Caurspīdīga un atvērta ēka, kas varētu darboties
cauru gadu, būtu labi pamanāma apmeklētājiem, bet vienlaikus arī respektētu
vēsturisko arhitektūru un apkārtni, harmoniski tajā iekļaujoties — kafejnīca Rīgas
Zooloģiskā dārzā — tas bija projektēšanas uzdevums, ar ko savu pirmo mācību noslēdza
RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studenti.
Otrā semestra galvenais projektēšanas
studiju uzdevums bija kafejnīca Zooloģiskajā dārzā, kas ir viena no
pievilcīgākajām izklaides un atpūtas vietām Rīgā, — tajā ik gadu viesojas līdz
300 tūkstošiem apmeklētāju. Komplekss pastāvīgi atrodas pilnveides un
paplašināšanās procesā, kurā tika iesaistīti arī RISEBA FAD 1. kursa studenti,
saņemot uzdevumu pārdomāt jaunas kafejnīcas ierīkošanas iespēju.
Kafejnīcas novietne paredzēta Zooloģiskā
dārza pašā centrā, vēsturiskās Pērtiķu mājas atrašanās vietā. Tā iecerēta kā
esošā koka paviljona pārveidots, pilnveidots un paplašināts variants.
Kafejnīcai jābūt piemērotai dažādām sezonām, un vienlaikus — atvērtai, caurspīdīgai, ar pietāti pret vēsturisko arhitektūru.
Projektam jārod sava, unikāla identitāte, apmeklētājiem skaidri pamanāms un
mežainajā ainavā integrēts kafejnīcas veidols, kas harmoniski iekļautos dārza
teritorijas kontekstā.
Projektu noslēdza studentu darbu izstāde
Zooloģiskajā dārzā.
Projekta laiks: 2012. gada janvāris — maijs
Pasniedzēji: Vannessa Miriam Carlow, Manten
Devriendt, Arnis Dimiņš, Oskars Redbergs
Labākie
projekti
Fricis
Vilnis
Aptaujā (visidati.lv / laika posmā 02.05.12
– 10.05.12) 77% no respondentiem atbildēja, ka objekts, kas piesaista viņu
uzmanību un var tādējādi var kalpot kā orientieris ir augsts objekts. Vecās
pērtiķu mājas tilpums V1, mainot formu, bet saglabājot tilpumu iegūst jaunu
izskatu, kurš ir neparasts, atraktīvs un kalpo kā centrālais objekts Rīgas ZOO.
Ēkas iekšējās kāpnes ir novietotas kvadrātiskā spirālē, ļaujot no katra
pusstāva nokļūt kādā no izvirzījumiem, savukārt ārējās kāpnes ir novietotas
spirālē, lai labāk organizētu evakuācijas ceļu. Uzeja uz ārējām kāpnēm
novietota pamatojoties uz cilvēku kustību ZOO, kā arī sākotnējai uzmanības
piesaistīšanai.
Kafejnīcas zona ar telpu viesiem paredzēta
katrā izvirzījumā, pamata stāvs projektēts virtuves zonai, kura no paša torņa
ir atdalīta ar bīdāmajām durvīm. Vasaras sezonā šīs durvis ir atvērtas, un ar
labiekārtojuma palīdzību publiskā kustība tiek izvesta caur torni. Torņa
izvirzījumi seko ārējo kāpņu spirālei, kā arī novietoti pamatojoties uz reljefa
griezumiem un apkārt esošajiem zoodārza nožogojumiem, piemēram, zemākie
izvirzījumi ļauj vieglāk skatīties uz ķenguru nožogojumu, kamēr jaunais Safari
projekts būs vieglāk redzams no augstākiem izvirzījumiem. Katrā izvirzījumā ir
vieta no 8 līdz 16 cilvēkiem, un torņa pašā augšā ir projektēta banketu zāle 30
cilvēkiem. Katra izvirzījuma plakne / ārējā terase ir pieejama gan no
iekštelpas gan ārtelpas, tādējādi veidojot struktūru dinamisku un interesantu.
Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām projektēts lifts torņa centrā.
Igors
Malovickis
Pagājušā gadsimta 20. gados celtā ēka ir
viens no vēsturiski svarīgākajiem objektiem Rīgas zoodārzā, kura vēsturiskā
vērtība nepārtraukti aug, tāpēc esošā apjoma pārveidošana kafejnīcas apjomā ņem
vērā ēkas vecumu un tā vērtību zoodārza kontekstā. Izstrādājot projekta
idejisko pamatojumu, galvenais fokuss tiek likts uz esošās ēkas pārveidi par
visa kafejnīcas kompleksa centrālo skatu un kustības objektu, kā rezultātā,
apjomam tiek pievienoti trīs atsevišķi spārni, kas ļauj koordinēt un pakārtot
kustību, lai panāktu vēlamo rezultātu.
Ņemot vērā novietnes līmeņu atšķirību
(starpība starp dotā ēkas novietnes plāna ziemeļu un dienvidu daļu ir aptuveni
2,5 m), lielākais spārns tiek pacelts 1,5 m augstumā no ēkas pirmā stāva
augstuma un tiek orientēts uz galveno satiksmes ceļu — dienvidrietumiem, kur
atrodas bērnu rotaļu laukums un no kurienes galvenokārt tiek veidota lielākā
satiksme. Paceļot spārnu 1,5 m augstumā, tiek panākts rezultāts, ka spārna
izskaņā, zem lietojamā apjoma, ir izveidojies 2,5 m augsts atvērums, kas kalpo
kā satiksmes ceļa ieejas punkts spārna iekšpagalmā uz kafejnīcu, kuru ir
iespējams pakārtot dažādām darbībām. Lielākais spārns ir paredzēts ģimenēm un
satur astoņvietīgus, sešvietīgus, četrvietīgus, kā arī divvietīgus galdus.
