Rudenī akciju sabiedrība Dambis rīkoja konkursu biroju ēkai
Ganību dambja un Bukultu ielas stūrī. Kompānija iecerējusi nojaukt esošo
ražošanas ēku pagalmā, uz tās pāļu pamatiem īstenojot biroja jaunbūvi, kas kalpotu par 11 ha
plašās teritorijas tālākās attīstības vēstnesi un piedāvātu vismaz 4000 m²
biroju platību. Piecu biroju konkurencē par uzvarētājiem tika atzīti NRJA, kuri šobrīd ir uzsākuši projektēšanas darbus.
1.vieta
— NRJA
Jaunā ēka plānota kā piecu stāvu biroju ēka
ar jumta stāvu. Ēkas kvalitātes — skaidra struktūra, atpazīstams tēls. Atpazīstamību
nodrošina galvenajā fasādē eksponēta evakuācijas kāpņu telpa, kas pa diagonāli
šķērso galveno fasādi. Krāsota metāla lokšņu un tonēta stikla apdare piešķir
kāpņu telpai un visai ēkai kopumā nepieciešamo akcentu un dinamismu.
Ēkas DA, DR fasādēs 2.-5.stāvam paredzēts
uzstādīt tehniskās galerijas konstrukciju, kas kalpotu kā balkons/āra galerija
darbiniekiem, pie tās tiktu stiprinātas āra žalūziju plaknes, kas mazinātu
tiešo saules staru iekļūšanu telpās un vizuāli radītu dubultās fasādes sajūtu,
kā arī no tā tiktu nodrošināta logu plakņu mazgāšana. 1. stāva fasāde – bez
žalūziju plaknēm, atverot publisko telpu zonu skatam no ārpuses.
Jumta stāvā izvietotās koplietošanas vai
izīrējamās konferenču zāles noslēdz biroju ēkas apjomu un ir fasādes kāpņu
galapunkts. Virs 5. stāva pārseguma, apkārt jumta stāvam paredzēts iekārtot
jumta dārzu, uzlabojot skatu no konferenču zāļu logiem un izpildot
nepieciešamos noteikumus par brīvo teritoriju. Ēkas stāvi savienoti ar ātriju.
Centrālais ātrijs nodrošina plašuma sajūtu, vieglu orientēšanos, kā arī dabīgo
vēdināšanu, izlietoto gaisu izvadot virs ātrija griestiem uz siltummaini.
Ieejas jumts akcentē galveno ieeju biroju
ēkā. Centrālā ieeja kalpo kā ēkas vizītkarte, no tās nokļūst ēdināšanas zonā,
tur atrodas sarga/caurlaides postenis, korespondences vieta, lifti un kāpnes,
tehniskās telpas ( kā elektrosadales un vājstrāvu sistēmu sadales ).
Biroju ēkas galvenie komunikācijas kanāli,
kā iekšējās kāpnes, divi lifti, komunikāciju šahtas, sanitāro mezglu un
tehnisko telpu zonas, ir izvietotas ēkas
vidū, nodrošinot optimālu telpu plānojumu un izvairoties no gariem un tumšiem
gaiteņiem. Esošā ēka tiek demontēta atskaitot pāļus.
Kopējā
stāvu platība — 8701 m²
Autori: NRJA — Uldis Lukševics, Linda Leitāne-Šmīdberga, Zigmārs
Jauja, Ivars Veinbergs, Mārtiņš Rusiņš, Elīna Lībiete
2.vieta
— AR&DE, sadarbībā ar U-R-A|United Riga Architects
Projekta piecas
priekšrocības, jeb «plusi», kas veidotu projektu par pelnītspējīgu veiksmes
stāstu.
1. Energoefektivitāte
— projekts atbilst augstiem energoefektivitātes radītājiem, līdz ar to
samazinot komunālos maksājumus.
2. Būvniecības
izmaksas — piedāvāts būvēt no gataviem
standartiem elementiem – fasāžu gataviem paneļiem, pārseguma dzelzsbetona
paneļiem, balstīt uz jau esošiem pāļiem utt., līdz ar to būvniecības izmaksas
un termiņi samazināsies, ļaujot piedāvāt zemākas īres cenas.
3. Elastīgums
biroju plānošanā — iespēja konfigurēt desmitiem dažādu biroju telpu platību
konfigurāciju (no 42 līdz 290 m²),
kas ļautu būt maksimāli adaptīvam un nodrošināt jebkura īrnieka vajadzības, kā
arī minimizēs neiznomātu platību iespējamību.
4. «Zaļie»
risinājumi — zaļa jumta terase ar atpūtas un korporatīvu pasākumu organizācijas
iespējām, atriji ar dabisku apgaismojumu, fasādes saules aizsegi, kas kliedē
dienas gaismu un novērš gaisa pārkaršanu.
5. Fasādes — ēkas apjoms izveidots tā, lai ēkas apdari varētu
veidot no ļoti dažādām gatavām fasāžu sistēmām. Klients varēs izvēlēties pats
to ēkās «ādu», kas vislabāk atbilst
projekta budžetam un kompānijas zīmolam.
