Mākslas muzejs — Ivara Šļivkas birojs

No trim 3. vietām Mākslas muzeja konkursā vienu ieguva Ivara Šļivkas biroja priekšlikums, kas jauno ēku traktē kā parka ainavas daļu. Projekta ideju un risinājumu augstāk novērtēja tieši ārzemju eksperti.

Par  koncepciju

Piebūve ir neizbēgama. Tās veidols nedrīkst konkurēt ar vēsturisko ēku — pieminekli, nedrīkst arī pielāgoties. Vienlaikus tam nepārprotami jābūt mūsu laikmeta domāšanas pienesumam. Neiespējama misija… Risinājums — būve, kas vispār it kā nav būve, bet drīzāk – parka turpinājums. Parka akcents, kas palīdz izcelties vēsturiskajai ēkai — muzejam.

Jātnieku aleja, kas saglabājusies fragmentāri un no tradicionālajiem skatu punktiem nav uztverama (jo nav arī piesaistīta nevienai gājēju kustības plūsmai), nevar tikt uzskatīta par ļoti nozīmīgu Esplanādes parka elementu. Tā ir tikai viena no daudzajām atsevišķajām, dažādu laikmetu un ideoloģiju atstātajām struktūrām kopējā parka kaleidoskopā. Bet tāda, nedaudz neloģiska jau īstenībā arī ir Rīga, tās savdabība. Tāpēc parku neiesakām mainīt būtiski.  Ievērtējot un diferencējot apmeklētāju plūsmas un parka iekšējās aktivitātes un ņemot vērā nozīmīgos parka elementus (monumenti, vērtīgie koki), būtisks Esplanādes attīstības virziens ir ainavu izkopšana. Šai sakarā īpaši būtiskas parka ainavas varētu būt šobrīd gandrīz neeksistējošās asu perspektīves uz nozīmīgākajām ēkām — katedrāli un muzeju. Muzejs šobrīd ir atrauts, atdalīts no parka. Jaunajai piebūvei un atsegtajai perspektīvei ir jākļūst par šo organisko saiti. Parka mala — majestātiska ēka un uzkalns ar krāšņu ziedu paleti, kompensētu tādējādi zaudētos kokus.

Muzejs kopā ar plašajām pakārtotajām funkcijām ir vienots, demokrātisks kultūras centrs. Šo funkciju sasaistošajai publiskajai komunikāciju un rekreācijas zonai jābūt tikpat vienotai, plašai un vieglu orientāciju nodrošinošai.

Iejaukšanās vēsturiskajā ēkā ir tikai ērtību vārdā (piekļūšana, komunikācijas, dienas gaisma). Tā nedrīkst sagraut šīs ēkas garu. Unikālajiem interjeriem jāpaliek bez konkurences.

Meta funkcionālo  risinājumu  komentāri

Lai iegūtu telpas augstumu, cokolstāva grīdu esošās ēkas centrālajā daļā paredzēts pazemināt par 70 cm — līdz ietves līmenim pretī galvenajai ieejai. Lai izvietotu apmeklētāju kāpnes un liftus pamatēkas abos spārnos paredzēts radikāli pārbūvēt daļu no telpām visos stāvos. Šie risinājumi nav simetriski sakarā ar esošās bibliotēkas saglabāšanu un tikai vienu kravas liftu.

Jumta konstrukcijas paredzēts pilnībā nomainīt tikai ēkas spārnos (kores, ņemot vērā jaunās jumta un arī pastiprināmā stāva pārsegumu konstrukciju biezumus ir  paaugstināmas par 0,7 metriem), unikālo kupola koka konstrukciju saglabājot. Kupola telpa ar šīm konstrukcijām atstājama kā aukstā vēdināmo bēniņu telpa, kas apskatāma caur stikloto abus spārnus savienojošo galeriju. Virs galerijas iespējams izvietot vieglus 3- dimensiju objektus vai video instalācijas. Kupola telpu, saglabājot esošās tā konstrukcijas, nav iespējams papildus noslogot (ekspluatēt, siltināt).. To nomaiņa savukārt tehnoloģiski nozīmētu unikālās ēkas daļas – lielā vestibila oriģinālo griestu un sienu dekoru faktisku zaudējumu.

Muzeja darba laikā darbotos visas 3 apmeklētāju ieejas – no Valdemāra ielas puses caur galvenajām kāpnēm un tieši caur kasu vestibilu, kā arī no parka puses. Apmeklētājiem iespējams brīvi pārvietoties pa muzeja vestibiliem un publisko zonu. Šai līmenī atrodas arī pārrunu telpas ar administrāciju, bet pašas administrācijas telpas saglabātas esošajā cokolstāva līmenī. Biļešu kontrole paredzēta piebūvē pie ieejām uz izstāžu zālēm kā arī pamatēkā — pirmajā stāvā pie pie izejām no centrālā lifta un kāpnēm, un otrajā stāvā pie izejas no lifta. Šo kontroli daļēji vai pilnīgi iespējams risināt ar elektronisko piekļuves kontroles sistēmu, pielietojot elektroniskās biļetes.