Spārna lietotājiem arī ir iespējams redzēt ne tikai vēsturisko ēkas apjomu, bet
arī iekšpagalmu un kustību, kas tajā notiek. Spārna iekšpagalmā ir iespējams
arī novietot bērnu spēļu laukumu, kas pašreizējā novietnē atrodas tieši ārpus
tā, tādā veidā ļaujot vecākiem pieskatīt savus bērnus arī atrodoties kafejnīcā.
Otrais spārns, savukārt, orientēts uz
ziemeļrietumiem, tiek izbūvēts metra dziļumā no kafejnīcas pirmā stāva
augstuma, kas veido ~ 0,8 m augstuma starpību starp spārna grīdu un zemes
līmeni, veidojot dinamisku skatu uz spārna iekšpagalmu un tajā notiekošajām
darbībām. Šis spārns satur garu bāra letes galdu ar skatu uz iekšpagalmu,
ļaujot lietotājiem savdabīgi mijiedarboties ar ārtelpas apjomu.
Trešais spārns atrodas ēkas ziemeļaustrumos
un atrodas zemes līmeņa augstumā. Spārns ir iekārtots ar haotiski izvietotiem
galdiņiem un ir paredzēts visām apmeklētāju grupām. Spārna apjomam arī ir
pakārtots iekšpagalms. Rezultātā, trīs spārni, kas apvijas ap esošo ēku, veido
ne tikai telpu paredzētu pusdienošanai, bet arī trīs dažādas kustību un
sēdvietu darbības ap vēsturisko pērtiķu māju, kas kļust par centrālo kustības
un kafejnīcas kompleksa objektu. Līdz ar iekštelpu pakārtošanu, paralēli tiek
pakārtota arī ārtelpa un iekšpagalmu apjomi, kas ļauj abām projekta pasaulēm
savā starpā mijiedarboties un ļauj kompleksam kļūt dzīvākam un dinamiskākam.
Spārnu apjomi, kas apvijas ap esošo ēku, tiek veidoti pēc iespējas
caurskatāmāki un caurspīdīgāki, tādā veidā izslēdzot iespēju tiem kļūt par dominējošo projekta elementu un ļauj saplūst ar novietnes apkārtējo vidi,
izceļot projekta centrālo objektu — vēsturisko pērtiķu māju.
Kārlis
Mičulis
Kafejnīcas forma rodas sašķeļot vecās ēkas
apjomu ar jaunu ceļu sistēmu. Mērķis ir ar ceļu palīdzību apmeklētājus fiziski
izvadīt cauri kafejnīcai, novietot to ceļu krustpunktā, akcentēt kā centrisku
vietu, kur sastapties. Atsevišķi atdalītie apjomi savstarpēji tiek savienoti ar
vējtveriem radot iekšējo ātriju, kas vasaras sezonā kļūst par brīvdabas skatuvi
vai vienkāršu brīvdabas konferenču zāli.
Kafejnīcas atšķirīgie apjomi iegūst savu
formu pateicoties apkārtnes skatu punktiem, lai tie tiktu orientēti katrs pret
savu punktu (Bbērnu laukums, ķenguru nams, sermuliņš). Kafejnīcas ātrijam
izveidots lameļu jumts, kas atbilst vecā pērtiķu nama jumta izmēriem. Fasādes
tiek arī nosegtas ari lameļu trajektoriju, lai kontrolētu telpu izsauļojumu.
Lamelēm arī ir piešķirta funkcija — tās var būt kā aicinošās arhitektūras
formas, kurām katrs var atrast savu pielietojumu. Lameles var būt kā sēdvieta,
kā vieta kur nosnausties.
Kafejnīcai apvieno vairākas funkcijas. Tas
ir kafejnīca ar grāmatu lasīšanas jeb info stūrīti, kur tiktu izvietoti dažādi
informatīvi materiāli — grāmatas, žurnāli par dabu, dzīvniekiem. Kafejnīca ir
papildināta ar ekspozīcijas trajektoriju, kas nozīmē, ka visas kafejnīcas
garumā tiek izvietotas gleznu, bilžu izstādes ar brīvu tematiku. Centrā atrodas
brīvdabas konferenču zāle.
Kafejnīcai ir vasaras un ziemas telpiskās
organizācijas programma. Mainoties sezonai, kafejnīcas pagalmi iegūst
atšķirīgas funkcijas. Grāmatu jeb info stūrīts paplašinās un šim mērķim tiek
izmantots viens no pagalmiem, kurā tiek iekārtoti sēdvietas un literatūras
plauktiņi. Pagalms no ātrija ieejas kļūst par ekspozīciju pagalmu, kur tiek gar
kafejnīcas sienām izvietotas papildus attēli, bildes vai cita radošā izpausme.
Atlikušie divi pagalmi tiek izmantoti kā papildus vieta apmeklētāju galdiņiem.
Kafejnīca centā esošais ātrijs tiek izmantots kā brīvdabas konferenču zāle vai
skatuve, tai paredzēta tribīne divdesmit cilvēkiem. Vasaras laikā iekšējā stiklojuma
sienas uz ātriju ir atveramas, tādejādi kafejnīcas telpa un ātrija telpa tiek
apvienota vienā vienotā platībā. Kafejnīca piedāvātu 74 vietas ziemas sezonā,
bet vasaras sezonā — līdz 200 vietām.
