Līvu laukums — Outofbox & Alps

Līvu laukums — Rīgas sākums

Līvu laukums šodien iezīmē un simbolizē Rīgas vēstures un telpas attīstības sākumu. Vēsturiskās kartes apliecina, ka pirmās lībiešu un vācu apmetnes Rīdzenes krastos veidojušās ap to vietu, kur šodien mājvietu radis Līvu laukums. Rīdzenes upes tecējums pašreizējas vecpilsētas teritorijā atdalījis seno pilsētu labajā krastā  no pilsētas ganībām kreisajā krastā. Zaļās, neapbūvētās, dabiskās un pilsētnieciskās, pārveidotās vides tēlu un sajūtu simbioze rada Līvu laukuma simbolisko, kompozicionālo un funkcionālo audumu.

Divi  krasti / trīs telpas

Laukuma trīsdaļīgo telpisko struktūru veido Teātra laukums, Forums un Dārzs. Teātra laukums ir telpa Krievu drāmas teātra priekšā un tiek vizuāli norobežota no Foruma ar «laipu» pret Laipu ielu, organizējot gājēju kustību no Kaļķu ielas uz Doma laukumu, uzsverot Laipu ielas asi un tā atdzīvinot Laipu ielu. Lietus ūdens teknes satek dekoratīvā ūdens elementā — strūklakā — ūdens sprauslās, kas strādā trīs režīmos: kā migla no rīta, ūdens strūklas dienā un vakarā migla, kas ceļa Rīdzenes upes krastos.

Ilgtermiņa programma — divlīmeņu telpa — nebijušu sajūtu restaurācijas muzejs

Jau ar īstermiņa pasākumiem Līvu laukumā tiek izveidots teātra ēkas cienīgs un līdzīgām vēsturiski nozīmīgām ēkām piemītošs priekšlaukums, ko no abām pusēm iezīmē Rīdzenes upes krastu apbūve. Bez vizuālās virzības uz teātra galveno fasādi, ir nepieciešama arī funkcionālā virzība, kas tiek veidota pretējā virzienā — no teātra ēkas laukumā. Apmeklētājs tiek aicināts nolaisties līdz kādreizējam Rīdzenes upes līmenim. Pazemē izvietotās telpas ļauj mums izprast gan kādreizējo upes mērogu, apskatīt atsegto Rīgas kultūrslāni, iespējams, baudīt «it kā» zem laukuma saglabājušos pagrabu mūrus un iepazīt Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Muzejs, kurā var iepazīt pilsētas zudušajām liecībām — karos, pārbūvēs zaudēto Rīgu. Pilsētu, kuras nav. Laukumā izvietotās gadsimta liecības fiksējošas kartes kalpo kā muzeja virsgaismas, bet nakts laikā — no muzeja plūstošā gaisma izstaro caur kartēm kā nelieli gaismas kupoli.

Ieeja muzejā kalpo kā amfiteātris un nodrošina blakus esošā teātra, kā arī Valsts filharmonijas aktivitāšu iznešanu publiskajā telpā. Te var tikt rīkoti koncerti, performances, izmantojot dažnedažādus pasākuma norises scenārijus. Skatītāji var ieņemt amfiteātri un vērot mūziķu uzstāšanos uz jauno Laipu ielu savienojošās «laipas», bet tikpat labi skatītāji var apgūt laipu, kamēr mūziķi izkārtojušies amfiteātrī.

Forums

Forums — vidējā — virs muzeja izvietotā telpa — ir gan pulcēšanās, gan gājēju tranzīta telpa. Gājēju plūsmas tiek virzītas pa Amatu un Laipu ielās iesegumā veidotām «laipām». Tā ir arī vēsturiskās atmiņas telpa. Tās galvenais elements ir Rīgas 13. gadsimta laiva, kas atrasta arheoloģisko izrakumu laikā bijušajā Rīdzenes upes gultnē. Vēsturiskās laivas siluets tiek ievietots stikla ietvarā Foruma austrumu daļā — Rīdzenes upes kreisajā krastā pret jauno kvartālu. Risinājums piedāvā pastāvīgi izstādīt muzeja eksponātu laukumā, tumšajā diennakts laikā «restaurējot» laivas siluetu uz stikla kuba virsmas ar hologrammas palīdzību. Rīgas laiva ir potenciāls jauns Vecrīgas telpiskais enkurs un laukuma vizītkarte.

