Didža Jaunzema projektētais Pinumu paviljons, kas asprātīgi un pārsteidzoši apvieno koka režģa čaulu tehnoloģiju ar klūgu grozu pīšanas tradīciju, un klātienē skatāms ainavu arhitektūras festivālā Francijas Alpos, šovasar jau ir guvis plašu publicitāti dažādos arhitektūras medijos pasaulē, kā arī Latvijas plašsaziņas kanālos, — nu arī A4D.
Pinumu paviljons veidots kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojums. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā, Francijā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, zem kuras parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu rakstus zālājā.
Paviljons veidots izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāliem pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidojuši latviešu amatnieki. Režģa trīsstūrveida tīkls sastiprināts plakans uz zemes, tad pacelta vidusdaļa vajadzīgajā augstumā un iespīlēti tā trīs stūri, lai iegūtu galīgo arkveida formu. Nesošā koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi 6 slāņos, kas stiprināti ar skrūvēm krustpunktos. Lai nodrošinātu koka lokanību uzbūves procesā, struktūra tika laistīta ar ūdeni. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.
Projekts veidots ainavu arhitektūras festivāla Annecy Paysages ietveros, kas šogad notiek jau trešo reizi. 2019. gadā DJA festivālā piedalījās ar UGUNS paviljonu.
Pinumu Paviljons / Wicker Pavilion
Novietne: Eiropas dārzi, Ansī, Francija
Klients: Annecy Paysages (ainavu arhitektūras festivāls)
Būves laukums: 50 m²
Arhitekti: DJA – Didzis Jaunzems, Ksenia Sapega
Uzbūve: IXI
Pinumi: Pinumu pasaule
Gads: 2020
Šis ir tas, par ko kādu laiku kladzināja Miķelis, bet mazākā mērogā protams – struktūras, tā ir lieta kas attīstīsies aizvien vairāk un tās kļūs aizvien sarežģītākas, matemātiski aizvien komplicētākas. Šis ir labs arhitektoniskās domāšanas piemērs. Paldies autoram! Ja nu kāds grib specializēties – tad šis pēc 10-20 gadiem būs ļoti pieprasīts virziens, jo visa teorija ir jau radīta – tālāk iet tīrā matemātika un ģeometrija. Pirmās struktūras bija vēl Minhenes Olimpiādē un tās pamazām, attīstoties jauniem būvveidiem, kļūs aizvien populārākas, arī telpas radīšanas zemāko izmaksu dēļ. 6×6 m kolonnu tīkls tas ir pagājušais gadsimts 😉