Rīgas cirks — MADE ARHITEKTI un GAISS ARHITEKTI

Pasāža cauri kvartālam un pilsētas publiskās telpas turpinājums bija elemanti, ko cirka konkursā apspēlēja teju ikviens no priekšlikumiem, taču tieši Mades un Gaisa arhitektu darbā šis aspekts tiek īpaši uzsvērts ar aicinošu un monumentālu atvērumu Alfrēda Kalniņa ielas pusē — ieejas telpu, kas ieved pagalmā, kur virmo cirka atmosfēra.

Cirks dod telpu pilsētai

Kā radās cirks? Kur cirka mākslinieki satikās ar savu publiku? Agrā rītā vai īsi pirms saules rieta, cilvēki pārsteigumā apstājas, jo pamanīja virves dejotāju trausli balansējot starp ēkām vai uguns pūtēju skvēra malā. Tieši pilsētas urbānā telpa ir cirka mākslinieku teritorija.

Viens no priekšlikuma pamata mērķiem ir jaunas, kvalitatīvas, publiskas pilsētas telpas radīšana. Esošie pagalmi tiek atvērti pilsētniekiem un izveidots jauns cirka skvērs — unikāla, brīvdomīga, segta publiskā ārtelpa, kas atveras pret Alfrēda Kalniņa ielu, veido reizē ieejas laukumu, skatuvi, brīvdabas black-box vai darbnīcu pagalmu un pasākumu reizēs ļauj cirka festivālam izplesties ielas telpā.

Mēs piedāvājam radīt brīvu telpu (freespace), kas stiprina unikālo cirka vērtību un atmosfēru kopumu. Šī zona ikdienā ērti kalpo kā piegādes pagalms, kurā var iebraukt kravas auto un apgriezties, izvietot dekorācijas zem jumta pirms uzstādīšanas arēnā, uzbūvēt izrādes instalāciju. Tajā pašā laikā šajā telpā ir iespēja realizēt tās trakās idejas, kas nereti ir neiespējamas iekštelpās ar definētiem telpas izmantošanas noteikumiem. Ir iespējams ar aizkariem norobežot telpu un piepildīt ar dūmiem vai demonstrēt cirka paraugdemonstrējumus uz ledus. Tā ir vieta, kur var sabraukt cirka autovilciens un justies kā mājās.

Tradīciju un jaunrades mijiedarbība

Ēkas kupols kā simbols vienīgajai cirkam veltītajai celtnei Baltijā un tā ietekmes zona pilsētvidē ir ļoti nozīmīga. Tas ir pamats Rīgas cirka tradīciju turpināšanā. Projekta risinājumi paredz kupola vizuālu izcelšanu, jaunbūvējamās telpas koncentrējot zemes gabala tālākajā daļā.

Vēsturisko ēku telpu platības var nodrošināt arēnu, kā arī plānoto black-box zāli ar visām nepieciešamajām palīgfunkcijām. Tāpēc pirmajā būvniecības kārtā paredzēta esošo telpu renovācija, funkcijas faktiski saglabājot esošajās vietās un pamatā veicot tehnoloģiskus uzlabojumus. Projektā meklēti risinājumi, kā maksimāli izmantot jau esošo ēku potenciālu, veicot pēc iespējas minimālu iejaukšanos un taupot resursus. Būtiskākās izmaiņas ir jaunu skatītāju vestibilu izbūve abos arēnas apjoma sānos, saglabājot ēkas un arēnas simetriskumu, bet uzlabojot piekļuvi un iekļaujot vēsturisko staļļa telpu publisko telpu daļā. Stalli pirmajā kārtā paredzēts izmantot kā kafejnīcu / treniņzāli / kamerzāli.

Jaunais apjoms gar Alfrēda Kalniņa ielu pamatā ietver visas jaunās zāles — gan treniņiem, gan izrādēm. Apmeklētājiem ir iespēja būt klāt radošajā procesā, vērot kā turpat aiz sienas notiek treniņi, redzēt kā piegādā dekorācijas un sajust jaunrades enerģiju. Izrādes norisinās brīvā atmosfērā, mazinot formālo nošķīrumu starp treniņu un izrādes formu. Jauno kompleksa daļu simboliski balsta tradīcijas — zem black-box zāles izveidotā brīvā, publiskā ārtelpa zāle ar vizuālu atsauci uz vēsturisko kupolu.

Cirka jaunās funkcionalitātes nodrošināšana ierobežotos telpiskos apstākļos

Vēsturiskā centra sarežģītajos apstākļos un vērtīgās arēnas tiešā tuvumā jaunu lielgabarīta telpu izbūve ir izaicinājums. Projekta risinājumi tiecas veidot fleksiblas, universālas telpas, kas nodrošina gan projekta uzdevumā norādītās funkcionalitātes, gan būtu ērti pielāgojamas citiem lietošanas veidiem, kas šāda mēroga publiskai būvei pilsētas centrā ir praktiska nepieciešamība. Telpas projektētas tā, lai ērti nodrošinātu šī brīža vajadzības, taču saglabātu iespēju nākotnē izmantot iepriekš neparedzētām funkcijām —, piemēram, visas mēģinājumu zāles izmantojamas arī publiskām izrādēm vai izstādēm.