Gāliņciema bibliotēka Ventspilī. Ivara Šļivkas birojs

Viengabalains apjoms ieskauj arhitektūras līdzekļiem
radītu ārtelpu — terasi, kas ir veidota kā estrāde ar skatuvi un skatītāju sēdvietām
, pret ko orientētas galvenās bibliotēkas telpas, — otro vietu Gāliņciema
bibliotēkas konkursā ieguva Ivara Šļivkas biroja projekts.

Koncepcija

Publisks enkurobjekts jaunam sabiedriskajam
centram — spēcīga zīme, akcents, kurš tai pat laikā nesagrauj rajona
tradicionālo apbūves struktūru un respektē mērogu.

Risinājumi

Objekta
kompozīcija, teritorijas zonējums, piekļūšana

Apjoma galvenā fasāde ir plastiski vērsta
pret Kuldīgas un Vanagu ielām, galvenā ieeja – pret šo ielu krustojumu, kur
ēkas funkcijas prezentācijai caur lielāku stiklojumu eksponējas bibliotēkas
interjers.

Plastiskajā apjomā no ziemeļrietumu puses
iekļaujas daudzfunkcionāla terase ar skatuvi un terasveida skatītāju parteri,
pret ko ir orientētas galvenās bibliotēkas telpas. Tā ir šī sabiedriskā centra
sezonas rekreācijas un aktivitāšu zona, kas tālāk ieplūst vērtīgo koku pudurī
kā gājēju celiņi– laipas,  atsevišķas
atpūtas grupas un brīvdabas lasītavas koku paēnā.  Šī zona savienojas ar galvenajiem gājēju
celiņiem kvartālā un nākotnē ir viegli sasniedzama un izmantojama arī  no perspektīvā objekta kvartāla rietumu daļā.

Gājēju un velosipēdistu kustība tiek
organizēta gan tranzītam, gan piekļūšanai objektam, gan arī piekļūšanai
rekreācijas teritorijai. Papildus savienojums ar bērnudārza teritoriju un
sabiedriskā transporta pieturvietu 
risināts ar gājēju tiltiņu pāri meleorācijas grāvim.

Apmeklētāju auto stāvvieta organizēta no
mazāk noslogotās un no kokiem brīvās Vanagu ielas, tādējādi neapgrūtinot gājēju
plūsmu uz objektu no pilsētas centra un sabiedriskā transporta
pieturvietas.  Šāds stāvvietas novietojums
paver iespēju to nākotnē ievērojami paplašināt un izmantot arī perspektīvajam
objektam kvartāla rietumu daļā. Vanagu ielas posmā paredzēta arī tūrisma
autobusu īslaicīgās pieturvietas «kabata».

Bibliotēkas apgādes transportam, tai skaitā
arī terases skatuves nodrošinājumam un kurināmā piegādei ir paredzēta atsevišķa
piebrauktuve no Kuldīgas ielas.

Labiekārtojuma
risinājumi, reljefs, apzaļumošana

Šī rajona sabiedriskajam kvartālam
nepiestāvētu pilsētas centram raksturīgs labiekārtojums ar lielām bruģētām
platībām. Esošā un arī prognozētā apbūves, kā arī transporta un gājēju plūsmu
intensitāte šeit ir relatīvi zema. Tas rosina uz atšķirīgu pieeju, – iespējami
saglabāt pašreizējo, relaksējošo vietas atmosfēru un ainavu, ko veido mazstāvu
mērogs, vērtīgie lielie koki, nelielas krūmāju grupas un lielā pļava.

Teritorijas uzbēršana līdz līmenim, kas ir
tuvs esošajām ielu atzīmēm ir paredzēta tikai zem pašas ēkas, kā arī tās
priekšlaukumam, piebraucamajiem ceļiem un stāvlaukumiem. Pārējā teritorijā
reljefs tiek saglabāts, bet pie esošā meleorācijas grāvja izveidota ainaviska
ieplaka — «sausais dīķis».

Rekreācijas zonā teritorijas dziļumā
pastaigu celiņi un atpūtas terasītes ir risinātas virs esošā reljefa paceltu
koka laipu un grīdu veidā. Tās ieskauj pļavas tipa augi — savvaļas lakstaugi,
stiebrzāles un savvaļas puķes. Šāda dārzu mākslas tendence ir kļuvusi strauji
populāra ekoloģiskās domāšanas ietekmē. Pļava cilvēka apziņā rada romantiska
pirmatnīguma noskaņu, tā asociējas ar dabiskumu. Gabaliņš ziedošas lauku pļavas
citādi visai civilizētā vidē šķiet ekstravagants akcents.

Nosacīti sausais ainavu dīķis arī ir jauna
dārzu mākslas tendence. Mūsu gadījumā tas savienojas ar meleorācijas grāvi,
uzturot augsnē paaugstinātu mitrumu un pavasaros applūstot. Šāda tipa dīķī var
audzēt palienu pļavas augus — grīšļus, vilkuvāles, gundegas, dekoratīvos
meldrus, raspodiņus utt. Šiem augiem ir arī kultivētās šķirnes. Esošos krūmus
nav paredzēts izcirst pilnībā, atstājot to nelielas ainaviskas grupas.

