Jaunais Rīgas teātris. Made + Gaiss

Augstāko vērtējumu ­— 2. vietu JRT pārbūves
priekšlikumu konkursā ieguva biroju MADE un GAISS apvienotā komanda. Viņu darbu
žūrija novērtēja kā iejūtīgāko pret  kultūrvēsturiskajām
vērtībām, — autori piedāvā saglabāt ēkas un pagalma īpašo
atmosfēru, paužot, ka esošās telpas un sienas ir piesūkūšās ar JRT radošo
enerģiju, bet piebūves tapšanā rosina iesaistīt teātra kolektīvu.

JRT ir izteikts pilsētas teātris,
kura galvenā atšķirība no buržuāzijas radītā teātra un operas ir iekļaušanās
pilsētas audumā, neveidojot īpašu un elitāru novietojumu. Pilsētas teātris
saplūst ar dzīvojamiem kvartāliem un kļūst par neatņemamu pilsētas dzīves
sastāvdaļu. Mēs piedāvājam turpināt pilsētas teātri, radot pagalma apbūvi,
uzsvaru neliekot uz pašu ēku, bet uz skatītāja — aktiera attiecībām.

JRT rekonstrukcija ir ne tikai
ēkas pārbūve, bet ietekmē JRT kolektīva attiecības. Līdz šim ēka un tās telpas
ir bijušas JRT iedvesmas avots un darba materiāls, izmantojot un projicējot
teātra idejas uz ēkas sienām un telpām. JRT radošā trupa gadiem ir veidojusi
teātra telpas, iestudējot izrādes teju visos ēka stūros. Esošā ēka nav
ierobežojusi viņus, bet tieši otrādi, esošās telpas un sienas ir piesūkūšās
ar JRT radošo enerģiju.

Mēs augstu vērtējam šo enerģiju
un gribam lūgt viņu palīdzību, veidojot jaunās teātra telpas. Jaunajās telpās
par galveno uzskatām nepieciešamību kolektīvam iegūt piesaisti un identificēties
ar jauno teātri. Pagalmā tiek izveidots jauns JRT apjoms, kas ieskauj
divstāvu mūra ēku pagalmā.  Jaunā apjoma
liektā siena ir teātra darbinieku mājvieta, kur katram teātra
darbiniekam ir savs logs. Tādā veidā pagalma mājas fasāde kļūst par JRT kolektīva
kopīgi apdzīvoto teritoriju. Balkoni, kāpnes uz terasi un dažādas telpas
savienojošās kāpnes pagalma fasādi padara par JRT kolektīva sadarbības telpu.
Fasādes detalizētu risinājumu paredzēts izstrādāt, sadarbojoties ar JRT, un
apkopojot visu teātra darbinieku un aktieru vēlmes un iesaistot viņus tapšanas
procesā.

Ielas ēku paredzēts atstāt
maksimāli neskartu, pēc iespējas vairāk saglabājot esošās vērtīgās un ar JRT
asociācijas raisošās detaļas, piemēram, flīzes, kāpņu margas, raksturīgās
lampas zālē un vestibilā, zāles apdari, dekorus, kamīnu utt. Savukārt pagalma
mājas apjoms tiek respektēts kā būtiska JRT sastāvdaļa, bet tajā tiek veikta
transformācija, lai iekšpagalma ēka pārtaptu par centrālo pagalma ēku, kurā
atrodas galvenais vestibils Jaunajai un Mazajai zālei. Mēs piedāvājam
rekonstrukciju, kas ļauj JRT saglabāt telpās izkopto estētisko uzslāņojumu
sajaukumu, savukārt jaunās telpas saplūst ar pilsētvidi veidojot pilsētas
teātra kvartālu.

Teātra paplašinājums plānots,
paredzot dažādus scenārijus telpu izmantošanā. Teātra visas zāles var darboties
vienlaicīgi, jo plānotais risinājums paredz vienmērīgu skatītāju izkliedi pa
visu ēku kompleksu. Teātris var darboties arī daļējā kapacitātē, izmantojot
tikai kādu no trim zālēm, jo telpiskais plānojums paredz, ka pārējā teātra daļa
var tikt noslēgta. Līdzīgi ir ar dekorāciju piegādi un ceļošanu pa ēku,
plānojums paredz ērtu piekļuvi ar diviem liftiem no pagraba noliktavu telpām uz
visām zālēm savstarpēji netraucēti.

