Liepāja negrib arhitektūras hermafrodītu

Maz uz Zemes tukšu pleķu, kam pielaikots viss, bet neder nekas. Liepājas Rožu laukuma vēsturiskie tirgus torņi ar kiča krāsu pasi pārprojektēšanas ringā krīt jau trešo reizi, lai arī būvbedre starp tiem juridiski ir jaunbūve. Pagājušā gada nogalē Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke aicināja Liepājas arhitektus, LAS un VKPAI pārstāvjus diskutēt par tēmu klubā V—10.

Izzuda skārņa dvīņus savienojošā galerija, ielokā ilgi dilušo perestroiku demontēja, lai idejiski iefasētu te stikla balonu, te prastu kasti. Lielveikalam. Stikloto paraboloīdu noraidīja VKPAI. Kasti neskaņo Liepājas Būvvalde. Pasūtītājs palicis viens zem pilsētas vēsturiskā centra segas, kuru katrs velk uz savu principu pusi.

Sarunā piedalās arhitekts Andris Kokins (AKA birojs, Liepāja), kas Rožu laukumā 8/Zivju ielā 2 projektējis divreiz (Rožu laukums Liepājā) un jaunās versijas autors Jānis Rimševics (A.I.D.E., Rīga), arhitekti Ausma Skujiņa, Juris Poga, Andrejs Ģelzis un Uldis Maisiņš, LPA stilu vēstures docētājs Valdis Mackars, bijušais Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs, VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris un Liepājas inspektors Gunārs Silakaktiņš, kā arī uzņēmējs Arturs Punovskis (SIA Rožu laukums).

Tornīšu kā atsevišķi stāvošu būvju strukturālo savienojumu sarežģī ugunsdrošības normas, divu īpašumu (VNĪA tornīšiem piekļaujas privāts) sasaisti apgrūtina sētā palikusī nefunkcionējoša koka noliktava — valsts nozīmes XVII/XVIII gadsimta piemineklis, kuru saskaņā ar APU jāeksponē. Caurredzamība jāsaglabā, ar jaunbūves sabiedrisko semantiku neielaužoties kaimiņa individuālajā telpā. Perspektīvā te bijusi plānota pasāžas izveide, kas normatīvi neapbūvējamajam blakus zemesgabalam būtu vienīgais izmantojums.

U.Kaugurs pastāv, ka pārbūvējamā objekta atvērtība ir svarīga. Piemineklim jābūt publiski pieejamam. Privātīpašnieks pieļauj pieeju no sāna — Zivju ielas frontei nojaucot padomju plombu. Taču J.Rimševics neizprot pielāgošanos saimniecības ēkai, kuras unikalitāte slēpjas tikai tās vecumā.

Pasūtītāju interesē ekskluzīva, pilsētai raksturīga ēka — modernā un vēsturiskā sintēze. Ar funkcionālu tilpumu tirdzniecībai un servisam. Viņaprāt, puķu kiosks labumu nenestu nevienam, A.Kokina piedāvājums prasītu lielu kapitālieguldījumu un komplicētu apsaimniekošanu, turpretī J.Rimševica projekts vērtējams kā racionāls.

J.Asaris: A.Kokina apjoms ir kultūrvēsturiski neraksturīgs un par augstu šai vietai. J.Rimševica variantā apkārtējās apbūves augstums ir respektēts. 

A.Kokins: Vai Rožu laukuma vēsturiskā apbūve bija nobeigta? Vai divi tornīši ar tukšo pagalmu nav laikmeta kļūda? Ko ļoti vērtīgu bojājam?

G.Silakaktiņš: Process nav beidzies. Senākajos attēlos starp tornīšiem figurē vienstāvu pāreja, vēlāk — divstāvu celtne. Blakus bija pusotra stāva Armijas ekonomiskais veikals, kopš 60.gadiem — četrstāvu tirdzniecības centrs Kurzeme. Būvējot Latviešu biedrības namu, likvidēja trīs atsevišķas ēkas un iztaisnoja ielu. Tātad apbūve evolucionē. 

A.Kokins: Mana koncepcija arī bija evolucionāra provokācija. Stikla ēka, kura izceļ torņus kā ievadu Zivju ielā. Jā — pārcentos, bet saku kategorisku nē viduvējam risinājumam, kurā ievērotas nesaprotamas prasības, kas torņus nolīdzina. Vai jauno objektu radām ar mūsdienu kvalitāti, vai pieskaņojam vecajam?

G.Šnipke: Liepāja jebkurā laikā ir bijusi laikmeta distancē.

J.Asaris: Latvijā nevienu laukumu nevar nosaukt par nobeigtu. Vienmēr būs attīstība. Personīgi atbalstu piegājienu, ar ko iezīmē katra laika īpatnības, pat lecīgumu. Tomēr kā arhitektiem ir atšķirīgi viedokļi, arī VKPAI strādā dažādi domājoši kolēģi.

G.Šnipke: Profesionāļi pretrunā VKPAI koleģiālajai nostājai. Ko darīt, lai ierēdņu lēmumi nenoved strupceļā pasūtītāju?

U.Kaugurs: Par ko runā jau 2 gadus? Par arhitektūru? Diskusija nevirzīsies, kamēr nedefinēsim rāmjus. Problēma ir amatpersonu neizlēmībā. Pēc kādiem kritērijiem VKPAI akceptēja šo absurdo darbu? Aizšpaktelētus laukuma simbolus!

J.Asaris: Risinājuma varianti. Viens — Liepājas Būvvaldes pārstāvis piedalās svarīga projekta saskaņošanas sanāksmē VKPAI. Otrs — vietējie speciālisti saņem lielākas pilnvaras. Trešais — VKPAI sastāvs atbrauc tuvāk iepazīt Liepāju.

U.Maisiņš: Var formulēt noteikumus unikālam piemineklim. Vēsturiskai videi sanāk vispārējas frāzes. Profesionālie uzskati būtu jātuvina konkrētām pilsētas prasībām. Loģiski būtu nevis aizbūvēt pagalmu, bet pārbūvēt visu īpašumu.

J.Poga: Tornīši ir silueta elements. Jebkas, kas tos padara par būves rizalītiem, neder. Lai ir pat trīs torņi, starpā ieliekot trešo. Augstumam nav nozīme, bet iespējamais ir liels.

A.Skujiņa: A.Kokins izmanto tradicionālo tirgus arku, kādas redzam Rīgas centrāltirgū.

V.Mackars: Tornīši pilnībā bez iekšpagalma un ar pāri paceļošos piebūvi zaudē jēgu. Veikalam jābūt vēl ekskluzīvākam — mazākam izmēros.

A.Ģelzis: Faktiski vienīgā izeja — jāpaaugstina tornīši. (joks!) Tornīši ir labs akcents. Piebūvei jābūt ievirzītai un vienkāršai. Stiklojums būtu neuzbāzīga līdzās pastāvēšana. Turklāt atraktīva kā tirdzniecības centram. Augstums nebūtu šķērslis — blakus ēkas ir pietiekami augstas. Nomainot arhitektu, pasūtītājs kļūdījās. Zaudēja ieročus cīņai ar birokrātiskajām barjerām. Es novēlētu pilsētai no gribētāja saimniekot Rožu laukumā pieprasīt visu iespējamo! Nekādu arhitektūras hermafrodītu.

Pasūtītājs piekritis sludināt skiču projekta konkursu. Rezultāta risinājums izstrādē esošajā Liepājas centra detālajā plānojumā tiks ievērtēts kā esoša apbūve. 

2 autori, 2 pasūtītāji un 3 arhitektūras skices Rožu laukuma tornīšiem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x