Kā zināms Latvijas Universitāte plāno Torņakalnā līdz
2023. gadam izveidot akadēmisko centru — augstskolas pilsētiņu ar piecām ēkām un visu
nepieciešamo aktīvai studentu dzīvei. Nupat plašākai publikai priekšā tika stādīts
pirmās ēkas projekts — Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, ko plānots uzbūvēt jau
līdz 2014. gadam.
LU Akadēmiskā centra attīstības vīzija
Piedāvātā projekta mērķis ir radīt ērtu,
funkcionālu, ekonomisku un uz ilgtspējīgu attīstību orientētu mācību, darba un
sadzīves vidi, kura kļūtu par mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes
un apguves vietu studentiem un plašākam interesentu lokam.
Torņakalna telpiskās struktūras reģenerācija
saistāma ar plānotā jaunā Rīgas administratīvā centra attīstību Pārdaugavā.
Vienlaicīgi ar to, Torņakalnā paredzēts attīstīt Latvijas Universitātes
Akadēmiskā centra ēku kompleksu. Uzsvars tiek likts uz sabalansētu vides
faktoru ievērtēšanu — efektīvu zemes platību izmantošanu un energoresursu
patēriņa optimizāciju, vienlaikus radot telpiskās struktūras, kurās par
prioritāti kļūs pats cilvēks.
Šāda vienība veido nelielu «mikropilsētu», kas
spēj nodrošināt pilsētai raksturīgās funkcijas — dzīvesvietas, mācību un darba
vietas, atpūtas un iepirkšanās iespējas, ka arī nepieciešamos transporta
pakalpojumus. Arvien vairāk attīstoties informāciju tehnoloģiju laikmeta
sabiedrībai, cilvēkus arvien vairāk vieno laiks, nevis telpa. Plānotajā
mikropilsētā tiks veidots «lēnas kustības» areāls, kur visas funcionālās zonas
viena no otras atrodas gājējiem piemērotos attālumos.
Izstrādājot LU Akadēmiskā centra apbūves
priekšlikumu, meklētas iespējas, kā panākt augstvērtīgu un efektīvu telpisko
kvalitāti un teritorijas izmantošanas intensitāti, rodot iespējami vairāk telpu
un vietu, kas izmantojamas gan privātām, gan publiskām vajadzībām.
LU
Akadēmiskajā centrā paredzēts:
- Akcentēts centrālais
laukums, no kura paveras skati uz nozīmīgām apkārtnes pilsētbūvnieciskām
dominantēm; - Nodrošināt jaunveidojamās
apbūves saderību ar apkārtējo pilsētvidi; - Attīstīt Kompleksu
kārtās, nodrošinot katras kārtas autonomu funkcionēšanu līdz pilnīgai Kompleksa
realizācijai; - Kompleksa apbūves un
ārtelpu struktūrā maksimāli izmantot dabīgo gaismu (izsauļoti laukumi,
rekreācijas zonas); - Kompleksa ārtelpas
pasargāt no valdošo vēju iedarbības; - Nodrošināt optimālu
gājēju, velobraucēju un autobraucēju plūsmas organizāciju, kas Kompleksa
ietvaros savstarpēji nekrustojas - Katru no centra ēkām
risināt kā vizuāli autonomu objektu, realizācijas gaitā radot pilsētas
struktūrai raksturīgu laukumu, ko iekļauj ar atšķirīgiem arhitektoniskās izteiksmes līdzekļiem
veidotas ēkas.
LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs
Ēka ir kompakts, brīvstāvošs, 8 stāvu apjoms,
kurā izvietotas četras Latvijas universitātes fakultātes — Ķīmijas, Bioloģijas,
Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, kā arī vairāki zinātniski
pētnieciskie institūti.
Telpiski mākslinieciskā risinājuma pamatā ir
ideja par kompakta būvapjoma optimālu orientēšanu gruntsgabalā, ievērojot gan dabas vides
faktorus, gan telpiskās kompozīcijas aspektus kopīgajā nākotnes kompleksā.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija ar minimāliem līdzekļiem sasniegt izvirzīto
mērķi — izveidot aktīvu, redzamu un atpazīstamu kompleksa pirmo kārtu — ēku,
kas kļūtu par vietas vizītkarti. Tā kā projektētajā ēkā izvietojas dabaszinātņu
fakultātes, par nozīmīgu ēkas tēla sastāvdaļu uzskatāmas būvē izmantotās
inovatīvās tehnoloģijas — no zaļajiem augiem veidotā dubultā fasāde, kas mazina
ēkas temperatūras svārstības tiešas saules gaismas ietekmē, veidojot Dabas māju — vīteņaugiem apvītu, elpojošu, vasarā no
saules, bet ziemā no nokrišņiem un vēja ēku sargājošu zaļo struktūru. Vīteņaugu
atbalstam paredzēts tēlnieka Āra Smildzera projektēts dekoratīvs metāla
atbalsta režģis.
Ēkā paredzēti divi vestibili, kuri veidoti kā
rekreatīvā zonā un saistīti ar plašām kāpnēm. Šādi uzsvērta gan ēkas ieeja no
Jelgavas ielas, kas tiks izmantota pēc pirmās kompleksa kārtas izbūves, gan arī
ieeja no plānotā Akadēmiskā laukuma. Tā kā ieejas vestibils no Jelgavas ielas
puses tieši saistīts ar lielo auditoriju bloku, iespējams nodrošināt arī
lielāku pasākumu (konferences, semināri) darbības norisi paralēli studiju
procesam. Virs lielākās auditorijas izveidots iekšpagalms, ko iespējams
izmantot gan kā atpūtas vietu, gan kā vietu lielākiem kopīgiem pasākumiem.
Iekšējā pagalmā izbūvētās virsgaismas nodrošina dabīgo apgaismojumu auditorijā.
Ēkas rietumu pusē plānotais ātrijs saistīts ar katrā ēkas stāvā izvietotu vestibilu, kurā izvietotas digitālās bibliotēkas un studentu
patstāvīgā darba vietas. Ierobežotas piekļuves laboratorijas pieslēdzas stāvu
gaiteņiem, kas aprīkoti ar piekļuves kontroles sistēmu.
Ēkas pirmajā stāvā paredzēts izvietot trīs lielo
auditoriju bloku, bibliotēkas zonu un kafejnīcu. Bibliotēkas zonu no pārējās
vestibila daļas nodala mākslinieka Ernesta Vītiņa veidotais dizaina elements —
stikla konstrukcijas siena. Ēkas otrajā stāvā izvietotas plūsmas auditorijas,
studentu servisa centrs un studentu pašpārvaldes telpas, kā arī ēkas
administratīvā un apkalpojošā personāla telpu grupa, trešajā stāvā — plūsmas
laboratorijas. Augšējie stāvi projektēti kā četru atseviško fakultāšu un ar
tiem saistīto zinātnisko institūtu darba un mācību telpas. Ēkas ārējā perimetrā
izvietotas laboratoriju telpas, pret iekšpagalmu vērstajā — akadēmiskā
personāla darba telpas. Astotajā stāvā, ar skatu uz Vecrīgu un Nacionālo
bibliotēku paredzēts izvietot nelielu konferenču centru, kā ari sporta zāli un
zinātniskajiem pētījumiem nepieciešamo
siltumnīcu bloku. Šajā stāvā izvietota arī vides pētniecības laboratorija. Virs
ēkas jumta konstrukcijas plānots izvietot nelielu vēja ģeneratoru. Iekšējais
pagalms pārsegts ar stiklotu, metāla nesošo konstrukcijas jumtu, ko daļēji
noēno fotovoltāžas moduļi.
Teritorijas labiekārtojumu veido graudaugu sējumi
un dekoratīvo graudzāļu kolekcijas, ko iespējams aizstāt ar dabīgu pļavu, kā
arī regulāri pļaujams zāliens. Vairākās vietās paredzētas mobilās labrotorijas
un nojumes.
Tehniski ekonomiskie
rādītāji
Teritorijas kopējā platība — 45412,07m²
LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūves apbūves laukums — 2937m²
LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūves stāvu platība — 22333 m²
tai skaitā virszemes stāvi — 18583 m²
tai skaitā pazemes stāvi — 3750 m²
LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūves būvtilpums — 66946 m³
tai skaitā virszemes stāvi — 54660
m³
tai skaitā pazemes stāvi — 12286 m³
Labiekārtojuma
platība gruntsgabalā — 42407 m²
Apbūves blīvums zemesgabalā — 6,6 %
Apbūves intensitāte zemesgabalā — 40,9 %
Brīvās teritorijas rādītājs zemesgabalā — 193,6 %
Stāvu skaits — 8 stāvi
Izskatās, ka kvartāls nebūs nemaz slikts, forša ideja un kompozīcija. Un prieks, ka kādam beidzot izdevies izdomāt kā LV realizēt "zaļo sienu". Lai izdodas.
Izņemot dumjās salīdzinājuma bildes ar Latvijas mežiem, pati ēka varbūt pildīs savu funkciju godam, un būs viens labs piemērs izglītības arhitektūrai Latvijā.
Bet konkursā uzvarēja cits darbs! Vai nebūtu vismaz godīga autoru sadarbība?
Vispār jau, cik atceros, konkurss bija trīs kārtās, par teritorijas attīstību, par pašu ēku un, par tehnisko piedāvājumu., respektīvi, par iespējām konkursā piedāvātos risinājumus materializēt būvmateriālos un tehnoloģijās, . pie kam , manuprāt , daudz būtiskāks ir piedāvājums par kopējo teritorijas attīstību, kas skar #200mio LVL un tik pat daudz m2, jo ja pārvirto uz Torņkalnu tikai 1. ēku, tad vispār nav jēgas ko mainī esošajā struktūrā.
Un mūsu likumdošana , izrādās, nemaz neparedz iespēju sadarboties diviem vienā konkursā startējušiem dalībniekiem, uzskatot to par koruptīvu vienošanos starp potenciālajiem kandidātiem.
vai tiešām lai nonāktu pie koncepcijas -ēkas kā izdekorēta klucīša, tika smalki zem mikroskopiem pētīta lapu šūnu uzbūve utt? 🙂
:)))
labs
izdekoretu klucišu labākā parāde:
http://www.pil…a&Itemid=1
Ekas fasādes loti labi iederas Rīgas siluetā – plati šķeltās līnijas tiešām atgādina mežu, tikai viens bet – par to funkcionalitāti , uzturēšanu un ilgstspēju.
