Jūrniecības muzeja ēkai piešķirot vides objekta kvalitātes, Tirdzniecības kanāla promenāde Liepājā gūs pilsētbūvnieciski magnētisku turpinājumu. Jaunajā apjomā sapludināts esošais spīķeris ar noliktavas arhetipu, apvienoto iekštelpu modelējot reljefu, lai ekspozīcijas apskatē vienu ceļu nemērotu divreiz. Metu konkursa uzvarētāji saņēmuši atbildi no biroja, kura darba atkārtošanā apvainoti. Tajā apliecināts — kopijas nav!
Mūsdienu muzejs ir viens no daudzpusīgākajiem kultūras un izklaides iestādījumiem. Kā norāda teorētiķi, sabiedrības pieprasījums attiecināms uz tādu muzeja modeli, kurā daudz būtiskāka par faktu informācijas nešanu ir apmeklētāju emocionālā līmeņa aizskaršana — apmeklējuma laikā gūstot individuālu, jēgpilnu pārdzīvojumu. Motivācija muzeja apmeklējumam var būt visdažādākā — padziļinātas izpratnes meklējumi, klases ekskursija, patīkama laika pavadīšana, nepieciešamība pēc klusuma un miera, personīgās atmiņas, u.c., — tomēr veiksmi visos gadījumos noteiks konkrētās ekspozīcijas spēja rosināt un risināt intīmu sarunu.
Projekta pamatideja veidota, respektējot augstāk minēto un apzinoties no tā izrietošās muzeja darbinieku nepieciešamības darboties pēc mūsdienīgi pamatotiem principiem. Muzeja telpa risināta kā vienots veselums, vienlaikus dodot iespēju atsevišķu tās daļu nodalīšanai. Kā priekšrocības šādam risinājumam minamas: maksimāli plašas iespējas realizēt iecerēto ekspozīciju kontekstuālās un tehnoloģiskās prasības, nodalot telpas pēc konkrētās nepieciešamības, iespēja vienlaicīgi veidot vairākas kvalitatīvas ekspozīcijas vai pasākumus, šāda telpu nodalīšanas modeļa ekonomiskie aspekti (piemēram, telpu īres iespēja konkrētu projektu vajadzībām). Lielās koptelpas koncepcija paredz brīvu notikumu scenogrāfiju.
Vakarā muzejs ir slēgts, taču ēka neaizmieg — tā piedāvā publisko iekštelpu — kafejnīcu. Ārtelpā tā ieņem vides objekta tēlu un aicina ikvienu izmantot tās jumtu! Ēkas ģeometrija ļauj izmantot daļu no tās jumta skatu laukumam, pastaigai vai drošai kāpelēšana apkārtnes bērniem arī pēc muzeja darba laika beigām.
Pilsētbūvnieciskais raksturojums
Novietnes kontekstu un raksturu gar tirdzniecības kanālu veido tādi objekti kā promenāde — pilsētnieku un pilsētas viesu iemīļota pastaigu vieta, atsevišķas autentiski saglabājušās spīķeru ēkas un centra tuvums. Nozīmīga ir arī zivju tirdzniecības atjaunošanās promenādē — tā solās piesaistīt cilvēku interesi ne tikai ekonomiskās krīzes laikā.
Liepājas jūrniecības muzejam atvēlētās ēkas atrodas promenādes rietumu galā, noslēdzot publisko promenādes ārtelpu — pārskatāmas nākotnes laikā pastaigas gar kanālu nevar tikt pagarinātas līdz jūrai, jo ceļu aizšķērso muitas zona un ražošanas teritorija ar ierobežotu piekļuvi apmeklētājiem.
Lai visa promenāde darbotos kā vienots organisms ar kultūras, izklaides un tirdzniecības iespējām, muzejam pilsētbūvnieciski jānodrošina «magnēta» statuss. Projekta priekšlikums paredz to panākt, piešķirot muzeja ēkai arī vides objekta kvalitātes.