  • Baltajai zālei atgriežama tās oriģinālā funkcija – pastāvīgā tēlniecības izstāde
  • Bibliotēka tiek aktīvi iekļauta publiskās ekspozīcijas ceļā, brīvi apmeklējama arī izstāžu apmeklētājiem
  • Piebūves stacionāro izstāžu zālēs liektās sienas no iekštelpām veidojamas kā plānā viegli daudzstūrainas, no taisniem posmiņiem
  • Restorāns darbotos arī autonomi, ārpus muzeja darba laika, ar piekļūšanu no parka puses
  • Visām administrācijas telpām ir nodrošināta tiešā vai otrā gaisma.

 Konstrukcijas,  apdares, inženiertīkli

 Piebūve risināma monolītā dzelzsbetona konstrukcijās, pielietojot pāļu pamatus, tai skaitā urbto pāļu rievsienu pa perimetru. Dzelzsbetona karkasam — regulārs kolonnu tīkls pagrabstāvā, rīģeļi, sienas un pārsegumi, sabiezināts starpstāva pārsegums. Pielietojamas dekoratīvās betonēšanas tehnoloģijas rīģeļiem un sienām, kā arī jumta pārseguma fragmentiem (ar ventilējamo siltumizolācijas starpslāni un dekoratīvu sīku oļu virsmas faktūru). Cokolstāva publiskās daļas sienām — melni tonēts pulētais betons.

  • Jaunā apjoma pazemes daļa izvietota pietiekošā attālumā no esošās ēkas lai mazinātu ietekmi uz tās konstrukcijām.
  • Vēsturiskās ēkas pārbūvējamo spārnu pārsegumi un kāpnes arī izpildāmi dzelzsbetonā, balstot uz liftu un komunikāciju šahtu monolītajiem kodoliem.
  • Otrā stāva pārsegumu pastiprināšana sakarā ar bēniņu pārbūvi par izstāžu telpām risināma neskarot esošos pārsegumus, — virs tiem uz monolītajām joslām montējot papildus saliekamo dzelzsbetona paneļu pārsegumus.
  • Nomaināmās jumtu konstrukcijas — tērauda rāmju.
  • Stiklotā galerija caur kupola telpu — uz tērauda kopņu konstrukcijas, balstītas uz perimetra mūra starpsienām.
  • Piebūves fasādēs dominē  jumta dārzu sistēmas uz dzelzsbetona pārsegumiem kā arī alumīnija — stikla fasāžu un virsgaismu sistēmas un pieminētās dekoratīvās betona sienas.
  • Abpusējās ieejas kasu vestibilā — esošo galveno kāpņu apjomā risināmas kā liektā stikla automātiskās durvis minimālā rāmī.
  • Piebūvei nepieciešamajām inženieriekārtām paredzēta plaša telpa tās ziemeļaustrumu spārnā, kur izvietojams arī visa kompleksa siltummezgls. Vēdināšanas gaisa vadiem , kā arī citām maģistrālēm izmantojama tehniskā starptelpa zem krātuves pārseguma, kas veidojas sakarā ar cokolstāva telpu mainīgajiem grīdu līmeņiem.
  • Pamatēkā katram spārnam paredzēta atsevišķa vēdināšanas sistēma ar agregātu izvietošanu bēniņu galu izbūvēs. Šāds risinājums ļauj izvairīties no komunikāciju eksponēšanas un šķērsojumiem oriģinālajos vestibilu interjeros.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
32 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Gints Sūna

Ļoti labi var nolasīt Ivara rokrakstu. Amēbu daudzveidība nav izsmeļama! Manuprāt, veiksmīgākais darbs. Pozitīvas un gaišas domas rosinošas bildes. Šķiet, ka funkcionāli viss strādā. Veiksmīgas piebūves interjēra skices.

Alex

Man patika sis darbs – noteikti viens no labakaiem piedavajumiem.

xelA

Man nepatika neviens no tiem darbiem, kas kaut kādā veidā atgādina teletūbiju pasauli.

dace

darbs izstrādāts jo labi, interjers un funkcija. tikai sanāk kaut kāds beizveidīgs lielmēroga veidojums nu gluži nekāds. kaut kādas tik tiešām teletūbiju alas bez rakstura.

hmm

manas domas

apaudzis kalns un viss

Jānis

Ja Šļivkas kungs var atļauties šādu jaunbūves traktējumu attiecīgi pievienojot to esošai barokālai formu loģikai, tad rodās jautājums – vai šī saņemtā prēmija nav jādala ar citiem alkstošajiem?

arh stud

tā ir eklektika ar jūgenda iezīmēm. kas liedz arī te būt kādai jaunai formai?! kurš tagad gadsimts?

Jānis

Baidos , ka ar gadsimtu te nav nekāda sakara, bet ar cieņu pret gadsimtu vērtībām.J

snifs

un kur šeit izpaužas necieņa?

arh stud

Jā, variet paskiadrot, lūdzu, konkrētāk? kādas, jūsuprāt, būtu gadsimtu cienošas formas. Postmodernas, kas aktuālas bija pirms gadiem 10…20?

