No korporatīvā uz kooperatīvu

Projekts No korporātīvā uz kooperatīvu (From Corporate to Cooperate) ieguva pirmo vietu konkursā POST + CAPITALIST City.  Konkurss ir viens no sēriju konkursiem, ko organizē Collage Lab

Neoliberālās politikas doktrīnas un aizdevuma kapitāla (debt capital) radītās iespējas globālajās pilsētās ir ļāvušas izveidoties struktūrai, kas ne vien ignorē zemākos sociālos slāņus, bet arī degradē planētas ekosistēmu kopumā. Tam piemērs ir augstceltnes, kas ir radītas pēc 1970. gadu naftas krīzes.

Ievērojamais ģeogrāfs, sociālais domātājs un pilsētu pētnieks Deivids Hārvijs (David Harvey) 2008. gada globālo recesiju ir nodēvējis par pilsētu krīzi (urban crisis).  Viņš uzskata, ka kopš 1970. gadiem t.s. balto un zilo apkaklīšu darbinieku radītais, kapitāla mistiski ģenerētais pārpalikums papildus peļņai (surplus,— turpmāk tekstā — pārpalikums), ir iepludināts pilsētas struktūrā. Tās lietošanas prioritāte tiek dota kapitāla īpašniekiem (darba spēka un ražošanas līdzekļu pircējiem). Jēdziens pilsētas krīze radies no 1930. gadu Lielās depresijas pārvarēšanas stratēģijas Amerikā, kad valstij radikāli attīstītot infrastruktūru, tika ne vien izveidotas jaunas darba vietas un attīstīta ekonomiku, bet arī radīta papildus slodze planētas ekosistēmai. Deivids Hārvijs uzsver, ka otro reizi ar tādu pašu stratēģiju šo slimību neizārstēt. Viņaprāt 2008. gada globālā krīze izpaužas katrā kapitālisma sastāvdaļā ikvienā valstī, atškiroties tikai blokādes novietnei un apmēram. Mūsu gadsimta globalizācijas izpausmes padara atveseļošanos procesu gan slidenāku, gan arī lēnāku. Deividas Hārvija  galvenais uzskats ir, ka kapitālismam, kā politekonomikas sistēmai ir jāpārstāj eksistēt. Viņš ir aplūkojis trīs kapitālisma balstus, kurus nojaucot, kapitālisms vairs nebūtu spējīgs atjaunoties. Hārvijs pauž, ka ir jāpārtrauc vides katastrofālā piesārņošanas, jāuzsāk es ekonomijas izaugsme un jaiznīcina sociāla nevienlīdzība.

Attīstības un planētas kapacitātes robeža

Dubaija ir spilgts piemērs sociālai nevienlīdzībai un neierobežotas brīvā tirgus ekonomikas izpausmei pilsētas struktūrā. Tas rezultējas faktā, ka Dubaijas pilsētas struktūras uzturēšana ekologiski patērē 4,5 mūsu planētas; tas ir tik pat daudz, cik visa Ziemeļamerika kopā. Šeit uzskatāmi iezīmējas pilsētas augstceltņu siluets, kurš vairs nav panākumu un progresa apliecinājums, bet drīzāk globālās iznīcības simbols. Projekts No korporācijas uz kooperāciju aplūko Dubaijas augsceltes, kas ir radītas laika periodā no 1990.  līdz 2007. gadam. Mēs projektā to uztveram kā koncentrētu ražošanas līdzekļu enerģiju, kuru piedāvājam atbrīvot ar to sociālo slāņa spēku, kurš šobrīd ir bez darba. Projekts piedāvā scenāriju, kas iemieso alternatīvu neierobežotajai celtniecībai un funkcionē, lai ražotu sociālo un dabas kapitālu.

Dubaijas kooperatīvs

Dubaijas kooperatīvs ir no apakšas radīta savienība, kas apvieno jebkuru, kurš vēlas ne tikai saņemt sava darba pārpalikumu, bet arī uzlabot planētas kopējo ilgtspējību. Lai kļūtu par daļu no kooperatīva, katram ir jānodod vietējā materiālu pārstrādes iestādē sev piederošas sadzīves ierīces; tas ir sākuma kapitāls Dubaijas kooperatīvam un ieguldījums nākotnes ekosistēmas atveseļošanā. Tālāk jaunais dalībnieks pievienojas Dubaijas kooperatīvam, kur viņš ne vien saņem to, ko ir saražojis, bet arī turpmākos divus gadus ir iekļāvies Dubaijas kopienā, vēlreiz apliecinot un rodot kopības sajūtas vērtību.

