Liepājas lidosta — GMARP

Gaisa satiksmes vadības ēkai Liepājā tika meklēts arhitektoniskais tēls, kas nekonkurētu ar esošo un nedefinētu konkrētu risinājumu principus nākotnē iespējamajai jaunajai lidostas ēkai. Apjoms veidots kā ainavas sastāvdaļa ar dispečeru torni kā izteiksmīgu vertikālo dominanti. Apkārtnes augiem apzaļumots jumts maksimāli retušēs jaunbūvi un nepārtrauks perspektīvi ar striktām formām. 3.vieta. Arhitekti: GMARP, 2007

Konkursa objekts — jaunā gaisa satiksmes vadības ēka lidostā
Liepāja, kas nākotnē, iespējams, kļūs par reģionālas nozīmes lidostu,
atrodas Grobiņas pagastā, Liepājas ezera palienē.

Esošā lidostas ēka celta aptuveni 2000.gadā, un, domājams, tuvāko 5
gadu laikā iespējamā ēkas rekonstrukcija skars esošās gaisa satiksmes
vadības telpas, kas tiks pielāgotas lidostas vajadzībām. Meklējot gaisa
satiksmes vadības ēkas arhitektonisko tēlu, tika izvirzīts mērķis radīt
apjomu, kas nekonkurētu ar esošo lidostas ēku un nedefinētu kādu
konkrētu telpisko risinājumu principus nākotnē iespējamajai jaunajai
lidostas ēkai. Dispečeru torni paredzēts veidot maksimāli slaidu, lai
tas darbotos tikai un vienīgi kā izteiksmīga vertikālā dominante.
Piedāvātais apjoms veidots kā ainavas sastāvdaļa. Ēka kā kalns. Šāds
telpiskais risinājums, lai arī augstāks par esošo lidostas ēku,
nepretendē uz lidostas apbūves dominējošā apjoma statusu. Lai maksimāli
retušētu jauno apjomu apkārtējā vidē, tam iecerēts apzaļumots jumts,
apstādot to ar identiskām augu sugām, kādas sastopamas tuvējos
zālienos. Tikai pret piebraucamo ceļu un skrejceļu paredzētas stiklotas
fasādes. Dispečeru tornis iecerēts brīvi stāvošs, ēkai tas pievienots
ar stiklotām pārejām — skrejceļa pusē.

Pareizi un tālredzīgi vadot Liepājas lidostu, dekādes laikā tā var
sasniegt 100 līdz 150  000 pasažieru daudzumu gadā (kā piemēri ņemtas
līdzvērtīgas lidostas Somijā), tādejādi  līdzšinējā ēka varētu tikt
nomainīta ar jaunu, ietilpīgāku, kā arī veiktu plašākus plānošanas
darbus.

Piekļūšana teritorijai paredzēta no lidostas piebraucamā ceļa. Otra
— no lidmašīnu stāvlaukuma, lai nodrošinātu iespēju pilotiem apmeklēt
brīfinga telpu. Ēka ar stiklotajām fasādēm un galveno ieeju orientēta
pret ziemeļiem, kas sakrīt ar piekļūšanu ēkai. Autostāvvietas plānotas
gruntsgabala ziemeļu pusē, daļa no tām novietojamas zem ēkas jumta.
Ēkas dienvidu pusē — pie torņa izvietots saimniecības pagalms.

Divus stāvu augstajai ēkai abos stāvos gar stiklotajām fasādēm
izkārtotas biroju telpas, bet tehniskās un citas palīgtelpas, kurām nav
nepieciešama dienasgaisma, izvietotas ēkas dziļākajā daļā. 1.stāvā
plānota ieejas halle ar apsardzes telpām un pilotu instruktāžas telpa,
kurai piekļūtu no ārpuses. Ieejas hallē izvietotas galvenās kāpnes, aiz
tām — visas tehniskās telpas un tualetes. Lifts — dispečera tornī.
Torņa 4.stāvu izmantos sinoptiskais dienests, 5.stāvu — sadzīvei,
6.stāvu — dispečeru dienests.

Jumtu apzaļumos, apstādot ar apkārtējās pļavās identiskiem augu
valsts pārstāvjiem. «Rudenī, apmeklējot konkrēto novietni, pirmais, kas
atausa apziņā, bija grupas Suede mūzikas diska SCI—FI lullabies vāciņa
noformējums (attēlu galerijas 1.slaida fragments). Liepājas izteikti
nepārtrauktais horizontālisms, Liepājas ezera palienes veģetācija,
daba, nomākušās debesis, kas it kā spiež uz leju, tajā pašā laikā dod
rudenīgu dzidrumu, lika nepārtraukt perspektīvi ar striktām formām un
faktūrām.» Jumta zaļumu nodrošinās automātiskā laistīšanas sistēma. Uz
tā iespējams izvietot sinoptiķu dienesta mērinstrumentus.