Jānis

Manuprāt šim konkursam nevarēja būt cits iznākums, jo jauno telpu apjomi pret esošo būvapjomu ir niecīgi un šajā situācijā meklēt jaunu autorrisinājumu, kā redzam no piedāvājumiem, nebūtu lietderīgi. Tik nelielu funkcionāli nepieciešamo telpu trūkumu varētu atrisināt piebūvējot flīģeļus ar analogu arhitektūru, taču pie šādas arhitektu agresivitātes tas nav iespējams. Tādēļ arī žūrija izvēlējās mazāko ļaunumu, tas ir no ārpuses neredzamu .

arh stud

vai tā nav savā ziņā nevarība? Kā iespējams RVC vispār uzmeistarot kaut ko mūsdienīgā valodas izteiksmē, tajā pašā laikā nepretendējot uz plasmasas pakaļdarinājumu (jo pārsvarā LV mums tādi sanāk), kāds veidojas, piemēram, rātslaukumā?

novērotājs

kas tie vel par murgiem – "piebūvējot flīģeļus ar analogu arhitektūru" ?????! :O

snifs

tas Neimaņa gars ierunājās 🙂

dace

darbs jau izstrādāts jo rūpīgi un pārdomāti. taču šī bezveidīgā kaudze aiz muzeja nudien nerada pārliecību, ka tur tāda ir nepieciešama.

lai gan vinnēja pazeme, man kā vienkāršai garāmgājējai, gribējās redzēt kādu iekšā aicinošu virszemes arhitektūru.

Juris

Ideāla piebūve dabas muzejam – susuri, alu cilvēki, pakalni.

Glezniecība, skulptūra utt kaut kā, manuprāt, tur neiederas.

Gints Sūna

Ļoti labi var nolasīt Ivara rokrakstu. Amēbu daudzveidība nav izsmeļama! Manuprāt, veiksmīgākais darbs. Pozitīvas un gaišas domas rosinošas bildes. Šķiet, ka funkcionāli viss strādā. Veiksmīgas piebūves interjēra skices.

Alex

Man patika sis darbs – noteikti viens no labakaiem piedavajumiem.

xelA

Man nepatika neviens no tiem darbiem, kas kaut kādā veidā atgādina teletūbiju pasauli.

dace

darbs izstrādāts jo labi, interjers un funkcija. tikai sanāk kaut kāds beizveidīgs lielmēroga veidojums nu gluži nekāds. kaut kādas tik tiešām teletūbiju alas bez rakstura.

hmm

manas domas

apaudzis kalns un viss

Jānis

Ja Šļivkas kungs var atļauties šādu jaunbūves traktējumu attiecīgi pievienojot to esošai barokālai formu loģikai, tad rodās jautājums – vai šī saņemtā prēmija nav jādala ar citiem alkstošajiem?

arh stud

tā ir eklektika ar jūgenda iezīmēm. kas liedz arī te būt kādai jaunai formai?! kurš tagad gadsimts?

Jānis

Baidos , ka ar gadsimtu te nav nekāda sakara, bet ar cieņu pret gadsimtu vērtībām.J

snifs

un kur šeit izpaužas necieņa?

arh stud

Jā, variet paskiadrot, lūdzu, konkrētāk? kādas, jūsuprāt, būtu gadsimtu cienošas formas. Postmodernas, kas aktuālas bija pirms gadiem 10…20?

Jānis

Manuprāt šim konkursam nevarēja būt cits iznākums, jo jauno telpu apjomi pret esošo būvapjomu ir niecīgi un šajā situācijā meklēt jaunu autorrisinājumu, kā redzam no piedāvājumiem, nebūtu lietderīgi. Tik nelielu funkcionāli nepieciešamo telpu trūkumu varētu atrisināt piebūvējot flīģeļus ar analogu arhitektūru, taču pie šādas arhitektu agresivitātes tas nav iespējams. Tādēļ arī žūrija izvēlējās mazāko ļaunumu, tas ir no ārpuses neredzamu .

arh stud

vai tā nav savā ziņā nevarība? Kā iespējams RVC vispār uzmeistarot kaut ko mūsdienīgā valodas izteiksmē, tajā pašā laikā nepretendējot uz plasmasas pakaļdarinājumu (jo pārsvarā LV mums tādi sanāk), kāds veidojas, piemēram, rātslaukumā?

novērotājs

kas tie vel par murgiem – "piebūvējot flīģeļus ar analogu arhitektūru" ?????! :O

snifs

tas Neimaņa gars ierunājās 🙂

dace

darbs jau izstrādāts jo rūpīgi un pārdomāti. taču šī bezveidīgā kaudze aiz muzeja nudien nerada pārliecību, ka tur tāda ir nepieciešama.

lai gan vinnēja pazeme, man kā vienkāršai garāmgājējai, gribējās redzēt kādu iekšā aicinošu virszemes arhitektūru.

Juris

Ideāla piebūve dabas muzejam – susuri, alu cilvēki, pakalni.

Glezniecība, skulptūra utt kaut kā, manuprāt, tur neiederas.

32
0
Lūdzu, komentējietx