Njemot veeraa, ka globaalajaa meerogaa shii nav nekaada unikaalaa arhitektuura, atliek vien izmest nelielu riksi pa pasauli un apluukot savaam aciim, ko peedeejaa desmitgadee liidziigu (liidz pat klona liidziibai) citur sabuuveejushi. Varu ieteikt Kjiinu, bet ir arii tepat otrpus Baltijas juurai.
nu par gaumi itkaa nestriidas, mana uztveree shii fasaade ir par puskapeiku labaaka, kaa ieprieksheejais variats, bet kopsumaa tikpat shausmiigi briesmiiga, cukutrauks 2, jeb triangula bastions 2… shtrunts ar briesmiigaam maajaa, mani weel vairaak parsteidz ka shaadas maajaas atljauj buuveet..
Nu labrīt, kuras mājas tad Tev patīk?
iesleedz izteeli:
saliec kopaa Hundertwasser ar Gothic (kautko teelnieciskaaku)
kaadu laiku dziivoju ASV ,man no tiem kluchiem slikti paliek.
Man gan laikam tas Hunderwassesrs sevišķi kpā ar Gotiku nepatīktu, būtu briesmīgi ja Hundervaserus saceltu vinu otram blakus. bet tā tāda individuāla lieta.Man jau nu liekas, ka ēka pilnīgi normāli ierakstīsies plānotajā apbuves kvartālā un kā jau iepriekš rakstits , godam pildīs savu funkciju. Cerams ka arī fasādes izdosies apaudzēt ar tiem vīteņaugiem un beidzot arī mūsu platuma grādos parādīsies īsti zaļas fasādes. Tā Liepiņa projektētā, kas Vecrīgas viesnīcā, tomēr ir sezonāla parādība, kas ziemā jānes iekšā.
padalies, kur īsti līdzīgā klimatā ir zaļas fasādes, varbkanoder
Mani personīgi satrauc divi momenti, nerunājot par zaļo fasāžu pagaidām nenovēršamo vai līdz šim vēl nenovērsto sezonālumu: 1. iekštelpu plānojuma visai mazā sakarība ar fasāžu apdares peripetijām – kur vestibils, kur vnk auditorija – kur lieltelpa un kur – mazi būrīši; 2. titulbildes kreisajā stūrī redzamais "V"- veida vai, pareizāk, "WWW"- veida elementu-pilastru sakopojums, kur visas to pilastru platās un dziļās ribu joslas diezgan pašmērķīgi savienojas tādos daudzskaitlīgos, fiziski neizbūvējamos un, pilnīgi noteikti, praktiski nesakopjamos ārtelpas sašaurinājumos – tādās kā kritušo lapu, citu gružu un beigtu putniņu lamatās… Skat.arī līdzīgo piemēru no pasaules prakses – http://www.dez…nd-ADEPT-9.jpg. Vēl varētu apspriest –… Lasīt vairāk »
Kas vainas Rātsnama balkoiem? Man liekas ka šis ēkas interjers ir viens no labākajiem, kas LV vispār radīts ( lūdzu nejaukt ar diskutablo fasādes rsinājumu).
Ļoti provokatīva replika. Jācer ka portāla lasītāji lāus katram palikt pie savām domām un neapspriest ēku, kas ne tikai uzprojektēta bet arī uzcelta jau gandrīz 10 gadus atpakaļ. Patiesībā jau jāpriecājas, ka viedokļi un gaumes tā atšķiras, citādi visiem būtu jādzīvo vienādos krekliņos.
vai taisnība, ka jauno ielu Torņakalņā, kas atrodas paralēli dzelzceļam, dēvēs par Skonto ielu?
COPY-PASTE: RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJAS SĒDES LĒMUMS (šā gada 1.septembris) 2. Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve Jelgavas ielā 1 – skiču stadija. 2.1. Atzīmēt, ka jaunais LU akadēmiskā centra komplekss līdzās jaunajam Rīgas Domes administratīvajam kompleksam ir būtiska funkcionāla un telpiska sastāvdaļa jaunajā pilsētas administratīvajā centrā Pārdaugavā, kas nosaka paaugstinātas prasības arhitektoniski telpiskā risinājuma kvalitātei. 2.2. Sakarā ar Būvvaldes padomes lēmumu Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūves fasāžu risinājumu izvērtēt Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, atzīt, ka pagaidām nav iegūts pārliecinošs risinājuma priekšlikums. 2.3. Turpinot darbu pie Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkas skiču projekta tālākās izstrādes: 2.3.1. jārada funkcionāli pamatots ēkas tēls, kas… Lasīt vairāk »
Šķiet, ka neviens cits Tev neatbildēs – kārtējo reizi tiek cilāts jautājums par subjektīvu cenzūru utml sensitīvām papuseidemokrātijas blaknēm. 1. Tava piezīme par lēmumu iracionālo verbalizāciju ir vietā, diemžēl cilvēce pagaidām nav iemācījusies matemātiski un zinātniski precīzi & viennozīmīgi aprakstīt jebkuras formālas un ar uztveres izpausmēm saistītas estētiskas kategorijas. 2. Drīzāk jautājums ir – vai vispār ir ētiski mēģināt jebkuram arhdiploma ieguvējam liegt celt cik vien “skaistas” vai pretīgas mājas viņam labpatīkas – viedokļi taču vienmēr būs subjektīvi, vienmēr atradīsies kāds kam patiks, piem – alkatīgs investors, kas piespiež jauno arhdiploma turētāju projektēt ēku ar vislētāko apdari utt, vai piem… Lasīt vairāk »
Kā parasti ar lielu pārlicību profesionālis Sīlis pūš pīles
jo .
– Kolēģijas lēmumi ir saistoši ne tikai Būvvaldei, bet arī Pilsētplānošanas pārvaldei, attiecīgi pārvaldes vadītāju iekļaujot Kolēģijas locekļu sastāvā;
– Kolēģijai piešķiramas veto tiesības – tiesības izņēmuma gadījumos apturēt, lai pārskatītu projektu dokumentācijas saskaņojumu/akceptu stāšanos spēkā attiecībā uz atsevišķu, pilsētai svarīgu objektu arhitektūras risinājumiem un pilsētbūvnieciski nozīmīgu vietu apbūves risinājumu kvalitāti.
Kā tad. Par šo tika diskutēts pēc Ušaka izlēciena mēģinot jaunu PA kolēģijas nolikumu sastellēt – ja parakājas likumdošanā, mk, pašvaldību uc noteikumos, nekas vairāk par juridiski nesaslēgtiem teikumiem vēlējuma izteiksmē tur pagaidām nesanāk. Cita lieta, ka nerakstīto likumu ietvaros būvvalde labprāt sadarbojas ar PA.
Andi paldies par atbildi. 1.Es nesaku, ka nevajag filtrēt projektus Rīgas vēsturiskajā centra – vajag, bet ar saprotamiem nosacījumiem. Par to kas, pēc manām domām, būtu saprotami jeb objektīvi kritēriji, es tos jau minēju. Lai izvairītos no nekvalitatīviem apdares materiāliem – to var ierakstīt PAU. 2. Kas attiecas uz armēņu arkām vai kā tu saki pretīgām fasādēm – laimīgi cilvēki var dzīvot arī tādās mājās, kuras kādam liekas neglītas. Vai Monte Carlo ir skaista arhitektūra – mudž ar armēņu arkām 🙂 ? Vai tu tiešām uzskati, ka sabiedrībai tik ļoti uztrauc ēku telpiskā kompozīcijas, plastika, stilistika….? Man personiski neeksistē tāds… Lasīt vairāk »
PA un Būvvalde ir vienas un tās pašas pašvaldības pakļautībā esošas iestādes, kas no tā paša Ušakova saņem naudu, līdz ar to teikt ka Būvvaldei PA kolēģijas lēmumi, uz kuru nosūta Būvvaldes padomes sēde nav obligāti, ir vienkārši absurds. Protams, nolikumā rakstīts, ka obligāti ir lēmumi, kas attiecas uz katru atsevišku ēku, bet rekomendējoši tie, kas uz pilsētas attīstību (kas man liekas vēl dīvaināk). Bet tā kā Jūs būdams PA kolēģijas loceklis nemaz nezinat kādas sekas tiem Jūsu lēmumiem ir, liecina par atbildibu lēmumu pieņemšanā, vai pareizāk sakot tās trūkumu.
Lai jau paliek, man nav spēka skaidrot ar ko nolikumi atšķiras no Likumiem.
Nu saņēmies, Likuma par PA aģentūrau jau vēl nav, Tās abas ir pašvaldības iestādes un vienīgais LIKUMS kas regule to darbību ir likums par pašvaldībām, pārējie visi tikai nolikumi, noteikumi u.t.t. un nav ko iztaisīties par visgudri
Piedod, bet neticu Tavai sp’ejai toler’et to, ka k’ads pietaisa Tavu personiigo skatu pa logu vai ierasto vidi un ainavu. Bu’tu man vair’ak naudas, var’etu to p’arbaud’it praks’e uzb’uv’ejot tev degungal’a k’adu no shiem.. Vismaz man ir n’acies saskarties ar gad’ijumu, ka m’usu kol’e’gu formu eksperimentu rezult’at’a katra no apk’art’ejo ‘ipashumu v’ert’ib’am pazemin’aj’as pa k’adu mio eiro, t.i.- rado’sha gj’enija un pastulba klienta necenzeetas sadarb’ibas rezult’at’a uzb’uv’ejot ‘eku pa k’adiem 2mio eiro apk’art’ejai sabiedr’ibas dadaljai tika nodar’its zaud’ejums pa visiem 10 mio. Nedom’aju, ka demokr’atijas ideja ir tikai ties’ib’as br’ivi izpausties, otra medaljas puse ir pien’akum’a respekt’et ar’i citu viedokli,… Lasīt vairāk »
Man taa patiik cilveeces radoshaas daljas harmonijas sajuuta, ka gribas vel padalities ar aktuaalo foto, meenesha laikaa suudu safotgraafeets vairaak, kaa… vieniigaa vieta ko vinji te nav pietaisiijushi ir UNESCO stingri aizsargaataa HOI AN
Kad tiksi līdz Āfrikai neaizmirsti nofotografēt vēl kartona kastes, kurās arī dzīvo cilvēki un neaizmirsti pavaicāt vai viņi ir laimīgi un vai viņiem interesē tavs estēta viedoklis? Ja tas ir par tālu, tad aizbrauc pafočē Ķekavas pļavu jauno guļam-ciematu vidi un tu ieraudzīsi tiešām kroplīgas pilsētas ainas, pie kam tās pašas pilsētas par kuras „skaistumu” tu it kā iestājies! Vai nu tu izliecies vai tu tiešām nesaproti manu viedokli? Es esmu pret galējībām un jau teicu, ka VAJAG uzraudzīt arhitektūras kvalitāti, bet to darīt ar praktizējošiem arhitektiem, attīstītājiem un sabiedrībai saprotamiem argumentiem. Cik man ir zināms arhitektu virsmērķis ir uzlabot… Lasīt vairāk »
kur fočēji? 🙂
Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka Tavs viedoklis saīsinot ir tāds, ka estētiskās kategorijas ir pakārtotas nozīmes kvalitāte, piedevām subjektīva un neverbalizējama, tātad nepielietojama vērtējot potenciālās projekta priekšlikuma realizācijas sekas uz apkārtēās viides fiskālo vērtību un citu sbaiedrības locekļu psihoemocionālo stāvokli daudzu desmitu gadu garumā. Tā vietā piedāvā izvērtēt tikai objektīvus un zinātniski izmērāmus parametrus + atbilstību būvnoteikumiem utml. Es mēģinu ar piemēriem parādīt, ka estētikai un formai [manā skatījumā] ir tikpat liela nozīme, jo kā zināms darvas piliens var mucu medus sabojāt. Es pieļauju, ka bildēs pievienotās ēkas formāli atbilst lielākai daļai LV mazpilsētu apbūves noteikumiem, katrai pietiktu ar… Lasīt vairāk »
Sarunājuši, kādu dienu parādīsi tos brīnumus.