Apbūves priekšlikums un arhitektoniskā kompozīcija
Izvērtējot ekonomiskos un funkcionālos faktorus, konkursa priekšlikums paredz saglabāt un rekonstruēt spīķeri Vecajā ostmalā 56. Tajā saskatāma pietiekoši augsta autentiskuma pakāpe, un tas ir būtisks vēsturiskās ostas apbūves elements. Spīķeri Vecajā ostmalā 55 paredzēts nojaukt, jo tas nekvalitatīvu pārbūvju rezultātā zaudējis gan savu vēsturisko vērtību, gan konstruktīvo noturību.
Jaunais būvapjoms radīts, organiski sapludinot esošo ēku ar arhetipisko spīķeru / noliktavu ēkas apjomu, kurš piemērots aktuālajām funkcionālajām vajadzībām. Būvapjomam piešķirtas vides objekta kvalitātes, atvēlot ekspluatācijai daļu no jumta.
Abi apjomi — vēsturiskais un jaunais — veido harmonisku ansambli ar skaidru «vecā un jaunā» vēstījumu. Savienojums risināts, veidojot «šuvi» starp ēkām.
Rekonstruējamais spīķeris atjaunots maksimāli tuvu sākotnējam izskatam, uzsverot vēstures nozīmi un klātbūtni Vecajā ostmalā.
Kā piemērotākais risinājums ēkas ģeometrijas formēšanai jaunā apjoma apdarē izmantots augstvērtīgu koka dēļu apšuvums.
Muzeja pamatfunkcijas abās ēkās nodrošinātas ar apvienotu lieltelpu. Interjera galvenie elementi ir muzeja ekspozīcija un modelētais reljefs, kurš reizē atdala ekspozīcijas un ir izmantojams kā iekštelpas labiekārtojums.
Funkcionālā shēma
Projekts paredz uz apmeklētājiem orientētu muzeju, kas sākas ar aktīvajām muzeja telpu grupām (kafejnīca, veikaliņš, darbnīcas, lekciju / semināru telpas, kinozāle) un turpinās tā ekspozīcijā. Patstāvīgās ekspozīcijas apskate plānota tā, lai apmeklētājam būtu iespējams izstaigāt to, neejot divas reizes pa vienu un to pašu ceļu.
Muzejam būs 2 ieejas — publiskā ieeja, kuru izmanto arī darbinieki, un otra — tikai personālam.
Muzeja krātuves izvietotas esošās ēkas pagrabā un daļēji jaunā apjoma puspagrabā.
Konkursa priekšlikuma telpiskā koncepcija pieļauj brīvu iekštelpas scenogrāfiju. Tiek radīta sajūta par ekspozīcijas izkārtojumu vienā stāvā. Ekspozīciju izvietotu uz grīdas un sienu plaknēm, brīvi pielāgojot telpu.
Muzeja administrācijas telpas plānotas netālu no galvenās ieejas 2.stāva līmenī. Kafejnīcas, kino / lekciju zāles un darbnīcu telpas — tuvāk ieejai, saglabājot iespēju fiziski tās atdalīt no patstāvīgās ekspozīcijas.
Konstrukcijas un apdares materiāli
Jaunais būvapjoms
Nesošā konstrukcija jaunajam apjomam iecerēta no rūpnieciski izgatavota līmēta koka arkām, kuras savā starpā stiprinātas ar koka sijām. Papildus konstruktīvo noturību stiprinās diagonālās saites, kuras integrētas pārseguma «pīrāgā». Līmētā koka nesošās arkas izgatavos rūpnieciski, objektā veicot tikai būvdetaļu montāžas darbus, tādejādi nodrošinot izstrādājuma kvalitāti un samazinot darba apjomu būvlaukumā.
Ārējā apdare — antiseptētu koka dēļu apšuvums. Ūdens novadīšanai zem dēļu apdares ir profilētā skārda jumta segums.
Iekšējā apdare — saplākšņa apšuvums, pie kura iespējams stiprināt instalācijas ekspozīcijas vajadzībām.
