Rīgas apgabaltiesa — MG Arhitekti

Ne mazums kvalitatīvu piedāvājumu bija starp Rīgas apgabaltiesas konkursā iesniegtajiem, bet godalgas neguvušajiem darbiem. A4D piedāvāja vairākiem neprēmēto darbu autoriem publicēt savus projektus portālā. Viens no tiem ir MG Arhitektu projekts ar devīzi PI314 — brīvstāvošs apjoms ar izteiksmīgu priekšlaukumu un ieejas daļu.

Uzsākot projektēšanas procesu, autoru kolektīvs kā primāro uzdevumu izvirzīja ēkas koptēla apzināšanu, jo ēkas tēlam jāatbilst tās funkcionālai nozīmei. Šis uzdevums ir samērā sarežģīts, jo, lai arī ēka ir pieskaitāma administratīvām būvēm, tiesu vara ir neatkarīga institūcija ar stingri noteiktiem likumdošanas rāmjiem.

Projektēšanas procesa rezultātā izkristalizējās atziņa, ka, veidojot atšķirīgo tiesu procesuālos blokus, tiem jābūt izmēros līdzvērtīgiem un pašam tiesu pils ēkas tēlam jabūt skaidram, kopmozicionāli vienotam. Prātā nāk Kārļa Ulmaņa teiktie vārdi: «Viens likums un viena taisnība visiem».

Antīkās Grieķijas kultūra tiek uzskatīta par mūsdienu civilizācijas demokrātijas un tiesiskuma šūpuli. Tās arhitektūras risinājumi tiek ekspluatēti, izceļot šāda tipa būves jau gadu simteņiem. Apzinoties to, ka tīrā veidā izmantot antīkās civilizācijas kompozicionālo uzbūvi 21.gadsimtā būtu absolūti triviāli, ieceres autori izvēlējās aizgūt no tās uzsvērtu vertikalitāti un gaišu tonālo risinājumu.

Mūsdienu cilvēku dzīvi un savstarpējās attiecības regulē pieņemtā likumdošana. Cilvēks neapzinoties, vai arī sev vien zināmos nolūkos, ir mēģinājis iedzīt ķīli šajā sabiedrības vispārpieņemtā sistēmā, pārkāpjot likumus. Katrs nāk uz tiesu ar savu taisnību, bet tiesas procesā ikviena taisnība tiek pielīdzināta likumam. Šīs domas ieceres autorus mudināja, tiesas ēkas apmeklētāju publiskās daļas veidot ķīļveida formās. Arhitektoniski tas veido kompozīciju, kura nodrošina dienas gaismas ieplūšanu sabiedriskajā zonā. Pēc projektēšanas programas precizēšanas, šāds risinājums ļaus elastīgi mainīt publisko telpu apjomus, nemainot tiesas zāļu un tiesnešu darbu zonu parametrus.

Izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju un prasību ēkas galveno ieeju vērst pret Brīvības ielu, projektēšanas grupa izvēlējās veidot pārtrauktas perimetrālas apbūves principu, veidojot ēkai priekšlaukumu. Lai uzsvērtu ēkas nozīmību, priekšlaukums tiks paaugstināts ar kāpņu — terašu risinājumu, kurš paceļ ēku virs zemes līmeņa, radot majestātisku iespaidu apmeklētājā.

Ar šādu kopozicionālu risinājumu, ēkas galvenā ieejas fasāde varētu būt pārāk iedziļināta pret Brīvības ielas fronti. Šī problēma tika atrisināta; virs ieejas laukuma tiks izvietota auditorijas zāle, un, veidojot to ar slīpu grīdu, tiks iegūts izteiksmīgs arhitektoniskais risinājums un zāles ķīļveida forma vēl pastiprinās ēkas perspektīvu, vizuāli palielinot priekšlaukumu. Brīvības ielas ēku brandmūri abās priekšlaukuma pusēs tiks veidoti nedaudz savērstu vairogu veidā, vienotā materiālā ar jauno ēku. Šāds risinājums bagātinās perspektīvo skatu no Brīvības ielas puses, nodrošinās fasādes izgaismojumu un atvieglos ēkas koptēla uztveršanu no galvenās ieejas puses.

Ēkas apdarei paredzēta prefabricēta betona paneļu apdare, kas uzstādīta atbilstoši ventilējamo fasāžu principam. Vertikālie fasāžu elementi tiks izgatavoti, izmantojot šo pašu materiālu ar atstarojošu pārklājumu. Šie elementi ir ne tikai fasāžu dekors, bet kalpo arī kā tiešo saules staru barjera, lai pasargātu ēkas iekšpusi no pārkaršanas gada karstākajā laikā. Fasāžu stiklotās daļas tiesnešu darba telpu daļās paredzētas ar tumšu ietonējumu.

Ēkas interjera risinājumus publiskajā daļā paredzēts veidot askētiskus, par pamatu izmantojot betona faktūru, pelēko gammu toņus un izceļot interjera detaļas. Tiks izmantotas akmens masas flīzes grīdām, masīva koka durvis tiesu zālēm. Tiesnešu darba telpas paredzēts veidot, izmantojot koka panelējumus, kā arī materiālus siltākos toņos, lai radītu lielāku drošības un komforta sajūtu.

Lai arī projektēšanas grupa ir pārliecināta par savu izstrādātā meta konceptu, gribētos piekrist Dr. arch. A.Holcmaņa pārskatā par teritorijas apkārtējo apbūvi izteiktajam viedoklim, ka šai teritorijā sākotnēji būtu jaizstrādā detālplānojums un jāizskata iespēja pārvietot pie M.Biķernieku ielas izvietoto DUS. Pilsētbūvnieciski pareizāk būtu noslēgt perimetrālo apbūvi gar Brīvības ielu ar funkcionāli maznozīmīgāku objektu. Ja DUS tiktu pārvietots, tad tā vietā varētu veidot tiesas ēkas priekšlaukumu un galveno ieejas fasādi, kas būtu saskatāma jau no Gaisa tilta. Tiesas ēkas priekšlaukumā varētu organizēt atvērtu publisko telpu, iekļaujot tajā arī VEF kultūras pils priekšlaukumu un LMT centrālā biroja priekšlaukumu. Tādā veidā pilsēta iegūtu vēl vienu jaunizveidotu, vienotu un publiski atvērtu ārtelpu.

Tehniski ekonomiskie rādītāji

Apbūves intensitāte — 155%
Apbūves laukums — 3365 m²
Apbūves blīvums — 38.9%
Brīvā teritorija — 38%
Kopējā ēkas platība — 17170.5 m²
Publisko telpu platība — 6445 m²
Dienesta telpu platība — 5750 m²
Tehnisko telpu platība — 205 m²
Stāvu skaits — 4 + 2 pazemes stāvi
Autostāvvietu skaits — 131