NRJA iepazīstina ar nākamā gada Latvijas paviljona nosaukumu un komandu

Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē 2020. gadā Latviju pārstāvēs arhitektu birojs NRJA ar ekspozīciju “It’s not for you! It’s for the building.” (“Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai.”). Vakar preses konferencē, kas atbilstoši tēmai notika Mākslas muzeja inženiertehnisko komunikāciju telpā,  NRJA atklāja vairāk par Latvijas ekspozīciju, iepazīstinot ar paviljona nosaukumu un radošo komandu.

Radošā komanda biennāles galveno tēmu “Kā mēs kopā sadzīvosim?” aplūko caur tehnoloģiju un indivīda mijiedarbību arhitektūras kontekstā. Sauklis “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai” aicina kritiski paraudzīties uz situācijām, kad viedās ierīces sāk diktēt savu, arhitektūras lietotājiem nesaprotamu kārtību, kas nereti atsvešina cilvēkus no viņiem radītās telpas. Venēcijas arhitektūras biennāle norisināsies no 2020. gada 23. maija līdz 29. novembrim.

Latvijas paviljons Arsenālā taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka pieredzi saskarsmē ar ierīcēm, kuras no mūsu ērtībām domāta līdzekļa pārtapušas par ēkas pilntiesīgu iemītnieku, ar ko jāmācās sadzīvot. Masīvs viedo ierīču mudžeklis, kas instalācijā ieskauj līdz absurdam samazinātu cilvēka dzīves telpu, rada klaustrofobisku sajūtu un šādi satirizē arhitektūru, kas aizmirst par ēkas lietotāju un viņa vajadzībām. Šādi gadījumi kļūst arvien izplatītāki līdz ar tehnoloģiju masveida ieviešanu pēc principa “viens izmērs der visiem”, un tas ir iemesls jautāt — kam īsti būvējam? Cilvēkam vai ēkai?

Savukārt izstādi pavadošais izdevums aicina pārvērtēt tehnoloģiju lomu mūsdienu arhitektūrā, pievēršoties ikdienas dzīves tehnonejēdzībām. Tajā tiks apkopoti pazīstamu Latvijas prozaiķu, publicistu un pētnieku ironiski īsstāsti par reālām pieredzēm ar labi gribētām un izsmalcinātām, taču nejēdzīgām tehnoloģijām — neatveramiem logiem, apgaismojumu, kas spītīgi darbojas tikai gaišajā diennakts laikā, ventilācijas sistēmām, kas izdevīgas baktērijām, kā arī citām līdzīgām tehnonejēdzībām. Vai šajā gadījumā vaina meklējama pašās tehnoloģijās un to ieviesēju centienos pakļaut dzīvi viedajai kontrolei? Vai arī cilvēki ir tie, kas “nevelk” līdz tehnoloģiju līmenim?

Arhitektu birojs NRJA (“no rules just architecture”) Latviju ir pārstāvējis Venēcijas arhitektūras biennālē arī 2014. gadā ar ekspozīciju “Unwritten”, kas bija veltīta pēckara modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanai.

Latvijas dalību Venēcijas arhitektūras biennālē organizē un atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas paviljona komisārs ir Jānis Dripe, projekta kuratori 2020. gadā ir Uldis Lukševics, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica, Zigmārs Jauja, Inga Dubinska un Līga Jumburga. Instalācijas “Durdom” koncepciju radījis NRJA sadarbībā ar Pēteri Riekstiņu. Izdevuma „It’s not for you! It’s for the building” idejas autori ir NRJA un konsultāciju uzņēmums “Architxt” (Olga Procevska, Igors Gubenko, Katja Firjane). Projekta vizuālās identitātes autors ir Aleksejs Muraško, savukārt audio dizainu veidojis Gatis Ziema. Radošās komandas sastāvā ir arī video stāstu autori Voldemārs Dūdums, Roberts Kuļenko, Elvijs Pārpucis, producente Austra Bērziņa un komunikācijas speciāliste Linda Bērziņa.

Venēcijas 17. starptautiskās arhitektūras biennāles kurators ir arhitekts, profesors un vairāku grāmatu autors Hašims Sarkis (Hashim Sarkis), kurš savā uzsaukumā aicināja dalībniekus atbildēt uz jautājumu „How will we live together?” („Kā mēs kopā sadzīvosim?”). Savā vēstījumā Hašims Sarkis mudina arhitektus domāt par arhitektūras un urbānās vides nākotnes modeļiem — kā sadzīvot politisko un ģeogrāfisko atšķirību, ekonomiskās nevienlīdzības un migrācijas kontekstā. Venēcijas arhitektūras biennāle norisināsies no 2020. gada 23. maija līdz 29. novembrim.

