Konkursā Rail Baltica stacijai Pērnavā 33 projektu
konkurencē 3. vietu ieguva Rīgas biroja SAALS priekšlikums Hirv (Briedis). Viņu projektā
termināļa telpas novietotas zem sliedēm, telpiski uzsverot stacijas redzamo
daļu — peronu nojumes, kuru fasāžu dizainā izmantots brieža tēls, kas slīdot garām rada kustīga attēla,resp., animācijas efektu.
Esošā situācija
Rail
Baltica dzelzceļa līnija paredzēta paralēli Via Baltica (Liivi tee) un esošām dzezsceļa sliedēm.
Trasporta ceļu estakāde atdala pilsētas industriālo daļu no Pērnavas upes un
tai pieguļošās, attīstāmās dabas teritorijas. Dabas teritorijā atrodas
saglabājami dižkoki, aizsargājami biotopi, sikspārņu migrācijas koridors,
Pērnavas upes aizsargjosla, kas nosaka ierobežojumus iespējamā plānojumā un
teritorijas attīstībā.
Leģenda
ViaBaltica,
Baltijas ceļš, savulaik dzīvā cilvēku ķēdē apvienoja visas trīs Baltijas
valstis — Lietuvu, Latviju, Igauniju. Runājam
atšķirīgās valodās, pat valodu grupas ir dažādas, tomēr ir kas universāls, mums
visiem kopīgs, tas meklējams pirmatnējos kodos, zīmju valodā. Pētot baltu un
somugru vēsturiskās jostas (autores Inetas Romanovskas pētījums) atklājas, ka
viena no kopīgajām un bieži izmantotajām zīmēm ir Auseklis, kas īpaši populārs
tieši Igaunijā, saukts arī par Somugrisko krustu un Astoņstaru zvaigzni.
Arī
baltu un somugru tautu ‘jājamdzīvnieka’ mītiskā vēsture ir līdzīga — sākotnēji briedis — alnis, tad zirgs. Šodien šo funkciju
pilda vilciens. Par teritorijas vietzīme izvēlēts
Brieds (igauniski HIRV), Brieža ragi jeb Sauļotais krusts. Vidi formējošo struktūru veido Ausekļu
tīkls.
Terminālis
Termināļa
telpas izvietotas zem projektētās estakādes
ar visīsāko savienojumu no termināļa uz peroniem. Telpiski termināļa
atrašanās zem estakādes uzsvērta ar izbūvētiem apjomiem estakādes līmenī.
Termināļa
redzamo daļu veido peronu nojumju dizains. Fasāžu dizaina koncepcijā izmantota
garām braucošo vilcienu un automašīnu kustība — skrienošo briežu attēli distancēti, radot kustīgu
multiplikācijas efektu.
Labiekārtojums
Pilsētas
savienojums ar termināļu un dabas teritoriju paredzēts puspazemes līmenī,
kopumā izvietoti trīs dabiski izgaismoti, plaši gājēju tuneļi. Līmeņu starpība
risināta ar panudsiem, kas padara termināļu, peronus un parku ērti sasniedzamu
gājējiem, velosipēdistiem un personām ar īpašām vajadzībām vistuvākajā
iespējamā veidā.
Apzaļumojums
Priekšlikums
paredz maksimāli saglabāt estakādes tuvumā augošos dižkokus — simtgadīgās priedes un ozolus. Esošos
krūmus un kokus gar upes malu vietām paredzēts izcirst, radot skata koridoru no
dzelzceļa uz Pērnavas upi. Termināļa tuvumā izmantoti upes malai raksturīgi
stādījumi, graudzāles.
Teritorijas zonējums
Labiekārtojamā
teritorija starp transporta estakādi un Pērnavas upi sadalīta trīs zonās:
- parka zona — saglabāti iekoptie mauriņi un esošais
celiņu tīkls, - dabas zona — centrālajā daļā kā vides vērtība
izcelta nepieradinātā, pirmatnējā daba; gājēju celiņi pacelti virs dabas
pamatenes, lai nepārtrauktu augu un mikrovides daudzveidību. Lauzītie celiņi
seko esošajam, paugurainajam reljefam arī pa vertikāli. - sporta zona — teritorijā ar salīdzinoši maz kokiem
un zem esošajām elektrības pārvadu līnijām saglabāta un pilnveidota sporta
funkcija.
Ceļu tīkls
Trasporta
piekļūšana terminālim organizēta lineāri, stāvēšanas laukumi izvietoti gar
projektēto ielu paralēli estakādei, stāvlaukumi sadalīti, integrēti vidē, tā
saglabājot maksimāli daudz lielo koku.
Teritorijas
centrālajā daļā ap gājēju ielas asi paredzēti sazaroti gājēju celiņi, ko veido
Ausekļu tīkla struktūra. Visi gājēju celiņi ved uz termināļa galveno ieeju,
kopumā plānā izveidojot vides simbolu – Brieža ragu formu.
Vietzīmes
Laukumos
pie ieejām terminālī, parkā, ostā izvietotas vietzīmes, individuāli dizainēti
vides objekti — Briežu ragi jeb Sauļotais krusts.
Pilsētbūvnieciskā attīstība
Gājēju
ceļš uz termināli novirza Papiniidu ielas asi, izveidojot tiešu savienojumu —
jūra, pilsētas centrs, projektētais terminālis, parks, upe, projektētā osta.
Priekšlikums paredz pārveidot Papiniidu ielu par gājēju promenādi, sašaurinot
ielas braucamo daļu, paplašinot gājēju zonu, veidojot apzaļumojumu.
Papiniidu
ielas lūzuma vietā, skvērā pretī galvenai ieejai terminālī paredzēta iespēja
nākotnē izbūvēt vertikālu akcentu —
Eko torni.
Termināļa
telpu kopējā platība — 925 m²