Rekonstruējamais būvapjoms
Viens no esošajiem spīķeriem tiks atjaunots, maksimāli saglabājot tā autentiskās vērtības. Veco ķieģeļu mūri notīrot, bojātās vietas plombējot ar analogiem ķieģeļiem un izšuvojot. Rekonstruētā jumta konstrukcija tiks siltināta un iesegta ar tumšu skārdu. Atjaunoti esošie logu dekori un dekoratīvā dzega. Lai būtu iespējams kontrolēt dabisko apgaismojumu telpās, logiem ārpusē projektējami augstvērtīgi koka slēģi, kuros iestrādāta muzeja simbolika.
Teritorijas labiekārtojums
Jaunprojektējamā ēka promenādē kalpotu arī kā vides objekts. Tās jumts būtu brīvi pieejams un ekspluatējams ikvienam apmeklētājam, no kura baudīt skatu uz promenādi un kanālu. Priekšlaukums pie galvenās ieejas būtu pulcēšanās vieta izstāžu atklāšanas pasākumos. Tas varētu kalpot arī kā āra ekspozīcijas vieta. Muzeja kafejnīcu sezonāli organizētu laukumā, kanāla pusē. Tirdzniecības kanālā pie ieejas iespējams pietauvot mācību kuģi «Namejs».
Labiekārtojums organiski iekļaujas promenādes kopējā kompozīcijā — granīta bruģakmens un betona flīžu iesegumi. Pie muzeja ieejas — velosipēdu novietne. Blakus ēkai ierīkota vieglo automašīnu un tūristu autobusu stāvvieta apmeklētāju un darbinieku vajadzībām. Tuvāk ieejai — invalīdu autostāvvieta un apstāšanās vieta taksometriem.
Teritorijas labiekārtojums, transporta un gājēju plūsmu organizācija risināta saskaņā ar projektēšanas biroja Arhis izstrādāto Promenādes projektu. Risinājumi nodrošina ēkas un labiekārtojuma pilnīgu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām.
Tehniski ekonomiskie rādītāji
Apbūves laukums — 1439 m²
1.stāva platība + 2 līmenis — 1380 m² + 146 m²
Muzeja krātuves telpu līmeņa platība — 663 m²
Telpu platība kopā 2189 m²
Ēkas kubatūra 12840 m³
p.s.
Uzzinot, ka atsevišķiem cilvēkiem izveidojies viedoklis, ka mūsu darbā pastāv pārāk lielas līdzības ar kāda cita arhitektūras biroja izstrādāto projektu, griešanos pašiem pie minētā biroja pārstāvjiem uzskatījām par profesionāli ētisku rīcību, lai kliedētu jebkādas šaubas par mūsu darba unikalitāti. Esam saņēmuši atbildes vēstuli ar apsveikumiem uzvarētā konkursa sakarā un apliecinājumu tam, ka mūsu darbs nekādā veidā nav viņu projekta kopija.
Mūsu — arhitektūras profesionāļu vidē — visi sekojam līdz pasaules tendencēm, izmantojam līdzīgas pieejas un materiālus, taču cenšamies radīt katrs savu — neatkārtojamo darbu. Mūsu projekts ir unikāls, taču nenoliedzam, ka, labi pameklējot, pasaulē spēsiet atrast ne vienu vien līdzību. Neesam izolēti no apkārtnes, ietekmējamies no tās, mūsdienu globālās informācijas laikmetā no tā izvairīties vienkārši nav iespējams.
