Salaspils novada dome jūnijā izsludināja konkursu kultūras nama “Enerģētiķis” pārbūves projektam. Konkurss noslēdzās oktobrī un sešu iesniegto priekšlikumu sacensībā par labāko atzīts darbs, kura autori ir Levins arhitekti — Edijs Levins, Agnese Stasūne, sadarbībā ar Ivetu Lūsi. Viņu priekšlikumā ēka ir padarīta atvērtāka, tiecoties kultūras norises iznest ārpusē, ieejas vestibilu un ēkas paplašinājumu ar mazo zāli veidojot caurspīdīgus, reizē ar pietāti izturoties pret galvenā, augstā apjoma veidolu un tur esošās lielās zāles noslēgtību un noslēpumainību.
1980. gadā uzceltā sarkano ķieģeļu ēka bija samērā izteiksmīgs Latvijas vēlīnā modernisma kultūras būvju paraugs, taču ar šī perioda ēkām raksturīgo nolietojuma pakāpi. Pirms pieciem gadiem tika rīkots iepirkuma konkurss, saskaņā ar kuru ēkas atjaunošanai un pārbūvei vajadzēja notikt pēc zemās cenas meistaru Baltex Group projekta, solot kārtējo skumjo modernisma mantojuma degradāciju. Taču 2017. gadā iesāktie būvdarbi tika pārtraukti, atklājoties virknei konstruktīvu problēmu, ko projekta autori nespēja novērst.
Nepatīkamās pieredzes mācīta, Salaspils pašvaldība šogad rīkoja īstu arhitektūras konkursu. Tajā uzvarējušais priekšlikums demonstrē daudz lielāku pietāti pret modernisma mantojumu, tiecoties saglabāt ēkas formu tīrību un skaidrību, vienlaikus piedāvājot konceptuāli izsvērtu un niansētu paplašinājuma risinājumu, domājot par ēkas simbolisko tēlu un atmosfēru. Ja projekta tālākajā attīstības un īstenošanas gaitā izdosies šīs lietas noturēt, tad tas varētu būt pozitīvais piemērs modernisma arhitektūras saglabāšanas un transformācijas jomā.
Priekšlikums pārbūvei
Salaspils kultūras nama “Enerģētiķis” jaunais veidols aicina kultūru iziet ārpus ierastajām ēkas sienām. Tas tiek atvērts pret ārtelpu, aicina ienākt vai uzkavēties līdzās. Nama priekšlaukums veido jaunu satikšanās vietu Salaspils iedzīvotājiem.
Kultūras nama esošais būvapjoms dažādu faktoru ietekmē ir zaudējis arhitektonisko viengabalainību un konstruktīvi telpisko noturību. Konstruktīvā shēma, kaut arī mūsdienu izpratnē novecojusi, atsegta labi atspoguļo modernisma racionālo dabu. Esošās ēkas tīrā pamatforma ir kalpojusi par vienu no iedvesmas avotiem domājot par kultūras nama funkcionālo paplašināšanu.
Lielās zāles saglabājamais monolītais un noslēgtais apjoms glabā noslēpumu par gaidāmo kultūras notikumu, turpretī jaunbūvējamais ieejas vestibils un Mazā zāle veidoti caurspīdīgi, ienākt aicinoši. Foajē norobežojošā konstrukcija, kas atdala iekštelpu no ārtelpas, veidota kā nosacīta kulišu sistēma.
Kultūras nama funkcionālie papildinājumi ziemeļos paredz laikmetam atbilstošu mazo zāli ar brīvi modelējamu sēdvietu un aprīkojuma izkārtojumu. Paplašinātais apjoms ēkas dienvidos veidots kā aktieru, nodarbību apmeklētāju un personāla apkalpojoša zona. Tur izvietota baleta zāle un nodarbību zāle, kurām ierīkota atsevišķa ieeja un ģērbtuves. Arī aktieru un administrācijas telpas tiek veidotas kā nodalīta plūsma ar savu ieeju un palīgtelpām.
Esošās ēkas modernisma racionālo apjomu atdzīvina plūstošs un neregulārs labiekārtojuma plānojums. Apstādījumi it kā nevērīgi mijas ar soliņiem un laukuma ieseguma plāksnēm, virzot gājēju plūsmu no teritorijas stūriem uz priekšlaukumu. Plūsmu krustpunktā izvietots vides objekts ”ūdens dzirnavas”. Ārtelpā piedāvāts vizuāli un funkcionāli pievienot ēkas priekšlaukumam esošo labiekārtoto teritoriju ēkas ziemeļos.
Galvenie tehniskie rādītāji
Kopējā platība:
- pirms — 2950 m²
- pēc — 3271 m²
Apbūves laukums:
- pirms — 2102 m²
- pēc — 3038 m²
Autori: LEVINS ARHITEKTI — Agnese Stasūne, Edijs Levins
Lūgums precizēt informāciju! Pirmā vieta tika piešķirta personu apvienībai. Šāda uzvarētāja nav!
Manuprāt , šajā rakstā minētā uzņēmuma nemaz nav ( vismaz juridiski) , kas dīvaini vienīgais sertificētais speciālists, uz kuras pieredzi piedaloties konkursā balstās pārējie kolēģi , kas bija minēta personu apvienībā -Iveta Lūse, nemaz netiek pieminēta, kas manuprāt arī no Arta puses ir nekorekti – vajag pārbaudīt info, nevis nekritiski paļauties uz kolēģu iesniegto. Kaut kā tā, būsim korekti.
Protams, ka šādos gadījumos, kad publicēju kādus iesūtītos projektus, tad arī par autoriem publicēju to informāciju, kas autoru iesūtīta. Par autoru nosaukumu virsrakstā – arī tad, kad ir kāda plašāka apvienība, aicinu palikt pie kādas īsākas versijas, kas jēgu un būtību paustu – pat ja arī ne vienmēr tas ir juridisks uzņēmuma nosaukums. Jo nu šādas publikācijas virsrakstam jābūt uztveramam un saprotama, tas nav gluži birokrātisks dokuments. Kā zināms, NRJA jau arī nav juridiskais uzņēmuma nosaukums.
Arti, būtiskākais ir atbildīgā kolēģa nenosaukšana publikācijā, nosaukumi tiešām var būt dažnedažādi.
Vides objekts “ūdens dzirnavas” nav joka lieta, turklāt stāv pašā priekšā. Ir zināms, kurš tādu var pavilkt, pacelt? Tāda profesionāla interese no tēlnieka.
Projekts kompakts un labiekārtojums ar izksatās veiksmīgs. Svarīgi tagad ir realizēt labā kvalitātē ar labiem materiāliem (skumju piemēru ar pietiek, gan Ogres kultūras nams ar šausmām briesmām pieejamības ziņā, gan Siguldas Dēmons, kur materiāli tomēr prasītos aukstvērtīgāki, un vides labiekārtojums… Te ir daudz labāks).
Prieks par pandusa risinājumu integrētu kāpnēs un dzirnaviņas, arī jauki. Vides objektu mums akūti trūkst, lai ir interesanti gan lieliem gan maziem 🙂