Fasādes. Stiklotās fasādes orientētas ziemeļu un dienvidu virzienos.
Pret ziemeļiem tā būs vienkārša pašnesoša stikla fasāde. Pret
dienvidiem, lai mazinātu telpu sakaršanu, — ventilējama dubultā stikla
fasāde. Lai radītu noēnojumu, pielietos iebūvētas, regulējamas
žalūzijas. Dispečeru tornim stiklotā fasāde veidota atbilstoši
tehniskajām prasībām.

Ēkas nesošo konstrukciju veido monolītā dzelzsbetona nesošās
starpsienas un pārsegumi/ Abos stāvos veidojama pagrīde (60 cm)
inženierkomunikāciju izvietošanai. Inženierkomunikāciju izvietošanai
izmantos piekārtos griestus un «pažobeles». Dispečera torņa nesošā
konstrukcija būs monolītā dzelzsbetona čaula, sinoptiķu dienesta un
dispečera darba telpas izbūvēs metāla konstrukcijās.

PROJEKTA TEHNISKI EKONOMISKIE RĀDĪJUMI:
Gruntsgabala platība — 3000 m²
Apbūves laukums — 908.5 m²
Stāvu platība — 1196.5 m²
Apbūves blīvums — 30 %
Apbūves intensitāte — 40 %
Brīvā teritorija / t.s. apzaļumotais jumts — 74.6 %
Autostāvvietu skaits — 17 auto
Ceļi un laukumi / gruntsgabala robežās — 762 m²
Ceļi un laukumi / ārpus gruntsgabala robežām — 853 m²

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
33 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
lidojošā cūka

hehe, sci-fi lullabies albuma fotosesijs noticis Liepājā.

u

slaba, slaba!

burkšķis

kas slaba u-uuuu, kliseja? kleita kautkur redzeta? slikta diena, vai kas?

mart.

manuprat labākais no 3im darbiem,

bet vai tad tiešām nav ko darīt, ka jāpiedalās šādos konkursos?

nmv

oi, nezinaju ka ir kads nebut klasifikators -> velamie konkursi, nevelamie konkursi. nekadigi nejutamies vainigi ka lielaka dala arhbiroju "izsava" puloveri birka-dripes organizeta makonstumeju konkursa (mezaparka estrade). 🙂 konkurss tiesam bija incancs, apjoms mazs, nav jasak zimuli spicinat gadalaiku ieprieks, zel ka atsauciba bija maza,:(

a.s.

Arī man šis likās labākais!!!

indra ķempe

nepieciešamais-netiešais-nepieaicināto-neatkarīgo ekspertu apliecinājums kurzemnieku-arhitektu-amatpersonu augstprātīgi formālajai vīzdegunībai: jau 4 pret 3

Gatis

Vispār projekts vizuāli foršs (nemāku spriest par funkcionālo pusi). Tas man gan rada tādu dīvainu smeldzošas vientulības noskaņu. Ir jau tā Liepājas lidosta pa vidu "nekurienei", varbūt tāpēc arī šis projekts ir vienkārši godīgs pret apkaimi.

WAT

NAF tik vienkāši, pamatojumu ierakstījām, kamdēļ mēs tā. Un teikšu pavisam atklāti, bez visa tā pamatojuma, pilnīgi hipnotiska novietne(uz vietas pirmais kas izleca no "apziņas-zemapziņas" fīlings no vāka bildes SCI-FI lullabies (SUEDE). Horizontālā līnija, druku krūmi, kas līniju nečikā , aizaugoša lagūnas ezera ainava, piejūras apmākušās debesis,un vietnes fočenē jau vari samanīt to fīlingu, kā jau augstāk rakstīja kolēgas, par to tukšuma dominēšanu telpā nu negribējās to tukšumu aizbāzt ar kādu nebūt paralēlskaldni. Debesis -zeme un skulptūra-marķieris, alles. Pie visa vēl Liepājas militārā pagātne ar bunkuriem un fortifikācijām fortiem. Par grieķiem runājot, pats jau nu nebūt neesi šamējo, apoliģēts atšķirībā… Lasīt vairāk »

purr purr

uz norvēģiju brīvdienās nebrauc, paliks slikti, 🙂

vecmāmiņa

zāli vajag mazāk pīpēt…..

lidojošā cūka

hehe, sci-fi lullabies albuma fotosesijs noticis Liepājā.

u

slaba, slaba!

burkšķis

kas slaba u-uuuu, kliseja? kleita kautkur redzeta? slikta diena, vai kas?

mart.

manuprat labākais no 3im darbiem,

bet vai tad tiešām nav ko darīt, ka jāpiedalās šādos konkursos?

