Latvijas paviljons Venēcijas biennālē būs kā lielveikals

Noslēdzies Kultūras ministrijas rīkotais konkurss Latvijas ekspozīcijai Venēcijas biennāles 18. starptautiskajā arhitektūras izstādē 2023. gadā un astoņu pretendentu vidū par spēcīgāko atzīts arhitektu biroja DEI ARH veidotās komandas priekšlikums — “T/C Latvija”, kas aplūko lielveikalu kā arhitektūras un mūsdienu patērētāju kultūras fenomenu.

Ekspozīciju īstenos komanda šādā sastāvā: paviljona koncepcijas autori Ernests Cerbulis un Ints Menģelis, kurators Uldis Jaunzems-Pētersons, projekta vadītāja Austra Bērziņa, arhitekts Toms Kampars un komunikācijas speciālists Kalvis Kidals. Kultūras ministrijas izvēlētais Latvijas paviljona komisārs ir Jānis Dripe.

Latvijas paviljona koncepcija atklāj lielveikalu kā arhitektūras un mūsdienu patērētāju kultūras fenomenu. “T/C Latvija” īstenotāji vēlas ne tikai parādīt un runāt par veikalu kā telpu vai arhitektūru, bet rosināt domāt par tā lomu un nozīmi, atsakoties no kritizēšanas, veidojot starpdisciplināru nākotnes dialogu. Venēcijas Arsenāla vēsturiskajās izstāžu zālēs, kur savulaik atradās preču noliktavas, Latvijas paviljona 70 kvadrātmetru telpā būs iespējams atrast visu ikdienas dzīvei nepieciešamo un “vēl vairāk.” Turklāt mūsdienās lielveikals vairs neaprobežojas tikai ar precēm, tas ļauj teju “apceļot” pasauli un būt netieši iesaistītiem visā, kas pasaulē notiek, tādējādi ekspozīcijā iecerēts akcentēt globālo dialogu ar lokāla lielveikala saturu. Veikals ir stāsts par sajūtām — redzi, dzirdi, smaržu, tausti un garšu. Stāsts par telpu un cilvēku tajā, un viņa vietu pasaulē.

Metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Niklāvs Paegle uzsver: “T/C Latvija” ir ambiciozs pieteikums ar potenciālu vairākos līmeņos. Tas piesaista uzmanību un spēj uzrunāt biennāles apmeklētāju. Lielveikals kā kultūras komunikācijas platforma, ar kuras starpniecību mēs tiešā veidā izjūtam visas pasaules svārstības — resursu cenu kāpumus, konfliktus, globālos tīklojumus, tukšos plauktus. Surogāttelpas (junkspace) idejas ir pašsaprotamas, taču Latvijas paviljons Venēcijā var kalpot kā neliels lokāli specifisks turpinājums, kurā lielveikali pārņem kopienu centru funkcijas — ģimenes ar bērniem dodas turp svinēt 1. septembri, mazpilsētās tie kalpo arī kā sabiedriskā transporta pieturas, ziņojumu dēļi, grāmatu maiņas punkti. Telpiski šī tēma Latvijā nav pētīta, taču jau 30 gadus tas ir viens no galvenajiem attīstības vektoriem, kas transformē vidi — tādēļ vērtīga un nepieciešama.”

Konkursa žūrijas komisija izvērtējot astoņus pieteiktos konkursa darbus, noteica pirmo trīs vietu ieguvējus. 2. vietu ieguva SIA “Sampling” sadarbībā ar SIA “KID Design”, savukārt 3. vietu ieguva SIA “Open arhitektūra un dizains”. Šogad pirmo reizi metu konkursā tika paredzēts arī godalgu fonds 4 000 eiro apmērā, kur metu konkursa 1. vietas ieguvējs, arhitektu birojs DEI ARH saņems 2 000 eiro, savukārt 2. vietas un 3. vietas ieguvēji — katrs saņems pa 1 000 eiro.

Konkursā iesniegtos pieteikumus vērtēja žūrijas komisija: Niklāvs Paegle — žūrijas komisijas priekšsēdētājs, arhitekts, arhitektūras studijas ĒTER līdzdibinātājs, ekspozīcijas „Baltijas paviljons” līdzkurators un projekta īstenotājs Venēcijas biennāles 15. starptautiskajā arhitektūras izstādē; Linda Leitāne — žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietniece, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja, Latvijas ekspozīcijas īstenotāja Venēcijas biennāles 14. starptautiskajā arhitektūras izstādē; Elīna Lībiete, arhitekte (arhitektu birojs „NRJA”), Latvijas ekspozīcijas līdzkuratore un projekta īstenotāja Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē; Jānis Lejnieks, arhitekts, žurnāla „Latvijas Architektūra” galvenais redaktors un Ingūna Elere, dizainere, SIA „H2E” valdes priekšsēdētāja un vadošā dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore.