Vienlīdzība

Vienlīdzība Dubaijas kooperācijā ir balstīta uz pārskatāmu un caurspīdīgu punktu sistēmu, kur visi strādā kopīgi, lai sasniegtu mērķi. Neatkarīgi esot Dubaijas kooperācijas biedram vai darbiniekam, katrs var sekot līdzi ne tikai saviem ienākumiem, bet arī kaimiņa. Tā pat var arī pārskatīt kopējo kooperācijas ienākumu beigu bilances sadalījumu.

Pārstrādes ceļvedis

Mēs dekonstruējām pasaules augstāko debesskrāpi — Burj Khalifa — kā prototipu, lai demonstrētu reālo ietekmi, ko brīvā tirgus ekonomikas augstceltņu pārstrāde varētu dot. Kamēr Burj Khalifa attīstītāja kompānija izmanto savu iespaidīgo tehnisko specifikāciju, lai apliecinātu savu diženumu, mēs to izmantojām, lai radītu priekšstatu par to cik daudz resursus ēka ir koncentrējusi sevī. Tā piemēram, no materiāliem, kas ir izmantoti Burj Khalifa 43 metrus dziļajiem pamatu pāļiem varētu tikt uzcelti ekoloģiski mājokļi aptuveni 1500 cilvēkiem. Ja visa celtne tiktu pārstrādāta dabas kapitālā, tad Burj Khalifa jaunā specifikācija izskatītos šādi: no visa celtnē izmantotā tērauda varētu radīt 120 divu megavatu vēja turbīnes; ēkā izlietotais betons varētu tikt pārstrādāts ekoloģiskos mājokļos 35,4 tūkstošiem cilvēkiem un no augstceltnes spīdīgās stikla fasādes varētu tikt radīti 140 tūkstošus kvadrātmetru saules paneļu. Šie skaitļi kopā nozīmē, ka no Burj Khalifa varētu radīt 220 620 hektārus nedegradētu dabas resursu.

Daba no Dubaijas

Projekts piedāvā arī visas pilsētas mēroga scenāriju kā soli pa solim varētu tikt ražots dabas kapitāls. Mēs noskaidrojām, ka visa Dubaijas pilsētas auduma dekonstrukcija samazinātu tās CO2 emisijas uz pusi. Bet visu tās materiālu pārstrāde un jauna dabas kapitāla ražošana varētu padarīt ne tikai Dubaiju par pilsētu bez kaitīgajiem izmešiem, bet arī varētu sākt dot planētai atpakaļ daļu no līdz šim pārtērētajiem dabas resursiem. Šajā procesā būtu iespējams radīt darbavietas gandrīz 50 tūkstošiem cilvēkiem. Konkursa žūrija savā novērtējumā atzīmēja projekta ievirzi, ka daļa no nākotnes darba slēpjas antisociālu un vidi degradējošu pilsētu un to daļu pārstrādes industrijā.

Dalīties ar ierakstu:

20
Pievienot komentāru

avatar
10000
10 Komentāru pavedieni
10 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
DacesAj.ĢeķisIvetaWSBY Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Artūrs
Guest
Artūrs

klibo

Artūrs
Guest
Artūrs

klibo

Agrita Lūse
Guest
Agrita Lūse

Mānīgais "zaļums" – vēja turbīnas un saules paneļi. To ražošana ietver salīdzinoši dabai un cilvēkam kaitnieciskus procesus. Varbūt tā nav pati labākā ideja nojauktas arābu "buras" materiālu izmantošanai – vēlamais ekoefekts diez vai tiktu sasniegts.

Daces
Guest
Daces

Sveika Agrita Lūse, Paldies par interesi, jā – ‘mānīgā’ zaļuma ražošana nav viennozīmīgs process, ko apzīmē ar ‘labi’ vai ‘slikti’. Ekoloģiskā aspekta pamatdoma projektā bija apskatīt tēzi, ko planētas ekosistēmai nozīmē uzturēt tādu pilsētu kā Dubaiju (pilsētu celtu tuksnesī) ar tās augstceltnēm; mums sanāca, ka tās ir 4,5 tādas pašas mūsu planētas uz kuras mēs visi kopā dzīvojam. Tas bez mērīšanas ir, liekas, vairāk, kā jebkuršs ‘kaitnieciskais’ solārā vai kāda cita atjaunojmā enerģijas ierīces vai ēkas ražošanas iespējamais kaitnieciskums. Mums bija arī svarīgi uzsvērt, ka mums visiem piederošus resursus, kā piemēram Dabu, nevar atstāt brīvā tirgus spēkiem vieniem to lietot.… Lasīt vairāk »

Ģeķis
Guest
Ģeķis

Kaut kā Jūsu modernā Rietumu retorika nepavelk. Baigi sarkana un pseido zaļa… .1. Ko Jūs neaicinat arābus atgriezties pie konkrētajos apstākļos ilglaicīga dzīvesveida- nomadiem lopkopjiem , aizmirst naftu utt? Bet iesakat turpināt pumpēt naftu ( cik liekulīgi , kurš gan ir lielākais arābu naftas noņēmējs nav tie paši zaļi norūpējušies Rietumnieki)nopirkt pa naftas dolāriem no friča vai dāņa kādu " dikti energoneietilpīgu" resursu . Investēt arābu naudu AER iekārtu ražotnēs, pērkot iekārtas, kur atkal saimnieko Rietumnieki ( whatever kur stāv ražotne). 2. Nauda – tas ir resurss( enerģijas simbolisks ekvivalents), to mūsdienu sarkan zaļie retumis grib redzēt, jo šo simbolu… Lasīt vairāk »

Aj.
Guest
Aj.

Sanāk diezgan skarbi, BET, mežā nokritušās lapas var kalpot par barību nezālēm un neviens(meža zvērs) nejūtas par to morāli atbildīgs vai nespēlē "varas spēles". Pietiek visiem.

Par resursu sauc jēlo daļu kas tiks(varbūt) pārvērsta kapitālā – nauda var būt gan resurss, gan kapitāls atšķirībā no maka un subjekta prāta spējām.

Brīvais tirgus ir diezgan nebrīvs jēdziens, kur galvenokārt valda tas pats pseido brīvais kapitāls, jeb mūsdienīgāk "powerknowledge"(Fucoult utt.).

Japiekrīt ka Daces ir naivas, bet pati tēze ir aktuāla tikai jāpiestrādā.

Daces
Guest
Daces

Sveiks Ģeķi, mēs principā neiesakam nevienam tupirnāt pumpēt naftu, mēs piedāvājam jebkuram, to skaitā arī dubajiešiem, piedalīties felxible accumulation pilsētas uzslāņojuma pārstrādāšanā ekvivalentā nepieciešamu šodien, jaunam kapitālisma akumulacijas posma nepieciešamībai.. projektā lai skaidrāka būtu doma par dabas kapitālu, mēs izmantojam paternu ar pārstrādes shēmu… bet realistiski mēs sakam, ka min. ieguvums būs – neturpināt tērēt 4.5 x vairāk, kā ir iespējams no dabas resura. Paldies, ka zini domu, ka nauda ir enerģijas ekvivalents, vārds simbolisks varbūt ir par maigu teikts, tas ir diezgan tiešs ekvivalents. Mēs arī domājam, ka mūsdienas mēs varam runāt brīvo tirgu, tas ir pareizi un tieši… Lasīt vairāk »

Daces
Guest
Daces

Aj, par resursu fordisma laika sauca izejvielas, flexiblea accumulation tas ir arī itellectual property… bet arī tā ir pagatnē + – 😉

Agrita Lūse
Guest
Agrita Lūse

Mānīgais "zaļums" – vēja turbīnas un saules paneļi. To ražošana ietver salīdzinoši dabai un cilvēkam kaitnieciskus procesus. Varbūt tā nav pati labākā ideja nojauktas arābu "buras" materiālu izmantošanai – vēlamais ekoefekts diez vai tiktu sasniegts.

Daces
Guest
Daces

Sveika Agrita Lūse, Paldies par interesi, jā – ‘mānīgā’ zaļuma ražošana nav viennozīmīgs process, ko apzīmē ar ‘labi’ vai ‘slikti’. Ekoloģiskā aspekta pamatdoma projektā bija apskatīt tēzi, ko planētas ekosistēmai nozīmē uzturēt tādu pilsētu kā Dubaiju (pilsētu celtu tuksnesī) ar tās augstceltnēm; mums sanāca, ka tās ir 4,5 tādas pašas mūsu planētas uz kuras mēs visi kopā dzīvojam. Tas bez mērīšanas ir, liekas, vairāk, kā jebkuršs ‘kaitnieciskais’ solārā vai kāda cita atjaunojmā enerģijas ierīces vai ēkas ražošanas iespējamais kaitnieciskums. Mums bija arī svarīgi uzsvērt, ka mums visiem piederošus resursus, kā piemēram Dabu, nevar atstāt brīvā tirgus spēkiem vieniem to lietot.… Lasīt vairāk »

Ģeķis
Guest
Ģeķis

Kaut kā Jūsu modernā Rietumu retorika nepavelk. Baigi sarkana un pseido zaļa… .1. Ko Jūs neaicinat arābus atgriezties pie konkrētajos apstākļos ilglaicīga dzīvesveida- nomadiem lopkopjiem , aizmirst naftu utt? Bet iesakat turpināt pumpēt naftu ( cik liekulīgi , kurš gan ir lielākais arābu naftas noņēmējs nav tie paši zaļi norūpējušies Rietumnieki)nopirkt pa naftas dolāriem no friča vai dāņa kādu " dikti energoneietilpīgu" resursu . Investēt arābu naudu AER iekārtu ražotnēs, pērkot iekārtas, kur atkal saimnieko Rietumnieki ( whatever kur stāv ražotne). 2. Nauda – tas ir resurss( enerģijas simbolisks ekvivalents), to mūsdienu sarkan zaļie retumis grib redzēt, jo šo simbolu… Lasīt vairāk »

Aj.
Guest
Aj.

Sanāk diezgan skarbi, BET, mežā nokritušās lapas var kalpot par barību nezālēm un neviens(meža zvērs) nejūtas par to morāli atbildīgs vai nespēlē "varas spēles". Pietiek visiem.

Par resursu sauc jēlo daļu kas tiks(varbūt) pārvērsta kapitālā – nauda var būt gan resurss, gan kapitāls atšķirībā no maka un subjekta prāta spējām.

Brīvais tirgus ir diezgan nebrīvs jēdziens, kur galvenokārt valda tas pats pseido brīvais kapitāls, jeb mūsdienīgāk "powerknowledge"(Fucoult utt.).

Japiekrīt ka Daces ir naivas, bet pati tēze ir aktuāla tikai jāpiestrādā.

Daces
Guest
Daces

Aj, par resursu fordisma laika sauca izejvielas, flexiblea accumulation tas ir arī itellectual property… bet arī tā ir pagatnē + – 😉

Daces
Guest
Daces

Sveiks Ģeķi, mēs principā neiesakam nevienam tupirnāt pumpēt naftu, mēs piedāvājam jebkuram, to skaitā arī dubajiešiem, piedalīties felxible accumulation pilsētas uzslāņojuma pārstrādāšanā ekvivalentā nepieciešamu šodien, jaunam kapitālisma akumulacijas posma nepieciešamībai.. projektā lai skaidrāka būtu doma par dabas kapitālu, mēs izmantojam paternu ar pārstrādes shēmu… bet realistiski mēs sakam, ka min. ieguvums būs – neturpināt tērēt 4.5 x vairāk, kā ir iespējams no dabas resura. Paldies, ka zini domu, ka nauda ir enerģijas ekvivalents, vārds simbolisks varbūt ir par maigu teikts, tas ir diezgan tiešs ekvivalents. Mēs arī domājam, ka mūsdienas mēs varam runāt brīvo tirgu, tas ir pareizi un tieši… Lasīt vairāk »

Diemžēl
Guest
Diemžēl

ir tikai viena – overpopulation

Diemžēl
Guest
Diemžēl

ir tikai viena – overpopulation

WSBY
Guest
WSBY

for instance he is not //Deivids Hārvijs// but ::::::::::David Harvey::::::::::

WSBY
Guest
WSBY

for instance he is not //Deivids Hārvijs// but ::::::::::David Harvey::::::::::

Iveta
Guest
Iveta

Projekta ideja ir apsveicama un interesanta, taču arī problemātiska. Autori raksta, ka „Dubaija ir spilgts piemērs sociālai nevienlīdzībai un neierobežotas brīvās tirgus ekonomikas izpausmei pilsētas struktūrā”, netieši norādot, ka sociālā nevienlīdzība un brīvais tirgus ir peļami. Attiecībā uz sociālo nevienlīdzību autoriem var piekrist – ir nepieciešama politekonomiska un varbūt arī arhitektoniska sistēma, kas spētu mazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Tomēr nav skaidrs, kāpēc brīvā tirgus ideja kā tāda ir peļama, jo patiesībā, ja tā tiešām darbotos, tā spētu mazināt nevienlīdzību. Problēma ir tāda, ka neoliberālais kapitālisms ir piesavinājies brīvo tirgu kā skaistu apzīmējumu, lai patiesībā īstenotu ierobežota tirgus politiku. Šī… Lasīt vairāk »

Iveta
Guest
Iveta

Projekta ideja ir apsveicama un interesanta, taču arī problemātiska. Autori raksta, ka „Dubaija ir spilgts piemērs sociālai nevienlīdzībai un neierobežotas brīvās tirgus ekonomikas izpausmei pilsētas struktūrā”, netieši norādot, ka sociālā nevienlīdzība un brīvais tirgus ir peļami. Attiecībā uz sociālo nevienlīdzību autoriem var piekrist – ir nepieciešama politekonomiska un varbūt arī arhitektoniska sistēma, kas spētu mazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Tomēr nav skaidrs, kāpēc brīvā tirgus ideja kā tāda ir peļama, jo patiesībā, ja tā tiešām darbotos, tā spētu mazināt nevienlīdzību. Problēma ir tāda, ka neoliberālais kapitālisms ir piesavinājies brīvo tirgu kā skaistu apzīmējumu, lai patiesībā īstenotu ierobežota tirgus politiku. Šī… Lasīt vairāk »