Biblitotēka kā kultūras un e―centrs. Ēka ir daudzslāņains «mediators» ar «grāmatu virpuli» centrā, nokļūšanu augšstāvā pielīdzinot literāram svētceļojumam. «Digitālā serde» — trīsstāvu ātrijs ir wi—fi zona, kā arī izstāžu un video seansu telpa. Bet fasādi apvij «dainu josta» — perforētu vara lokšņu apšuvums. Pakāpieni ēkā nav pielietoti. 1.vieta. Arhitekti: INDIA, Pēteris Bajārs, Ivars Kalvāns, Rūdolfs Jansons, Dina Sotņikova, Jānis Penka, 2007
Mēs piedzīvojam lielo pārmaiņu mirkli. Vēl pirms desmit gadiem
bibliotēka un datori, multimediju iekārtas likās neaizsniedzams sapnis.
Šodien datori ir visur. Mēs varam tikai minēt, kas notiks rīt. Minēt un
būt tam gatavi. 21.gadsimta bibliotēkai. Bibliotēkai kā kultūras un
e—informācijas centram.
Jaunā Pārventas bibliotēka ir pats
nozīmīgākais no jaunajiem pilsētas attīstības objektiem — tā atrodas
blakus Talsu un Tārgales ielu krustojumam — tiešā Ventspils—Kolkas un
Ventspils—Rīgas ceļu tuvumā. Neskartā, dižkokiem bagātā vide un tiešs
skulpturālā objekta Kāpu priede tuvums liek domāt par atraktīvu,
vizuāli bagātu brīvstāvošu objektu — skulptūru parkā, kas būtu viegli
uztverama gan no garām braucošo automobiļu, gan kājāmgājēju skatu
punktiem.
Ēkas koncepcija ir daudzslāņains «mediators», kur
katrai telpu grupai un pat apdares slānim ir dziļa simboliska nozīme.
Centrālais objekts — «grāmatu virpulis» — trīs līmeņos izvietota
nebeidzama plauktu virtene. Tā filozofija — telpa kā grāmatu templis,
kā nebeidzams galvu reibinošs piedzīvojums grāmatu pasaulē. Grāmatu
virpulis — tā ir brīvība — plašie un lēzenie galerijas pacēlumi
(pandusu slīpuma attiecība 1:12 atbilst LBN prasībām par piekļuves
nodrošināšanu cilvēkiem ar kustības traucējumiem). Pat stiklotais
panorāmas lifts, kas savieno trīs galerijas līmeņus, ir tikai ekstra —
funkcionālas nepieciešamības pēc tā nemaz nav.
Grāmatu galerijas
nobeigums trešajā līmenī — bērnu un jauniešu grāmatu nodaļa. Kā
svētceļojums, audzinot jaunajā paaudzē cieņu pret grāmatām, kas
izvietotas visā sienu augstumā gar viņu ceļu līdz jauniešu centram. No
šejienes arī visskaistākais skats — pāri laukumam, pāri Kāpu priedei
līdz pat ostas graudu elevatoriem. Skats, ar kuru lepotos jebkurš
ventspilnieks.
Virpuļa centrā — mūsu minējums par to, kas mūs
sagaida tuvākā nākotnē. Vispārēja bibliotēku automatizācija,
digitalizācija un internetizācija. Ēkas «digitālā serde» ir trīsstāvīgs
ātrijs. wi—fi / bezvadu telpa, kur ikkatrs apmeklētājs var ierasties ar
savu klēpjdatoru un baudīt bezmaksas interneta pieslēguma
priekšrocības. Pandusu dublējošās kāpnes kalpo kā estrāde, sēdvietas
interesentiem. Tajās iebūvētās audio austiņu pieslēguma vietas, un
pieskārienjūtīgie displeji ļauj zibenīgi piekļūt bibliotēkas audio
krātuvei, kas vairs nepastāv tradicionālā audio cd formātā, bet ir
digitalizēta un pieejama mp3 formātā no bibliotēkas servera. Tas
noteikti nav sarežģītāk kā pārslēgt tv kanālus tālo lidojumu avioreisos.