Starp citu man laikam jāatvainojas šī projekta publicētājiem par novirzīšanos no konkrētā projekta tēmas – sry.
Tā, patiesībā, ir vissvarīgākā tēma, ēka būs, kādam patiks, kādam ne, bet tās daudzās administratoru un līdzsēdētāju komisijas laikam jau visiem līdz..
jācer, ka neesi aimirsis tik pat kritiski apskatīt arī sevis radītos"brīnumus" .
Atliek tikai piekrist šādam komentāram, jo izlasot sēdes protokolu, redzama tikai virkne subjektīvu secinājumu un ieteikumu. Patiesībā jau ja ēka atbilst visām PAU un tehnisko noteikumu prasībām, šādā kolēģijas sēdē izskan tikai dažu kolēģu/ pieaicināto viedoklis. Vienalga, kāda ir šo cilvēku profesionalitāte, nedrīkstētu būt tā, ka šie daži lemj kā Autoram projektēt. Jaunrakstītā ētikas Kodeksa kontekstā visas šīs padomes/kolēģijas utt ir viena ļoti slidena tēma, jo diez vai kāds no šo kopsapulču locekļiem ir spējīgs/tiesīgs/ cienīgs/ paust absolūto sabiedrības viedokli, bet ja viņi pauž tikai personīgo viedokli, tad tas nu nekādi nevarētu būt saistošs projektētājiem.
Tas, par ko sacīja Ventis, tas neattiecas tieši uz šo ēku, bet kopumā uz tām padomēm un kolēģijām, kas darbojas, lai kontrolētu, ierobežotu it kā sliktu arhitektūru. Būtu saprotams, ja tie caurlūkotu kādus pilsētnieciskus risinājumus – vai ēka draudzīga pilsētai un tās iedzīvotājiem – resp. pieejamība, ietekme uz satiksmes infrastruktūru utt. Taču realitātē šo institūciju darboņi nereti tiecas uzspiest savu gaumi citu arhitektu darbam, turpinot tādu postpadomju situāciju, kad nevis likumi un noteikumi nosaka risinājumus un rezultātu, bet kādu atbildīgu personu subjektīvā izpratne. Attiecībā uz konkrēto projektu — jāpiekrīt Novērotājam, ka plānojuma un iekštelpas ziņā konkursa uzvarētāju Mark projekts likās… Lasīt vairāk »
Un kādi objektīvi likumi aizliegs vienam arhitektam/anarhistam zāli sapīpējušamies klientam par prieku uzbūvēt visiem būvnoteikumiem ideāli atbilstošu ēku (uzreiz aiz RVC buferzonas) piem 4 stāvīgas brūnas kūpošas kakas formā? Viņš paziņos, ka ir jaunais gaudi un pārstāv kādas nelielas sabiedrības daļas intereses, ierēdņi cenzēt nedrīkst, likuma un arhpolitikas nav, vajdadzētu kādam pa fikso realizēt šādu pilotprojektu, tad jautājums kļūtu drusku skaidrāks.
Es jau saprotu, ka mērķis šīm institūcijām ir cēls. Un tas, ka rezultāts – aizkavētas, apturētas vai mainītas būves, kas drīzāk kaitē pilsētai un videi – tas jau arī var likties jauki. Taču tādu institūciju jēgu saskatu gadījumos, kad tiek spriests par kādas vietas attīstību, par principiāliem risinājumiem, nevis par atsevišķas ēkas fasādi vai tēlu – to tomēr vajadzētu „kārtot” citādi. Konkursi, piemēram, ir viens risinājums.
Taču komentāru nobīde uz padomēm īsti neattiecas uz konkrēto publicēto projektu.
Kur mūžam piesauktie konstruktīvie komentāri? vienīgais kas mainījies Sīļā k-ga izteikumos- citu arhitektam/anarhistam ēkas vairs netiek sauktas par sūdiem, bet par kūpošām kakām, varētu teikt pat progress, vai vecums.
Kāpēc citu? – tā ir mana pilotprojekta ideja, to realizējot varbūt varētu sākt spriest argumentēti nevis dalīties anarhisma un totaitārisma nometnēs
Es nu nekādi negribētu piekrist Jūsu totalitārajiem plāniem, man nav pieņēmams veids, ka vieni tādi paši arhitekti, droši vien tikai ar kritni augstāku pašnovērtējumu vai zemāku paškritikas piešprici, tagad lems kā un kam projektēt. Laikam es no tās anarhistu nometnes neatdalīšos, manis pēc labāk viena brūna, kūpoša Sīļa projektēta māja, nevis mūžvecie, nemainīgie zinātāju spriedelējumi. Pie kam, kā Jūs pareizi atzīmējāt, parasti šie dažado zinātāju spriedumi nav apvienojami vienā kopsaucējā.
Nav jau man nekādu totalitārisma plānu, tie laiki pagājuši. Pašlaik kā reizi apceļoju citu jaunattīstības zemi – Vjetnamu, un vēroju, kā vietējie anarhisti arhitekti ir savu skaisto zemi un zvejnieku ciematiņus pēdējo 10 gadu laikā pietaisījuši ar tādu laikmatīgās nearhitektūras daudzumu, ka vēmiens nāk nemitīgi, acis nav kur likt, esmu jau saknipsējis ap 1000 šedevru, lai savejiem parādītu, cik neticami atbaidoša ir humanoīdu gaume. Vakarā pieslēgšos citiem aparātiem lai pievienotu foto, citādi atkal pārmetīsiet netolerantu kolēģu darinājum komentēšanu. Bet stāsts ir par citu – konkrēit šeit anarhisms ir novedis pie netgriezeniskas kopējās īpašumu un vides vērtības samazināšanās. Un problēma nav… Lasīt vairāk »
Luuk dazhas bildes no anarhisma uz vieniigaas salas pie Ha Long Bay, kur zvejnieku ciematina vietaa uzbuuveets kuurorts, Hanojas un pa celjam starp abaam tipveida "piecelja ciematu" apbuuve. Un nav jau taa, ka nebuutu izcilu franchu koloniaalaas arhitektuuras paraugu turpat blakaam no kaa iedvesmu smelties vai arii shiem izdarinaajumiem buutu kaads sdakars ar vjietnamieshu tradicionaalo arhitektuuru vai tajaa veerojamajaam proporcijaam. Vienkaarshi ir tas ko veelataies – nekkadas kontroles par "esteetiskas" dabas jautajumiem, ideaala mradosha briiviiba.
bildes ar objektiivi nenoveerteejamu skaistumu
"ja ēka būs sūdīga – cilvēkiem nepatiks, tad tirgus viņus noliks savā vietā" – tam nu īsti nevarēšu piekrist. Tas varētu izrādīties gaužām dārgs prieks sabiedrībai – M 1:1 trenēties kapitālās būvniecības lauciņās.. Gribētos domāt, ka arhitekta misija un atbildība, vēl vairāk nekā citām mākslām un dzīves jomām, ir – iet publikas gaumei kādu solīti priekšā.. Es domāju Arhitektus un Arhitektūru. Un tam ir vismaz viens racionāls pamatojums – arhitektu radītais ir ar daudz lielāku nozīmi un paliekošākām sekām, nekā daudzās citas pārējās jomas. Tāpēc arī atbildība lielāka. Tirgus šajā ziņā diez vai būs tas labākais barometrs – vismaz ne… Lasīt vairāk »
Šoreiz nav runa par ieklausīšanos vai dialogu vai radošu domu apmaiņu utml., bet par to, ka vieni , kuri PA padomē nokļuvuši tikai JD privāta aicinājuma sakarā ( nespriedīšu objektīva vai ne) patiesībā piespriež tādu troikas tiesu pārējiem, un tur nu nav nekādas domu apmaiņās, radošas sadarbības, autoru un pasūtītāju viedokļu uzkalusīšanas, atceroties kaut vai to, ko akadēmiķis ko rakstīja pēc LNB ēkas projekta apspriešanas- bija vēl viena ēka bez arhitektūras pazīmēm, utt utt, nu kuram tas ir vajadzīgs, un kurš tad īsti piešķiris tiem lēmējiem labākus diplomus vai lielākas acis kā citiem
Ļoti interesanta doma par "radošu sadarbību" un " radošu domu apmaiņu". Ja pareizi saprotu jēdzienu "radoši"’ tad izklausās, ka ir vēlme padomes sēdēs ļaut tās locekļiem sākt improvizēti piedalīties autora garadarba uzlabošanā ar dažadiem formāliem un konceptuāliem risinājumiem… Tas gan būtu kronis visam
Tik tiešām – maizes klaips un ēka ir divi dažādi tirgus produkti. Paldies, ka atgādināji 🙂 Piekrītu, ka kāds arhitektūru var arī uztvert kā mākslu, tādā gadījumā – tik tiešām objektīvi vērtēšanas kritēriji atkrīt.