Zemes gabalā esošās ēkas savienotas pazemes līmenī,
izbūvējot teātra funkcionēšanai nepieciešamās dekorāciju noliktavas un
darbnīcas, tādējādi vienlaikus nodrošinot teātra zāles ar palīgfunkcijām, gan
apvienojot vienā loģistiskā sistēmā. Vertikālās komunikācijas (lifti un kāpnes)
savieno zāles, personāla telpas ar noliktavām un darbnīcām pagraba stāvā.
Kravas, dekorāciju piegāde objektā plānota pa esošo ceļa servitūtu no Ģertrūdes
ielas, saglabājot iespēju izmantot esošo piegādes ceļu no Lāčplēša ielas.
Rezultātā iegūts ēku komplekss, kas nodrošina mūsdienu teātra funkcionalitāti,
vienlaikus saglabājot vēsturisko vietas raksturu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
7 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Anna

Labdien, nevar atvērt bildes. Šis projekts kļūs aktuālāks, jo nosacīti uzvarēja JRT konkursā. Var un vajag salīdzināt, vai Zaigas Bailes birojs tomēr bija īstā izvēle.

Miķelis

Skaidrs ir tas, ka Zaigas Gailes birojs pārsniedza savu projektēšanas tāmi par 1.0 mio EUR ( jau otrajā nedēļā ) un būvniecības izmaksas pieauga par aptuveni 15 mio EUR pēc gada. Neadekvāti cipari. Saprotu Elbas filharmonija, tur katru rītu nolīst naudas lietus pār pilsētu, nu un pietiek iziet ar lielajiem groziem un savākt. Bet pie mums, kur katrs arhitekts pa vakariem kasa savui tiesu no piedegušām pannām? Bet… …kaut kur Arhitektu namā…mazā necilā skapītī…paslēpts…divsimtgadīgais…kuru runā Māris…ložu necaurlaidīgā čemodānā…pārvedis un dāvājis…pašam, lai ieliek žūrijā… …bet tās nepārbaudītas ziņas, varbūt Bens Solo zin ko vairāk… …karstā laikā gan divsimtgadīgo nav ieteicams lietot…… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Nākošais Gallus&Gallus iekārojums Vāgnera zāle- dodu 10/1. Un tur LAS nams īpaši nav iesaistīts īzī var iztikt bez jamiem.

Miķelis

Tur tā rosība ap Vāgnera zāli sāk izskatīties aizdomīgi – tur kādam no VNĪA vajadzētu pamazām pielaikot svītraino pidžamu. Nams pašā centrā, ar koncertzāli stāv tukšs vairākus gadus, to taisās iznomāt pret ieguldījumu remontā ( interesanti kurš idiots ieguldīs pāris miljonus bez īpašumtiesībām?). VNĪA, kura mums te kaisa naudu vējā uz katra stūra, nu tur 10 miljoni vai 15 miljoni EUR pārsniedz būvniecības prognozētās izmaksas – nu kas ta mums, pēkšņi palikusi kā Skrūdžs un skaita katru eirocentu – nē Vāgnera namam naudu nedosim, mēģināsim iznomāt, taisīsim biznesu. VNĪA – biznesu? Tad pēkšņi parādās Vāgnera cienītāju biedrība, kaut Vāgners par… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Kas dīvaini augstākās Tiesu instances savos lēmumos LR nemaz jau nav tik angažētas ,kā varētu likties. Tur jau var pamanīt veco labo Temīdu ar svariem un zobenu ( Tik vien nelaime ,ka nosūta atpakaļ pie mazajiem temīdeļiem pārskatīt lietas). Tomēr tas viss attiecas uz brīviem ļaužiem un brīvu ļaužu lēmumiem, uz konjunktūras lūkotājiem īsti neattiecas.

Valdemārs, Zariņš

Par to 1984 , stāsts jau pamatā nav par Lielo Brāli, bet par pašiem…

Miķelis

Piekrītu, ka par pašiem, bet Lielais Brālis ( kurš ir stabils 1984 prototips, kur meli un melošana pacelta valsts līmenī, kur melo 86% sabiedrības un galvenais melis ir pats prezidents, kur cietumos spīdzina, kur izmeklētāji pratina ar elektrības palīdzību un pirmstiesas izmeklēšanā visi atdzīstas, kur nauda nosaka visu valsts politiku utt. ) var vietējo situāciju izmantot. Ja valsts melo saviem iedzīvotājiem, zog sabiedrības ienākumus, atbalsta 20% otkatus, utt., agri vai vēlu būs kāds pārbaudījums. Nevienā normālā Eiropas valstī arhitekti neaizstāv būvniekus, tas te pie mums tāds Stokholmas sindroms. Vācijā būvnieks bez arhitekta paraksta ķelli nepacels, vai ja arhitekts pateiks, ka… Lasīt vairāk »

7
0
Lūdzu, komentējietx