Amfiteātra
formas zāle ļauj šo ēkas kodolu izmantot gan kā atraktīvu izstāžu zāli,
gan kā lasītāju / wi—fi lietotāju zonu, gan kā video seansu telpu — te
izvietoti paceļams kino ekrāns un videoprojekcijas iekārtas. Iebūvētas
audio austiņu pieslēgumvietas nodrošina tulkošanas iespējas un to, lai
notiekošie video seansi nav traucēklis pārējiem bibliotēkas
apmeklētājiem.
Trīs līmeņu grāmatu templi pārtrauc un šķeļ
vienstāvu stiklots apjoms, kas piedāvā atšķirīgu scenāriju — te
izvietoti ērti zviļņi periodikas lasīšanai, kā arī vietas darbam ar
internetu un ieejas mezgls. Stiklotais apjoms ar bīdāmu starpsienu
palīdzību ir pilnībā nodalāms no grāmatu krātuves, radot tam iespēju
strādāt neatkarīgi no pārējā ēkas kompleksa arī vēlās vakara stundās un
svētdienās.
Ieejas halles / recepcijas zonā izvietots
informācijas stends, kā arī grāmatu izsniegšanas / pieņemšanas punkts.
Apmeklētāju garderobe risināta netradicionālā veidā — kā brīvstāvošs 2
metrus augsts skapis. Tas ļauj krietni ietaupīt ēkas kvadratūru un tai
pat brīdī nodrošina virsdrēbju atstāšanu līdz pat 175 cilvēkiem (vidēji
7 cm uz vienu pakaramo). Lielu pasākumu laikā, pieaugot apmeklētāju
skaitam, iespējams uzstādīt brīvstāvošus papildu pakaramos.
Viss
bibliotēkas komplekss adaptēts cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Ēkā
vispār nav pielietoti pakāpieni. Visu līmeņu atšķirīgās atzīmes tiek
saistītas ar lēzenu pandusu palīdzību. Atbilstoši LBN prasībām —
minimālie gaiteņu platumi — 1,8 metri, wc telpa 1,6 x 1,8 metri,
minimālais durvju platums — 1,2 metri.
Pielietoti materiāli:
periodikas lasītava un interneta piekļuves punkts — metāla kolonnu
karkass, struktūrstikla paketes ar saules aizsardzību. «Grāmatu
virpuļa» korpuss — veidņos atlietas nesošās monolīta dzelzsbetona
sienas ar siltinājumu un apmetuma apdari, pie kurām ar metāla
distanceru palīdzību tiek stiprināta «dainu josta» — perforētu vara
lokšņu apšuvums, kuru raksts veido simtiem reižu palielinātas Krišjāņa
Barona pierakstīto tautasdziesmu rindas. Iekšējās galerijas —
monolītais dzelzsbetons. Bibliotēkas plaukti — laminēts MDF. Jumts —
metāla profilētais ar virsgaismu.
Ēkas tehniski ekonomiskie rādītāji:
Gruntsgabala platība 3 639 m2
Apbūves laukums 673m2
Autostāvvieta 21 automašīnai
Apbūves blīvums 33%
Brīvā teritorija 67%
Apbūves intensitāte 68%
Kopējā lietderīgā platībā: 1023 m2 t.sk.
vējtveris 6 m2
recepcija 51 m2
internets 49 m2
periodika 107 m2
wi-fi / media zāle 168 m2
lasītāju zona 64 m2
administrācija 56 m2
lasītāju loža 120 m2
vertikālā cirkulācija / pandusi 171 m2
tehniskās telpas 27 m2
wc 26 m2
bērnu nodaļa 178 m2
Labs darbs. Visu cieņu autoriem, lai tik izdodas!
Šajā gadījumā visas labās kārtis ir rokā-
– laba ideja un arhitekti
– laba novietne
– maksātspējīgs un nedaudz ambiciozs klients.
sweet 90-ties
paraadi savus "acid 2007" ….
foršs projekts.
feini jau feins projekts tik fasādej varēja nedaudz vairāk fantāzijas atvēlēt ne 1:1 de Young Muzeju kopet. paldies.
