Blakus uzvarējušajam priekšlikumam studentu konkursā Likteņdārza skatu terasei ar paviljonu četri projekti tika novērtēti ar atzinību.
Paslēpies miers
Autors — Jānis Valdmanis, LMA 4.kursa students, konsultante — pasniedzēja Sandra Levāne
Struktūrā ietilpst vēja bura, kas orientēta uz ilgstošiem miera meklējumiem — sajūtot apkārtējās vides norisi un tās nozīmi. Skatu terase aicina nākotnes skata meklētāju.
Žūrija: «Viens no oriģinālākajiem darbiem – ļoti aktīvs attiecībā pret apkārtējo vidi un ar lielu potenciālu formas aspektā»
Laika mašīna
Autori — Antons Gonda, Ivo Dzenis, RTU APF 3. kursa studenti
Žūrija: «Spēcīgs, dominējošs un monumentāls darbs ar dziļu filozofisko pamatojumu, fokusējoties uz projekta autora Shunmyo Masuno projektā ielikto ieceri par Likteņdārzu kā vietu, kas atspoguļo mūsu pagātni, tagadni un nākotni»
Paviljons Likteņdārzā
Autors — Kārlis Lauders, RTU APF 3. kursa students, konsultanti — pasniedzēji Aldis Lapiņš, Sandra Levāne un Ieva Miķelsone
Paviljons veidots vienkāršā būvapjomā taisnstūrskaldnī, kas simbolizē stabilitāti, mieru, mūžību un kalpo kā vieta, kur cilvēkiem patverties, apsēsties, lūkoties uz skaistajiem skatiem un padomāt. Būvapjoms paredzēts no koka dēļiem. Ieejas fasādē ir no dēļiem veidota taisnstūrveida arka, kas akcentē ieeju un pastiprina paviljona stabilitātes un miera koncepciju.
Žūrija: «Darbs ar fokusu uz klasisku formu, kas labi saskan ar citām formām, kas parādās projektā — amfiteātri pusapļa formā, piemiņas namiņu apļa formā un daudzfunkcionālo ēku trijstūra formā, kā arī ar pārdomātām proporcijām un gaismēnu spēlēm»
***
Autori — Lauma Līdaka, Everita Berga, Zane Makova, Dāvis Gertners, RTU 5. kursa studenti, konsultantes — pasniedzējas Sandra Treija, Ilze Lapiņa un Māra Ābele
Iedvesmu projektam meklējām cilvēkos. Veicām aptauju, kurā piedalījās dažādu paaudžu cilvēki. Tā parādīja, lai atgūtu harmoniju nepieciešama vienatne, lai gūtu mierinājumu ir nepieciešams citu cilvēku tuvums. Atbilstoši piemiņas parka koncepcijai, piedāvājums veidots kā process – atgūstot harmoniju vienatnē, cilvēki tiek aicināti dalīties mierinājumā, tāpēc ceļā līdz paviljonam izvietotas labiekārtotas sēdgrupas, savukārt paša paviljona formā atspoguļots apskāviens, tāds, kas aizsargā no vēja un lietus un ļauj sajust līdzcilvēku tuvumu.
Žūrija: «Darbs ar ļoti oriģinālu formu un lielu idejisko potenciālu»