Saskaņā ar PAU p.1.4. C.- Bij. Noliktavu ēkas, it īpaši Vecā ostmalā 55, laika gaitā tikušas pārbūvētas, tomēr tās pieder pie nedaudzajām Tirdzniecības kanāla krastmalā vēl esošajām pirmskara liecībām- ievērojot krastmalas jauno veidolu un izmantojumu (pastaigu promenāde ar kultūras un izklaides objektiem), VĒSTURISKO BŪVJU (NEVIS BŪVES) SAGLABĀŠANA IR ĪPAŠI SVARĪGA. Saskaņā ar PAU p.1.4. D. – lai abas ēkas kalpotu muzeja vajadzībām, tām funkcionāli nepieciešams savienojums iekštelpā, tai pašā laikā Promenādes projekts KONCEPTUĀLI BIJ. NOLIKTAVU RINDU VEIDOT NO BRĪVSTĀVOŠIEM APJOMIEM-projektējot muzeju, KĀ MINIMUMS, atstājot skatam un kustībai BRĪVU ZEMES LĪMENI STARP ABĀM REK. ĒKĀM Saskaņā ar PAU p.1.4. E- apjoma… Lasīt vairāk »
No žūrijas vērtētajiem pirmajiem 12 darbiem PIECOS nav ievērots PAU p.1.4.D
No nākamiem 12 žūrijas vērtētajiem vēl PIECI neatbilst tam pašam punktam.
Kā tad ir ar to KONKURSA NOTEIKUMU TRAKTĒŠANU? Ja PAU ietilpst konkursa materiālos, tad TĀ NEIEVĒROŠANA IR ARĪ NOLIKUMA NEIEVĒROŠANA. Vienkāši.
Kam tad domāts konkursa nolikums ar visiem pievienotajiem materiāliem, kas definēti PRASĪBAS FORMĀ, ja tie nav bijuši saistoši žūrijas vērtējumā? Ja žūrija raksta: "Tādu pretendentu, kuru iesniegtie piedāvājumi neatbilstu konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, nebija."
(?!)
Kā tu zini, kuri ir nākamie divpadsmit?
http://www2.a4d…rijas-viedokli/
Raksta 3. rindkopā tie ir minēti.
ā !! a kā vajadzēja ? 🙂
he he… ko jūs gaidijāt no BIG ? ka viņi pateiks, ka esat špikojuši vot šito un to un veļ šito arī – un veļ sīte… karoč – kamoooon ! ? ! 🙂
p.s. es balsoju par projektu, a bet šitas bija lieki !
Autoru izveletais publicesanas materials jau parada, ko vini pasi doma par savu darbu, nez kapec visas shemas un bildes netiek publicetas. Un vel viens jautajums autoriem, pa tam rampam tiesam invalids var parvietoties?
lai patiesi izvērtētu projektu vajag informāciju par PROCESU. pašlaik tas joprojām nav pieejams – formas veidošana, analīze, diagrammas. kā arī būtu veselīgi redzēt informāciju, kas nosūtīta attiecīgajam birojam izvērtēšanai.
pašlaik tik var spriest par tēlu, kas jāatzīst ir ļoti līdzīgs minētajam projektam, forma, cirkulācija, logi, tektonika un domāju, ka pat konstruktīvā sistēma, ja ņem verā pakāpienveida uzbūvi.
Manuprāt, karos sapostītā un pēckara padomijas uzvaras gājienā sačakarētā Liepājas ostas teritorija tikai iegūtu, ja tās tertorijā parādītos svaigas arhitektūras vēsmas. Tāpēc es uzsvaru liktu uz rezultējošo formas risinājumu, nevis uz procesu. Ir jājautā liepājniekiem, kādā pakāpē viņiem liekas akceptējams ‘sabrukušā šķūņa’ siluets.
Iespējams, ka šābrīža nožēlojamā ekonomiskā situācija valstī rada psiholoģisku diskomfortu, redzot ielauztu ēkas mugurkaulu.
Nepieciešama diskusija bez vēlmes atrast patiesību pēdējā instancē.
tieši šis sabrukušā šķūņa tēls ari ir tas, ko liepājnieki nevēlas redzēt kanālmalā, lai ari kādi tagad laiki, lai ari kāda tur simbolika… pietiek pamestu šķūņu ceļa malās sauszemē, lai ari šo līniju iezīmētu ar tādu apjomu. Cits gadījums ir BIG projektā, kur šie lauztie apjomi kopā veido jaunu apjomu kā lielāku masu, bet šeit tas ir viens liels sabrucis šķūnis un tikai….tik destruktīvs un optimismu nerosinošs
jo vairāk skatos materiālos, jo vairāk pārliecinos, ka Liepājas apstākļos ( vēji, lieti, apledojumi, sniegs, jūras tuvums) šī projekta galvenā "fīča"-jumta plakne būs grūti ekspluatējama, ja tikai ne vairāk-vispār nelietojama, kā tur ar drošību gar malām, pa perimetru jumta logiem, utt.? laikam utilitāri, bet baidos no augstuma….