Kopējā stāvu
platība — 3179 m²
Autori: Sandra Laganovska, Jevgenijs Leonovs, Gundars Jātnieks, Atis
Sedlenieks
3.vieta — Didrihsons arhitekti
Analizējot situāciju, redzams, ka teritorijai
Ganību dambja un Bukultu ielas stūrī piemīt potenciāls kļūt par vienotās
teritorijas attīstības vizītkarti. Tomēr konkrētajai ēkai, ja vien tā nav
augstceltne, ir salīdzinoši vāja uztveramība pilsētā, jo no Ganību dambja puses
to gandrīz pilnībā bloķē esošā garā biroju ēka, kuru paredzēts saglabāt. Piedāvājums
ietver ideju, kā šai teritorijas daļai, to sakārtojot pa etapiem, kļūt par visa
kompleksa nopietnu un pilsētā redzamu vizītkarti, 1. kārtā izbūvējot prasīto
biroja jaunceltni, 2. kārtā — pārūvējot esošo ražošanas ēku un atbrīvojot
papildus vietu stāvvietām, bet 3. kārtā — uzūvējot iroju augtsceltni (16-18
stāvi) Ganību dambja garās ēkas galā, esošā sporta centra vietā, kā kompānijas
vizītkarti un redzamu akcentu pilsētā.
Autostāvvietu
daudzums ir ļoti nozīmīgs faktors veiksmīgai biroju izīrēšanai. Neapbūvējot
visu pāļu lauku, ir radīta maksimāla vieta 124 automašīnu novietošanai,
neizejot ārpus sarkanām līnijām, kā arī atstājot samērā plašu brīvo teritoriju apstādījumiem. Tas ļauj arī palielināt ēkas
izīrējamo biroju platību — 4600m², kas panākts ar kompaktu plānojumu (bez ātrijiem)
un ēkas daļas paaugstināšanu līdz septiņiem stāviem, izmantojot esošo pāļu
nestspējas potenciālu.
Ēkai panākta
izcila telpu izmantojamības lietderība — 82%. Pirmā stāvā ir plaša, bet ar ēku
un situāciju samērojama halle, kas vizuāli paplašinās un ir saistīta ar
kafejnīcas / ēdnīcas telpu bloku. Lai vizuāli paplašinātu publiskās halles pie
liftiem ir piedomāts pie šīs telpas proporcijām, kā arī viena garā siena
paredzēta stiklota (dekoratīva, matēta vai caurspīdīga), lai mazinātu koridora
iespaidu, no kā pasūtītājs vēlas izvairīties (esošo padomju laika ēku
lietošanas iespaidā). Ieejas paredzētas halles sānos, ne galos un ar tmldz.
dizaina risinājumiem (toņi, iekārtojums) paredzēts radīt harmoniskas publiskās
telpas tipveida stāvos, piedāvājot maksimālo telpu efektivitāti un elastību
ēkas īpašniekiem un lietotājiem. Pagarinot šo halli iespējams ērti paredzēt arī
mazāka izmēra biroju telpas, kas var būt noteicošs apstāklis ēkas biznesa
rādītājos.
Fasādēm,
pamatojoties uz situācijas analīzi, ir racionāla pieeja. Stiklojuma un fasādes
masas attiecībās piedāvāta ~60/40 proporcija, domājot par labu telpu izgaismojuma
un energoefektivitātes balansu. Ēku redzam tumšu (Makarons) un potenciālo augstceltni gaišu (Stremjanka), bet kopumā materiālu, toņu un noēnojuma risinājumi,
dizaina elementi un detaļas ir izstrādājamas tālākā projektēšanas gaitā,
uzklausot klienta vēlmes, sadarbojoties ar tāmētājiem u.c. speciālistiem,
saglabājot ideju par teritorijas sakārtošanas ilgtermiņa jautājumiem un ēkas
struktūru ar maksimālo efektivitāti un ekonomisko pamatojumu.
Stāvu
platība — 6240 m²
Autori: Didrihsons
arhitekti — Gatis Didrihsons, piedaloties Reinim Popem, Dacei Lazdiņai, Ansim
Klīdzējam un Līgai Balcerei, kā arī arh.palīgam Sergejam Šaplavskim
Pompidū+VID+pasažieru terminālis… Mjaaaaa
Skatot šos darbus , ataust atmiņā VDR arhitektūras žurrnāla atvērumi, kam šie risinājumi bija tik identiski .
for f*cks sake tā ir biroju ēka kam uzdevums ir sevi atpelnīt nevis industriālā rajonā pievilināt tūristus un arhitektūras snobus
NRJA lielākie plaģiātisma "apkarotāji", bļāvēji un konkursu apstrīdētāji, Pompidū diez vai ir redzējuši. Tik klaji.
LAS ētikas komisijai ieteiktu blakus URA sniegt NRJA.
Paralēli URA šim arī varētu salīdiznājuma shēmiņas saveidot!
