200 govis, laidara pagalmu klāja dubļi un mēsli.
Kūts pārbūves pirmā kārta ietver ieejas halles, vestibila, koncertu, izstāžu un sarīkojumu zāles un citu publisko un palīgtelpu izbūvi 1253 m² platībā. Projekta estētika pieprasīja vērienu — lielus mērogus, raupjas faktūras, īstus materiālus. Jaunais monumentālais ieejas portāls veidots divu stāvu augstumā uz vienas ass ar vestibilu un lielo zāli, to papildina masīvi bīdāmi vārti. Pēc vēsturiskā parauga kūtij uzmūrēti arī jauni laukakmeņu kontraforsi, kuri abās pusēs lielajai zālei norobežo āra terases.
Apdarē izmantoti gan jauni, gan pārstrādāti materiāli, kādi vēsturiski kūtī varētu būt bijuši — koks, ķieģelis, metāls. Ieejas halles kamīns, garderobes iekārta, viesu labierīcību sienas paneļi un kabīņu durvis izgatavotas no metāla plāksnēm, kas kādā Kandavas darbnīcā 50 gadus bija nostāvējušas ārā, pakļautas laikapstākļu iedarbībai. Kūtij ir dabiskā šīfera jumts, kas likts visai muižai. Jumtu papildina jaunas jumta izbūves un virsgaismas logi. Lielās logu ailas atvērt skatus uz ainavu — golfa laukumu, kungu māju, laidara pagalmu.
Kūts pārbūves II kārta tiks pabeigta šī gada pavasarī un tās ietvaros tiks izbūvēti 13 viesu apartamenti un palīgtelpas 1080 m² platībā.
Rūmenes kūts pārbūves I kārta
Kandavas novada Rūmene
Arhitektūra: ZAIGAS GAILES BIROJS — Zaiga Gaile, Klinta Pickaine
Pasūtītājs: HOTEL BERGS
Būvnieks: PKE
Kopējā atjaunotā platība: 1253 m²
2019
Skaisti. Vienmēr prieks par ZGB pārdomātajām un pamatīgajām detaļām, kas padara ēku par oriģināldarbu.
Cik lauku muižas jau pārbūvētas par konferenču, mākslas telpām? Vai šie mērķi neraisa jautājumus par jēgu? Vairāk prieka būtu, ja tajās atjaunotu lauksaimniecības ražušanu uz estētiskiem un ražošanas attiecību ētiskiem pamatiem, tukšo feminizācijas mērķu vietā.
> Jonim
Tas, ka visas muižas (cik nu to vairs palicis) nu nekādi neizglābt, pārveidojot ēkas par viesu mājām, konferenču un kāzu vietām, — tas ir skaidrs, — nav un nebūs tāda pieprasījuma. Bet nu atjaunot šodien muižas kā ražošanas vienības, — tas, kas tā bija kopš izveidošanās feodālajos viduslaikos un Latvijā ar zināmiem pārveidojumiem pastāvēja līdz pat 20. gadsimta sākumam, — tas jau nu izklausās ar tā kā drusku utopiski, lai neteiktu — jokaini. Un kas ir domāts ar “tukšajiem feminizācijas mērķiem”?
Jāsaka, ka darbs pārsteidz. Mēģināšu sakopot savas pirmos iespaidus. 1. Kaut kas tāds ir redzēts kaut kur Itālijā, +- citur intensīvas lauksaimniecības reģionos. Tur parasti līdzīga rakstura celtnes kalpo par tādiem īpatnējiem šovrūmiem, kur i glāzīti pacelt par saimnieku veselību un biznesa plaukšanu, i siera gabaliņu nobaudīt, – process notiek ātri un jau nākamā grupa min uz papēžiem. 2. Tāpēc no tāda viedokļa nav skaidra funkcija – māksla un gulēšana kūtī. Hmm. Latviešu funktieris ir tiešām spirdzinoši humorīgs. Jo kūtī parasti guļ cūciņas, pie lielās sivēnmātes piespiedušās. 3. Kūts kā matērija protams ir transformēta pietiekami interesanti, nav gan skaidrs kā… Lasīt vairāk »
Paldies arhitektiem, buvniekiem,naudas ieguldītājiem-iznācis skaists rezultāts. Vispār nams pats par sevi skaists-no plēstiem laukakmeņiem,tadus jau vairāk neceļ, par dārgu.