Metu konkursa uzvarētāji saņēmuši atbildi no biroja, kura darba atkārtošanā apvainoti. Tajā apliecināts — kopijas nav!
NU PĒC ŠĪ NENOVĒLĀS MAN KĀ AKMENS NO PLECIEM UN NO MUTES NEIZDVESĀS ATVIEGLOJUMA NOPŪTA
New York I Love You But You Bringing Me Down
Jā, bet ja mēs paturpinātu tomēr tematu par zvirbuļiem, kam ziemā reti ir pills vēders. Nu lūk, es ierosinu izsludināt metu konkursu zvirbuļu barotavas izstrādei Kronvaldparkā, netālu no tā pieminekļa, uz ziemeļiem. Un arī cilvēki iegūtu no tā, jo viņiem ziemā vairs negrabinātos pie virtuves logiem.
🙂
– Man nepatīk simetrija
– Jumta terases bez margām līdz pirmam nelaimes gadījumam ar bērnu?
brīnumainas lietas notiek ari citās mākslās-
STĪBEĻU JĀNIS-ES TIKAI SMEJOS=JASON MRAZ I,M YOURS
TAGAD LAIKAM TĀDA MODE
Visi tikai izliekas vai tiešām nesaprot, ka noticis ir METU konkurss, un tādas lietas kā bērnu šļūkšana pa margu nenorobežotām apledojušām plaknēm tiek risinātas tālākā projektā?
man kā zvīņas no acīm nokrita… paldies, Evelīn!
domāju, ka faktu par METU konkursu nesaprot arī žūrija. kā man atreferēja no žūrijas teksta (tāpēc labprāt palasītu protokolus) pie mūsu biroja darba lielākā iebilde bija tas, ka kino un semināru zālē nav kino aparatūras telpas…. khmmm, to ka šīs telpas lomu mūsdienās uzņēmusies A4 papīrpakas lieluma projektorkaste, tas jau laikam ir par grūtu sagremojams 🙂
Piedod Evelin, bet manuprāt tu maldies. Tā ir apzināta manipulēšana ar vizuālo materiālu radot ilūziju par arhitektonisko risinājumu kāds nekad nebūs iespējams dzīvē! Saprotu, ka neuzrādītās margas šajā risinājumā nav lielākā problēma un, protams, pēc uzvaras jau vienmer var pateikt, ka jumts patiesībā nebūs ekspluatējams un cilvēciņi bildēs salikti tikai tādēļ lai izskatitos smukāk… 🙂
Es vēl gluži labi atceros šo: http://a4d.lv/…tekti/comments/
Pārmetumi par ierobežotu pārvietošanos ratiņkrēslos, neiedomājamu fasādes materiālu un feiku zaļo domāšanu. Pusotrs gads darba un viss atrisināts. Ak jā, uzbūvēts vēl nav, nevaru pierādīt, ka darbojas. Bet varam palikt katrs pie savām domām, es tikai gribēju teikt, ka ir cilvēki, kas nenolaiž rokas, ja kaut kas pirmajā acu uzmetienā šķiet neiespējams.
Jā, starp citu, kur tad ir tas žūrijas protokols. Kaut kur komentāros Indra zināja solīt šodien???
es ari neceņšos mainīt tavu viedokli… Bet tu tiešām salīdzini divas dažādas lietas.
Diemžēl jāsaka, ka darbs pēc TP stadijas ir daudz zaudējis no sākotnējā svaiduma un viedluma. Man tas vairāk atgādina pašvaldības administratīvo korpusu.
