Liepājas Jūrniecības muzejs — LOFT

Cara laikos latvieši ap Nīcu esot izcirtuši mežus, dedzinājuši oglēs un veduši pārdot. Drīz vien klajie lauki vairs nav varējuši noturēt stipros vējus, un tad ceļojošās kāpas apbērušas ne vienu vien māju, arī Pūsēnus. Tā esot radies Pūsēnu kalns, uz ko dalītajā 3.vietā ierindotā darba devīzē atsaucas Arhitektu birojs LOFT.

Ideja pilsētbūvnieciskajā kontekstā

Vecā Ostmala tiek attīstīta kā pastaigu promenāde ar kultūras un izklaides objektiem, un tā jau ir kļuvusi par vienu no pilsētas publiskajiem centriem. Gar promenādi atrodas 19. un 20.gs. mijā celtās noliktavu un muitas ēkas — tagad veiksmīgi renovētas arhitektoniskas vērtības, kas labi iederas kultūrvēsturiskajā vidē un mūsdienās pilda izklaides un atpūtas funkcijas. Kanālā esošie kuģi un pretējā krasta industriālā apbūve izceļ ostas kultūrvēsturiskās vides šarmu. Vienlaikus kanāls skaidri nodala atpūtas un industriālo funkciju. Kultūrvēsturiskajā kontekstā un tūrisma piesaistes ziņā Jūrniecības muzejam tas ir ideāls novietojums, turklāt ap muzeju būtu jācentrējas daudzfunkcionālai publiskai ārtelpai ar dažādām aktivitātēm.

Ēkas Vecajā Ostmalā 55 un 56 noslēdz promenādi, te apraujas gājēju lineārā virzība gar kanālu. Slēgtā ostas zona nepieļauj tālāku pārvietošanos un aizsedz skatu uz tuvumā esošo jūru un horizontu. Tas vērtējams kā nopietns trūkums promenādes atpūtas un rekreācijas funkcijai. Lai vizuāli un psiholoģiski mazinātu ostas ierobežojošo efektu, izkristalizējās nepieciešamība pacelt gājēju plūsmu plaknē virs ostas līmeņa.

Formas ģenēze

Pašreiz Vecajā Ostmalā 55 un 56 atrodas divas gadsimtu mijā celtas noliktavu ēkas. Sākotnēji tās veidotas kā vienstāvu apjomi no Karostai raksturīgajiem sarkanajiem ķieģeļiem ar izteiksmīgām, tā laika stilam atbilstošām, baltām reljefa apmalēm. Cenšoties saglabāt kultūrvēsturisko identitāti, tiek piedāvāts abas ēkas 1.stāva līmenī atjaunot sākotnējā izskatā, tā iegūstot divas simetriskas fasādes, kas labi iekļautos Promenādes Projekta vīzijā, bet vertikālo attīstību veikt atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām. Telpu specifika, ko pieprasa muzeja funkcija, vislabāk iegūstama abus vēsturiskos būvapjomus savstarpēji savienojot ar mūsdienīgu augšējo stāvu izbūvi.

Jūras un ostas tuvums rosināja meklēt ēkas koptēlu kuģu siluetu un buru veidolu līdzībās, kā arī mītos par piejūras iedzīvotāju cīņu ar četrām stihijām uz jūras un krastā. Nostāsti vēstī par to, kā ceļojošās kāpas — spēks, kam nav iespējams stāties pretim —, apbērušas Pūsēnu mājas, kas tā arī palikušas zem smiltīm neskartas uz gadsimtiem.

Izmantojot lauztās plaknes un pamīšus veidojot struktūras no diviem dažādiem materiāliem — stikla un baltā betona — jaunais apjoms tiek šķietami sadalīts vairākās daļās, piešķirot tam vizuālu vieglumu. Veidņu dēlīšu nospiedumu regulārais raksts baltajā betonā atstāj savas pēdas ēkas raksturā līdzīgi kā cilvēks atstāj pēdas vēsturē vai liedaga smiltīs. Plašais un lēzenais panduss pret DA pusi noslēdzas ar ieslīpu sienu, kas pasargā ēkas priekšlaukumu no vēja un vienlaikus muzeja priekšā psiholoģiski rada daļēji norobežotu publisko telpu, kamēr horizontālais atvērums paver skatu uz kanālu. Akcentējot ieeju muzejā, taisnstūrveida ieejas apjoms veidots kontrastā ar pārējo fasādi gan krāsas, gan materiālu izvēles ziņā. Ieejas apjoma horizontālās plaknes apaudzētas ar dekoratīvo graudzāli, atdarinot piejūras pļavu motīvu.

Publiskā ārtelpa

Apjomi ne tikai nodrošinās mūsdienu prasībām atbilstošu muzeja funkcionālo risinājumu, bet arī muzeja publiskajā ārtelpā harmoniski iesaistīs vēl citas papildu funkcijas.

Paplašinātais uzejas panduss dabiski uztvers gājēju plūsmu no Ostmalas promenādes un novirzīs to uz ieeju muzejā un augšup uz jumta terasēm.

Zemākās jumta terases un muzeja priekšlaukums ieslīpās sienas aizsegā var kalpot gan kā skatuve gan kā skatītāju vietas vasaras izrādēm. Skatuve var būt gan lejā uz pandusa un skatītāji — augšā uz terasēm, gan otrādi.