NRJA projekts, neapšaubāmi, ir labākais no 3 publicētajiem. Sākot ar asprātīgo sarkano evakuacijas kāpņu akcentu, beidzot ar grafisko noformējumu. Un vispār, attieksme rullē yo. tā turēt
Biju nolēmis klusēt, un neiesaistīties kādās diskusijās šajā gadījumā. Tas aiz patiesas cieņas pret uzvarējušiem darbiem – kolēģiem, kā arī apzinoties, ka manis teiktais var tikt uztverts neviennozīmīgi :(. Un tomēr, redzot komentārus un dažu kolēģu iedrošināts… ar domu ko šeit pārstāvu – ieskatīties dziļāk, analizēt, domāt, iekomentēšu. Visupirms apsveicu kolēģus panākumā! Atzīstu krietni augstāku grafisko sniegumu un darbu nostrādātību. Tāpat arī to psiholoģisko pasūtītāja novērtējumu, ka viņi gribēs risinājumu ar ātriju. Tas arī galvenais kas atšķir pirmās divas vietas no mūsējās. Un jā, "bebram" atbildot, žūrijā bija īpašnieku ģimene (tēvs un divi dēli) un divi piesaistītie tehniskie speciālisti (ne… Lasīt vairāk »
Sveiki! Par mūsu komandas priekšlikuma pārāk lielu izstrādātību (energoefektivitātes aprēķini, fasāžu "ādas" varianti): man tomēr šķiet ka mūsu gadījumā neesam aizgājuši parāk tālu no IDEJAS skiču projekta formāta. Energoefektivitātes aprēķini tika veikti skičveidīgi, lai ilustrēt vienu no mūsu IDEJAS priekšrocībām – energoefektivitāti. Kā nu vēl, bez aprēķinu skices mēs šo mūsu ideju varētu argumentēt? Fasāžu varianti tika parādīti, lai ilustrēt citu IDEJU – ēkai varbūt dažādi apdares varianti, un ka mūsu piedāvājums ir adaptīvs. Arī šo var argumentēt tikai to parādot. Svarīgi arī, ka uz šo izstrādātības līmeni nebija patērēts lieks laiks, viss tika izstrādāts ļoti ātri un atbilstoši laika… Lasīt vairāk »
Es gan pilnībā piekrītu Gatim, par meta konkursa apjomu, seviški par "ātrajiem" energoefektivitātes aprakstiem, kas nu jau kā bezmaksas piedeva tiem pasiem vārdiem datkārtojās visos konkursos. Būtu LASam taču jāpaskatās, kāpēc visos tajos konkursos ir skičenieka apjoms +interjeri+ etc. Ja vienreiz izlasi gudrības, nākošreiz jau vari zināt, kurš birojs sastrādājis. Un kāpēc fasādēm jābūt adaptīvām? Varbūt jābūt pārliecībai par to ko darāt, nevis "kā kungi vēlās"? Šis izskatās pēc sauciena – ņemiet mūs, mēs visu izdarīsim kā vien gribēsiet.
Beidzot lasāma profesionāla saruna. Paldies! Vēl derētu uzvarētāja atbildes uz Gata Didrihsona 3. un 4,punktu.
Retoriski:
Ja 3. vietas studentu līmeņa darbs (atvainojiet, bet nopetni????) iekļuvis godalgotajā trijniekā, cik traki tad ir bijis ar pārējiem diviem darbiem, kuri šeit nav attēloti?
Lūdzu, a4d, ja iespējams, iekļaut arī tos.
Šajā konkursā bija ļoti daudz ierobežojumu (vecās Padomju ēkas perimetra un konstruktīvā soļa, pamatu saglabāšana, gatavu tipveida betona paneļu izmantošana utt.), tāpēc, Kārli, lai būtu objektīvam, laikam šo faktu jāņēm vērā.
Es personīgi nedomāju kā kāds no studentiem varētu gan izpildīt visus konkursa nolikuma ierobežojumus, gan labāku projektu par 3. vietas ieguvēju uztaisīt, it īpaši tapēc, ka arh.studentu līmenis Latvijā pēdējos gados arī strauji neaug :)))
Jā, pārējos konkursos LV gan nekad nekādu ierobežojumu nav bijuši un pārsvarā teritorija ir klajā laukā. Tikai izņemot šī konkursa 3. vietai tādi.
ARHITEKTŪRA/MĀKSLA, esi dzirdējis tādus vārdus?
Teksts, teksts, teksts, koncepts, ūdens, teksts, bet rezultāts kāds?
Leonovs, tu pats tikai dažus gadus neesi students.
nu tu gan pārspīlē.
KĀRLI, GROW UP
Kas bija žūrijā, kāds zin?
Lai kas tai žūrijā, taču sarkanā paklāja simbolika acīmredzami rullē – horizontāli, vertikāli, tuneļveidīgi, jebkādi. NRJA jau uz to piešāvušies, un nemaz nekautrējas.
Nu vienkārši tā sarkanā strīpa viņiem iemīļojusies, bet nekādi nav realizējusies.
Tagad beidzot vienu uzbliezīs dabā un ar to arī būs miers mājā.