Skaidri redzams, ka si darba lielakais trumpis ir muzejs viena limeni. Tas ari izcela so darbu pirmaja vieta. Autoriem pareiza idealogija par musdienu muzejiem. Veidota aspratiga telpas scenografija un modigs tels. Viennozimigi labakais darbs starp finalistiem.
Visnotaļ nekompetents konkursa darbu izvērtējums: komisijā tikai divi arhitekti; idejas uzstādījumam ļoti vājš dizaineru veikums; idejas neatbilstība Liepājas kā ostas pilsētas tēlam (tā drīzāk noderētu kādai ziemeļvalsts ostas "sejai"); nepārprotami- "konkursa" uzvarētāju jau pirms tā nolikuma publicēšanas ir norādījis visiem zināmas politiskās partijas lobijs.
Yessss! kā naglai uz galvas,piekrītu
Kas ir tā visiem zināma partija? Un vai tiešām tas ir neapstrīdams faksts? Tas nozīmē, ka arī autori jau iepriekš zinājuši? Kaut kā neticās- pārāk smaga aizdomu ēna krīt pār MARK puišiem… Pat negribu noticēt.
Es ļoti gribētu redzēt šī projekta realizāciju dabā. Bet vēl vairāk mani interesē,kā var izbūvēt šādu ēku tik sarežģītos ģeoloģiskajos apstākļos par tik smieklīgām summām, kurš no žūrijas, vai projektētājiem, vai būuvaldes segs izmaksu atšķirību, kura neizbēgami būs. Mūsuprāt izbūves cena būs x2 no nosolītā. Tas liek domāt,ka arhitekti ir vairāk strādājuši ar papīra arhitektūru.
Jautājums Mark:kāpēc Latvijas birojs valkā Nīderlandes arhitektūras žurnālā vārdu?
ieradums:)
Saskaņā ar PAU p.1.4. C.- Bij. Noliktavu ēkas, it īpaši Vecā ostmalā 55, laika gaitā tikušas pārbūvētas, tomēr tās pieder pie nedaudzajām Tirdzniecības kanāla krastmalā vēl esošajām pirmskara liecībām- ievērojot krastmalas jauno veidolu un izmantojumu (pastaigu promenāde ar kultūras un izklaides objektiem), VĒSTURISKO BŪVJU (NEVIS BŪVES) SAGLABĀŠANA IR ĪPAŠI SVARĪGA. Saskaņā ar PAU p.1.4. D. – lai abas ēkas kalpotu muzeja vajadzībām, tām funkcionāli nepieciešams savienojums iekštelpā, tai pašā laikā Promenādes projekts KONCEPTUĀLI BIJ. NOLIKTAVU RINDU VEIDOT NO BRĪVSTĀVOŠIEM APJOMIEM-projektējot muzeju, KĀ MINIMUMS, atstājot skatam un kustībai BRĪVU ZEMES LĪMENI STARP ABĀM REK. ĒKĀM Saskaņā ar PAU p.1.4. E- apjoma… Lasīt vairāk »
No žūrijas vērtētajiem pirmajiem 12 darbiem PIECOS nav ievērots PAU p.1.4.D
No nākamiem 12 žūrijas vērtētajiem vēl PIECI neatbilst tam pašam punktam.
Kā tad ir ar to KONKURSA NOTEIKUMU TRAKTĒŠANU? Ja PAU ietilpst konkursa materiālos, tad TĀ NEIEVĒROŠANA IR ARĪ NOLIKUMA NEIEVĒROŠANA. Vienkāši.
Kam tad domāts konkursa nolikums ar visiem pievienotajiem materiāliem, kas definēti PRASĪBAS FORMĀ, ja tie nav bijuši saistoši žūrijas vērtējumā? Ja žūrija raksta: "Tādu pretendentu, kuru iesniegtie piedāvājumi neatbilstu konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, nebija."
(?!)
Kā tu zini, kuri ir nākamie divpadsmit?
http://www.a4d…rijas-viedokli/
Raksta 3. rindkopā tie ir minēti.
