Europan 10: Tailor-Made Landscapes

Dalīto otro vietu ieguva arī iepriekšējā Rīgas Europan konkursa
uzvarētāji Iotti + Pavarani Architetti. Viņu projekts Rumbulai piedāvā attīstīties
kā zaļam mazstāvu rajonam, nosakot tikai pamatprincipus —  funkcionāli jauktu apbūvi, kas izvietojas
regulāra plānojuma salās, sīkākā līmenī paredzot lielu attīstības izpausmju brīvību.

TL
012

TAILOR–MADE
LANDSCAPES

Rumbulas
ģeogrāfiskais novietojums neapšaubāmi ir intereses vērts, jo šis rajons atrodas
pašā Daugavas upes krastā.Rumbula
atrodas aptuveni 6 km attālumā no pilsētas centra, līdzās transporta
maģistrālei (Maskavas iela), kas savieno Rīgu ar Salaspili. Neskatoties uz
intensīvo satiksmi, konkursa teritorija nebūt nav piemērota pakalpojumu un
administratīvā centra izbūvei. Gluži pretēji, šeit redzamas visas tās
problēmas, kas parasti raksturo degradētus dzīvojamos rajonus, kur trūkst pakalpojumu
objektu un sociālās infrastruktūras. Turklāt novietnes teritorija faktiski nav saskatāma
no galvenā ceļa.

Rumbulā
vajadzētu īstenot pilnīgi citu attīstības modeli, kurā mājokļi nodrošinātu
privātumu un sasaisti ar vidi, kā arī uzlabotu sociālo kohēziju. Teritorijā,
kas atrodas pašā upes krastā, šobrīd atrodas simtiem privātmāju un sakņu
dārziņu, veidojot labu pamatu kvalitatīvas sociālās un ekonomiskās dzīves attīstībai.
Mūsu projekta mērķis ir saglabāt šo funkciju mijiedarbību, nosakot attīstības
modeļus, kas spētu veidot harmonisku saikni ar jau esošajām vērtībām, īpaši
svarīgi tas ir ņemot vērā, ka projekta īstenošanai būs nepieciešams diezgan ilgs
laiks.

Projekts
piedāvā visā novietnes teritorijā veidot mazstāvu apbūvi, kas atgādinātu «salas»
uz apkārtesošās dabas un apstādījumu teritorijas fona. Vietā,
kur pašlaik atrodas vecā lidlauka skrejceļš, un abpus tam pletīsies parks. Pēc
šobrīd piesārņotās zemes attīrīšanas šis parks piedāvās atpūtas un izklaides
iespējas visiem rajona iedzīvotājiem, veicinot teritorijas labiekārtošanu un
dzīves apstākļu uzlabošanu.

Visu
mazstāvu apbūvi ieskaus apstādījumi. Tā
kā ēkas būs projektētas atšķirīgos arhitektūras stilos, katrai no tām būs savs
neatkārtojams raksturs. Būvniecību būs iespējams realizēt vairākās kārtās, neatkāpjoties
no projekta kopējās koncepcijas un neietekmējot teritorijas pašreizējo izmantošanu
un iedzīvotāju blīvumu. Šī
rajona vīzijā centrālā vieta atvēlēta saiknei ar dabu, kā arī humānam
dzīvojamās apbūves mērogam.

Projekta
Tailor-made Landscapes ideja ir izveidot
rajonu, kur dzīvojamās apbūves modelis iekļautu saikni ar dabu, piedāvātu rajona
iedzīvotājiem interesantu sociālo vidi un radītu labvēlīgus apstākļus ekonomiskai
attīstībai. Šādam rajonam būtu spēcīga identitāte, iedzīvotāji uztvertu to kā
vietu, kur var dzīvot, strādāt un pavadīt brīvo laiku.

Viens
no veidiem, kā to panākt, ir dot stimulu ekonomisko aktivitāšu uzsākšanai
dzīvojamās apbūves teritorijā. Tiek prognozēts, ka vismaz 50% mājsaimniecību
dzīvojamā rajonā varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tāpēc
projekta iecere ir izveidot komplicētu, piesātinātu pilsētas audumu, kas tomēr
neprasītu lielus ieguldījumus. Sociālās infrastruktūras izbūve ir samazināta
līdz minimumam, lai finanšu līdzekļus varētu novirzīt uzņēmējdarbības
uzsākšanas atbalstam.

Stratēģija uzņēmējdarbības veicināšanai
varētu ietvert programmas nekustamo īpašumu iegādes atvieglošanai, īpašumu nomāšanu
par samazinātu maksu (ar atrunu par nomas maksas pārskatīšanu veiksmīgas
uzņēmējdarbības gadījumā), nodokļu atvieglojumus pirmajos uzņēmumu darbības
gados vai subsīdijas uzņēmumiem, kas veic augsta līmeņa tehnoloģisku izpēti,
darbojas vides vai inovāciju jomā.

Pārbaudītas
ekonomikas un pilsētplānošanas stratēģijas ir jāievieš līdz ar «radošākiem»
risinājumiem, kas izturējuši mazāku laika pārbaudi, toties ir tālredzīgi pēc savas
būtības. Tāpēc
Tailor-made Landscapes projekta moto
ir «ainavas, kas radītas pēc piegrieztnes». Ikvienai teritorijas daļai ir jābūt
pielāgojamai tā nākotnes lietotāju (iedzīvotāju vai darbinieku) vajadzībām, lai
viņi paši varētu izveidot telpu, kurā realizēt savas idejas, kā arī organizēt
savu personisko dzīvojamo telpu. Šādi katrs jaunā rajona iedzīvotājs varēs justies
arī kā projekta līdzautors un kā neatņemama vietējās kopienas un apkārtējās
vides daļa. Zemes gabalu, kā arī apbūvei un ārtelpām paredzētās platības
atšķiras izmēra ziņā un papildina viena otru. Tās veido mainīgu struktūru, kur
var iekārtot kafejnīcu ar āra terasi, amatnieku darbnīcu ar āra pagalmu,
projektēšanas biroju ar terasi, kas savienota ar zaļo zonu, tūrisma aģentūru,
iekoptus dārzus, atsevišķus studentu dzīvoklīšus ar kopīgām mācību telpām,
restorānu, sporta un fitnesa centru, skolu, IT vai vides izpētes uzņēmumu
u.tml.