Otrs būtisks laukuma telpu veidojošs elements ir Rīgas vēsturiskās kartes — laika stāsta nesēji — labiekārtojuma elementi — monolīti soli. Laukuma labiekārtojuma elementi tiek veidoti, balstoties uz mobilitātes, transformācijas un atvieglotas apsaimniekošanas principiem. Katra platforma ir Rīgas vēsturisko karšu izvietošanas virsma. Iespējamie  materiāli — metāls, koks, foto  betons. Īstenojot ilgtermiņa attīstības vīziju — divlīmeņu risinājumu — karšu silueti tiek veidoti kā pazemes telpas virsgaismas. Forumu šķērso trīs lietus ūdens teces, kas iezīmē bijušās Rīdzenes upes krastus un savāc lietus ūdeni no jaunā kvartāla.

Dārza telpa

Dārza telpa — atpūtas, pārdomu, meditācijas telpa. Laukuma nosaukums tiek simboliski saistīts ar Lībiešu krastu  stilizētā laivas siluetā. Apstādījumus veido deviņas ābeles un savvaļas augi. Ābele ir  mātes un mājas simbols. Ābele simbolizējusi mīlestību, dzīvību un auglību. Kristietībā ābele simbolizē paradīzi un kļuvusi par ļauna un laba atzīšanas koku. Pasakās ābele ir dzīvības koks, kuras zaros aug grūtiem pārbaudījumiem iegūstamie sudraba, zelta un dimanta vai jaunības āboli. Somugru  folklorā tā ir kosmiskais Pasaules koks, kas aug jūras vidū uz salas, bet latviešu tautas dziesmās teiksmainais ābeļdārzs, kurā pa nakti guļ saulīte, ir pats Piena ceļš, kurā zvaigžņu kopas veido kuplo vainagu.

Deviņi ir sakrāli nozīmīgs skaitlis latviešu folklorā un ir nozīmīgākais skaitlis senajā latviešu laika skaitīšanā, atspoguļo indoeiropiešu tautu kopības laiku priekšstatu par norādi uz «9» kā laika un telpas ciklu — nedēļu (savaiti), kurā bija deviņas dienas. Latviešu brīnumpasakās tās ir deviņas dienas un deviņas naktis, kuru laikā tiek pabeigta kāda darbība. Deviņus mēnešus auglis briest mātes miesās un tad piedzimst. Sākas jauns cikls. Devītajā dienā parasti notiek bērniņa kristības. Ūdens elementi Dārzā — trīs dažādas formas seklas ūdenstilpnes — atsaucās uz Rīdzenes tecējumu. Tās rada Dārza ietvaru un veido tā telpu. Ūdenstilpnes nav savienotas savā starpā un gan kā dekoratīvie elementi, gan kā lietus ūdeņu savākšanas tilpnes.

Laukuma apbūve

Laukuma kompozīciju papildinošā apbūve veidota atbilstoši pilsētas vēsturiskā centra izveides nosacījumiem. Apjomos ir ievērots apkārtējās apbūves mērogs, blīvums, augstums, kā arī stiklojumu — masīvo sienu plakņu attiecība. Projekts nekopē tieši veco apbūvi, bet piedāvā mūsdienu interpretāciju par viduslaiku pilsētas tēmu.

Ēku apjomi veidoti izejot no 12,5×12,5 metru moduļa, kas saistīts ar Rīgas vēsturiskā centra apbūves noteikumiem. Tie izkārtoti veidojot eju un pagalmu sistēma, kas raksturīga viduslaiku apbūvei. Katrs ejas pagrieziens atklāj jaunu skatu punktu, rekreācijas vietu / pagalmu, jaunu apbūves raksturu. Moduļu sistēma ļauj veidot apjomu savērsumu vienam pret otru, radot viduslaiku pilsētai tik raksturīgo fasāžu ritmu. Ar nelieliem pārlēcieniem, pagriezieniem, atklātām sānu fasādēm. Vietās, kur moduļi veido vārtus vai saskaras ar aktīvāku cilvēku plūsmu, tiek veidoti nošķēlumi, kas gan telpiski, gan vizuāli rada patīkamu atmosfēru cilvēkiem, kas dodas caur šiem šauro ieliņu labirintiem.