Dalīties ar ierakstu:

25
Pievienot komentāru

avatar
10000
6 Komentāru pavedieni
19 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
6 Komentāru autori
MiķelisArtis ZvirgzdiņšValdemārs, ZariņšErvins KrauklisMiķelis Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Miķelis
Guest
Miķelis

Es protams neesmu Domas gigants, Demokrātijas tēvs un Latvijas vācbaltiešu pēctecis, bet Brīdī kad arhitekti kā Grētas Tunbergas atrauj savas pēcpuses no 8000 EUR vērtiem dizaina krēsliem un pārtrauc lūkoties 5000 EUR vērtīs iMakos, lai pastāstīšu visai pasaulei cik sliktas ir visas elektroniskās ierīces, es saprotu, ka ar šo pasauli īsti kaut kas kārtībā nav. Bet ja ziedosiet Venēcijas pasākumam 200k Vispasaules bez elektronikas revolūcijas vārdā …. es iedošu Jums Parabellum ( brīvs pārstāsts no Ilfa un Petrova 12.krēsliem )

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Visironiskākais NRJA stāstā ir tas , ka pašdefinētie modernisti ( publiski viskaļākie šīs skolas adepti) darbos ( ne jau formās, bet būtībā) ir visgalējākie postmodernisma pārstāvji, citāti , pārspīlējumi, rotaļas un nepārtraukta ironija un refleksija par savu ironiju. Nav jau ne vainas, bet nepamet sajūta, ka vienkārši tiek uzvilkta uz zoba LR organizātoru un vērtētāju grupa, tīši vai netīši tas ir cits jautājums. Nedaudz no pasakas par lapsu, sieru un vārnu. Drīzāk būtiskākais jautājums vai vārna vispār ir to sieru bijusi pelnījusi, tas ka lapsa iehavoja sieru, tas protams ir viltus, bet vai vispār bija jābūt sieram LR gadījumā?

Miķelis
Guest
Miķelis

D U R D O M, – pie NATO aizsardzības plānu apstiprināšanas Baltijai un Polijai ir ……. Vispār es protams visā tajā saskatu Ostapa šiverīgumu un žūriju ziedojumu devēja formā, – atceries – “я думаю, торг здесь не уместен” un sitiens ar dūri galdā. Un žūrija protams izvelk piķi 🙂

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

NRJA viens no tituldarbiem tieši šajā manis definētajā: “lietas nav tādas par ko uzdodās” , konkrētā rakstā https://www.archdaily.com/929667/facadism-when-walls-talk-and-lie ietrāpījies.

Miķelis
Guest
Miķelis

NRJA nepadodas kritikai un neņem to vērā. Vai tas ir labi, to varēs redzēt pēc gadiem 50-100. Vai arhitektūras frekvenču troksnī klausoties var radīt savu skaistu skaņdarbu? Laikam jau nē, nepalīdzēs pat milzīgas darbaspējas. Arhitektūra ir kas īpašs, ļoti reti izdodas radīt skaistu Arhitektūras skaņdarbu, pārsvarā tā visa ir klasiskā mūzika, ne rokmūzika, pops vai reps.

Miķelis
Guest
Miķelis

A siers LR gadījumā visādā muļķībām ir pārpārem 🙂 Vēlreiz noskatījos Ostapa benefici ar žūriju centrālā ziedotāja lomā un liekas šis video varētu būt viens no maniem labākajiem komentāriem. Bet OK, uz aplausiem neceru, jo stand-up latviešiem iziet tikai dzimšanas cikla paša iesākumu 😉

Lasīšana ar izpratni, ja?
Guest
Lasīšana ar izpratni, ja?

“Kamēr akadēmiskās debates par cilvēka un tehnoloģiju attiecībām pārsvarā iet vai nu utopiskus (tehnoloģijas mūs glābs) vai apokaliptiskus (roboti mūs paverdzinās) ceļus, Latvijas ekspozīcija aicina mainīt skata leņķi un fokusēties uz atsevišķa cilvēka pieredzi. Radošā komanda ir pārliecināta, ka atslēga jēgpilnai sadzīvošanai ar tehnoloģijām rodama tieši arhitektūras lietotāju ikdienas mikrolīmenī, uzturoties ēkās, kuras apkalpo un vada viedās ierīces.”