Cits zaļās domāšanas elements objektā —
zaļais jumts. Tajā izmantojami augi, kuri spēj pielāgoties visiem mūsu laika
apstākļiem un neprasa īpašu kopšanu — čīkstenes un laimiņu dzimtas augi.

Zonās gar ielām paredzēts tradicionālais
zāliens. Ietvēm gar ielām, piebraucamajiem ceļiem un stāvlaukumiem – betona
bruģa segums, ietvēm gar galveno fasādi — monolīts betona klājums.

Ēkas
plānojums

Plānojuma kompozīcija paredz nošķirt divas
galvenās apmeklētāju plūsmas — bibliotēkas apmeklētājus un pārējo pasākumu
apmeklētājus (izstādes, sanāksmes, koncerti, jauniešu aktivitātes). Interneta
lietošanas vietas izvietotas jauniešu zonā. Kā galvenā, tā vasaras izeja uz
lielo terasi ir aprīkotas ar skenneriem. Grāmatu nodošanas kaste — vējtverī,
pieejama cauru diennakti.

Ēkas centrālajā daļā ir iebūvēts tehniskais
stāvs — «bēniņi» ventilācijas iekārtām. Tam piekļūst caur lūku un izvelkamām
kāpnītēm no tualešu priekštelpas.

Būvkonstrukcijas
un apdare

Ēka konceptuāli iecerēta kā augstvērtīgu
dabisku materiālu būve, izmantojot laikmetīgus, ilgtspējīgus un energotaupīgus
risinājumus un tehnoloģijas. Kā būtiskākais materiāls gan konstruktīvi, gan kā
faktūra ir izvēlēts koks. Ieteicams izmantot (tai skaitā arējai apdarei)
termiski apstrādātu koku — termokoksni, kas ir vismaz 5 reizes ilgmūžīgāka par
tradicionālo koksni, izturīga pret mitrumu un baktērijām, ar ļoti zemu radiālo
un tangenciālo briešanu, par 25% labāku siltumvadītspēju un īpaši augstu krāsas
noturību.

Parādes fasādei ārējās apdares termokoka
paneļiem — dēļiem ir paredzēts polihroms ietonējums. Uz dienvidiem orientētās
galvenās fasādes apdare ir risināta arī kā saules žalūziju ekrāns lielajiem
stiklojumiem, kas ir nepieciešams, lai pasargātu grāmatas no tiešajiem saules
stariem. Zaļais jumts palīdz visos gadalaikos uzturēt telpās optimālu
mikroklimatu, jo ir siltumnoturīgs un ar lielu temperatūras inerci.

Tehniski
ekonomiskie rādītāji

  • Apbūves laukums  — 564 m²
  • Kopējā telpu platība — 523 m²
  • Atklātās terases platība — 290 m²
  • Ēkas būvapjoms — 3 470 m³
  • Būves ugunsnoturības pakāpe — U3
  • Maksimālais cilvēku skaits ēkā — 80
  • Automašīnu stāvvietu skaits — 12 gb.
  • Īslaicīgo pieturvietu skaits  autobusiem — 1 gb.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
5 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

1. Ir invalīdu tualete – +. 2. Vienkārša forma, izmantots koks, zaļais jumts palīdzēs dzēst temperatūras lēcienus ( arī karstuma viļņus ) – +. 3.Skatuve vienmēr ir plus, gan perfomancēm, gan kādas grāmatas atvēršanas svētkiem. Tikai tā varēja tikt sapludināta ar pasākumu un izstāžu zāles telpām kreisajā stūrī. 4. Bumeranga plānojuma forma – varbūt apkalpojošās zonas letei bija jāseko tai pašai bumeranga formai? 5. Iespēja paplašināt autostāvvietas – +. 6. To koka butaforiju ar tiem šķībajiem kokiem nemaz nevajadzēja, tas bumeranga formai atņem "spēku". 7. Piedāvājums savā būtībā ( apjoma lielums, koka izmantošana fasādēs u.c. elementi ) ir līdzīgs veikalam… Lasīt vairāk »

Kritikas kritiķis

1. punkts – kādā sakarā invalīdu tualete ir pluss?

Tikpat jau var uzskaitīt – ieeja ir – +; grāmatplaukti ir – +; katla telpa ir – +.

Miķelis

Salīdzinot ar 1.vietas ieguvēja darbu. Skaidrs ka tam jābūt pašsaprotamai standarta opcijai, bet neesmu lasījis konkursa nolikumu, var gadīties, ka tur nekas nav minēts par vides pieejamību.

ciniķis

" Bumeranga forma " ir ļoti saudzējošs salīdzinājums. Ja bildēs redzamais ir arhitektūra, tad kas ir suņu laukumā. Piedodiet, bet ar formveidi, tektoniku vairs nav labi, tā aizgājusi pavisam nesaprotamos ceļos. Vainīgs būs lielais karstums.

ss

spider-man sīkais for the win 😀

5
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x