"arhitektūras pazīmes" kā reizi dažādiem speciālistiem var būt pavisam dažādas – pēc savas sapratnes un tradīcijām Jūs taču nedomājat nopietni, ka arhitektūras pazīme varētu būt dzegas, jumta vai loga esamība un klātbūtne, pretstatā, piemēram, skulpturālam apjomam ar integrētām logailām ko par tādām nosaukt arī var tikai ļoti nosacīti??!… Kas attiecas uz "radošu sadarbību" – tas nu būtu pēdējais murgs, ko varētu iedomāties – kā padomju laikā, kad mākslinieciskā padome iesaka izmainīt to un to un to – lugā, gleznā vai ēkas arhitektūrā. Es vairāk par – "viedokļu izteikšana", "ieklausīšanās", "secinājumu izdarīšana"…. Nekas jau neliedz palikt pie sava un sist cauri… Lasīt vairāk »
vai pārsteigums?
Un Tu tad gribi teikt ka nekas tāds nenotiek?
pārsteigums par ko?
Pārsvarā gadījumu tiek izteikts un pamatots subjektīvais viedoklis par esošām vai iztrūkstošām kvalitātēm, reizēm doti vispārīgi mājieni [tādi kas V.D nepatika] par diskutabliem risinājumiem, pavisam reti kāds atļaujas paskaidrot savu domu konkrētāk lietojot frāzes… "Es, piemēram, darītu tā", vai arī.. "Varbūt, ka risinājums meklējams tajā un tajā virzienā", katrā ziņā vienmēr tiek uzsvērts, ka ar projektēšanu kolēģijā neviens nodarboties netaisās.
Redzi , pēc mājieniem, es daritu tā, vai varbūt vajadzētu darīt šitā, sevišķi ja tie ir brīvprātīgi obligāti ievērojami,, vairs nelīdz frāze ka neviens ar projektēšanu kolēģijā netaisās nodarboties. un izlasot V.D. ievietoto kolēģijas sēdes protokolu pamācības strīpās vien saliktas, Un tā kā šajā diskusijā jorojām nav atbildes pēc kādiem kritērijiem atlasīti kolēģijas locekļi un kāpēc tieši šie arhitekti, uzņēmēji, amatpersonas , nav arī saprotams tieši kolēģijas locekļu izteikumi būtu jāņem vērā.
– par to, ka "maizes klaips un ēka ir divi dažādi tirgus produkti".
Tik tiešām pārsteigums 🙂 Bet, ja paskatāmies uz procesu kopumā, arī attīstot tevis pieminēto tēmu „dārgs prieks sabiedrībai…”, tad var arī atrast līdzības – maiznieks un attīstītājs, abi rada tirgus preci. Piemēram, ir profesionāli attīstītāji (tādi, kuri saprot kā cept garšīgu „maizi”, cep to jau vairākus gadu desmitus un viņiem rūp savas preces kvalitāte) un ir ātras peļņas kārotāji (diletanti, kam interesē tikai peļņa, uzcepu – ļautiņi badā nopirka un čau ). Domāju, ka LV nek.īp. tirgus vēl nav tik izaudzis lai mēs varētu lepoties ar daudziem pašmāju profesionāliem attīstītājiem aka „garšīgas maizes” cepējiem.. Neviens jau negrib „utoties” ar diletantiem,… Lasīt vairāk »
Varētu jau beigt, bet vēl pēdējais jautājums. Kur, Tavuprāt, tādā gadījumā paliek (labas arhitektūras) audzinošais un attīstību veicinošais moments? Es domāju – tādā gadījumā, kad, piemēram: kādam pasūtītājam nav īpašu prasību vai viedokļa (bet ir nauda un interesē nauda, bet arī tikai peļņas formā); sabiedrības viedokli mēs pa lielam uzzināsim tikai 5 līdz 25us gadus vēlāk; normatīvi ievēroti un formāli nebūtu ko iebilst. Mana atbilde būtu, ka arī šādā gadījumā būtu jācenšas iegūt maksimāli labāko realizāciju – kaut minimālu, bet tomēr iespējami lielāko "virsvērtību"… Tā LU gadījumā sabiedrības un valsts intereses, uzreiz pēc notikušā konkursa žūrijas, kā nākamie ir uzmetušies… Lasīt vairāk »
Ingurd es nezinu ko Tu saproti ar „labas arhitektūras audzinošo un attīstības veicinošo momentu..” un „maksimāli labāko..” Bet pēc manām domām, tā lielākā problēma jau ir tā, ka Rīgā arhitektūras projektēšana tiek proklamēta, audzināta un arī šajās sēdēs, komisijās un padomēs, arī konkursu žūrijās tiek vērtēta kā „māksla”. Daudzi uzskata (arī es), ka arhitektūra, kas pirmkārt ir orientēta uz tās lietotāju un objektīvām sabiedrības kvalitātēm (ekonomiskie, sociālie un vides faktori = objektīvi) vienmēr būs ar lielāku vērtību, saprotamāka un nozīmīgāka sabiedrībai. Pie kam šeit paliks vēl pietiekami daudz rūmes mākslinieciskām izpausmēm. Ja ir laiks, palasi PGA kolēģijas sēdes protokolus un… Lasīt vairāk »
labas arhitektūras audzinošo un attīstības veicinošo momentu es domāju galvenokārt attiecībā pret potenciālo lietotāju – sabiedrību. ja arhitektūra ir nu dikti praktiska, un nemaz nav celtņu ar t.s. pievienoto virsvērtību, manuprt, sabiedrība un urbānā vide kaut ko būtisku zaudē, tādā nozīmē, ka neiegūst – par to pašu naudu, kas iztērēta, bet neiegūst. nu tā kaut kā…. bet labi, ka padiskutējām. varbūt vairāk praktiski orientētajiem arhitektiem/birojiem arī veicas vairāk tajā Tevis pieminētajā "tirgū"…un tad jau, skaties, kādam arī mākslai vieta atrodas… bet, tas viss nenozīmē, ka es personīgi jebkā noniecinātu arhitektūras praktiskās, lietišķās un funkcionālās nianses, tieši otrādi – gadiem ejot… Lasīt vairāk »
Nu gAn cien. V.D jocīgs teksts Tev sanāca. Ja vide un tās ekonomiskie faktori tavuprāt [ un arī manuprāt] ir objektīvi faktori, tad kā tu pamanies izslēgt no objektivitātes saraksta "…emocionālas asociācijas…un citas subjektīvas kvalitātes". Var padomāt, ka mēs apkārtējo realitāti un telpiskos darinājumus uztveram nevis emocionāli, bat ar colštoka, svaru, likumpaklausības vai citu tehnisku maņu orgānu palīdzību gluži kā tādi roboti. Īsi sakot, mana liekas dīvaini domāt, ka homo sapieniem ir pieejama dajebkāda nesubjektīva un neemocionāla uztveres forma – sekojoši, nevis ēkas konstrukciju stiprība, izmaksas vai zaļumu m2 daudzums utml parametri, bet gan vienkārša komforta/diskomforta izjūta [objektīvi neizmērama] nosaka… Lasīt vairāk »
Pirms neesam aizfilozofējušies līdz Hitlera ideoloģijai par „āriešu rasas tīrību” un arhitektiem citplanētiešiem, kas indē savas pilsētas vidi, pamēģini saprast sekojošas lietas: Ja Tu runā par OBJEKTĪVĀM komforta/diskomforta sajūtām, neglītām fasādēm, par skatiem no sava vai kāda cita loga vai dažu indivīdu grupas, tūristu objektīvām psihoemocionālajām labsajūtām pilsētā, vai par to kas Tevi katrā pilsētā „objektīvi” besī ārā, tad Tu runā pats ar sevi vai ar kādu citu – ne ar mani, jo es uz pilsētu un arī uz arhitektūru skatos savādāk. JA arhitektūra tiek uztverta kā māksla, tad šai mākslai būtu jāatspoguļo sabiedrība! Man patīk daudzveidība, kontrasti – spontāna,… Lasīt vairāk »
Un kurš tad no mums provocē stīvu perpendikulu pilsētu? Izlasi savus sākotnējos 4us punktus – trīs no tiem ir subjektīvi staipāmi un neizmērami, pat būvkonstruktori ir subjektīvi un vienu un to pašu ēku saprojektē atšķirīgi utt, paliek tikai ierēdnieciska cenzūra – atbilst/neatbilst būvnoteikumiem, tas ir taisnākais ceļš uz vienveidīgu garlaicību, jo tieši PA kolēģija teorētiski varētu rekomendēt būvvaldei lielāku brīvībugadījumā, ja rūpīgi izsverot konstatētu, ka sabiedrībai lielāks ieguvums būs no atkāpēm nevis mankurtiskas burtkalpības. Es neesmu no tiem, kas iesprūdis duālisma tipa pasaules uztverē, man nevajag mēģināt to "mākslu" pielipināt. Iepriekšējais posts bija par to, ka arī Tu "objektivitāti" tulko… Lasīt vairāk »
„provocē stīvu perpendikulu sistēmu… datorprogramma…robots… ēkas matērija… ”
Mja… man ir vienalga kur Tu esi vai neesi iesprūdis, nekādu "mākslu" nevēlos nevienam pielipināt un ES SAPROTU, ka esi pārliecināts par kolēģijas lomu aizstāvot sabiedrības intereses…. pie tā arī paliksim, jo man apnika – turpināt mūsu dialogu ir bezjēdzīgi!
Jebkurā gadījumā, paldies par diskusiju.
Nevarētu gan teikt, ka esmu pārliecināts, drīzāk – racionāli izvērtējot LV patreizējo attīstības pakāpi no diviem ļaunumiem kolēģija šķiet mazākais. Bet tērzēšana jau nebija par to, mani vairāk biedē zinātniskā materiālisma uzvaras gājiens.
mazākais tāpēc ka tur ~Tu uzspied savu viedokli citiem?