Miķelis
Guest
Miķelis

Protams jaunā paaudze diez vai lasa klasiķus, tāpēc mazs video ieskats raupjā dzīvā materiālā. Pievērsiet uzmanību sakramentālai frāzei : я дам вам Парабеллум….
https://m.youtube.com/watch?v=qtNeLKsXK1c

Miķelis
Guest
Miķelis

Komentāra otrā daļa – Latvijas valsts meklē līdzekļus Venēcijas paviljonam. Uzmanību! Tas nav domāts tev! Komentārs prasa abstraktās domāšanas procesu aktivizāciju smadzenēs: Крепитесь! Заграница нам поможет: https://www.youtube.com/watch?v=6NNL2M0-JAA

Miķelis
Guest
Miķelis

Komentāra trešā daļa. Tas gan vairāk attiecas uz Expo sāgām, bet šoreiz arī viss kas var gadīties, galu galā tuvojas liels ekonomiskais cunami – tāpēc nenoturējos. Uzmanību! Tas nav domāts tev! Komentārs prasa abstraktās domāšanas procesu aktivizāciju smadzenēs: У кого нет денег? https://www.youtube.com/watch?v=QDwvH2hRwhQ

Artis Zvirgzdiņš
Editor

Tā kā biju žūrijā, tad varu atgādināt, ka žūrijas rokās ir izvēlēties labāko tikai no tiem piedāvājumiem, kas ir iesniegti. Tēmas ziņā šis gan nebija mans favorīts, atšķirībā no citiem žūrijas kolēģiem, taču tas, ka šis ir pārliecinošākais, — par to nebija šaubu. No četriem iesniegtajiem darbiem šis bija spēcīgākais gan konceptuāli, gan idejas izklāstā un gatavības pakāpē, — tam bija jaušams vislielākais potenciāls tapt īstenotam un tādā veidā, ka spēj provocēt, uzrunāt un piesaistīt cauri biennāles gaiteņiem klīstoša un nogurdināta apmeklētāja uzmanību, — tas nav mazsvarīgi. Taisni otrādi – tas ir būtisks pluss. Bet svarīgi, ka iedziļinoties, aiz šīs… Lasīt vairāk »

Ervins Krauklis
Guest
Ervins Krauklis

Kāpēc lietderīgumam būtu jādominē pār skaistumu – kāpēc vispār šis pretnostatījums? Vai lietderīgumā iekļaujams arī lietotāja komforts – gaisa kvalitāte, temperatūras režīms telpās, apgaismojuma intensitāte, mitrums, akustika? Kā Tu, piemēram, varētu komentēt šajā attēlā http://www.nrja.lv/uploads/projekti/TABFAB02.jpg redzamās ēkas 2. stāvā sagaidāmo mikroklimatu, jo sevišķi saulainā laikā? Ar kādiem tehniskiem līdzekļiem tur varētu sasniegt daudzmaz pieņemamu komforta līmeni?

Miķelis
Guest
Miķelis

Piekrītu, Ervīn. Bet jābūt arī balansam starp arhitektūru un komfortu. Bet tad mēs te varam attīstīt veselu tēmu – no sērijas – kas ir Arhitektūra? Un patiesībā tā varbūt būtu diskusija vietā un laikā. Vismaz latviešu arhitektiem.

Artis Zvirgzdiņš
Editor

> Ervīnam
Nu, skaidrs taču, ka lietderīgumam nevajadzētu dominēt pār citiem, — ja runa par arhitektūru, — visiem trim Vitrūvija triādes elementiem līdzsvarā un saskaņā vajadzētu būt. Bet tas, ka līdzsvara trūkums ir problēma nereti, to taču nevar noliegt, — gan tad, kad utilitārais (no ‘utilitas’) dominē, gan arī “skaistums” bez pienācīgas izpratnes par pārējiem. Tavi jautājumi attiecībā uz TabFab projektu, protams, ir vietā.

