Miera 2 — Standardsituation

Otro vietu konkursā Miera ielai 2 ieguva apvienība Standardsituation. Projekts Rīgas ritmi piedāvā iespēju saglabāt publisko telpu, papildinot to ar platformu otrā stāva līmenī. Dinamiskais stūra apjoms interpretē Rīgas vēsturiskā centra, īpaši jūgendstila apbūves kontekstu, kā arī ēkas īpašo novietni piecu ielu krustojamā.

Esošā situācija

Šobrīd stūri Brīvības ielas
telpā raksturo nesakārtotība un neskaidrība. Zemes gabals ir privāts,
bet ikdienā tas izmantots kā sabiedriska tranzīta un pulcēšanās
vieta. Tomēr vietai nav sabiedriskas pilsētvides plānojuma vai
labiekārtojuma, kas dotu identitāti un padarītu to par sabiedrisku
laukumu.

Projekts piedāvā risināt vietu kā vienotu veselumu, ko
veido ielas stūris (publiskā telpa) un jaunbūvējamā ēka (daļēji
publiskā telpa/ privāta telpa). Te nepieciešama laba sadarbība starp
investoru un pilsētu, lai izveidotu mūsdienīgu pilsētvidi, kura
respektē gan sabiedrisko lietojumu, gan privātās intereses.

Apkārtējās
apbūves kontekstu veido gan izteiksmīgi stateniskā jūgendstila paraugi
— ēkas Brīvības ielā 83 un 85, gan funkcionālisma tradīcijās ieturētā
ēka Brīvības ielas pretējā pusē. Nozīmīga loma ir arī Dailes teātrim,
kura priekšlaukums būtiski palielina projektējamās ēkas nozīmi pilsētas
telpā.

Sabiedrība un pilsētplānošana

Koncepcijas
pamatā ir topošās ēkas, pilsētvides un apkārtējās sabiedriskās telpas
mijdarbība. Projekts paredz atstāt neapbūvētu lielāko daļu no ēkas
platības ielas līmenī un piedāvā to veidot par publisko telpu.

Atvērtajā
jaunās ēkas pirmajā stāvā ir paredzētas ieejas birojos, tirdzniecības
vietās un veikaliņos, tāpat te ir integrētas sabiedriskā transporta
pieturas, kioski un paredzēta vieta ielu mākslai un performancēm.

Projekts
paredz Brīvības un Miera ielas stūrī izveidot publisku skatu platformu
otrajā līmenī, tādejādi «dubultojot sabiedrisko telpu» šajā krustojumā.
Tā ir kā cilpa, kas savienota ar uzeju gan no Brīvības gan no Miera
ielas puses. Terase iecerēta kā skatu platforma un neliela kafejnīca,
kuras darbību nodrošina jaunās ēkas otrajā stāvā paredzētais restorāns.
Kļūstot par īpašu iezīmi Rīgas pilsētvidē, terase simbolizētu pilsētas
un attīstītāju veiksmīgu sadarbību sabiedrības labā.

Ēkas arhitketūra un dominante

Dailes
teātra priekšlaukums ļauj ēku Miera ielā 2 veidot kā vertikālu
dominanti. Stūra apjoms interpretē Rīgas jūgendstila mantojumu un ēkas
novietni piecu ielu krustojumā.

Projekts tiecas atbildēt uz jautājumu:

Kas ir pilsētbūvnieciska kvartāla dominante nozīmē 21.gadsimta demokrātiskas pilsētas pilsonim?

Tas
noteikti nav objekts, bet drīzāk gan subjekts (vide vai ambience). Tas
nav vīrišķīgs varas apliecinājums pilsētās. 19.gs. un 20.gs ir pagājis
un totalitārie stūra varas simboli — cilindri, torņi un citu abstraktu
formu krāvumi vairs neatbilst mūsdienu demokrātisku pilsētu pilsoņu
ideāliem.

Ēka piedāvā piedzīvojumu — vizuālu un telpisku,
skulpturālu un funkcionālu, publisku un personīgu, pilsētbūvniecisku un
arhitektonisku, kā ēkas lietotājiem, tā pārējiem pilsētas iedzīvotājiem.

Projekts
piedāvā Rīgai mūsdienīgu ēku, kas respektē vēsturisko pilsētvidi un
interpretē tās īpašo pilsētbūvniecisko situāciju. Jaunā ēka respektē
Brīvības un Miera ielas kvartālu apbūvi, dzegu ausgtumu un apjomu,
vienlaikus nekopējot vēsturiskos stilus, bet papildinot ar mūsdienīgu
un tikai šai vietai oriģinālu risinājumu.

Ēkas formveides
pamatā ir pilsētai raksturīgās jumtu ainavas interpretācija. Rīgas
jumti ir interesanti un ne velti tie bieži tiek saukti par pilsētas
piekto fasādi. Perimetrāls apbūvei raksturīgās fasāžu dzegas un silueti
kļūst par galvenajiem kompozīcijas elementiem. Jauno ēka veidota kā
jumta ainavu ar kulmināciju uz ielu stūra. Piecas konstruktīvas joslas
— pieci stilizēti jumta raksturi piecu ielu krustojumā saplūst vienā,
apspēlējot Rīgas ritmus jeb vienu no atraktīvākajiem Rīgas stūra
akcentiem.