Man pašlaik ir sadarbība ar vienu NY bāzētu rumāņu izcelsmes arhitektu – tādā nozīmē, ka viņam, balstoties uz manu konkursā akceptētu ideju, ir jāuzzīmē risinājums, ko akceptētu pilsēta. Mana loma ir būt viņa konsultantam, lai galarezultātā Pasūtītājs būtu iepriecināts ar saskaņojumu…. Tad lūk – ik reizi – reizi no reizes – kad es viņam norādu par lietām, "kas, acīmredzot, neies cauri", vai cenšos uzzīmēt kādus divus citus variantus, kas nepieciešamo ievērtētu, viņš nevis vienkārši pielabo – ne tuvu arī ne! – vinš parasti atsūta vnk citu variantu – ar jau pavisam citiem akcentiem, detaļām un kompozīciju. Kāda no tā morāle?!… Lasīt vairāk »
GA es domāju PGA = PA, t.i., pilsētas arhitekta.
Rumāņu Arsens un ms, Voicu? Nu, nu, tad tik turies, tur Tu tikai dmā ka kādu Tava arch interesē
runa ir ne tik daudz par arhitektūru – manu, tavu, viņa – bet par Rīgas kontekstu un mērogu
Rumānim sanāk diezgan amerikānisks tas mērogs….un arī pati Bukareste, kur viņam galvenais ofiss, ir stipri internacionāla, ar spilgtiem kontrastiem un mikšļiem – gan stilā, gan mērogā – tāda pamilzīga
Rīgā kaut ko tik monstrozu, kā viņš iecerējis, pagaidām nevaru iedomāties – nenovēlu! lai gan ar plānojumu no lietotāju viedokļa Arsenem viss pat ļoti kārtībā, un Klients sajūsmā… tik es neesmu mierā 🙂 un Centra padome arī tā kā iebilst…
nu tie viņā globālie plāni, kuros mainīt neko nedrīkst,..Labi vismaz ka šobrīd Tu raksti ka ir mainījusies shēma, pierms pāris gadiem bija otrādi, viņš zīmēja un mūsējiem bija jāskaņo būvvaldē, pilnīgs vakars. Un arī viņu investoru izņēmot cenas/platības attiecību pret 1m2 zemes izmaksu pilnīgi nekas cirts neinteresēja. Kāpēc vispār ko tādu pieļauj Rīgā, laikam jau Bukarestē vai NY mūs negaida ar tikpat atplestām rokām
Izlasot šo garo un saturīgo diskusiju (pēc tās aktīvo dalībnieku novērtējuma), iztēlē uzbūrās burvīgi komiska un viegli apokaliptiska vīzija – “pakurli”, ar “sliktu redzi” un “vāju” atmiņu, visai barbariskas, strauji izmirstošas un tāpēc īpaši kašķīgas cilts “radošo” tēviņu bariņš, dažādā fiziskā, mentālā un nodarbinātības kondīcijā (“pieredzējušais” orientālās eksotikas cienītājs ar sado-mazo tieksmēm (1000 attēlu ar “šausmām”), “pajauns” censonis ar apslēpta jūtīga estēta (baltas klavieres) radikālo racionālismu un “pagarš”, viegli piebremzēts laikmetīgās mākslas “misijas” un ISO 9001 adepts), izmisīgi, mātīšu smilkstienu atbalstīti, atņirdzot zobus, gari un drudžaini rūc “pa tukšo” viens uz otru, traucējot iezīmēt ar pašu “izdalījumu produktiem” un neuzkrītošo… Lasīt vairāk »
Nav jau citu cilvēku viedokļu apmaiņa jāuztver tik personīgi, bet ja arī pašcieņa ir sveša lieta, tad…… pasmaidi un viss būs labi.
Jautājums ir –
kāpēc TU iesaistījies diskusijā? un –
ko ar savu pagaro remarku īsti vēlējies pateikt?
…"ARHITEKTŪRA un (..) investīciju tirgus un attīstītāji, radošums un radošā brīvība, māksla un feminisms – pārstāv pilnīgi atšķirīgas esības dimensijas" – vai pašam vismaz ir skaidrs, ko uzrakstīji?
Bet paldies par viedokli.
Žēl, ka 80% no teksta aizņēma citu nolikšana un sevis eiforiska izcelšana.
Ļoti izvērsta viedokļu apmaiņa notikusies.
Latvijas universitāte pasūtīja Sestajam stilam izstrādāt projektu, samaksājot vairākus simtus tūkstoš latu, tagad to izmet miskastē un pasūta vēlreiz – šoreiz Komunālprojektam!
Kapitāls bizness!!!
http://www.lu….otie3000-20000/
Izskatās, ka kvartāls nebūs nemaz slikts, forša ideja un kompozīcija. Un prieks, ka kādam beidzot izdevies izdomāt kā LV realizēt "zaļo sienu". Lai izdodas.
Izņemot dumjās salīdzinājuma bildes ar Latvijas mežiem, pati ēka varbūt pildīs savu funkciju godam, un būs viens labs piemērs izglītības arhitektūrai Latvijā.
Bet konkursā uzvarēja cits darbs! Vai nebūtu vismaz godīga autoru sadarbība?
Vispār jau, cik atceros, konkurss bija trīs kārtās, par teritorijas attīstību, par pašu ēku un, par tehnisko piedāvājumu., respektīvi, par iespējām konkursā piedāvātos risinājumus materializēt būvmateriālos un tehnoloģijās, . pie kam , manuprāt , daudz būtiskāks ir piedāvājums par kopējo teritorijas attīstību, kas skar #200mio LVL un tik pat daudz m2, jo ja pārvirto uz Torņkalnu tikai 1. ēku, tad vispār nav jēgas ko mainī esošajā struktūrā.
Un mūsu likumdošana , izrādās, nemaz neparedz iespēju sadarboties diviem vienā konkursā startējušiem dalībniekiem, uzskatot to par koruptīvu vienošanos starp potenciālajiem kandidātiem.
vai tiešām lai nonāktu pie koncepcijas -ēkas kā izdekorēta klucīša, tika smalki zem mikroskopiem pētīta lapu šūnu uzbūve utt? 🙂
:)))
labs
izdekoretu klucišu labākā parāde:
http://www.pil…a&Itemid=1
Ekas fasādes loti labi iederas Rīgas siluetā – plati šķeltās līnijas tiešām atgādina mežu, tikai viens bet – par to funkcionalitāti , uzturēšanu un ilgstspēju.
Njemot veeraa, ka globaalajaa meerogaa shii nav nekaada unikaalaa arhitektuura, atliek vien izmest nelielu riksi pa pasauli un apluukot savaam aciim, ko peedeejaa desmitgadee liidziigu (liidz pat klona liidziibai) citur sabuuveejushi. Varu ieteikt Kjiinu, bet ir arii tepat otrpus Baltijas juurai.
nu par gaumi itkaa nestriidas, mana uztveree shii fasaade ir par puskapeiku labaaka, kaa ieprieksheejais variats, bet kopsumaa tikpat shausmiigi briesmiiga, cukutrauks 2, jeb triangula bastions 2… shtrunts ar briesmiigaam maajaa, mani weel vairaak parsteidz ka shaadas maajaas atljauj buuveet..
Nu labrīt, kuras mājas tad Tev patīk?
iesleedz izteeli:
saliec kopaa Hundertwasser ar Gothic (kautko teelnieciskaaku)
kaadu laiku dziivoju ASV ,man no tiem kluchiem slikti paliek.
Man gan laikam tas Hunderwassesrs sevišķi kpā ar Gotiku nepatīktu, būtu briesmīgi ja Hundervaserus saceltu vinu otram blakus. bet tā tāda individuāla lieta.Man jau nu liekas, ka ēka pilnīgi normāli ierakstīsies plānotajā apbuves kvartālā un kā jau iepriekš rakstits , godam pildīs savu funkciju. Cerams ka arī fasādes izdosies apaudzēt ar tiem vīteņaugiem un beidzot arī mūsu platuma grādos parādīsies īsti zaļas fasādes. Tā Liepiņa projektētā, kas Vecrīgas viesnīcā, tomēr ir sezonāla parādība, kas ziemā jānes iekšā.
padalies, kur īsti līdzīgā klimatā ir zaļas fasādes, varbkanoder
Mani personīgi satrauc divi momenti, nerunājot par zaļo fasāžu pagaidām nenovēršamo vai līdz šim vēl nenovērsto sezonālumu: 1. iekštelpu plānojuma visai mazā sakarība ar fasāžu apdares peripetijām – kur vestibils, kur vnk auditorija – kur lieltelpa un kur – mazi būrīši; 2. titulbildes kreisajā stūrī redzamais "V"- veida vai, pareizāk, "WWW"- veida elementu-pilastru sakopojums, kur visas to pilastru platās un dziļās ribu joslas diezgan pašmērķīgi savienojas tādos daudzskaitlīgos, fiziski neizbūvējamos un, pilnīgi noteikti, praktiski nesakopjamos ārtelpas sašaurinājumos – tādās kā kritušo lapu, citu gružu un beigtu putniņu lamatās… Skat.arī līdzīgo piemēru no pasaules prakses – http://www.dez…nd-ADEPT-9.jpg. Vēl varētu apspriest –… Lasīt vairāk »
Kas vainas Rātsnama balkoiem? Man liekas ka šis ēkas interjers ir viens no labākajiem, kas LV vispār radīts ( lūdzu nejaukt ar diskutablo fasādes rsinājumu).
Ļoti provokatīva replika. Jācer ka portāla lasītāji lāus katram palikt pie savām domām un neapspriest ēku, kas ne tikai uzprojektēta bet arī uzcelta jau gandrīz 10 gadus atpakaļ. Patiesībā jau jāpriecājas, ka viedokļi un gaumes tā atšķiras, citādi visiem būtu jādzīvo vienādos krekliņos.
vai taisnība, ka jauno ielu Torņakalņā, kas atrodas paralēli dzelzceļam, dēvēs par Skonto ielu?