Ervins Krauklis
Guest
Ervins Krauklis

>Artim
NRJA pieteikums kā aksiomas izvirza apgalvojumus, ka “tehnoloģijas ir kļuvušas par pašmērķi, tehnoloģijas vairs nekalpo cilvēkam, bet gan pakļaujas tehnoloģiskajam progresam un energoefektivitātes ideāliem”. Lai labāk saprastu, no kurienes autoriem šāda pārliecība radusies, būtu nepieciešami konkrētāki piemēri, kas šādus apgalvojumus pamato. Vai būtu domāta Insbrukas universitātes arhitektūras un tehnisko zinātņu fakultāšu ēku rekonstrukcija https://www.nextroom.at/building.php?id=37298 ?

Artis Zvirgzdiņš
Editor

> Ervīnam
Jā, to nu es nevaru īsti atbildēt, vai tas steitments tiešām ir NRJA pārliecība, vai drīzāk tomēr provokācija. Man sajūta, ka vairāk otrais. Viņu pieteikumā vispār daudz vairāk bija tādu provocējošu jautājumu, nevis apgalvojumu. Bet tavas šaubas arī ir vietā. Tas, kā viņi to tālāk iztirzās attīstot ekspozīcijas saturu, — tas arī man ir interesanti. Ceru, ka būs arī kādi interesanti pārsteigumi, kas pienesīs kaut ko jaunu un jēdzīgu šīs tēmas diskursam Latvijā.

Miķelis
Guest
Miķelis

Izstāstīšu savu šīgada pieredzi Venēcijas mākslas bienālē. Mani interesē modernā māksla un regulāri apmeklēju dažādas izstādes. Venēcijas bienāli tai starpā. Parasti pakavējos pie tā kas ir saistošs un to arī noglabāju atmiņā. Šogad Malta, Bolīvija un Krievija kā totalitārisma perfekts atspoguļojums, viens ķīniešu mākslinieks + Austrālija, Ziemeļvalstu paviljons un Polija. Un atdzīšos, ka tas kas neinteresē un ir tizls, nemaz necenšos lasīt no kurienes tas ir, vienkārši eju tālāk. Izstādes beigās ar sievu viens uz otru ilgi skatījāmies – a kur bija Latvija? Tā kā viena lieta kā mēs sevi uztveram, otra lieta skatītāji. Mans ieteikums – paņemt žūrījā maksimāli… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Hm, Arti, ko Tev atbildēt? Manuprāt NRJA darbi savā masā, kā reizi ārējās formas izpildījumā, ir ar diezgan izteiktu modernisma artikulāciju, ar retiem izņēmumiem. Es neuzskaitīšu tos, ja atļausi. Kas ir būtisks manis iepriekš paustajā tekstā, NRJA darbojas arhitektūrā nedaudz līdzīgi kinomatogrāfa ciniķim ( man protams patīk, bez ironijas) – Tarantīno. Nepārtraukti citāti no klasikas, kas aizķer ar ar savu arhetipismu, pietiekoši labi sakombinēti, estētiski, profesionāli, BET… Manuprāt, ciniski – Panem Et Circenses tiem , kas bauda produktu – skatītājiem, vērtētājiem izklaide. Kāda ir dziļākā doma- bez gaumīgas ironijas un pasmiešanās par populāriem civilizētās pasaules trendiem ( iespējams pārspīlētiem), neredzu.… Lasīt vairāk »

Artis Zvirgzdiņš
Editor

> Benam Nu formas ir formas, — stils jau nenozīmē tikai formas vien. Modernisms ir 20. gadsimta stils un ar to arī beidzies, un tāpēc kādai mūsdienu arhitektūrai karināt klāt tā birkas, — tas nav produktīvi. Citēšana, atsaukšanās, ironizēšana vai cinisms, — tas jau nekā nav pretrunā ar NRJA nosaukumā ietverto būtību, ja nu par to.. Kas domāts ar LR artavu? — Izklausās, ka apšaubi, ka šāda tēma ir cienīga būt interpretēta Venēcijas biennālē? Kas tad tavuprāt būtu tās tēmas, kas labāk iederētos? Ja par šī gada biennāles tēmu — “Kā labāk dzīvot kopā” – tad, protams, pagājušās biennāles Latvijas… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Arti, personīgs viedoklis protams. Hanzas perons ir lokālas arhitektūras domāšanas piemērs,- daudz maz racionālā valstī nekas tāds nekad netiktu darīts, līdz ar to Hanzas peronam vairums skatītāju paietu garām, vai domātu par latvisko mentalitāti saglābt beidzamās drupas, tajā pašā laikā laižot postā veselus lauku rajonus, muižas, mācītājmuižas, padomju fabriku kvartālus un citas publiskās arhitektūras telpas elementus. Itāļi neko neatjauno, tikai konservē un tās ir diženās Romas impērijas drupas. Grieķi tāpat. Villa Adriana – nu vienkārši skaista, ekselenta vieta, kura ļauj noprast laika ritumu. Neviens to nekad neatjaunos, jo Laiks kā viena no arhitektūras dimensijām, piedod arhitektūras darbam metafizisku jēgu.