Projekta
mērķis ir radīt nevis gatavu piesātinātu pilsētas ainavu, bet gan dot stimulus,
kas ļautu ainavai veidoties pašai.  Apskatāmo teritoriju raksturo mazstāvu apbūve, ko veido
atsevišķas privātmājas un zemesgabali, kas kā salas dažādos veidos ir
izkārtojušies ap šķērsieliņām, ceļiem un laukumiem, nosakot katras šī rajona
daļas identitāti un virzienu.

Ir paredzēts, ka automašīnas varēs nodrošināt apgādes funkcijas un
piekļuvi ārējām šo apbūves salu robežām, atstājot teritorijas iekšējo daļu
pilnībā gājēju rīcībā. Mērķis ir izveidot ekoloģisku rajonu, kurā galvenā vieta
ir atvēlēta gājējiem vai sabiedriskajam transportam. Dzīvojamo rajonu apvienošana
ar telpām darbam un atpūtai ir paredzēta, lai samazinātu vajadzību pārvietoties
no mājām uz darbu.

Elastīgums ir apbūves salu būtiska iezīme: tas ļaus katram
iedzīvotājam izvēlēties savu teritorijas daļu un pielāgot to savām vajadzībām.
Lai lietderīgi izmantotu teritorijas daļas, kur apbūve nav paredzēta vai kur tā
vēl tikai tiek plānota, šos zemesgabalus varētu piešķirt vietējiem
iedzīvotājiem sakņu dārzu ierīkošanai, līdzīgi tiem, kas jau pašreiz atrodas
gar abiem Daugavas krastiem.

Projektēšanas pamatā ir vairāki būtiski principi, kuri attiecas uz
katru projekta teritorijas zemesgabalu, un uz kuriem balstās projekta vadība un
kopējā koncepcija. Tajā pašā laikā pastāv elementu kopums, par kuriem
teritorijas lietotāji var lemt atbilstoši saviem ieskatiem.

Kopējā koncepcijā šie principi kalpo nevis kā ierobežojumi, bet
gan kā iespējamie risinājumi, ko sniedz izstrādātais plāns un tā piedāvātās
ekonomiskās iespējas, proti:

• katrai apbūves teritorijai būs dzīvojamā zona, saimnieciskās
  darbības zona un ārtelpa;
• apbūves augstuma ierobežojums būs noteikts divu stāvu augstumā. Publiskās
  ēkas, studentu kopmītnes un sabiedriskas celtnes varēs būt augstākas — līdz četriem
  stāviem;
• publiskās ārtelpās varēs īstenot arī komercfunkcijas;
• katrā apbūves teritorijā būs noteikti ekoloģiskie elementi,
  piemēram, lielu koku aleja gar apbūves gabala robežu, tiks izmantota «zaļo
  jumtu» tehnoloģija un zema enerģijas patēriņa iekārtas.

Šie principi nosaka ietvaru, kura
robežās nākotnes lietotāji varēs radoši izpausties, lemjot par šādiem
elementiem:

• Individuālā zemesgabala lielums;
• apbūves un ārtelpu proporcija (atkarībā no izmantošanas veida);
• ēkas arhitektoniskā risinājuma un būvniecības materiālu izvēle
  (ar iespēju izvēlēties fasādi no koka, metāla paneļiem, polikarbonāta, stikla
  vai lamināta paneļiem, u.tml.);
• ārtelpu izmantošana (kā darba telpas, tirdzniecības vieta,
  ārtelpas, kas saistītas ar tūristu izmitināšanu, parks, sakņu dārzs vai
  automašīnu stāvvieta, u.tml.);
• ārējo teritorijas robežu noteikšana (vairāk vai mazāk stingras,
  atkarībā no tā, cik lielā mērā ārtelpas tiek izmantotas sabiedriskām vai
  privātām vajadzībām).

Brīvā teritorija
starp atšķirīgajām Rumbulas apbūves salām ir iecerēta kā lineārs, apstādījumiem
bagāts parks, kas atrodas esošā pamestā lidlauka vietā un vijas starp mazākajām
apbūves salām, apgādājot ar skābekli visu novietnes teritoriju.

Taisnā
leņķī izvietotie parka atzari iejūk esošajā apbūves teritorijā un stiepjas līdz
Maskavas ielai, norādot uz rajona ekoloģisko attīstību nākotnē. Visa
josla gar upi ir iecerēta kā sabiedriska telpa, ar pārmaiņus izvietotām dabas teritorijas
un sociālās infrastruktūras objektu zonām. Dabas teritorijas kā strauti ieskauj
apstādījumus vai pludmales.

Tas, ka
dažas apbūves salas atrodas pašā upes krastā, ļauj izveidot vairākas atpūtas
vietas ar laivu piestātnēm, pakalpojumu objektiem, labiekārtotām peldvietām un
baseiniem, tūrisma atrakcijām, viesnīcām un maksas ostu jahtām un kuteriem.