COPY-PASTE: RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJAS SĒDES LĒMUMS (šā gada 1.septembris) 2. Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve Jelgavas ielā 1 – skiču stadija. 2.1. Atzīmēt, ka jaunais LU akadēmiskā centra komplekss līdzās jaunajam Rīgas Domes administratīvajam kompleksam ir būtiska funkcionāla un telpiska sastāvdaļa jaunajā pilsētas administratīvajā centrā Pārdaugavā, kas nosaka paaugstinātas prasības arhitektoniski telpiskā risinājuma kvalitātei. 2.2. Sakarā ar Būvvaldes padomes lēmumu Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūves fasāžu risinājumu izvērtēt Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, atzīt, ka pagaidām nav iegūts pārliecinošs risinājuma priekšlikums. 2.3. Turpinot darbu pie Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkas skiču projekta tālākās izstrādes: 2.3.1. jārada funkcionāli pamatots ēkas tēls, kas… Lasīt vairāk »
Šķiet, ka neviens cits Tev neatbildēs – kārtējo reizi tiek cilāts jautājums par subjektīvu cenzūru utml sensitīvām papuseidemokrātijas blaknēm. 1. Tava piezīme par lēmumu iracionālo verbalizāciju ir vietā, diemžēl cilvēce pagaidām nav iemācījusies matemātiski un zinātniski precīzi & viennozīmīgi aprakstīt jebkuras formālas un ar uztveres izpausmēm saistītas estētiskas kategorijas. 2. Drīzāk jautājums ir – vai vispār ir ētiski mēģināt jebkuram arhdiploma ieguvējam liegt celt cik vien “skaistas” vai pretīgas mājas viņam labpatīkas – viedokļi taču vienmēr būs subjektīvi, vienmēr atradīsies kāds kam patiks, piem – alkatīgs investors, kas piespiež jauno arhdiploma turētāju projektēt ēku ar vislētāko apdari utt, vai piem… Lasīt vairāk »
Kā parasti ar lielu pārlicību profesionālis Sīlis pūš pīles
jo .
– Kolēģijas lēmumi ir saistoši ne tikai Būvvaldei, bet arī Pilsētplānošanas pārvaldei, attiecīgi pārvaldes vadītāju iekļaujot Kolēģijas locekļu sastāvā;
– Kolēģijai piešķiramas veto tiesības – tiesības izņēmuma gadījumos apturēt, lai pārskatītu projektu dokumentācijas saskaņojumu/akceptu stāšanos spēkā attiecībā uz atsevišķu, pilsētai svarīgu objektu arhitektūras risinājumiem un pilsētbūvnieciski nozīmīgu vietu apbūves risinājumu kvalitāti.
Kā tad. Par šo tika diskutēts pēc Ušaka izlēciena mēģinot jaunu PA kolēģijas nolikumu sastellēt – ja parakājas likumdošanā, mk, pašvaldību uc noteikumos, nekas vairāk par juridiski nesaslēgtiem teikumiem vēlējuma izteiksmē tur pagaidām nesanāk. Cita lieta, ka nerakstīto likumu ietvaros būvvalde labprāt sadarbojas ar PA.
PA un Būvvalde ir vienas un tās pašas pašvaldības pakļautībā esošas iestādes, kas no tā paša Ušakova saņem naudu, līdz ar to teikt ka Būvvaldei PA kolēģijas lēmumi, uz kuru nosūta Būvvaldes padomes sēde nav obligāti, ir vienkārši absurds. Protams, nolikumā rakstīts, ka obligāti ir lēmumi, kas attiecas uz katru atsevišku ēku, bet rekomendējoši tie, kas uz pilsētas attīstību (kas man liekas vēl dīvaināk). Bet tā kā Jūs būdams PA kolēģijas loceklis nemaz nezinat kādas sekas tiem Jūsu lēmumiem ir, liecina par atbildibu lēmumu pieņemšanā, vai pareizāk sakot tās trūkumu.
Lai jau paliek, man nav spēka skaidrot ar ko nolikumi atšķiras no Likumiem.
Nu saņēmies, Likuma par PA aģentūrau jau vēl nav, Tās abas ir pašvaldības iestādes un vienīgais LIKUMS kas regule to darbību ir likums par pašvaldībām, pārējie visi tikai nolikumi, noteikumi u.t.t. un nav ko iztaisīties par visgudri
Andi paldies par atbildi. 1.Es nesaku, ka nevajag filtrēt projektus Rīgas vēsturiskajā centra – vajag, bet ar saprotamiem nosacījumiem. Par to kas, pēc manām domām, būtu saprotami jeb objektīvi kritēriji, es tos jau minēju. Lai izvairītos no nekvalitatīviem apdares materiāliem – to var ierakstīt PAU. 2. Kas attiecas uz armēņu arkām vai kā tu saki pretīgām fasādēm – laimīgi cilvēki var dzīvot arī tādās mājās, kuras kādam liekas neglītas. Vai Monte Carlo ir skaista arhitektūra – mudž ar armēņu arkām 🙂 ? Vai tu tiešām uzskati, ka sabiedrībai tik ļoti uztrauc ēku telpiskā kompozīcijas, plastika, stilistika….? Man personiski neeksistē tāds… Lasīt vairāk »
Piedod, bet neticu Tavai sp’ejai toler’et to, ka k’ads pietaisa Tavu personiigo skatu pa logu vai ierasto vidi un ainavu. Bu’tu man vair’ak naudas, var’etu to p’arbaud’it praks’e uzb’uv’ejot tev degungal’a k’adu no shiem.. Vismaz man ir n’acies saskarties ar gad’ijumu, ka m’usu kol’e’gu formu eksperimentu rezult’at’a katra no apk’art’ejo ‘ipashumu v’ert’ib’am pazemin’aj’as pa k’adu mio eiro, t.i.- rado’sha gj’enija un pastulba klienta necenzeetas sadarb’ibas rezult’at’a uzb’uv’ejot ‘eku pa k’adiem 2mio eiro apk’art’ejai sabiedr’ibas dadaljai tika nodar’its zaud’ejums pa visiem 10 mio. Nedom’aju, ka demokr’atijas ideja ir tikai ties’ib’as br’ivi izpausties, otra medaljas puse ir pien’akum’a respekt’et ar’i citu viedokli,… Lasīt vairāk »
Man taa patiik cilveeces radoshaas daljas harmonijas sajuuta, ka gribas vel padalities ar aktuaalo foto, meenesha laikaa suudu safotgraafeets vairaak, kaa… vieniigaa vieta ko vinji te nav pietaisiijushi ir UNESCO stingri aizsargaataa HOI AN
Kad tiksi līdz Āfrikai neaizmirsti nofotografēt vēl kartona kastes, kurās arī dzīvo cilvēki un neaizmirsti pavaicāt vai viņi ir laimīgi un vai viņiem interesē tavs estēta viedoklis? Ja tas ir par tālu, tad aizbrauc pafočē Ķekavas pļavu jauno guļam-ciematu vidi un tu ieraudzīsi tiešām kroplīgas pilsētas ainas, pie kam tās pašas pilsētas par kuras „skaistumu” tu it kā iestājies! Vai nu tu izliecies vai tu tiešām nesaproti manu viedokli? Es esmu pret galējībām un jau teicu, ka VAJAG uzraudzīt arhitektūras kvalitāti, bet to darīt ar praktizējošiem arhitektiem, attīstītājiem un sabiedrībai saprotamiem argumentiem. Cik man ir zināms arhitektu virsmērķis ir uzlabot… Lasīt vairāk »
Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka Tavs viedoklis saīsinot ir tāds, ka estētiskās kategorijas ir pakārtotas nozīmes kvalitāte, piedevām subjektīva un neverbalizējama, tātad nepielietojama vērtējot potenciālās projekta priekšlikuma realizācijas sekas uz apkārtēās viides fiskālo vērtību un citu sbaiedrības locekļu psihoemocionālo stāvokli daudzu desmitu gadu garumā. Tā vietā piedāvā izvērtēt tikai objektīvus un zinātniski izmērāmus parametrus + atbilstību būvnoteikumiem utml. Es mēģinu ar piemēriem parādīt, ka estētikai un formai [manā skatījumā] ir tikpat liela nozīme, jo kā zināms darvas piliens var mucu medus sabojāt. Es pieļauju, ka bildēs pievienotās ēkas formāli atbilst lielākai daļai LV mazpilsētu apbūves noteikumiem, katrai pietiktu ar… Lasīt vairāk »
Sarunājuši, kādu dienu parādīsi tos brīnumus.
Starp citu man laikam jāatvainojas šī projekta publicētājiem par novirzīšanos no konkrētā projekta tēmas – sry.
Tā, patiesībā, ir vissvarīgākā tēma, ēka būs, kādam patiks, kādam ne, bet tās daudzās administratoru un līdzsēdētāju komisijas laikam jau visiem līdz..
jācer, ka neesi aimirsis tik pat kritiski apskatīt arī sevis radītos"brīnumus" .
kur fočēji? 🙂
Atliek tikai piekrist šādam komentāram, jo izlasot sēdes protokolu, redzama tikai virkne subjektīvu secinājumu un ieteikumu. Patiesībā jau ja ēka atbilst visām PAU un tehnisko noteikumu prasībām, šādā kolēģijas sēdē izskan tikai dažu kolēģu/ pieaicināto viedoklis. Vienalga, kāda ir šo cilvēku profesionalitāte, nedrīkstētu būt tā, ka šie daži lemj kā Autoram projektēt. Jaunrakstītā ētikas Kodeksa kontekstā visas šīs padomes/kolēģijas utt ir viena ļoti slidena tēma, jo diez vai kāds no šo kopsapulču locekļiem ir spējīgs/tiesīgs/ cienīgs/ paust absolūto sabiedrības viedokli, bet ja viņi pauž tikai personīgo viedokli, tad tas nu nekādi nevarētu būt saistošs projektētājiem.
Tas, par ko sacīja Ventis, tas neattiecas tieši uz šo ēku, bet kopumā uz tām padomēm un kolēģijām, kas darbojas, lai kontrolētu, ierobežotu it kā sliktu arhitektūru. Būtu saprotams, ja tie caurlūkotu kādus pilsētnieciskus risinājumus – vai ēka draudzīga pilsētai un tās iedzīvotājiem – resp. pieejamība, ietekme uz satiksmes infrastruktūru utt. Taču realitātē šo institūciju darboņi nereti tiecas uzspiest savu gaumi citu arhitektu darbam, turpinot tādu postpadomju situāciju, kad nevis likumi un noteikumi nosaka risinājumus un rezultātu, bet kādu atbildīgu personu subjektīvā izpratne. Attiecībā uz konkrēto projektu — jāpiekrīt Novērotājam, ka plānojuma un iekštelpas ziņā konkursa uzvarētāju Mark projekts likās… Lasīt vairāk »
Un kādi objektīvi likumi aizliegs vienam arhitektam/anarhistam zāli sapīpējušamies klientam par prieku uzbūvēt visiem būvnoteikumiem ideāli atbilstošu ēku (uzreiz aiz RVC buferzonas) piem 4 stāvīgas brūnas kūpošas kakas formā? Viņš paziņos, ka ir jaunais gaudi un pārstāv kādas nelielas sabiedrības daļas intereses, ierēdņi cenzēt nedrīkst, likuma un arhpolitikas nav, vajdadzētu kādam pa fikso realizēt šādu pilotprojektu, tad jautājums kļūtu drusku skaidrāks.
