Lentas kvartāls — NRJA

Janvārī noslēdzās konkurss vēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” ansambļa pārbūvei par mūsdienīgu daudzfunkcionālu kvartālu. Pirmo vietu žūrija piešķīra NRJA priekšlikumam “Fabrikas dārzi”, kas pārspēja RUUME arhitektu un DEPO projekta piedāvājumus, kas ieguva attiecīgi otro un trešo vietu. NRJA darbā žūrija

Kādreizējā tekstilgalantērijas fabrika “Lenta” Torņakalnā, Jelgavas ielā 68 tika dibināta 1880. gadā, un cauri visām politiskajām, ekonomiskajām un arī nosaukumu maiņām tās  produkcija palikusi praktiski nemainīga — dažādas lentas un lentītes. Šodien tā ir divu hektāru teritorija ar vētīgu kultūrvēstuisko mantojumu — ķieģeļu fabriku ēkām — salīdzinoši tuvu Rīgas centram, un jo īpaši — arvien topošajam universitātes kompleksam Torņakalnā, tāpēc ir saprotami investoru centieni pārveidot šo vietu peļņu nesošā projektā. Protams, tā ir arī iespēja pilsētai, — pārvēršot monofunkcionālu un novārtā pamestu kvartālu pilnvērtīgā un daudzfunkcionālā pilsētas telpā. Tomēr reizē arī draudi kultūrvēsturiskajam mantojumam un Torņakalnam raksturīgajai ainavai. To nedaudz piemin arī žūrija savā ziņojumā, — ka daudz diskutējuši par noslēgtas perimetrālās apbūves  aktualitāti un par paņēmieniem, kādā veidā jaunveidotie apjomi var degradēt vēsturiskās vērtības.

NRJA darbs pilsēttelpas struktūras aspektā ietver trīs galvenos priekšlikumus — iekšējo ielu — pasāžu ziemeļu daļā, kas cauri kvartālam savieno Jelgavas un Konrāda ielu; galveno laukumu centrālajā daļā un zaļo joslu teritorijas dienvidu daļā, iekļaujot vēsturisko un jauno apbūvi. Žūrija NRJA darbā novērtē šos telpiskos risinājumus un gājēju plūsmu shēmas, uzteic pārliecinoši risināta apbūve gar zemesgabala ziemeļu robežu (garo māju), kā arī — pārdomāto un konsekventi īstenoto nojaucamo un saglabājamo ēku attiecību. Tomēr bažas žūrija izsaka par Konrāda ielas telpas izveidi —  ugunsmūri pret ielas telpu, paaugstinātu stāvu skaitu, dzīvojamā korpusa savērsumu pret Konrāda ielu. Žūrija arī atzīst, ka  jaunbūve dienvidu daļā nav pietiekoši strukturēta, ir pārāk “izplūdusi” pret konkrēto vēsturisko apbūvi, ko būtu nepieciešams vienkāršot un uzlabot pielāgojot industriālā mantojuma pilsētvidei.

Fabrikas dārzi

“Fabrikas dārzi” ir jauna tipa dzīvojamās apbūves kvartāls, kurā nopietni ievērtētas iedzīvotāju vajadzības pēc privātās un publiskās zaļās telpas daudzuma dzīvojot un strādājot mājās, iespēja izmantot kopstrādes telpas blakus mājām. Tiks radīts jauns, daudzfunkcionāls apkaimes centrs, kas būs Rīgas vēsturiskā centra un Pārdaugavas funkciju loģisks turpinājums un paplašinājums. Ilgtspējīga nākotne pilsētās pieprasa jaunu mājokļa veidu.

Iespaidīgs apzaļumojams kļūst par nozīmīgu apbūves sastāvdaļu un mikroklimata radītāju urbānā vidē. Viena kvartāla ietvaros apvienojot dažādas tipoloģijas dzīvojamās vienības, radīts kvalitatīvas dzīves telpas piemērs, kurā apvienosies cilvēki ar dažādām vajadzībām – ģimenes trīsstāvīgajos pilsētmāju dzīvokļos, banku hipsteri divstāvīgajos fabrikas dzīvokļos un pensionāri pirmā stāva dzīvokļos ar izeju uz Vasaras dārzu, kopā radot neviendabīgu, vibrantu sabiedrību.