Apdares materiāli

Apdares materiāli visā kvartālā izvietoti pēc vienota principa: publiskajā telpā redzamās fasādes — akmens apdare Stoneskin — dabīgā akmens plāksnes uz polimēra pamatnes. Pagalma fasādes veidotas alumīnija fasāžu sistēmā, bet vietās, kur nepieciešams telpiski paplašināt telpu vai nodrošināt, lai tur iespīd gaisma — sānu sienas tiek apšūtas ar TECU Gold apdares plāksnēm. Būvkonstrukcijas — monolītā dzelzsbetona karkasa sistēma.

 

Tehniski ekonomiskie rādītāji

  • Viesnīca 1719 m²
  • Komercplatības 1010 m²
  • Biroji 4660 m²
  • Restorāns 554 m²
  • Nebijušu sajūtu restaurācijas muzejs 1800 m²
  • Labiekārtojamā teritorijas platība 5 700 m²

Dalīties ar ierakstu:

11
Pievienot komentāru

avatar
10000
11 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
janis pretinieksmikimausisarhitektskipsmiksmainos Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
j.
Guest
j.

spriezhot jau no aprobezhotaas zhuurijas, bija skaidrs ka saprast vinji ir speejiigi tikai kluci 🙂

autori malachi, tikpat lieli malachi ir organizatori, kas weicina pamatoti lielas ceriibas ka tur neko neuzbuuvees.

RRR
Guest
RRR

Būvapjomu formveides ziņā ārkārtīgi neiejūtīga, nesmalkjūtīga un pārmēru ambicioza iejaukšanās vēsturiskajā kultūrtelpā. Arī plānojuma ziņā. Pārsteidzoši, ka šāds darbs ir uzvarējis, rādot mums visiem piemēru – jā, Vecrīgā šādi drīkst un šādi vajag…!!!

agate
Guest
agate

Kamdēļ tā vietā, lai beidzot izveidotu vienkāršu, izmantojamu pilsēttelpu iedzīvotājiem, tā ir jāpiebāž ar simboliem, vēstures atsaucēm, aizgājušu sajūtu iespējamām restaurācijām un citām replikām. Vai tiešām ar esošā Vecrīgas vide jau nerada pietiekamu atmosfēru? Tas taču nav teātris, kur vajadzīgas dekorācijas, bet gan telpa cilvēkiem, kur labi pavadīt laiku un uzkavēties.

mainos
Guest
mainos

Ak šie letiņi, uzreiz rej! 🙂

kipsmiks
Guest
kipsmiks

Nākotē laikam plānots Rīgā ieviest vispārējo krēslas stundu vai arī gaidāma kaut kāda polārā nakts.

Visas bildes ir tumšas un piebāstas ar nereāliem cilvēkiem, kas aizsedz 1/2 bildes, tas tik rada nepārliecinātības sajūtu.

Mani nepārliecināja, lai autoriem veicas!

mikimausis
Guest
mikimausis

Vai tik mēs nemainam telpu no Vecpilsētas uz pārlieku mūsdienīgu metropoli? Par projektu – ļoti labi un apsveicami meklējumi pēc klasiskām vērtībām. Te jau vairāk ir jautājums konkursa veidotājiem.

janis pretinieks
Guest
janis pretinieks

beidziet buvet vecriga ta ir kulturvesturiska telpa un tada ari ir jasaglaba.

tie kubi nav derigi nekam un visi censhas but moderni bet kaut ka nesanak. neaiztieciet vecrigu .Riga ir pilns ar vietam kras vajadzetu attistit

ess
Guest
ess

LOLz vizenes vnk iespārda

i
Guest
i

Vislabāk patīk, ka tagad laukumā būs normāla vieta, kur 7gadnieku pārītim piesēst, uzvilkt kādu dūmu.

arhitekts
Guest
arhitekts

arprats

Georg Thars
Guest
Georg Thars

Livu Laukums ir šodien 2014.g. jūlija mēnesī vien šausmīga skaņu mistkaste. Piemēram šodien viena pirmdiena 28. jūlija vakars. Plasta teltī, kurā itkā pasniedz rock musiku, dzird tikai šausmīgu kliegšanu! Ēzeļa balsī !!! No rocka ne tūvienē. Viņu izmaina kautkādiga sieviete, kura kliedz kā sadurta cūka. Mēģina pārkliegt mūziku. Piesārņo pamatīgi visu Livu Laukumu, ka citiem nav ne iespējas pasniegt savu mūziku. Apkārtnes kvartieri un iedzīvotāji logus vaļā turēt nevar.

Apturēt šadu idiosmi kliegšanā, kura ir visu cauru gadu un vairākus gadus no vietas.