Ēkas daudzfunkcionālais saturs atspoguļojas arī ēkas iekšējā plānojumā. Telpām, kas kalpo katrai konkrētajai funkcijai, iespējams piekļūt gan no muzeja iekšpuses gan arī pa neatkarīgu ieeju no ārpuses.

Muzeja iekšējais plānojums

1.stāva stiklotā ieejas halle gar garderobi, informācijas stendu, biļešu kasi un sanmezgliem ved uz mākslas galeriju, muzeja veikaliņu, arodu demonstrācijas un amatnieku izstrādājumu tirdzniecības stendiem.

Vītņveida kāpnes apmeklētājus paceļ uz platformu 2.stāvā ar skatu uz muzeja ieejas halli. Stikla sienas nodala muzejpedagoģijas klasi un Kurzemes hercogistes kolonijām veltīto ekspozīciju.

Paliekot 1.stāva līmenī, apmeklētāji nokļūst daudzfunkcionālā izstāžu hallē ar lieliem logiem, pārvietojamiem ekspozīciju galdiem un viegli transformējamām sienām. Tālāk, trīs savstarpēji savienotās telpās izkārtojas ekspozīcija Dzīve, pie jūras, uz jūras, jūrā ar akvārijiem un grīdā iedziļinātām noejām uz bruģēto pagrabu ar kuģu modeļiem un ostas darbnīcu mizanscēnām. Telpas gala sienā iebūvēts nolaižams ekrāns. Muzeja apmeklējums turpinās 2.stāvā, kur izvietota Liepājas politehnikas vēstures ekspozīcija, kā arī improvizētā fotodarbnīca, Liepājā ražotie radioaparāti u.c.

2.stāvā centrālā daļa paredzēta muzeja administrācijai. Telpu konfigurācija te atļauj veidot gan atvērtā gan slēgtā tipa biroju atkarībā no muzeja vajadzībām.

Paaugstinātā puspagrabā ar nelieliem lodziņiem paredzētas telpas muzeja krājumiem un restaurācijas darbnīcai. Krājumu telpu transformējamās sienas dos iespēju telpas viegli pielāgot uzglabājamo krājumu apjomiem un atvieglos lielizmēra eksponātu pārvietošanu. Visā pagraba garumā paredzētas tehnoloģiskās sliedes.

3.stāvā izvietotas ar muzeju tieši nesaistītās funkcijas — konferenču telpa, kinozāle ar Liepājas kino vēstures ekspozīciju un restorāns ar skatu uz jūru. Gada siltajā laikā restorāna platību iespējams palielināt papildus izmantojot arī jumta terasi jūras pusē. Visām šīm telpām ir neatkarīga piekļuve no ielas.

Jumta terases veido harmonisku nobeigumu Ostmalas promenādei ar iespēju vērot saullēktu Liepājas ezera virzienā un saulrietu jūrā, ostas kuģu dzīvi, promenādes aktivitātes un Liepājas jumtu ainavu, un vizuāli un psiholoģiski atrisinās problēmu ar promenādes atduri pret slēgto ostas zonu.

Muzeja loma moderno tehnoloģiju popularizēšanā

Muzeja uzdevums — sabiedrības izglītošana — būtu jāapskata arī daudz plašākā nozīmē. Arī pati muzeja ēka, ņemot vērā tās lielo apmeklētību, var kalpot sabiedrības izglītošanā, popularizējot apmeklētājiem modernās energoefektīvās tehnoloģijas.

Iespējams risināt ideju par saules bateriju izvietošanu un muzeja izgaismošanu ar gaismas diožu LED lampām. Varbūt, ka reklamējot faktu, ka muzejs tiek pilnībā izgaismots ar LED lampām, kam saulainās dienās elektrību saražo saules baterijas, varētu piesaistīt gan LED lampu, gan saules bateriju ražotāju sponsorējumu.

Vieglāk realizējama ideja būtu jumta terašu izgaismošana ar lampām no saules baterijām. Vienlaikus, jāizmanto jau tradicionālās energoefektīvās tehnoloģijas, piemēram, ventilācijas ar rekuperāciju. Nodrošinot bezvadu interneta pieeju, muzeja apkārtne gada siltajā laikā kļūtu populāra arī Liepājas jauniešu vidū.

Būvkonstrukcijas

1.stāva līmenī atjaunojamas no Karostai raksturīgajiem sarkanajiem ķieģeļiem būvētās vēsturiskās ēkas. Jaunā apjoma elementi veidoti no monolītā lietā baltā betona ar dzelzs stiegrojumu un ķīļveida sānu šķautnēm vizuālā viegluma sasniegšanai. Paredzēts lietot augstas vizuālās kvalitātes bezrāmju stiklojumu.

Apbūves bilance

Apbūves laukums 1 417 m²
Kopējā ēkas platība (ieskaitot pagrabu) 3 378 m²
Pagraba stāvs 1 080 m²
1.stāvs 1 124 m²
2.stāvs 714 m²
3.stāvs 460 m²
Kopējā platība terasēm 1 057 m²
Ēkas kubatūra 13 840 m³