Dzīvojot un strādājot mājās, daudz nozīmīgākas kļūst kaimiņu attiecības, kopienas veidošanās, procesa veicināšanai tiek plānotas kopstrādes un kopienas telpas. Kvartāls nodrošinās daudzveidīga pakalpojumu klāsta pieejamību, uzlabojot dzīvojamās vides kvalitāti, apkaimes funkcionalitāti un pievilcību. Visa nepieciešamā infrastruktūra ir uz vietas kvartāla ietvaros, mazajiem uzņēmumiem ir iespēja piedāvāt savus pakalpojumus.

Maksimāli saglabājot industriālās arhitektūras telpisko sajūtu, vēstures mantojums papildināts ar nedominējošiem jauniem apjomiem. Jaunie apjomi plānoti mūsdienīgi, nekopējot vēsturiskos. Industriālās pagātnes klātbūtne tiek iekodēta labiekārtojuma un interjera elementos, simboliski reaģējot uz vēsturiskās apbūves industriālo raksturu un mežģīņu aušanas iekārtās vēsturiski izmantotajām perfokartēm. Skaidrs funkcionālais plānojums un skaidri nodalītās gājēju un auto plūsmas nodrošina drošu un ērtu atrašanos teritorijā.

Labiekārtojums

Visa kvartāla teritorijas labiekārtojums dalās 3 daļās ar atšķirīgu funkcionālo nozīmi:

• Iela — pilsētmāju apjoms (D) ar iekškvartāla ielu, kas savieno Jelgavas un Konrāda ielas.
• Laukums— labiekārtots galvenais laukums fabrikas centrālā apjoma (F) platumā savieno Jelgavas un Konrāda ielas, radot kvartāla labiekārtojuma centrālo asi.
• Zaļā josla — plaša apzaļumota rekreācijas zona kvartāla Dienvidu pusē, kas apvieno dažādas labiekārtojuma teritorijas , iekļaujot vēsturisko un jauno apbūvi

Fabrikas dārzi — kvartāla nosaukums ietver sevī publiskās un privātās ārtelpas raksturojumu. Labiekārtojumā apvienotas dažāda rakstura apzaļumotas teritorijas: Ziemas dārzs, Vasaras dārzs, Vertikālais dārzs, Skulptūru dārzs, dzīvokļu apzaļumotās terases un zaļie jumti.

Vēsturiskā mantojuma saglabāšanas koncepcija

Tiek saglabātas un atjaunotas teritorijā esošās kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas, kā arī to daļas ar augstu kultūrvēsturisku vērtību, respektējot Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskajā plānojumā, apbūves aizsardzības teritorijā ‘’Torņakalns’’ noteikto. Kultūrvēsturisko ēku apjoma (jumta forma, augstums) izmaiņas plānotas teritorijas iekšienē, ar kvalitatīvu pienesumu teritorijas telpiskajai struktūrai.

Teritorija tiek attīrīta no vidi degradējošām ēkām un inženierbūvēm, kā arī no apjomiem bez kultūrvēsturiskas vērtības, kas traucē vizuāli uztvert vērtīgos apjomus. Demontējamo apjomu vērtīgas nesošās konstrukcijas, materiāli ,piemēram, čuguna kolonnas, kopnes vai vēsturiskie pilnie māla ķieģeļi izmantojami plānotajām pārbūvēm.

Tehniski ekonomiskie rādītāji

• Zemes gabala platība: 20 109 m2
• Esošo ēku telpu kopplatība: 16 000 m2
• Virszemes ēku apbūves laukums: 8 140 m2
• Apbūves blīvums: perimetrālas apbūves gadījumā netiek aprēķināts
• Virszemes stāvu telpu kopējā platība: 17 676 m2
• Pagraba stāvu platība: 4 659 m2