Es jau saprotu, ka mērķis šīm institūcijām ir cēls. Un tas, ka rezultāts – aizkavētas, apturētas vai mainītas būves, kas drīzāk kaitē pilsētai un videi – tas jau arī var likties jauki. Taču tādu institūciju jēgu saskatu gadījumos, kad tiek spriests par kādas vietas attīstību, par principiāliem risinājumiem, nevis par atsevišķas ēkas fasādi vai tēlu – to tomēr vajadzētu „kārtot” citādi. Konkursi, piemēram, ir viens risinājums.
Taču komentāru nobīde uz padomēm īsti neattiecas uz konkrēto publicēto projektu.
Kur mūžam piesauktie konstruktīvie komentāri? vienīgais kas mainījies Sīļā k-ga izteikumos- citu arhitektam/anarhistam ēkas vairs netiek sauktas par sūdiem, bet par kūpošām kakām, varētu teikt pat progress, vai vecums.
Kāpēc citu? – tā ir mana pilotprojekta ideja, to realizējot varbūt varētu sākt spriest argumentēti nevis dalīties anarhisma un totaitārisma nometnēs
Es nu nekādi negribētu piekrist Jūsu totalitārajiem plāniem, man nav pieņēmams veids, ka vieni tādi paši arhitekti, droši vien tikai ar kritni augstāku pašnovērtējumu vai zemāku paškritikas piešprici, tagad lems kā un kam projektēt. Laikam es no tās anarhistu nometnes neatdalīšos, manis pēc labāk viena brūna, kūpoša Sīļa projektēta māja, nevis mūžvecie, nemainīgie zinātāju spriedelējumi. Pie kam, kā Jūs pareizi atzīmējāt, parasti šie dažado zinātāju spriedumi nav apvienojami vienā kopsaucējā.
Nav jau man nekādu totalitārisma plānu, tie laiki pagājuši. Pašlaik kā reizi apceļoju citu jaunattīstības zemi – Vjetnamu, un vēroju, kā vietējie anarhisti arhitekti ir savu skaisto zemi un zvejnieku ciematiņus pēdējo 10 gadu laikā pietaisījuši ar tādu laikmatīgās nearhitektūras daudzumu, ka vēmiens nāk nemitīgi, acis nav kur likt, esmu jau saknipsējis ap 1000 šedevru, lai savejiem parādītu, cik neticami atbaidoša ir humanoīdu gaume. Vakarā pieslēgšos citiem aparātiem lai pievienotu foto, citādi atkal pārmetīsiet netolerantu kolēģu darinājum komentēšanu. Bet stāsts ir par citu – konkrēit šeit anarhisms ir novedis pie netgriezeniskas kopējās īpašumu un vides vērtības samazināšanās. Un problēma nav… Lasīt vairāk »
Luuk dazhas bildes no anarhisma uz vieniigaas salas pie Ha Long Bay, kur zvejnieku ciematina vietaa uzbuuveets kuurorts, Hanojas un pa celjam starp abaam tipveida "piecelja ciematu" apbuuve. Un nav jau taa, ka nebuutu izcilu franchu koloniaalaas arhitektuuras paraugu turpat blakaam no kaa iedvesmu smelties vai arii shiem izdarinaajumiem buutu kaads sdakars ar vjietnamieshu tradicionaalo arhitektuuru vai tajaa veerojamajaam proporcijaam. Vienkaarshi ir tas ko veelataies – nekkadas kontroles par "esteetiskas" dabas jautajumiem, ideaala mradosha briiviiba.
bildes ar objektiivi nenoveerteejamu skaistumu
"ja ēka būs sūdīga – cilvēkiem nepatiks, tad tirgus viņus noliks savā vietā" – tam nu īsti nevarēšu piekrist. Tas varētu izrādīties gaužām dārgs prieks sabiedrībai – M 1:1 trenēties kapitālās būvniecības lauciņās.. Gribētos domāt, ka arhitekta misija un atbildība, vēl vairāk nekā citām mākslām un dzīves jomām, ir – iet publikas gaumei kādu solīti priekšā.. Es domāju Arhitektus un Arhitektūru. Un tam ir vismaz viens racionāls pamatojums – arhitektu radītais ir ar daudz lielāku nozīmi un paliekošākām sekām, nekā daudzās citas pārējās jomas. Tāpēc arī atbildība lielāka. Tirgus šajā ziņā diez vai būs tas labākais barometrs – vismaz ne… Lasīt vairāk »
Šoreiz nav runa par ieklausīšanos vai dialogu vai radošu domu apmaiņu utml., bet par to, ka vieni , kuri PA padomē nokļuvuši tikai JD privāta aicinājuma sakarā ( nespriedīšu objektīva vai ne) patiesībā piespriež tādu troikas tiesu pārējiem, un tur nu nav nekādas domu apmaiņās, radošas sadarbības, autoru un pasūtītāju viedokļu uzkalusīšanas, atceroties kaut vai to, ko akadēmiķis ko rakstīja pēc LNB ēkas projekta apspriešanas- bija vēl viena ēka bez arhitektūras pazīmēm, utt utt, nu kuram tas ir vajadzīgs, un kurš tad īsti piešķiris tiem lēmējiem labākus diplomus vai lielākas acis kā citiem
Ļoti interesanta doma par "radošu sadarbību" un " radošu domu apmaiņu". Ja pareizi saprotu jēdzienu "radoši"’ tad izklausās, ka ir vēlme padomes sēdēs ļaut tās locekļiem sākt improvizēti piedalīties autora garadarba uzlabošanā ar dažadiem formāliem un konceptuāliem risinājumiem… Tas gan būtu kronis visam
Un Tu tad gribi teikt ka nekas tāds nenotiek?
Pārsvarā gadījumu tiek izteikts un pamatots subjektīvais viedoklis par esošām vai iztrūkstošām kvalitātēm, reizēm doti vispārīgi mājieni [tādi kas V.D nepatika] par diskutabliem risinājumiem, pavisam reti kāds atļaujas paskaidrot savu domu konkrētāk lietojot frāzes… "Es, piemēram, darītu tā", vai arī.. "Varbūt, ka risinājums meklējams tajā un tajā virzienā", katrā ziņā vienmēr tiek uzsvērts, ka ar projektēšanu kolēģijā neviens nodarboties netaisās.
Redzi , pēc mājieniem, es daritu tā, vai varbūt vajadzētu darīt šitā, sevišķi ja tie ir brīvprātīgi obligāti ievērojami,, vairs nelīdz frāze ka neviens ar projektēšanu kolēģijā netaisās nodarboties. un izlasot V.D. ievietoto kolēģijas sēdes protokolu pamācības strīpās vien saliktas, Un tā kā šajā diskusijā jorojām nav atbildes pēc kādiem kritērijiem atlasīti kolēģijas locekļi un kāpēc tieši šie arhitekti, uzņēmēji, amatpersonas , nav arī saprotams tieši kolēģijas locekļu izteikumi būtu jāņem vērā.
"arhitektūras pazīmes" kā reizi dažādiem speciālistiem var būt pavisam dažādas – pēc savas sapratnes un tradīcijām Jūs taču nedomājat nopietni, ka arhitektūras pazīme varētu būt dzegas, jumta vai loga esamība un klātbūtne, pretstatā, piemēram, skulpturālam apjomam ar integrētām logailām ko par tādām nosaukt arī var tikai ļoti nosacīti??!… Kas attiecas uz "radošu sadarbību" – tas nu būtu pēdējais murgs, ko varētu iedomāties – kā padomju laikā, kad mākslinieciskā padome iesaka izmainīt to un to un to – lugā, gleznā vai ēkas arhitektūrā. Es vairāk par – "viedokļu izteikšana", "ieklausīšanās", "secinājumu izdarīšana"…. Nekas jau neliedz palikt pie sava un sist cauri… Lasīt vairāk »
Tik tiešām – maizes klaips un ēka ir divi dažādi tirgus produkti. Paldies, ka atgādināji 🙂 Piekrītu, ka kāds arhitektūru var arī uztvert kā mākslu, tādā gadījumā – tik tiešām objektīvi vērtēšanas kritēriji atkrīt.
vai pārsteigums?
pārsteigums par ko?
– par to, ka "maizes klaips un ēka ir divi dažādi tirgus produkti".
