Igauņiem ļauj būvēt gāzesvadu Venēcijā

Igauņu arhitektiem Venēcijas Arhitektūras biennāles rīkotāji devuši atļauju īstenot ideju — savienot Krievijas un Vācijas paviljonus ar gāzes vadu.

Kā tika ziņots pavasarī, arhitekti Mārja Kaska un Ralfs Leoke no biroja Salto, kā arī tēlnieks Nēme Kilms (Maarja Kask, Ralf Lõoke, Neeme Külm) septembrī notiekošajā Arhitektūras biennālē Venēcijā gatavojās izstādīt skulptūru — gāzes vada Nord Stream fragmentu, kas simboliski savienotu Vācijas un Krievijas paviljonus.

Kā stāstīja viena no projekta autorēm arhitekte Mārja Kaska, sākumā biennāles rīkotāji skulptūras izstādīšanu esot noraidījuši, itāļi nevēlējās redzēt šo gan savā būtībā, gan izpildījumā neērto projektu biennālē. Tomēr visbeidzot, pateicoties biennāles kuratora Ārona Betska atbalstam, nodoma īstenošanai tika dota atļauja ar noteikumu, ka jāsaņem visu to valstu piekrišana, kuru paviljonu priekšā vads atradīsies. «Tas mums tika paziņots tādā tonī, no kā bija noprotams, ka rīkotāji netic, ka šo piekrišanu mēs saņemsim,» viņa piebilda. Igauņiem savs plāns bija jāsaskaņo ar Vācijas, Kanādas, Lielbritānijas, Čehijas, Slovākijas, Francijas, Ziemeļvalstu, Japānas un Krievijas atbilstošajām organizācijām.

Kā apliecināja Igaunijas puses kuratore, žurnāla Ehituskunst galvenā redaktore Ingrida Rūdi, šobrīd visu valstu piekrišana ir saņemta, piebilzdama, ka tas ir liels retums, kad valstij, kurai nav pastāvīgā paviljona, tiek dota atļauja izstādīt tik liela mēroga instalāciju biennāles teritorijā. Rūdī atklāja, ka visgrūtāk esot bijis pierunāt Vācijas un Krievijas komisārus, taču visumā starptautiskās atsauksmes esot bijušas ļoti pozitīvas.

Skulptūra, kuru veidos autentiski cauruļu elementi, būs 63 metrus gara un svērs vairāk nekā 15 tonnas. Priekšā vēl gaidāmi sarežģījumi ar skulptūras nogādāšanu uz Venēciju un pēc tam pa pilsētas kanāliem uz pašu biennāles vietu. Kā pastāstīja arhitekts Ralfs Leoke, atšķirībā no parastajām izstāžu ekspozīcijām šāda projekta īstenošanai nepieciešami salīdzinoši dārgi ģeoloģiskie un ģeodēziskie pētījumi. Tāpat jānodrošina tas, lai skulptūra netraucētu izstādes apmeklētāju kustību un tuvumā esošo paviljonu apskati.

Igauņu projekta mērķis ir gan raisīt jautājumus par mūsdienu īstenību un vidi, kā arī piedot asumu visai biennālei. Autoru nodoms ir atklāt saikni starp arhitektūru un politiku, pārbaudīt kritiskas mākslas un arhitektūras iespējas, vienlaikus skarot dažādus mūsdienu telpiskās vides, politikas, infrastruktūras un enerģētikas jautājumus. Tas parādīs, ka mūsu vidi nosaka ne tikai arhitektu vīzijas, bet daudz vairāk — ekonomiskie nodomi, politiski lēmumi, dažādi likumi, noteikumi, standarti un vienošanās.

Igaunijai nebūs sava paviljona, blakus caurulei atradīsies tikai informācijas istaba, stāstīja projekta autori. Viņi pauda uzskatu, ka plānotais Krievijas — Vācijas gāzesvads Nord Stream Eiropā kļuvis par «mītisku tēlu». Gāzes vada skulptūras projektu atbalsta Igaunijas Kultūras kapitāls un Kultūras ministrija, tomēr vēl nesegta ir ceturtdaļa izmaksu, tādēļ projekta īstenotāji cer uz Igaunijas uzņēmēju atbalstu.

Krievijas dabasgāzes uzņēmums Gazprom un Vācijas firmas E.ON un BASF 2005.gada septembrī Berlīnē parakstīja vienošanos, kas paredz izbūvēt četrus miljardus eiro (2,8 miljardus latu) vērtu tiešo gāzes vadu no Viborgas līdz Greifsvaldei, apejot Baltijas valstis un Poliju. Paredzēts, ka gāzes vads, kurš savienos Krieviju ar Vāciju, šķērsos Somijas, Zviedrijas un Dānijas ekonomiskās zonas.

Krievijas un Vācijas uzņēmumu līguma parakstīšana izsauca asu Latvijas un citu valstu amatpersonu kritiku, paužot bažas, ka tas liegs iespēju iekasēt maksu par Krievijas eksportējamās dabasgāzes tranzītu un apdraudēs to enerģētisko drošību. Bažas par topošā gāzes vadu kaitējumu apkārtējai videi paudušas arī pārējās Baltijas valstis un Polija. Dažas vides aizsardzības grupas un Polijas Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka gāzesvada dēļ tiks piesārņota jau tā netīrā Baltijas jūra un būvniecība varētu radīt ekoloģisko katastrofu, ja nejauši tiks aizskarti ķīmiskie ieroči, kas Baltijas jūras gultnē atrodas kopš Otrā pasaules kara. Polija atbalsta alternatīva gāzesvada Amber projektu, kas tiktu izbūvēts pa sauszemi no Krievijas uz Vāciju caur Baltijas valstīm un Poliju.

Gāzes vada celtniecība uz sauszemes sākās 2005.gada decembrī. Tā pirmo kārtu bija plānots pabeigt 2010.gada jūlijā. Sākumā gāzesvada jauda plānota 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Līdz 2012.gadam jaudu plānots palielināt līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā.