Nevienu mošeju nezīmēšu!

Kā baznīcu radīšanā roku iestrādājušais Andris Kokins vērtē rasto risinājumu mormoņu saieta namam Liepājas centrā, kurš tapis ilgstošā un ļoti ierobežotā arhitekta darbībā, taču ar pienākumu pilsētas vēsturiskās apbūves kopainā iekļaut kvalitatīvu mūsdienu arhitektūras liecību? Nav ideāls. Īpatnējs.

Liepāja nemitējas krāt jaunumus savā sakrālajā apbūvē. Šāgada septembrī tika iesvētīts Svētā Meinarda baznīcas un Katoļu draudzes centra jaunuzceltais, vairāk nekā 10 metru augstais zvana tornis — 8 gadus pēc pāvesta dāvātās celtnes [Vatikāna paviljons izstādē EXPO 2000] uzstādīšanas Liepājā. 2007.gada vasarā atklāja Svētā Dominika baznīcu, kas, kvartāla kompleksu noslēdzot, tika piebūvēta tolaik pirms 9 gadiem atvērtajam klosterim. Pašlaik vienā no Liepājas centra būvlaukumiem pēc domstarpību noilguma augšā slej Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus [PDSJK] baznīcu. Minēto būvju vienojošais elements ir to arhitektūra — AKA birojs arhitektu darbi.

Ieceres pirmā meta sabiedriskajā apspriešanā 2004.gadā liepājnieki iebilda mormoņu [izplatīts PDSJK baznīcas locekļu neoficiāls apzīmējums] saieta nama novietojumam — pilsētas centrā un vairāku izglītības iestāžu tuvumā. Kā neatbilstošu Liepājas kultūrvēsturiskās vides raksturam un tās apbūves noteikumiem to noraidīja Pilsētas attīstības komiteja, uzdodot iesniegt 2—3 jaunus variantus ēkas arhitektoniskajam risinājumam. PAU īpaši prasīja panākt jaunbūves iederību vēsturiskajā kontekstā, izvairoties no mantojuma atdarināšanas un iekļaujoties Liepājas kopainā kā kvalitatīvai mūsdienu arhitektūras liecībai.

Iecerētajā vietā atbilstoši pilsētas plānojumam noteikta sabiedriskās un darījumu apbūves teritorija — tātad dievnama atrašanās pieļaujama. 2005.gadā projekta uzlabotais variants atzīts par piemērotāku Liepājas vēsturiskā centra aizsargjoslas apbūvei, konstatētās nepilnības novērstas, tam piekritusi iepriekš noliedzošā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kuras eksperta norādi: «Jaunbūves arhitektūra atgādina rūpnieciska rakstura objektu, fasāžu dalījums — ļoti robusts, logu izvietojumam — gadījuma raksturs, tornis tik lielam apjomam — par mazu,» Būvvalde uzskatīja par pamatotu. Nav bijis pamata neatļaut šo būvniecību: «Tas būtu pretrunā ar Satversmi, kas garantē ticības un reliģisko uzskatu brīvību,» toreiz pauda Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska.

Arhitektu Andri Kokinu lēmums par pārstrādāšanu nebija pārsteidzis. Viņš apņēmās nama veidolu pielāgot individuālāk Liepājai, atsakoties no sākotnējās tipveida pieejas, kādu izrādīt citviet pieradis pasūtītājs. 2006.gada janvārī trešo reizi izskatīto būvniecības pieteikumu Liepājas dome apstiprināja. 2007.gadā saskaņots tehniskais projekts, kurš izstrādāts, pamatojoties uz akceptētā skiču projekta 4.vīzijas.

Lai arī šodien Andris pie sevis atsūtīto mormoņu pasūtījumu neņemtu, tolaik — neatteica, jo nav zinājis, cik ļoti ierobežota būs arhitekta darbība. Atlicis piesaistīt kādu no 3—5 tipa risinājumiem. Vairākkārtīgiem ierēdnieciskiem argumentiem un arhitektoniski atšķirīgiem 4 priekšlikumiem daļēji izdevies salauzt īpatnējo pasūtītāju ar konservatīvu pieeju lietām, kas atspoguļojās arhitektūrā un tāpēc ievilka būvniecības procesu. Sadarbībā ar īpatņiem, kurus raksturo grūtības ko sarunāt un argumentēšana ar vienīgo komentāru — «tā jābūt un viss!» —, tapušo darbu arhitekts nebūt neuzskata par ideālu. Tomēr saprot. Pēc mormoņu Austrumeiropas centra Maskavā sniegtās informācijas, katru dienu pasaulē tiek uzbūvēts viens šāds nams. «Ja visa nauda centralizēti tiek dalīta, uzdevumi nodoti, ir vieglāk izstrādāt 5—10 tipa projektus — katram reģionam nedaudz savādāku — un līmēt tik iekšā.»