Tik tiešām pārsteigums 🙂 Bet, ja paskatāmies uz procesu kopumā, arī attīstot tevis pieminēto tēmu „dārgs prieks sabiedrībai…”, tad var arī atrast līdzības – maiznieks un attīstītājs, abi rada tirgus preci. Piemēram, ir profesionāli attīstītāji (tādi, kuri saprot kā cept garšīgu „maizi”, cep to jau vairākus gadu desmitus un viņiem rūp savas preces kvalitāte) un ir ātras peļņas kārotāji (diletanti, kam interesē tikai peļņa, uzcepu – ļautiņi badā nopirka un čau ). Domāju, ka LV nek.īp. tirgus vēl nav tik izaudzis lai mēs varētu lepoties ar daudziem pašmāju profesionāliem attīstītājiem aka „garšīgas maizes” cepējiem.. Neviens jau negrib „utoties” ar diletantiem,… Lasīt vairāk »
Varētu jau beigt, bet vēl pēdējais jautājums. Kur, Tavuprāt, tādā gadījumā paliek (labas arhitektūras) audzinošais un attīstību veicinošais moments? Es domāju – tādā gadījumā, kad, piemēram: kādam pasūtītājam nav īpašu prasību vai viedokļa (bet ir nauda un interesē nauda, bet arī tikai peļņas formā); sabiedrības viedokli mēs pa lielam uzzināsim tikai 5 līdz 25us gadus vēlāk; normatīvi ievēroti un formāli nebūtu ko iebilst. Mana atbilde būtu, ka arī šādā gadījumā būtu jācenšas iegūt maksimāli labāko realizāciju – kaut minimālu, bet tomēr iespējami lielāko "virsvērtību"… Tā LU gadījumā sabiedrības un valsts intereses, uzreiz pēc notikušā konkursa žūrijas, kā nākamie ir uzmetušies… Lasīt vairāk »
Ingurd es nezinu ko Tu saproti ar „labas arhitektūras audzinošo un attīstības veicinošo momentu..” un „maksimāli labāko..” Bet pēc manām domām, tā lielākā problēma jau ir tā, ka Rīgā arhitektūras projektēšana tiek proklamēta, audzināta un arī šajās sēdēs, komisijās un padomēs, arī konkursu žūrijās tiek vērtēta kā „māksla”. Daudzi uzskata (arī es), ka arhitektūra, kas pirmkārt ir orientēta uz tās lietotāju un objektīvām sabiedrības kvalitātēm (ekonomiskie, sociālie un vides faktori = objektīvi) vienmēr būs ar lielāku vērtību, saprotamāka un nozīmīgāka sabiedrībai. Pie kam šeit paliks vēl pietiekami daudz rūmes mākslinieciskām izpausmēm. Ja ir laiks, palasi PGA kolēģijas sēdes protokolus un… Lasīt vairāk »
labas arhitektūras audzinošo un attīstības veicinošo momentu es domāju galvenokārt attiecībā pret potenciālo lietotāju – sabiedrību. ja arhitektūra ir nu dikti praktiska, un nemaz nav celtņu ar t.s. pievienoto virsvērtību, manuprt, sabiedrība un urbānā vide kaut ko būtisku zaudē, tādā nozīmē, ka neiegūst – par to pašu naudu, kas iztērēta, bet neiegūst. nu tā kaut kā…. bet labi, ka padiskutējām. varbūt vairāk praktiski orientētajiem arhitektiem/birojiem arī veicas vairāk tajā Tevis pieminētajā "tirgū"…un tad jau, skaties, kādam arī mākslai vieta atrodas… bet, tas viss nenozīmē, ka es personīgi jebkā noniecinātu arhitektūras praktiskās, lietišķās un funkcionālās nianses, tieši otrādi – gadiem ejot… Lasīt vairāk »
Nu gAn cien. V.D jocīgs teksts Tev sanāca. Ja vide un tās ekonomiskie faktori tavuprāt [ un arī manuprāt] ir objektīvi faktori, tad kā tu pamanies izslēgt no objektivitātes saraksta "…emocionālas asociācijas…un citas subjektīvas kvalitātes". Var padomāt, ka mēs apkārtējo realitāti un telpiskos darinājumus uztveram nevis emocionāli, bat ar colštoka, svaru, likumpaklausības vai citu tehnisku maņu orgānu palīdzību gluži kā tādi roboti. Īsi sakot, mana liekas dīvaini domāt, ka homo sapieniem ir pieejama dajebkāda nesubjektīva un neemocionāla uztveres forma – sekojoši, nevis ēkas konstrukciju stiprība, izmaksas vai zaļumu m2 daudzums utml parametri, bet gan vienkārša komforta/diskomforta izjūta [objektīvi neizmērama] nosaka… Lasīt vairāk »
Pirms neesam aizfilozofējušies līdz Hitlera ideoloģijai par „āriešu rasas tīrību” un arhitektiem citplanētiešiem, kas indē savas pilsētas vidi, pamēģini saprast sekojošas lietas: Ja Tu runā par OBJEKTĪVĀM komforta/diskomforta sajūtām, neglītām fasādēm, par skatiem no sava vai kāda cita loga vai dažu indivīdu grupas, tūristu objektīvām psihoemocionālajām labsajūtām pilsētā, vai par to kas Tevi katrā pilsētā „objektīvi” besī ārā, tad Tu runā pats ar sevi vai ar kādu citu – ne ar mani, jo es uz pilsētu un arī uz arhitektūru skatos savādāk. JA arhitektūra tiek uztverta kā māksla, tad šai mākslai būtu jāatspoguļo sabiedrība! Man patīk daudzveidība, kontrasti – spontāna,… Lasīt vairāk »
Un kurš tad no mums provocē stīvu perpendikulu pilsētu? Izlasi savus sākotnējos 4us punktus – trīs no tiem ir subjektīvi staipāmi un neizmērami, pat būvkonstruktori ir subjektīvi un vienu un to pašu ēku saprojektē atšķirīgi utt, paliek tikai ierēdnieciska cenzūra – atbilst/neatbilst būvnoteikumiem, tas ir taisnākais ceļš uz vienveidīgu garlaicību, jo tieši PA kolēģija teorētiski varētu rekomendēt būvvaldei lielāku brīvībugadījumā, ja rūpīgi izsverot konstatētu, ka sabiedrībai lielāks ieguvums būs no atkāpēm nevis mankurtiskas burtkalpības. Es neesmu no tiem, kas iesprūdis duālisma tipa pasaules uztverē, man nevajag mēģināt to "mākslu" pielipināt. Iepriekšējais posts bija par to, ka arī Tu "objektivitāti" tulko… Lasīt vairāk »
„provocē stīvu perpendikulu sistēmu… datorprogramma…robots… ēkas matērija… ”
Mja… man ir vienalga kur Tu esi vai neesi iesprūdis, nekādu "mākslu" nevēlos nevienam pielipināt un ES SAPROTU, ka esi pārliecināts par kolēģijas lomu aizstāvot sabiedrības intereses…. pie tā arī paliksim, jo man apnika – turpināt mūsu dialogu ir bezjēdzīgi!
Jebkurā gadījumā, paldies par diskusiju.
Nevarētu gan teikt, ka esmu pārliecināts, drīzāk – racionāli izvērtējot LV patreizējo attīstības pakāpi no diviem ļaunumiem kolēģija šķiet mazākais. Bet tērzēšana jau nebija par to, mani vairāk biedē zinātniskā materiālisma uzvaras gājiens.
mazākais tāpēc ka tur ~Tu uzspied savu viedokli citiem?
Ļoti izvērsta viedokļu apmaiņa notikusies.
Man pašlaik ir sadarbība ar vienu NY bāzētu rumāņu izcelsmes arhitektu – tādā nozīmē, ka viņam, balstoties uz manu konkursā akceptētu ideju, ir jāuzzīmē risinājums, ko akceptētu pilsēta. Mana loma ir būt viņa konsultantam, lai galarezultātā Pasūtītājs būtu iepriecināts ar saskaņojumu…. Tad lūk – ik reizi – reizi no reizes – kad es viņam norādu par lietām, "kas, acīmredzot, neies cauri", vai cenšos uzzīmēt kādus divus citus variantus, kas nepieciešamo ievērtētu, viņš nevis vienkārši pielabo – ne tuvu arī ne! – vinš parasti atsūta vnk citu variantu – ar jau pavisam citiem akcentiem, detaļām un kompozīciju. Kāda no tā morāle?!… Lasīt vairāk »
GA es domāju PGA = PA, t.i., pilsētas arhitekta.
Rumāņu Arsens un ms, Voicu? Nu, nu, tad tik turies, tur Tu tikai dmā ka kādu Tava arch interesē
runa ir ne tik daudz par arhitektūru – manu, tavu, viņa – bet par Rīgas kontekstu un mērogu
Rumānim sanāk diezgan amerikānisks tas mērogs….un arī pati Bukareste, kur viņam galvenais ofiss, ir stipri internacionāla, ar spilgtiem kontrastiem un mikšļiem – gan stilā, gan mērogā – tāda pamilzīga
Rīgā kaut ko tik monstrozu, kā viņš iecerējis, pagaidām nevaru iedomāties – nenovēlu! lai gan ar plānojumu no lietotāju viedokļa Arsenem viss pat ļoti kārtībā, un Klients sajūsmā… tik es neesmu mierā 🙂 un Centra padome arī tā kā iebilst…
nu tie viņā globālie plāni, kuros mainīt neko nedrīkst,..Labi vismaz ka šobrīd Tu raksti ka ir mainījusies shēma, pierms pāris gadiem bija otrādi, viņš zīmēja un mūsējiem bija jāskaņo būvvaldē, pilnīgs vakars. Un arī viņu investoru izņēmot cenas/platības attiecību pret 1m2 zemes izmaksu pilnīgi nekas cirts neinteresēja. Kāpēc vispār ko tādu pieļauj Rīgā, laikam jau Bukarestē vai NY mūs negaida ar tikpat atplestām rokām
Izlasot šo garo un saturīgo diskusiju (pēc tās aktīvo dalībnieku novērtējuma), iztēlē uzbūrās burvīgi komiska un viegli apokaliptiska vīzija – “pakurli”, ar “sliktu redzi” un “vāju” atmiņu, visai barbariskas, strauji izmirstošas un tāpēc īpaši kašķīgas cilts “radošo” tēviņu bariņš, dažādā fiziskā, mentālā un nodarbinātības kondīcijā (“pieredzējušais” orientālās eksotikas cienītājs ar sado-mazo tieksmēm (1000 attēlu ar “šausmām”), “pajauns” censonis ar apslēpta jūtīga estēta (baltas klavieres) radikālo racionālismu un “pagarš”, viegli piebremzēts laikmetīgās mākslas “misijas” un ISO 9001 adepts), izmisīgi, mātīšu smilkstienu atbalstīti, atņirdzot zobus, gari un drudžaini rūc “pa tukšo” viens uz otru, traucējot iezīmēt ar pašu “izdalījumu produktiem” un neuzkrītošo… Lasīt vairāk »
Nav jau citu cilvēku viedokļu apmaiņa jāuztver tik personīgi, bet ja arī pašcieņa ir sveša lieta, tad…… pasmaidi un viss būs labi.
Jautājums ir –
kāpēc TU iesaistījies diskusijā? un –
ko ar savu pagaro remarku īsti vēlējies pateikt?
…"ARHITEKTŪRA un (..) investīciju tirgus un attīstītāji, radošums un radošā brīvība, māksla un feminisms – pārstāv pilnīgi atšķirīgas esības dimensijas" – vai pašam vismaz ir skaidrs, ko uzrakstīji?
Bet paldies par viedokli.
Žēl, ka 80% no teksta aizņēma citu nolikšana un sevis eiforiska izcelšana.
Latvijas universitāte pasūtīja Sestajam stilam izstrādāt projektu, samaksājot vairākus simtus tūkstoš latu, tagad to izmet miskastē un pasūta vēlreiz – šoreiz Komunālprojektam!
Kapitāls bizness!!!
http://www.lu….otie3000-20000/