Venēcijas biennāles 18. starptautiskā arhitektūras izstāde norisināsies no 2023. gada 20. maija līdz 2023. gada 26. novembrim. Latvija ar nacionālo paviljonu nākamgad jau desmito reizi būs pārstāvēta Venēcijas arhitektūras biennālē, un šajā starptautiskajā forumā tā piedalās kopš 2002. gada. Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē 2021. gadā Latvijas paviljonu “Tas nav domāts Tev! Tas ir domāts ēkai” īstenoja arhitektu biroja NRJA (No Rules Just Architecture) radošā komanda. Pērn Latvijas ekspozīciju apskatīja aptuveni 300 000 apmeklētāju.

Nākamgada Venēcijas biennāles kuratore un mākslinieciskā direktore ir Leslija Loko (Lesly Lokko) — arhitektūras doktore, mācībspēks un vairāku grāmatu autore. Nākamās biennāles tēma ir “Nākotnes laboratorija” (The Laboratory of the Future). Kuratore atzīst, ka pati Venēcijas biennāle ir arī sava veida nākotnes laboratorija.. “Mūsu izstādi mēs iztēlojamies kā sava veida darbnīcu, laboratoriju, kurā arhitekti un dažādu radošo disciplīnu praktiķi rāda mūsdienu prakses piemērus, kas iezīmē ceļu, kuru gan dalībnieki, gan apmeklētāji var izstaigāt, iztēlojoties nākotni.”

Dalīties ar ierakstu:

1 1 Balsot
Raksta vērtējums
guest
8 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Es gan nezinu kāpēc mēs domāšanā no rietumiem iepaliekam par gadiem 20? Viss tas aktuāli rietumos bija kaut kad 2000.gadā. Kas ar mums ir ne tā? Un ko mēs gribam ar to visu parādīt apmeklētājiem? Respektīvi, kāds ir Sūnciema mesidžs?

Ernests Cerbulis

Labdien,

tā varētu būt, kā Jūs sakāt, ka mēs sevi redzam kā samzinātu “rietumu” versiju. Piekrītu arī, ka darbs ar pašnovērtējumu būtu jāveic, bet atsevišķi no biennāles. Citādi, ja ir vēlme palīdzēt ar kādu kritisku novērojumu, var ar mani sazināties personīgi.

Cieņā,
EC

Miķelis

Varam uz Tu? Es īsti nesaprotu ko Tu vēlies pateikt Rietumiem par Lielveikala tēmu. Ja Tu varētu īsi konspektīvi par to uzrakstīt, varbūt es varētu kaut ko pievienot no savas pieredzes. Zinot, ka telpa atradīsies kaut kur “dibeņos”, pardon par manu frasnču valodu, ka visi būs noguruši un knapi vilks kājas un tikai spītīgākie vēlēsies apskatīt arī Latv ijas paviljonu, lai šogad atzīmētu savos blociņos – esmu redzējis visu – kāds ir tas mesidžs rietumniekam, kurš visu šajā dzīvē ir redzējis, tai skaitā pāris tūkstošu lielveikalu, sākot no Venēcijas, beidzot ar Ņujorku ( iespējams viņš nav bijis ELVI )? Respektīvi:… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 11 dienas pirms - rediģētājs Miķelis
Ernests Cerbulis

Aiz katra produkta, kuru Tu iegādājies ir stāsts/vīzija, par kuru tu maksā. Tu redzi cauri attīstības stratēģijām, pasaku renderiem, skaistiem virsrakstiem. Ja man un Tev tiktu iedots viens budžets, mūsu izvēles būtu atšķirīgas. Atšķirīgas prioritātes, pieredze. Lai cik daudzas preces būtu pievilcīgas, tu tās negribi vai atstāj plauktā (bet varbūt ar atlaidi?).Visu nosaka iepirkumu grozs.

Miķelis

Tas pats par sevi skaidrs, to sauc par mārketingu. Filips Kotlers. Palasies. Kādi 50 gadi atpakaļ. Kas vēl?

Ernests Cerbulis

Novērtēju vēlmi iesaistīties.

Miķelis

Nu ja, bet spēlējot domu pinpongu raketes nav svarīgas. To ko Tev saku, pateiks jebkurš rietumnieks. Darbam jābūt virsvērtībai, gluži ar to pašu atšķiras arhitektūra no Arhitektūras un ar arhitektūru uz Venēciju nav ko braukt, nav jēgas. Turpinam?

Miķelis

Budžets. Vienīgais budžets kas mums visiem ir iedots ir Laiks. Par visu mēs maksājam ar Laiku. Aizvien vairāk Laika mums zog internets, mobilās ierīces un arī elektroniskās pārdošanas platformas. Lielveikals, iespējams mums atgriež Laiku. Tas ir no šodienas skatoties uz Lielveikalu, kā konceptu. Iespējams… Tavs sitiens….

8
0
Lūdzu, komentējietx