… vai tu googoo atstatu savu D&G jacinu taja garderobe?
nāksies apbēdināt. nau man ne D&G, ne kāda cita ‘zīmolota’ apģērba gabaliņa. un domāju, ka pārventas bibliotēkas apmeklētājam ar nebūs. tā ka satraukumam nav iemesla. att. uz apģērba drošību – garederobe ir ielikta vietā, kur tā pārredzama no recepcijas + no tās vietas arī nav citas iespējas izkļūt, kā vien ejot gar recepciju (tās otrās durvis ir tikai evakuācijas izeja). vienīgā iespēja kaitniecībai, ar svešu mētelīti klusiņām lavīties uz tualeti. nez kādēļ man ir pārliecība, ka tik slimi indivīdi nav izplatīta parādība kultūras iestādēs :))
Kad 2D skulptūru’ nomaina 3D skulptura?
skat. bildi
🙂 blockz, Tu to esi uzmunsturējis ? – jūtu līdzi… 🙁
"zvjozdniije voinii" otdiihajut… !?! 🙂
kāpēc bibliotēkai ir jābūt tik "atraktīvai"?,
… sēdi ar savu datoru virpuļvētras centrā un vairāk lūri nekā lasi, uz sīkajiem, kas labprāt gribētu paskraidīt pa pandusu vai pamētāties ar grāmatām, vai acu atslodzei uz sarkaniem beņķiem, nesaprazdams no kura gala omulīgāk būtu apsēsties un vai vispār tie nav modernās mākslas objekts…
…daudzviet pasaulē cilvēki lasa vilcienos, autobusos ut.t., ja nu akurāt gribējās kādu aktīvu, kustīgu ideju, noliekam pāris tramvaja vagoniņus būtu daudz o m u l ī g ā k un pilsētai ne tikai kultūras centrs, bet arī savs tramvajs.
Atraktīvs objekts, būs, ko pašiem (ventspilniekiem) skatīties un citiem prezentēt – tāds kā lokālais Gugenheims. Koncepts arī, ka nav ko piesieties (tehnoloģijas gan pārāk biezā slānī pieminētas, bet tas tagad visiem patīk, pēc 10 gadiem gan varēsim pasmieties). Tas, ka grāmatas redz, patīkami. Skvēriņā gan sēž kā ķipis, tik vien ir, kā gājējiem netraucē – bet tā jau ir monumentālu ēku īpatnība. Priede pa savam, bibliotēka pa savam. Man otrās vietas projekts šķiet pievilcīgāks, mājīgāks. Nu, piemēram, kā Bauhausa arhīvs Berlīnē.
… vai tu googoo atstatu savu D&G jacinu taja garderobe?
nāksies apbēdināt. nau man ne D&G, ne kāda cita ‘zīmolota’ apģērba gabaliņa. un domāju, ka pārventas bibliotēkas apmeklētājam ar nebūs. tā ka satraukumam nav iemesla. att. uz apģērba drošību – garederobe ir ielikta vietā, kur tā pārredzama no recepcijas + no tās vietas arī nav citas iespējas izkļūt, kā vien ejot gar recepciju (tās otrās durvis ir tikai evakuācijas izeja). vienīgā iespēja kaitniecībai, ar svešu mētelīti klusiņām lavīties uz tualeti. nez kādēļ man ir pārliecība, ka tik slimi indivīdi nav izplatīta parādība kultūras iestādēs :))
Kad 2D skulptūru’ nomaina 3D skulptura?
skat. bildi
🙂 blockz, Tu to esi uzmunsturējis ? – jūtu līdzi… 🙁
"zvjozdniije voinii" otdiihajut… !?! 🙂
… butu viss kartiba, bet iedomasimies ka evakuacijas bridi gazdami apkart un klupdami aiz apgazteniem tie nabaga ciliki skries uz to evakuacijas uzeju, bet nu lai nu ka, galvenais lai plans i’ skaists (skat. pas. mēr. formalistus). es a’ uz to visu 🙂 (par tam nelaunpratigajam WC apmeklesanas reizem gan saubos, un loti.)