nmv

oi, nezinaju ka ir kads nebut klasifikators -> velamie konkursi, nevelamie konkursi. nekadigi nejutamies vainigi ka lielaka dala arhbiroju "izsava" puloveri birka-dripes organizeta makonstumeju konkursa (mezaparka estrade). 🙂 konkurss tiesam bija incancs, apjoms mazs, nav jasak zimuli spicinat gadalaiku ieprieks, zel ka atsauciba bija maza,:(

mart.

ja esat apmierināti, tad ir ok, varu tik pats sev pārmest negribēšanu piedalīties šādos konkursos,

bet estrādes konkurss kopumā tiešām ne ar ko labāks nebija, lai izvēlētos tur piedalīties, tā arī nesapratu, kā tik daudzi ļāvās pierunāties piedalīties tajā izšķērdīgajā pasakumā…

a.s.

Arī man šis likās labākais!!!

Ingurds Lazdiņš

pievienojos

indra ķempe

nepieciešamais-netiešais-nepieaicināto-neatkarīgo ekspertu apliecinājums kurzemnieku-arhitektu-amatpersonu augstprātīgi formālajai vīzdegunībai: jau 4 pret 3

Gatis

Vispār projekts vizuāli foršs (nemāku spriest par funkcionālo pusi). Tas man gan rada tādu dīvainu smeldzošas vientulības noskaņu. Ir jau tā Liepājas lidosta pa vidu "nekurienei", varbūt tāpēc arī šis projekts ir vienkārši godīgs pret apkaimi.

Ingurds Lazdiņš

palasi Ekziperī 😉 sapratīsi, no kurienes tā sajūta

Andis Sīlis

Pēdējā laika līšana zem zaļa jumta jau drusku sāk apnikt. Kaut kāds velēnu orderis.. grieķiem būtu ko brīnīties par 2tūkstošgadu "progresu"

WAT

NAF tik vienkāši, pamatojumu ierakstījām, kamdēļ mēs tā. Un teikšu pavisam atklāti, bez visa tā pamatojuma, pilnīgi hipnotiska novietne(uz vietas pirmais kas izleca no "apziņas-zemapziņas" fīlings no vāka bildes SCI-FI lullabies (SUEDE). Horizontālā līnija, druku krūmi, kas līniju nečikā , aizaugoša lagūnas ezera ainava, piejūras apmākušās debesis,un vietnes fočenē jau vari samanīt to fīlingu, kā jau augstāk rakstīja kolēgas, par to tukšuma dominēšanu telpā nu negribējās to tukšumu aizbāzt ar kādu nebūt paralēlskaldni. Debesis -zeme un skulptūra-marķieris, alles. Pie visa vēl Liepājas militārā pagātne ar bunkuriem un fortifikācijām fortiem. Par grieķiem runājot, pats jau nu nebūt neesi šamējo, apoliģēts atšķirībā… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Es jau nesaku, ka priekšlikums "slikts" vai velēnu orderis par peļamu dēvējams. Vien to, ka sāk pietrūkt individualitātes milzīgai, salīdzinoši vienveidīgai "zaļo jumtu" projektu masai. Gluži kā modernisma pirmsākumos – pāris ģēniju uzzīmē labi proporcionētus, expresīvus augstceltņu klucīšus un visa pasule aizgūtnēm taisa pakaļ.. pārsvarā gadījumu nepievienojot nekādu vērtību.

vecmāmiņa

zāli vajag mazāk pīpēt…..

purr purr

uz norvēģiju brīvdienās nebrauc, paliks slikti, 🙂

nmv

salidzinot cik sengrieķiem bija to arhitektōru, un cik vinju ir musdienas, kads brinums ka sak veidoties "sķunīšu orderis", "velēnu orderis", "daudzskaitlīgu apjomiņu/izbūvīšu orderis", "randomo logu orderis", utt.

a.s.

Es domāju – tā nav tikai mode. Tadao Ando teiktu: "spirit of the place and spirit of the time" ir tas, kas liek tā zīmēt. Kā jūs saprotat to nākamā arch. kongresa tēmu – "Transmitting Architecture"? Es nemāku iztulkot.

lelle

Arhitektūra kā parādība, kas spēj lieliski komunicēt pati sevi, un kā sociālo un ekonomisko parādību uztvērējs un atspoguļotājs. Tāds dzīves radio.

Ingurds Lazdiņš

"arhitektūra dzīvo un attīstas" 😉

bet, ja nopietnāk – orderis savā būtībā ir konstruktīvās struktūras, būvpaņēmienu iemiesojums

tā kā, savā ziņā patiesi ir, ja par kastīšu, zemnīcu, fasāžu utt arhitektūru runā pēc to tehnoloģiskajiem paņēmieniem + vēl arī pēc atbilstības vietai un kontekstam (saskaņa, kontrasts, asociatīvums)

citiem vārdiem sakot – stils kā paņēmienu kopums

33
0
Lūdzu, komentējietx