ā !! a kā vajadzēja ? 🙂
he he… ko jūs gaidijāt no BIG ? ka viņi pateiks, ka esat špikojuši vot šito un to un veļ šito arī – un veļ sīte… karoč – kamoooon ! ? ! 🙂
p.s. es balsoju par projektu, a bet šitas bija lieki !
Autoru izveletais publicesanas materials jau parada, ko vini pasi doma par savu darbu, nez kapec visas shemas un bildes netiek publicetas. Un vel viens jautajums autoriem, pa tam rampam tiesam invalids var parvietoties?
lai patiesi izvērtētu projektu vajag informāciju par PROCESU. pašlaik tas joprojām nav pieejams – formas veidošana, analīze, diagrammas. kā arī būtu veselīgi redzēt informāciju, kas nosūtīta attiecīgajam birojam izvērtēšanai.
pašlaik tik var spriest par tēlu, kas jāatzīst ir ļoti līdzīgs minētajam projektam, forma, cirkulācija, logi, tektonika un domāju, ka pat konstruktīvā sistēma, ja ņem verā pakāpienveida uzbūvi.
Manuprāt, karos sapostītā un pēckara padomijas uzvaras gājienā sačakarētā Liepājas ostas teritorija tikai iegūtu, ja tās tertorijā parādītos svaigas arhitektūras vēsmas. Tāpēc es uzsvaru liktu uz rezultējošo formas risinājumu, nevis uz procesu. Ir jājautā liepājniekiem, kādā pakāpē viņiem liekas akceptējams ‘sabrukušā šķūņa’ siluets.
Iespējams, ka šābrīža nožēlojamā ekonomiskā situācija valstī rada psiholoģisku diskomfortu, redzot ielauztu ēkas mugurkaulu.
Nepieciešama diskusija bez vēlmes atrast patiesību pēdējā instancē.
tieši šis sabrukušā šķūņa tēls ari ir tas, ko liepājnieki nevēlas redzēt kanālmalā, lai ari kādi tagad laiki, lai ari kāda tur simbolika… pietiek pamestu šķūņu ceļa malās sauszemē, lai ari šo līniju iezīmētu ar tādu apjomu. Cits gadījums ir BIG projektā, kur šie lauztie apjomi kopā veido jaunu apjomu kā lielāku masu, bet šeit tas ir viens liels sabrucis šķūnis un tikai….tik destruktīvs un optimismu nerosinošs
jo vairāk skatos materiālos, jo vairāk pārliecinos, ka Liepājas apstākļos ( vēji, lieti, apledojumi, sniegs, jūras tuvums) šī projekta galvenā "fīča"-jumta plakne būs grūti ekspluatējama, ja tikai ne vairāk-vispār nelietojama, kā tur ar drošību gar malām, pa perimetru jumta logiem, utt.? laikam utilitāri, bet baidos no augstuma….
Metu konkursa uzvarētāji saņēmuši atbildi no biroja, kura darba atkārtošanā apvainoti. Tajā apliecināts — kopijas nav!
NU PĒC ŠĪ NENOVĒLĀS MAN KĀ AKMENS NO PLECIEM UN NO MUTES NEIZDVESĀS ATVIEGLOJUMA NOPŪTA
New York I Love You But You Bringing Me Down
Jā, bet ja mēs paturpinātu tomēr tematu par zvirbuļiem, kam ziemā reti ir pills vēders. Nu lūk, es ierosinu izsludināt metu konkursu zvirbuļu barotavas izstrādei Kronvaldparkā, netālu no tā pieminekļa, uz ziemeļiem. Un arī cilvēki iegūtu no tā, jo viņiem ziemā vairs negrabinātos pie virtuves logiem.