Nu, īpatno akcentu Valdemāra ielas tramvaja sliežu «nogrieztajai» ierindai — stūra ieeju iezīmējošo torni — arhitekts sauc par strīdus subjektu, kad sanākšanu nams bijis jāpieskaņo tā novietnes arhitektūrai. Neliela vertikālā dominante galvenajā fasādē, kas uzsver ieeju, bija pasūtītāja prasība: «Torni un pavisam jocīgu viņi parasti grib centrā ielikt. Jābūt tikai spicei. Zvana nav. Krusta nav. Un tas nav skatu tornis. Tur izvietotas vēdināšanas iekārtas. Ēkas izvietojums problēmas neradīja, ar formām ņēmāmies, lai nebūtu cikas—cakas… Izvēlējāmies materiālu — sarkanu Lodes ķieģeli, kas sakrīt ar tuvējām mājām — blakus skolām un baznīcu. Parasti mormoņi izmanto apmetumu kombinācijā ar dzeltenu mūri — dzegas un ķieģeļu starplikas. Amerikānisku stilu.»

Andris uzsver: «Tā nav baznīca! Ēkas nosaukums ir saieta nams. Tā nav liela, bet ar diezgan īpatnēju funkciju». Sanākušās draudzes pirmā sapulce notiekot vienstāva ēkas lielajā zālē ar paaugstinātajiem — obligāti divslīpju — griestiem, kas paplašināma ar plānojumā paredzētajām atbīdāmajām «kabatām». Nav arī altāra, ir tāds kā prezidijs ar demontējamu adaptēta dizaina risinājumu, kurā sēž viens vai vairāki sludinātāji. Pēc garās kopsapulces klausītāji izklīst uz interešu grupu nodarbībām katrai savā klasē. Blakus ieejai atrodas kristību telpa ar baseinu, kurā regulāri ris kristīšanas, kuras novērojamas no speciāli tam ierādītas telpas. Būvē izvietotas kanceleja ar mini virtuvīti, ir telpa bibliotēkai. Plānojums atbilst jau iedota gatava, stingra bloka shēmai. Un nams pieejams cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām ne tikai tāpēc, ka to prasa mūsdienu Latvijas būvnormatīvi, — tas ir mormoņu noteikums.

Andris atklāj — mormoņi prot izvērtēt ēkas fizisko ilglaicīgumu un tādos celtniecības kvalitātes rādītājos kā inženiertehniskās iekārtas vai materiāli, izvēloties nedārgāko labā līmeņa produkciju, iegulda uzreiz.

Pēc savas reliģiskās piederības Andris ir un palikšot luterānis. Lai gan nevienu luterāņu baznīcu vēl nav nācies projektēt, viņa vadītajam birojam ir pieredze Liepājā un tās rajonā uzceltu katoļu 3 dievnamu ideju izstrādē, kā arī jau 90.gadu sākumā strādāts pie Jūras katedrāles Karostā iekārtošanas / labiekārtošanas, garīgi rehabilitējot vienu no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā, kurš sociālismu pārcieta kā sporta un kino zāle.

Andris neredz problēmas radošo pakalpojumu sniegšanā viņam kā kristietim svešajai konfesijai vai kā arhitektam mājas fantazēšanā, kuras filozofisko saturu neatbalsta. Viņaprāt, tā neko sliktu nenes. Andrim šķiet interesantas pirms darba uzsākšanas uzklausītās tēzes, ar ko un kāpēc mormoņi atšķiras. «Tad jau katoļu baznīcas principā nevarētu taisīt. Viens no bīskapiem man savulaik jautāja: Kā Tu, luterānis, projektē katoļu baznīcas? Atbildēju: Kad jūs aizejat pie ārsta, vai pajautājat, kāda viņam ticība? Es laikam nevarētu un negribētu projektēt mošeju. Tas ir kaut kas pavisam citādāks. Nē, nevienu mošeju nezīmēšu!»