… ka galvena ieeja nav ielikusies istaja vieta, nu zini ka ir ar to spirali, a te viena gala WC, otra debesis, it ka jau doma skaidra … pa vidu zinasanas. tomer nu ta jocigi speciga forma a sakas nekur un beidzas nekur, tapec es par tiem metelisiem saku, jo logiski jau ieejai ir jabut tur kur ta sakas (droska vien labs piemers ir UNstudijas MB muzejs).
bet varbūt der rūpīgāk paskatīties plānos? wc nu nekādi nav spirāles sākumpunkts 🙂
… bet ari ieeja (nu vismaz galvena) nekadigi nesanak spirales sakumpunkts, tu taks nemegini pusdienas pa nabu dabut ieksa. te nu mes nonakam pie temas orientacija, ir pareiza, vai nav (izklausas divdomigi, bet es domaju ekas orientaciju). vel aizvien 🙂
ieeja ir tur, kur ir tava izvēles iespēja – pa labi iesi, zirgu zaudēsi, pa kreisi… tb iet piereģistrēties, iet palasīt periodiku, iet paklaiņot internetā. ja nenogriezīsies ne pa labi, ne pa kreisi, tad trāpīsi tieši mediatora centrā pie wi-fi + mediu zāles. tas ar ir tas īstākais ēkas kodols (manuprāt). pat ieejot klasiskā templī, katedrāle, whatever.. tu papriekšu nokļūsti zem tā centrālā kupola. i tik, ja tev ir interese par to, kas augstāk, ta pa mini kāpnītēm, mini galerijām tu čāpo augšup. te tās nav mini, bet diezgan plašas galerijas, bet tāpat tā nav tā galvenā lieta. ne visi,… Lasīt vairāk »
"….pat ieejot klasiskā templī, katedrāle, whatever.. tu papriekšu nokļūsti zem tā centrālā kupola…."
Liksim nu gan mierā klasisikos tempļus.
Baidos iedzīvosimies pamatīgā diskusijā, kur labākajā gadījumā par arbitru spēs būt V.Neilands kā klasicisma apoliģēts.
Klasiskajiem tempļiem nebūt Tu nenonāc uzreiz galapunktā -zem kupola pretī altārim, parasti jāpārvar diezgan pagara telpisko veidojumu grupa, kas Tevi sagatavo šim mirklim.
Nerunāsim par gotisko katedrāli.
Vai par renesances veidojumiem.
Te es tā protams iejaucos ne par tēmu iespējams
tiešām, liksim mierā. tur tev taisnība. laikam neprecīzi paskaidroju, bet doma tāda, ka neba nu spirāle ir tas viss centrālākais tēls, bet gan ātrijs / wi-fi / media telpa. uz turieni ieeja ar orientēta.
p.s. speciāli nmw – izdevās mani izprovocēt – vēlreiz ņemu un studio grāmatu, lai pārliecinātos vai tiešām ir tā, ka ieeja baiki iecentrēta uz to spirāli. izrādās, ka nau. ieeja ved uz ātriju. un beidzas ar lifta sienu 🙂
Drusku panodarbošos 🙂 ar inkvizīcijas metodēm.
1. Kas ir galvenais biblio vai bezvadu pieslēguma zāle?
2. Ta īsti ko esat projektējuši?
manuprāt to paskaidrojuma raxtā var lieliski izlasīt. ko projektējuši, to atkal var redzēt plānos. nez vai ir jēga vēlreiz atkārtoties? to, ka bibliotēkas pārvēršas mediatēkas, tak negribēsi noliegt?
"….Brjuki prevrjaščajutsja v šorti , Brjuki prevrjaščajutsja v šorti ,Brj…."
Telpiski , kas ir galvenais, patlaban es redzu divus +- savstarpēji nobīdītus apjomus , taisnus, ne vēsts no apakšējās struktūras.
Ātrijs , bezvadu pieslēguma zāle kaut kā nenolasās telpiskajā modelī.
JAutājums paliek spēkā kurš stiprāks "…zirgs vai mašiņš…"?
mani maķenīt mulsina tā nemitīgā wifi zāles uzsvēršana – wifi kā visnotaļ ēteriska parādība jau nemaz neprasa īpašu zāli – lieliski darbojas arī daudzdzīvokļu paneļēkās un citur. kā papildinājums programmai – noderīgi, protams.
… bet neparliecinaji.
mediatori
Vārdam nav tulkojumu, taču ir pieejami skaidrojumi vai izteicieni.
