Īres nami Narvā. A PART

Latviešu arhitektu panākumi Igaunijas konkursos ir gandrīz uz vienas rokas pirkstiem vien saskaitāmi. To vidū, protams, izceļas LAUDER ARCHITECTS, pēc kuru projektiem uzceltas jaunas skolu ēkas Valgā un Sillamē. Nupat šim skaitam pievienojies arī Rīgas birojs A PART, kuru projekts decembra sākumā uzvarēja pašvaldības īres namu konkursā Narvā, — vienā no lielākajām Igaunijas pilsētām, valsts pašā ziemaļaustrumu stūrī, pie robežas ar Krieviju.

Kā zināms, Narvas baroka laika vecpilsēta gandrīz pilnībā tika sagrauta Otrā pasaules kara laikā, nenopostītas palika vien dažas ēkas. Pēckara padomju periodā bijusī vecpilsētas teritorija ieguva brīvstāvošu modernisma apbūvi (galvenokārt t.s. hrušķovkas), kas nerespektēja vēsturisko struktūru un blīvumu. Šodienas Narvas pilsētbūvnieciskās attīstības nostādnes apzinās modernisma mantojumu kā ekonomisko aktīvu — “dzīvojamo fondu”, taču reizē tiecas arī respektēt zudušo vēsturisko struktūru. Rezultāts ir īpatnējs kompromiss, — atbilstoši tam jauna arhitektūra Narvas vecpilsētā ir iespējama, — tukšajās vietās, taču tai ir jārespektē vēsturiskās, zudušās ielu apbūves līnijas. Sekojot šiem principiem savulaik tapa gan Tartu universitātes Narvas koledžas ēka rātslaukumā (KAVAKAVA, 2009), gan šobrīd tiek būvēts jauns izglītības komplekss (3+1 ARHITEKTID), kas aizņem veselus divus vēsturiskos kvartālus — vienā ir jau nupat pabeidzamā Narvas igauņu ģimnāzija, otrā — top igauņu bērnudārzs un sākumskola. Šeit, vecpilsētas rietumu malā, otrpus Vestervalle ielai, uz stūra ar Hariduse, ir arī topošie īres dzīvokļu nami, kuru autori ir A PART.

Narvas arhitektūras mantojums, līdzīgi kā citās Baltijas valstu pilsētās ir neatgriezeniski cietis Otrā pasaules kara laikā, radot vietu Padomju celtniecības un pilsētplānošanas izpausmei. Apzinot nopostītās Narvas fotofiksācijas ir iespējams gūt priekšstatu par pirmskara apbūvi, un nojaust zudušās pilsētvides noskaņas. Līdzīgi, kā citās Baltijas reģionālās un vēsturiskās pilsētās, arī Narvā ir dominējušas blīvā apbūvē organizētas, zemas ēkas ar klimatiskajiem apstākļiem raksturīgo izteiktu divslīpju jumtu.

Pilsētas pārvaldes centieni atgūt pievilcīgu un lietotāja pieredzēs balstītu pilsētvidi ir rezultējušies ar vairāku apkaimes zemes gabalu attīstīšanu, tajā skaitā no Padomju periodā būvētās kopmītņu ēkas tika atbrīvots arī stūra zemes gabalu starp Vestervalli un Hariduse ielām. Demontētās ēkas vietā plānota mūsdienu kvalitātes standartiem atbilstoši pašvaldības īres nami, tādējādi piesaistot pilsētai jaunos profesionāļus un sekmējot tās ekonomisko un sociālo izaugsmi.

Būvju novietojums teritorijā izvēlēts līdzīgs perimetrālās apbūves principam, kur ēku garenfasādes vērstas pret zemes gabala robežu, veidojot ielu frontes. Atšķirīgais no tradicionālās perimetrālās apbūves definīcijas ir atvērtais zemes gabala stūris, pret kur vērstie ēku zelmeņi rada skatu perspektīvas noslēgumus no apkārtnes ielām. Ēku savstarpējais novietojums ne tikai saglabā vērtīgos kokus, bet arī veido no ielas telpas nolasāmu, kopīgu ieejas platformu kompleksā.

Arhitektoniskais tēls veidots laikmetīgās noskaņās, par galveno mērķi izvirzot cilvēka mērogam atbilstoša apjoma un ekonomiski pamatotu risinājumu tandēmu. Izaicinājums ir rezultējies vienkāršā arhitektūras estētikā, kurā satiekas tradicionālas formas ar mūsdienīgam mājoklim nepieciešamām kvalitātēm. Atbilstoši pasūtītāja vēlmei ēku ģeometriskais un funkcionālais veidols ir piemērots arī izvietošanai citos pašvaldībai piederošos pilsētas zemes gabalos.

Apjomu plastika tiek panākta divslīpju jumta būvķermeni sadalot ar rizalīta tipa izbūvēm, kas paceļas virs dzegas, radot iespēju brīvi izmantot dzīvokļus arī jumta slīpuma daļā. Horizontālais telpiskums tiek definēts ar lodžiju palīdzību, kur tās pozicionētas starp rizalītiem veido no laikapstākļiem pasargātu ārtelpu katram dzīvoklim.

Nodrošinot vienkārši uztveramu navigāciju un samazinot nelietderīgas platības katrā ēkā tiek veidota centrālā ass, ap kuru savietotas dzīvokļu vienības. Dzīvokļu kārtojums organizēts atbilstoši principam, kur lielākie dzīvokļi izvietoti ēkas galos, savukārt telpu plānojums un dimensijas veidotas ievērojot funkcionālo atšķirību. Atbilstoši apkārtnē klātesošajām parka noskaņām un zaļajai teritorijai ir plānota no automašīnām brīva teritorija, tās izvietojot kopīgā pazemes stāvvietā, kur arī plānotas koplietošanas telpas ēku iedzīvotājiem. Labiekārtojums projektēts ievērtējot un nodalot funkcionāli atšķirīgās zonas, kā arī respektējot apkārtnes iedzīvotāju iecienīto zemes gabala šķērsojumu gar teritorijas ziemeļu pusē esošās nogāzes un zaļās zonas.

Pašvaldības īres dzīvokļu nami Narvas vecpilsētā   

Pasūtītājs: Narvas pilsētas pašvaldība
Arhitekti: A PART  — Toms Loris, Agnese Mālniece, Kristaps Priede, Deniss Maruhļenko, Ilze Pabērza|
Konkurss: 2023

Platības
S māja — 1290 m²
V māja — 1049 m²
Kopējā platība (ieskaitot pazemes stāvvietu) —  3300 m²