Pirmā vieta — DA022 – MADE arhitekti

Lipkes muzeja Drosmes mājas konkursā uzvarējuši MADE arhitekti

Decembra beigās tika paziņoti rezultāti konkursam Žaņa Lipkes memoriāla izglītības centra ēkai, kam dots tēlains nosaukums “Drosmes māja”.  Par konkursa uzvarētāju 15 iesniegto darbu konkurencē tika atzīsts biroja MADE arhitekti priekšlikums, kurā  apspēlēta ideja par “drosmes apmetni”, uzsverot ēkas tēlā ārējo čaulu, kas vizuāli nedaudz sasaucas ar esošo muzeja ēku, tiecoties arī iekļauties apkārtējo slīpo jumtu ainavā, bet iekšpusē paslēpj nepieciešamās iekštelpas, no kurām galvenā ir divu stāvu augstumā veidota lielā zāle.

Konkursa telpu programmā kā ēkas galvenais kodols tika minēta daudzfunkcionāla zāle 120 līdz 150 personām, piemērota lekcijām, teātrim, konferencei un kino rādīšanai, kā arī divas klases, izstāžu zāle un “bunkurs” — 3×3 m liela black box pieredzes telpa. Programmā tika uzsvērta arī nepieciešamība pēc āra terases pasākumiem, nodarbībām un rekreācijai, kā arī skatu tornis.

MADE arhitektu priekšlikums

Konkursa uzvarētāju interpretācijā viņu Drosmes mājas ideja ir «drosmes apmetnis» — filosofiska aizsardzības čaula, kas iekļauj vietu, radot pasargātu telpu. Vienlaikus tā nav introverta būve, atšķirībā no esošās muzeja ēkas turpat blakus, ar kuru veidos vienotu ansambli, — balstoties mūsdienu izglītības iestāžu labās prakses piemēros, iecerētajā māja iekļaujoša telpa, drošības sajūta ir apvienota ar pārskatāmību un atvērtību.

Vizuālā sasaistē zem «apmetņa» ir gan lielā zāle, gan ārtelpas ar ieejas zonu, gan otrā stāva klases, kas veido vienotu telpisku plašuma sajūtu. Mājas iekštelpas vizuāli un funkcionāli papildina no nokrišņiem pasargāta un izsauļota daudzveidīgi izmantojama terase dienvidu pusē, organiski saplūstot ar iekļaujošu pagalma telpu.

Daudzfunkcionālā zāle kļūst par visas ēkas dzīvojamo istabu un ārpus koncertu vai lekciju laikiem ir atvērta un kalpo kā tikšanās un sarunu vieta. Pirmajā stāvā pie ieejas stratēģiskā vietā ir kafejnīca sasaistē ar saulainu pagalmu un daudzfunkcionālo zāli. Izstāžu un mediju telpas, kam nav nepieciešams dabiskais apgaismojums, ir izvietotas pagrabstāvā, savukārt izglītības klases – otrajā stāvā ar skatu uz pagalmiem.

Izvērtējot Ķīpsalas apbūves kontekstu, autori netiecās izmantot maksimāli atļauto augstumu, kas varētu konfliktēt ar apkārtējās apbūves raksturu, atsakoties arī no atsevišķa skatu torņa. Tā vietā plānots veidot skatu platformu uz jumta, tādejādi saudzīgāk iekļaujoties ainavā un piedāvājot ekskluzīvo skatu jumtu līmenī pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.

Ēkas konstrukcijas, izņemot pagrabu, paredzētas no koka kolonnām, sijām un paneļiem, kas ļauj izmantot priekšrocības būvniecības ātrumā un arī eksponēt dabīgu koka tekstūru bez papildus apdares darbiem. Jumta pārkares balsta līmētā koka lokveida arka ar tērauda savilci, kas piešķir konstrukcijai vieglumu un caurredzamību.