Artis Zvirgzdiņš
Editor

> Miķelim Protams, ir skumji (nu man, konkrēti) par zūdošo mantojumu, visu to, ko minēji. Tavas šaubas par ekonomisko lietderību kopumā ir saprotamas un saistībā, piemēram, ar JRT projektu – ļoti relevantas. Taču Hanzas perons nav valstisks, bet ir privāts projekts, tāpēc liekas diezgan jocīgi gausties par to, ka privāts investors iegulda savu naudu, tiecoties saglabāt un pārizmantot kādu mantojumu, saglabājot tādejādi arī materiālu un telpisku liecību par simtgadu vecu pilsētas attīstības posmu. Man jau priekštats, ka kaut ko saproti no arhitektūras, bet neesmu pārliecināts, vai esi bijis HP iekšā. Jo esot iekšā jau sajūtams, ka vecā būve ir kā… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Viss atkarīgs no jaunas struktūras kvalitātes – Prada Foundazione Milānā ekselents piemērs. Ir gan vecā struktūra, no kuras bez žēlastības viss izravēts, atstājot čaulu, gan jauna struktūra, kura tā ierakstās vidē un sniedz tādu skatu, ka tu smaidi visu laiku un mazliet krekšķini no labsajūtas. Piedevām tas notiek visu laiku ejot cauri pagalmam un katrai telpai. Piedevām tur klāt ir viss tas pats nevērīgums, kas saka – Laiks maina arhitektūru un mēs ļaujam to darīt. Hanzas perons no iekšpuses ir labs, nenoliegšu un man tas patīk, pat ļoti. Tomēr arhitektūra nav rotaļlieta, to nedrīkst pārtūningot, jo pārtūningotas lietas zaudē jēgu.… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Iespējams Tev taisnība, par NRJA būtību – apceļam ļaužus pa viņu pašu peso, tie kas saprot tie uz sevi neattiecina un pliukšķina rociņas, tie kas nesaprot tāpat pliukšķina un pirmie līdz ar triksteru par viņiem ierēc. Tomēr ir bikucīt cits rakurss pasākumā, ja Tu trikstero pa savu naudu, vai pa mecenāta ( konkrēta Pasūtītāja) viss OK, Jūsu individuālās izpausmes. Tomēr ,ja Tu apcel “proviciālu” publiku, kas par varīti grib lietot metropoles ancuku( tēmu kas būtu aktuāla ekonomiskā buma urbānās metropolēs ar mūzīgo novērošanu, atpazīšanu, punktu sistēmām, ūdens kanalizācijas sistēmām utt..) savā zaļumballē, par viņu pašu naudu un viņiem pašiem sitot… Lasīt vairāk »

Ervins Krauklis
Guest
Ervins Krauklis

Tehnisku iemeslu dēļ bija pazudis šis mans komentārs pie pirmās ziņas par NRJA pieteikuma uzvaru konkursā. Tas bija šāds: Ilgtspējai nav nekāda sakara ne ar masīvām inženiertehniskām sistēmām, ne vāji izprojektētām un slikti uzbūvētām norobežojošajām konstrukcijām, kuras, kā šķiet, šis pieteikums izvairās pieminēt – lai arī tieši tās kopā ar pārprastu un pašmērķīgu arhitektonisko izteiksmību rada nepieciešamību pēc šīm pārspīlētas jaudas inženiertehniskajām sistēmām. Pareizi uztverts, ka tehnoloģijas noveco, bet čaulas paliek, tomēr vēstījums šķiet aplams. Ne jau inženierija bojā arhitektūru, bet lietotāja prasība pēc augsta komforta, tostarp svaiga gaisa un vienmērīgas temperatūras slikti pārdomātā un vāji uzbūvētā arhitektūrā. Eiropas “bubulis”… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Lieliska bilde un viedoklis, Ervīn.