Skaidrojumi Svešvārdu vārdnīca
– Izcelsme – latīņu mediator ‘starpnieks’.
– Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu ierosas laikā izdalās nervu šūnu un šķiedru kontaktvietās un sekmē ierosas pāriešanu no sķiedras uz šķiedru vai uz šūnu.
… tu taka uz to ka ieraigi re ku gramatas, un tur talak vel … un tur vel, bet tad vel vairak saikne ir starp formu un kustibu, kam pakartota funkcija.
nomaini vārdnīcu 😉 pirmais, kas uzrādās:
Svešvārdu vārdnīca
– Izcelsme – latīņu mediator ‘starpnieks’.
– 1. mūz. Plāna trijstūrveidīga plastmasas, metāla vai kaula plāksnīte dažu stīgu instrumentu strinkšķināšanai.
– 2. Starpnieks (piem., diplomātiskās sarunās).
kāpēc bibliotēkai ir jābūt tik "atraktīvai"?,
… sēdi ar savu datoru virpuļvētras centrā un vairāk lūri nekā lasi, uz sīkajiem, kas labprāt gribētu paskraidīt pa pandusu vai pamētāties ar grāmatām, vai acu atslodzei uz sarkaniem beņķiem, nesaprazdams no kura gala omulīgāk būtu apsēsties un vai vispār tie nav modernās mākslas objekts…
…daudzviet pasaulē cilvēki lasa vilcienos, autobusos ut.t., ja nu akurāt gribējās kādu aktīvu, kustīgu ideju, noliekam pāris tramvaja vagoniņus būtu daudz o m u l ī g ā k un pilsētai ne tikai kultūras centrs, bet arī savs tramvajs.
Labs darbs. Visu cieņu autoriem, lai tik izdodas!
Šajā gadījumā visas labās kārtis ir rokā-
– laba ideja un arhitekti
– laba novietne
– maksātspējīgs un nedaudz ambiciozs klients.
sweet 90-ties
paraadi savus "acid 2007" ….
Atraktīvs objekts, būs, ko pašiem (ventspilniekiem) skatīties un citiem prezentēt – tāds kā lokālais Gugenheims. Koncepts arī, ka nav ko piesieties (tehnoloģijas gan pārāk biezā slānī pieminētas, bet tas tagad visiem patīk, pēc 10 gadiem gan varēsim pasmieties). Tas, ka grāmatas redz, patīkami. Skvēriņā gan sēž kā ķipis, tik vien ir, kā gājējiem netraucē – bet tā jau ir monumentālu ēku īpatnība. Priede pa savam, bibliotēka pa savam. Man otrās vietas projekts šķiet pievilcīgāks, mājīgāks. Nu, piemēram, kā Bauhausa arhīvs Berlīnē.
(tehnoloģijas gan pārāk biezā slānī pieminētas, bet tas tagad visiem patīk, pēc 10 gadiem gan varēsim pasmieties) ok, tagad atbildi uz šiem jautājumiem: – kad tev ievilka internetu / iezvanpieeju nomainīja broadband? – kad tev uzradās personīgais laptops? – pirms cik gadiem uzradās i-pods? – kad tu iegādājies savu pirmo mobīlo telefonu? – kad gaisā tika palaists arhitektūras portāls A4D? tā vien liekas, ka visi šie smieklīgie risinājumi ir tapuši pēdējās desmitgades laikā 🙂 ēku neceļ 10 gadiem, pat vēl trakāk – kāmēr tā ēka taps – projekts + celtniecība, jau būs pagājuši divi gadi. un tas, kas pa šiem… Lasīt vairāk »
Neizzināmās nākotnes vārdā radam kaut ko šodien nebaudāmu – varbūt trāpīs desmitniekā?
…80gados valdīja mīts par to, ka datoru laikmetā samazināsies papīra nepieciešamības daudzums, izrādījās otrādi lielo pieejamās informācijas kvantumu drukā daudz vairāk nekā ar roku toreiz rakstīja …
nu par to nebaudamību gan man ir cits viedoklis 😀
foršs projekts.
feini jau feins projekts tik fasādej varēja nedaudz vairāk fantāzijas atvēlēt ne 1:1 de Young Muzeju kopet. paldies.