Mājas apdarē ir atšķirīgi raksturi ārējai čaulai un iekštelpām, tai skaitā āra pagalmiem. No ārpuses ēka sasaucas ar Lipkes memoriālu, jo kopā tie veido vienotu ansambli. Apdarei ir paredzēti melni darvoti koka dēļi un jumtā darvoti ozola šindeļi vai slānekļa plāksnītes. Lai zem lielajām pārkarēm būtu vairāk gaismas, jumta segumā ir iestrādāti rūdīta stikla vai akrila caurspīdīgi šindeļi, kas rada rotaļīgu un daudzveidīgu gaismas spēli zem pārkarēm. Ēkas iekštelpās paredzēti vienkārši un ekoloģiski materiāli: eļļots koks, betona grīdas, kas palīdz uzturēt līdzsvarotu mikroklimatu un rada gaišu un nepiespiestu atmosfēru.

Labākie darbi žūrijas vērtējumā

Konkursa darbus vērtēja konkursa žūrija, kurā strādāja Lipkes memoriāla valdes priekšssēdētājs Māris Gailis, arhitekte un esošās memoriāla ēkas autore Zaiga Gaile, Nacionālās mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, kā arī sociālantropologs Viesturs Celmiņš, žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre — Linda Leitāne. Žūrijas komisija atzīmēja, ka iesniegtie 15 darbi ir pozitīvi vērtējams fakts. Žūrijas locekļi individuāli izskatīja iesniegtos darbus. Komisijas sēdes laikā tika konstatēts, ka visi komisijas locekļi izdalījuši trīs favorītus par kuriem arī pieejams detalizēts vērtējums.

Pirmā vieta — DA022 –  MADE arhitekti

Žūrija atzīmēja šo priekšlikumu kā elegantu, spēcīgu, piesaistošu, skulpturālu, ambiciozu un izteiksmīgu vietas zīmi — to raksturojot ar apzīmējumiem “lielā rija”, “apmetnis”. Darba pozitīvās īpašības — atvērtība, asprātīgi risināta ārtelpa, kas būs sezonāli pieejama gan no klasēm, gan kafejnīcas. Žūrija atzīmēja, ka darbs racionāli atrisina plūsmu loģistikas jautājumus — nodalot piegādes un autostāvvietu zonu no publisko pasākumu apmeklētāju grupām. Tas būs ērti lietojams visām sabiedrības grupām arī ārpus organizētiem pasākumiem, publiku piesaistošs. Ieguvums ir piedāvātais skatu platformas — jumta terases izbūves risinājums. Apjoms vizuāli veiksmīgi ierakstās Ķīpsalas apkārtējā vidē — pilsētbūvnieciskajā ansamblī, ko nosaka un papildus izceļ izvēlētais jumta slīpums. Darbs respektē esošo Lipkes muzeju, kas ir introverts. Asprātīgi risināta atsauce uz muzeja jumta apgaismojumu — gaismas spēli radošajiem jumtā iestrādātajiem caurspīdīgiem šindeļiem. Īpaši atzīmējams segtais ārtelpas risinājums — funkcionāls ieguvums mainīgajiem klimatiskajiem un speciālajiem mūsdienu pasākumu rīkošanas apstākļiem.

Otrā vieta — AV741 — studio substrata sadarbībā ar  SPOT arhitektiem  (Reinis Saliņš, Igors Malovickis, Andris Dzenis)

Otrā vieta — AV741 — studio substrata sadarbībā ar SPOT arhitektiem

Žūrija atzīmēja, ka šim darbam piemīt spēcīgs teorētiskais un filosofiskais pamatojums, kas būtu izmantojams pat vēl citiem darbiem. Darbam piemīt spēcīgs, skaudrs tēls un būvforma. Darba priekšrocība ir pārdomātais risinājums un elastīgais plānojums, kas pieļauj viegli transformēt un pielāgot telpas mūsdienu mainīgajos apstākļos. Konferenču telpas un klases risinātas ņemot vērā klimatiskos apstākļus, apmeklētāju kontingentu – skolēnus, studentus, diskusiju dalībniekus u.c. un pielāgotas mūsdienīgām komunicēšanas iespējām un prasībām.