Artim …nevajadzētu būt utopiskai iespējai. Tepat netālu, Ilzebergas muiža Lietuvā , pie Ilzu vai Garā ezera, Rokišķu raj., tas jau realitāte ar ļoti plašu saimniecisko jomu , kur var redzēt lopu kūtis, vistu, pīļu, zosu, tītaru barus, ar visu pārējo ar ko nodarbojās arī viduslaikos. Tas viss padara tūrismu, izglītošanas funkciju daudz bagātāku un pievilcīgāku. Arī maltītes no pašu darba augļiem.
>Jonim Aprakstītais piemērs vairāk tiešām izklausās pēc tūrisma industrijas produkta, pēc tādas muzeja variācijas, ko nekādi nevar uzskatīt par ražošanu, kas nodrošinātu kādu kaut cik vērā ņemamu pieprasījumu pēc pārtikas (funkcija, ko muižas tiešām kādreiz veica). Tāpēc tāds piemērs noteikti bagātina tūrisma un izklaides jomu, kas jauki, taču sacīt, ka tas priekš kādreizējām muižām ir kaut kas būtiski labāks, veiksmīgāks vai vērtīgāks par viesu māju vai konferenču, koncertu vietām, — nu diezi vai tā varētu. Pieļauju, ka kādas pāris muižas Latvijā varbūt arī varētu atrast šādu nišu un tajā iekļauties, taču ir aizdomas, ka pieprasījums pēc šāda produkta drīzāk ir… Lasīt vairāk »
Paturpinot.. — ja kāds prasmīgs uzņēmējs tieši vecā kūtī vai citā muižas ēkā ar kādas smalkas cūku, tītaru vai vai kaut vai strausu delikatešu gaļas ražošanu, vai ar aroniju vai bērza sulu vīnu varētu patiesi kaut cik atpelnīt tos ieguldījumus, tad noteikti tādi uzņēmumi arī rastos. Un varētu būt interesanti tādus apmeklēt un skatīt. Taču tā tad ir uzņēmēja izšķiršanās un lēmums, nevis arhitekta. Ja kāds tāds uzņēmējs ar šādu vīziju būtu, tad esmu pārliecināts, ka atrastos arī Latvijā arhitekti, kas tad spētu kādas vecas muižas ēkas tam gaumīgi piemērot un pārveidot.
Arti, arī Tev klapes uz acīm (lasu pārskaitītās darbības). Vajag tomēr drusku to helikopteru smadzenēs iedarbināt un pacelties augstāk, lai redzētu laukumu. Un kāpēc ne kādu smalku elektronisku iekārtu montāža (nav konkrēts priekšlikums, tāpat no gaisa pagrābts domas virzīšanai citā virzienā no lauksaimniecības).
Manā praksē (gan vēl īsti neiesākts, pasūtītāja problēmu ar “Eiropas naudām” dēļ) ir ne nu gluži muižas kūts, bet apjomos visai iespaidīgs līdzīgs objekts. Un tur viss paredzēts gan ražošanai (ZS vajadzībām, tai skaitā autoservisiņš), gan jumtā iebūvējamām ballīšu un gulēšanas telpām.
Ēka atrodas drusku nopietnāka ceļa, kā Rūmenei malā un ceļa pretējā pusē ir pils (vispār jau šī kūts ir agrākā pils kompleksa sastāvdaļa, kur gan nekas jēdzīgs pēc padomjlaiku pansionāta izmešanas joprojām nav noticis).
Paturpinot par ekonomisko pusi. Muižas un pilis Latvijā kopš agrārās reformas ir dažādi pārveidotas – par skolām, pansionātiem, pagasta namiem utt. Līdz ar visām reformām tās šobrīd ir vai nu entuazistu vai pietiekami turīgu ļaužu uzturētas vai grimst aizmirstībā un postā. Kā kultūras mantojums protams būtu jāsaglabā, bet ieguldījums pret atdevi no investīcijas gandrīz vienmēr būs ar mīnusa zīmi. Tā zināmā mērā ir tādu veco laiku “dāvana” (no muižu ekonomikas laikmeta ) kā kolhozu trīsstāvenes un piecstāvenes lauku ainavā. Ko ar to visu darīt? Baidos ka tāda pētījuma un atbildes nav. Bet zinot mūsu ekonomisko domāšanu, kur cikliski notiek kaut… Lasīt vairāk »