🙂
– Man nepatīk simetrija
– Jumta terases bez margām līdz pirmam nelaimes gadījumam ar bērnu?
brīnumainas lietas notiek ari citās mākslās-
STĪBEĻU JĀNIS-ES TIKAI SMEJOS=JASON MRAZ I,M YOURS
TAGAD LAIKAM TĀDA MODE
Visi tikai izliekas vai tiešām nesaprot, ka noticis ir METU konkurss, un tādas lietas kā bērnu šļūkšana pa margu nenorobežotām apledojušām plaknēm tiek risinātas tālākā projektā?
man kā zvīņas no acīm nokrita… paldies, Evelīn!
domāju, ka faktu par METU konkursu nesaprot arī žūrija. kā man atreferēja no žūrijas teksta (tāpēc labprāt palasītu protokolus) pie mūsu biroja darba lielākā iebilde bija tas, ka kino un semināru zālē nav kino aparatūras telpas…. khmmm, to ka šīs telpas lomu mūsdienās uzņēmusies A4 papīrpakas lieluma projektorkaste, tas jau laikam ir par grūtu sagremojams 🙂
Jā, starp citu, kur tad ir tas žūrijas protokols. Kaut kur komentāros Indra zināja solīt šodien???
Piedod Evelin, bet manuprāt tu maldies. Tā ir apzināta manipulēšana ar vizuālo materiālu radot ilūziju par arhitektonisko risinājumu kāds nekad nebūs iespējams dzīvē! Saprotu, ka neuzrādītās margas šajā risinājumā nav lielākā problēma un, protams, pēc uzvaras jau vienmer var pateikt, ka jumts patiesībā nebūs ekspluatējams un cilvēciņi bildēs salikti tikai tādēļ lai izskatitos smukāk… 🙂
Es vēl gluži labi atceros šo: http://a4d.lv/…tekti/comments/
Pārmetumi par ierobežotu pārvietošanos ratiņkrēslos, neiedomājamu fasādes materiālu un feiku zaļo domāšanu. Pusotrs gads darba un viss atrisināts. Ak jā, uzbūvēts vēl nav, nevaru pierādīt, ka darbojas. Bet varam palikt katrs pie savām domām, es tikai gribēju teikt, ka ir cilvēki, kas nenolaiž rokas, ja kaut kas pirmajā acu uzmetienā šķiet neiespējams.
es ari neceņšos mainīt tavu viedokli… Bet tu tiešām salīdzini divas dažādas lietas.
Diemžēl jāsaka, ka darbs pēc TP stadijas ir daudz zaudējis no sākotnējā svaiduma un viedluma. Man tas vairāk atgādina pašvaldības administratīvo korpusu.
Skaidri redzams, ka si darba lielakais trumpis ir muzejs viena limeni. Tas ari izcela so darbu pirmaja vieta. Autoriem pareiza idealogija par musdienu muzejiem. Veidota aspratiga telpas scenografija un modigs tels. Viennozimigi labakais darbs starp finalistiem.
Visnotaļ nekompetents konkursa darbu izvērtējums: komisijā tikai divi arhitekti; idejas uzstādījumam ļoti vājš dizaineru veikums; idejas neatbilstība Liepājas kā ostas pilsētas tēlam (tā drīzāk noderētu kādai ziemeļvalsts ostas "sejai"); nepārprotami- "konkursa" uzvarētāju jau pirms tā nolikuma publicēšanas ir norādījis visiem zināmas politiskās partijas lobijs.
Yessss! kā naglai uz galvas,piekrītu
Kas ir tā visiem zināma partija? Un vai tiešām tas ir neapstrīdams faksts? Tas nozīmē, ka arī autori jau iepriekš zinājuši? Kaut kā neticās- pārāk smaga aizdomu ēna krīt pār MARK puišiem… Pat negribu noticēt.
Es ļoti gribētu redzēt šī projekta realizāciju dabā. Bet vēl vairāk mani interesē,kā var izbūvēt šādu ēku tik sarežģītos ģeoloģiskajos apstākļos par tik smieklīgām summām, kurš no žūrijas, vai projektētājiem, vai būuvaldes segs izmaksu atšķirību, kura neizbēgami būs. Mūsuprāt izbūves cena būs x2 no nosolītā. Tas liek domāt,ka arhitekti ir vairāk strādājuši ar papīra arhitektūru.
Jautājums Mark:kāpēc Latvijas birojs valkā Nīderlandes arhitektūras žurnālā vārdu?
ieradums:)