Darbs delikāti risināts un saudzējošs pret apkārtējo vidi. Darbs salīdzinoši ir masīvāks un vizuāli lielāks apjoms, ko piedod izvēlētais jumta slīpums.

Darba būtiskākais trūkums bija nekonsekvence starp maketa eleganto, lakonisko apjomu un izvēlēto materialitāti un vizuālo grafisko risinājumu, kas sniedza neviennozīmīgu priekšstatu par ēkas apjoma risinājumu. Žūrija nebija pārliecināta par to, ka būs iespējams atrisināt ēkas materialitāti — piemeklēt adekvātu, ilgmūžīgu jumta materiālu, kas gala rezultātā ietekmētu ēkas vizuālo tēlu un iespējams zaudētu iecerēto monumentalitāti. Žūrija atzīmēja, ka būtu iespējams attīstīt un risināt arī jumta plaknes publisku izmantošanu — daļā atvēlot to terasei – skatu platformai.

Trešā vieta — OP546 — Māra Igaune, Benjamin Jaeger

Trešā vieta — OP546 — Māra Igaune, Benjamin Jaeger

Inteliģents, skaidrs risinājums, bet žūrija nebija pārliecināta, ka šīs darbs varētu kļūt par arhitektūras notikumu, iepriekš redzētu līdzīgu risinājumu dēļ. Kā pozitīvo atzīmēja apjoma lakonisko forma un spēcīgu grafisko sniegumu — īpaši vizualizācijas.

Žūrija atzīmēja, ka ir atšķirīgi risināts apjoma novietojums — gara ielas fronte, faktiski visa grunstgabala garumā. Atšķirīgs publiskās ārtelpas risinājums, kas pamanāms jau nākot no Balasta dambja un tādējādi rada kontrastu starp publisko telpu un drosmes mājas meditatīvo iekštelpu. Pozitīvi atzīmējams mēģinājums saglabāt esošo ābeļdārzu. Tomēr žūrija nebija pārliecināta par to, ka tieši šādi pilnībā atvērts publisko pasākumu telpas risinājums ir labvēlīgs apkārtējiem Ķīpsalas iedzīvotājiem; kā apjoms ar savu atvērto funkciju, brīvo atmosfēru varēs adekvāti integrēties un nekļūt par traucēkli (iespējamais trokšņu līmenis).

 

Konkursam iesniegto darbu maketi un pārējie vizuālie materiāli būs izstādīti Lipkes memoriālā un pieejami publiskajai apskatei sākot ar 11. janvāri.

Dalīties ar ierakstu:

5 1 vote
Article Rating
guest
3 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Pirmā vieta MADE darbam ir pelnīta, jo mēģina aptvert neaptveramo. Mans vectēvs ir ebrejs, kurš izgāja visu 2.pasaules karu un pēc kara strādāja visādus podus, biedēdams omi. Mēs tikāmies pēdējo reizi kad man bija kādi 6 mēneši slimnīcā, viņš jau vairs nav varējis parunāt – vēzis, bet turējis mani rokās un ļoti priecājies. Visu tautas likteņa traģēdiju var izjust Jad Jašem memoriālā Izraēlā un Daniēla Lībeskinda darbos. Slēpt ebrejus bija bīstami, gluži tāpat kā tagad slēpt vjetnamiešus. Iet pret varu vienmēr ir bīstami, par laimi atrodas cilvēki kuri spēj paveikt ko ārkārtēju, kaut ir pavisam parasti neuzkrītoši. Gribētos to piedzīvot… Lasīt vairāk »

Last edited 6 mēneši pirms by Miķelis
Anna

Labi noorganizēts konkurss, bet garlaicīgi darbi. 1.vieta ir slēpnis, kur drosmīgajiem paslēpties no lietus.

Miks Kārkliņš

Ar novēlošanos…apsveicu MADE ar uzvaru! Vienmēr, kad Latvijas konkursos uzvar nosvērts, pārdomāts un izjusts darbs, rodas pārliecība, ka ar reģionālismu Latvijā nemaz nav tik slikti. Veiksmi darbos!

3
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x